Ilgtspējīgas attīstības komisija

Laipni lūdzam Ilgtspējīgas attīstības komisijas mājas lapā!

Komisijas vīzija: valstī izveidots stratēģiskās plānošanas, vadīšanas un izpildes uzraudzības mehānisms, kuru koordinē Latvijas Republikas Saeima.

A A

 

Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēdē deputāti uzklausīja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) redzējumu par aktualitātēm un izaicinājumiem augstākās izglītības jomā. IZM pārstāvji kā būtiskākos atzīmēja izaicinājumus, kas saistīti ar nepieciešamību palielināt finansējumu un stiprināt mācībspēkus, tostarp mainot akadēmiskā personāla karjeras sistēmu un sniedzot atbalstu ārvalstu mācībspēku piesaistei. Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētājs Vjačeslavs Dombrovskis uzsvēra:

1. Galveno uzsvaru jāliek uz izglītības kvalitāti;

2.Vismaz viena Latvijas universitāte iekļūst 500 pasaules labāko universitāšu skaitā;

3. Ņemot vērā, ka ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks R. Aleksejenko norādīja uz nepieciešamību izveidot starptautiski konkurētspējīgu studiju programmu informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomā, rast finansējumu programmas ieviešanai 5000.00 eiro uz studentu kā arī ir jāmēģinā piesaistīt 3000 studentu informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomā.

4. Trīs nedēļu laikā IZM komisijai jāprezentē augstākās izglītības plāns NAP 2021-2027 kontekstā.

2019.gada 30.janvārī tika nodibinātas divas apakškomisijas:

1.Ilgtspējīgas attīstības komisiijas Informācijas tehnoloģiju un inovatīvas uzņēmējdarbības apakškomisija;

2.Ilgtspējīgas attīstības komisijas E-pārvaldības apakškomisija.

 

 

 

Lai nākamajam plānošanas periodam Nacionālā attīstības plānu izstrādātu maksimāli kvalitatīvi, nozīmīgi ir izprast nozaru aktualitātes un stratēģijas. 18.janvārī Ilgtspējīgas attīstības komisijas deputāti apmeklēja “Latvijas Finiera” ražotni “Lignums” un iepazinās ar kokrūpniecības un meža nozares aktualitātēm, kā arī tikās ar kokrūpniecības un meža nozares speciālistiem. Lielākajā “Latvijas Finiera” ražotnē “Lignums” deputāti iepazinās ar ražošanas un kvalitātes kontroles procesiem, kā arī tika informēti par koncerna “Latvijas Finieris” darbību, attīstību un pieredzi valsts atbalsta jautājumos.

Latvijas Kokrūpniecības federācijas pārstāvis Kristaps Klauss klātesošos informēja par meža nozares attīstību pēdējos gados, atzīmējot, ka eksports, kas šajā nozarē pārsniedz importu, turpina pieaugt un 2018.gadā ir sasniedzis 2500 miljonus eiro. Tāpat K.Klauss uzsvēra, ka nozare veido aptuveni piecus līdz sešus procentus no Latvijas iekšzemes kopprodukta un ir viens no Latvijas reģionu ekonomikas balstiem. K.Klauss izcēla pārdomāta valsts atbalsta nepieciešamību, kas neietekmētu godīgu konkurenci nozarē, kā arī nepieciešamību sakārtot atalgojuma jautājumu valsts sektorā.  

 Akciju sabiedrības “Latvijas Finieris” padomes priekšsēdētājs Uldis Biķis atzīmēja, ka kopējās konkurētspējas veicināšanā, stimulējot tautsaimniecības procesu efektivitāti un veicot strukturālus pārkārtojumus, valstij ir būtiski efektivizēt valsts enerģētikas infrastruktūru, samazinot izmaksas. Viņš atzīmēja, ka rūpniecības sektors izmanto proporcionāli vismazāk energoapgādes infrastruktūru, līdz ar to izmaksas būtu jāsabalansē atbilstoši rūpniecības konkurētspējai reģionā.  

 Tāpat nozares speciālisti atzīmēja vairākas citas problēmas, kas kavē nozares attīstību un kuru novēršanā ir nepieciešams valsts atbalsts.

 Ilgtspējīgas attīstības komisija martā plāno vēlreiz sēdē tikties ar kokrūpniecības un meža nozares pārstāvjiem, lai pārrunātu būtiskāko Nacionālā attīstības plāna kontekstā, informēja V.Dombrovskis. 

Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas deputāti uzklausot Ekonomikas ministrijas pārstāvjus secināja, ka Latvijas nacionālās enerģētikas un klimata plāna (NEKP) 2021.-2030.gadam projektā ir nepieciešamas būtiskas korekcijas. Deputāti konstatējuši, ka NEKP mērķi kas attiecas uz Atjaunojamo Energoresursu (AER) izmantošanas palielināšanu, nav sasniedzami, jo 10.janvārī Saeima pieņēma lēmumu par obligātā iepirkuma komponentes (OIK) atcelšanu. OIK atcelšana aktualizē jautājumus par Latvijas apstākļiem piemērotiem un konkurētspējīgiem AER risinājumiem.

Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētājs Vjačeslavs Dombrovskis pēc sēdes atzīmēja, ka plānā ir nepieciešamas ļoti būtiskas korekcijas, sniedzot atbildes uz vairākiem jautājumiem, tostarp par Eiropas Savienības uzņemtajām saistībām AER jomā. “Ekonomikas ministrijai ir jādod ceļa karte, kā sasniegt izvirzītos mērķus, cik tas maksās un kas par to maksās. Uz šo jautājumu ir jāskatās arī jaunā Nacionālā attīstības plāna 2021-2027 kontekstā, lai sasniegtu ar klimata pārmaiņām saistītos mērķus. Tāpat, cik liela ietekme tam būs uz elektroenerģijas cenu, jo, piemēram, rūpniecībai tas ir viens no nozīmīgākajiem faktoriem, kas nosaka tās konkurētspēju pasaules mērogā. Tie ir tie pamatjautājumi, uz kuriem šāda veida plānošanas dokumentiem ir jādod skaidras atbildes.”

 Komisijas priekšsēdētājs atzīmēja, ka komisija noformulēs savus uzdevumus NEKP un tuvākajā nākotnē atkārtoti aicinās uz sēdi Ekonomikas ministrijas pārstāvjus, lai saņemtu izsmeļošas atbildes uz izvirzītajiem jautājumiem.

 NEKP paredz izmaksu efektīvā veidā un dabas resursus saudzējošā veidā nodrošināt pāreju uz oglekļa mazietilpīgu un reģionā un pasaulē konkurētspējīgu ekonomiku, veidojot sabalansētu, efektīvu, uz tirgus principiem balstītu enerģētikas politiku, kas nodrošina Latvijas ekonomikas attīstību un sabiedrības labklājību.

 

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas klimata pārmaiņu departamenta direktore Ilze Prūse iepazīstina deputātus ar klimata pārmaiņām pasaulē un Latvijā, Parīzes nolīgums un atbalsts tā ieviešanai, Eiropas Savienības klimata pārmaiņu politika tai skaitā politikas ietvars līdz 2030.gadam un ilgtermiņa skatījums līdz 2050.gadam, kā arī Latvijas situācija un klimata pārmaiņu politika.

Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēdē izskatīja Pārresoru koordinācijas centra piedāvāto Nacionālā attīstība plāna 2021.-2027.gadam (NAP2027) konceptu. NAP2027 mērķis ir stabila izaugsme un dzīves kvalitātes pieaugums ikvienam iedzīvotājam.

 Mērķa sasniegšanai noteiktas sešas prioritātes - tautas ataudze un dzīvildze, zināšanas un prasmes, materiālā labklājība, dzīves vide, kultūra, sports un atpūta, valstiskums un pilsoniskā apziņa.

 Valdībā pieņemtais NAP2027 izstrādes grafiks paredz 2019.gada pirmajā pusē veikt NAP2027 redakcijas sabiedriskās apspriešanas un saskaņošanas procedūras, līdz 2019.gada 1.jūnijam apstiprināt gala redakciju Ministru kabinetā, bet 2019.gada 21.jūnijā paredzēts, ka par NAP2027 pieņemšanu būs jālemj Saeimai. NAP2027 būs galvenais vidēja termiņa valsts attīstības plānošanas dokuments Latvijā. Tas noteiks lielākos valsts budžeta un Eiropas Savienības fondu ieguldījumus Latvijas attīstībā un cilvēku dzīves kvalitātes uzlabošanā septiņu gadu periodā, ietverot valsts attīstības prioritātes, mērķus un investīciju virzienus, kā arī plānotās reformas un politikas izmaiņas.

 Komisijas priekšsēdētājs Vjačeslavs Dombrovskis sēdē uzsvēra, ka attīstības plāna konceptam ir nepieciešami nopietni pilnveidojami, īpaši ekonomikas un uzņēmējdarbības jomā. Komisija, iesaistot uzņēmēju un nevalstisko organizāciju pārstāvjus, uzņemsies lielu atbildību par NAP2027 izveides procesa virzību un uzraudzību.

 

Saeimas informatīvais tālrunis:

67087321

Saziņas e-pasts - ilgtspejigas.attistibas.komisija@saeima.lv