Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (turpmāk – VARAM) pārstāve J. Butņicka iepazīstināja komisijas deputātus ar reģionālo politiku Latvijā 2021. – 2027. gadam: paveikto un plānoto. Reģionālās politikas mērķis ir visu reģionu potenciāla attīstība un sociālekonomisko atšķirību mazināšana, stiprinot to iekšējo un ārējo konkurētspēju, kā arī nodrošinot teritoriju specifikai atbilstošus risinājumus apdzīvojuma un kvalitatīvas dzīves vides attīstībai. Ir izvirzīti divi apakšmērķi uzņēmējdarbības vides uzlabošana reģionos un pakalpojumu efektivitātes uzlabošana reģionos. Latvijas reģionālās politikas ilgtermiņa mērķis ir samazināt IKP uz vienu iedzīvotāju atšķirību starp reģioniem. Četru mazāk attīstīto plānošanas reģionu (Latgales, Vidzemes, Zemgales, Kurzemes) vidējais IKP uz vienu iedzīvotāju līmeni pret augstāk (Rīgas) attīstīto plānošanas reģionu sasniedz 75%. Mazāk attīstīto plānošanas reģioni vidēji ir auguši straujāk nekā Rīgas reģions. IKP kopējais apjoms vidēji audzis par 18% no 2018. gada Vidzemē, Kurzemē, Zemgalē, Latgalē un IKP uz vienu iedzīvotāju vidēji audzis par 22% no 2018. gada. Reģionālās politikas pamatnostādnēs 2021.–2027. gadam pieprasītais finansējums ir 1,513 milj. eiro, un piešķirtais apjoms ir 695 milj. eiro, tas ir finansēts no ES fondiem un valsts budžeta pasākumiem.
VARAM atbildības jomu investīciju finansējums pašvaldībām (2021–2027) ir paredzēts 479.4 milj. eiro, to paredzēts izlietot uzņēmējdarbības vides attīstībai, viedas pašvaldībās - 277.9 milj. eiro, mobilitātei, publiskā ārtelpai un klimata pārmaiņu politikai - 99.2 milj. eiro, pakalpojumu efektivitātes uzlabošanai, t.sk. energoefektivitāte - 97.9 milj. eiro un pakalpojumu efektivitātes uzlabošanai, t.sk. energoefektivitātei - 4.4 milj. eiro.
Pastāv lielas reģionālās attīstības atšķirības. Reģionos ar augstāku IKP uz 1 iedzīvotāju ir lielāks kapitālieguldījumu apjoms. Bruto kapitālieguldījumi starp Rīgas reģionu un Latgales reģionu atšķiras līdz pat 13 reizēm. VARAM uzsvēra, ka reģionālā politika ir starpnozaru atbildība. Svarīgs ir nozaru ministriju ieguldījums reģionālās politikas mērķa sasniegšanā. Nav pietiekams finansējums atbilstoši Reģionālas politikas pamatnostādnēs plānotajam finansējuma apmēram – attiecīgi nebūs iespējams pilnā mērā sasniegt Reģionālas politikas pamatnostādnēs noteiktos rezultātus, kā arī Nacionālā reģionālās attīstības fonda trūkums – reģionālās politikas pasākumi tiek īstenoti ar ES fondu finansējumu.
Ministru kabinetā līdz 2025.gada 1.jūlijam ir jāiesniedz vidusposma novērtējuma ziņojums par Reģionālās politikas pamatnostādnēm 2021.-2027. gadam.
Plānošanas reģionu pārstāvji uzsvēra, ka iztrūkst pamatnostādnēs kopējais finansējums un ir grūti atrast līdzekļus līdzfinansējumam no pašvaldību budžetiem. Svarīgs jautājums ir Austrumu pierobežas ekonomiskā izaugsme un drošība, kā arī Nacionālā reģionālās attīstības fonda izveide. Vajadzētu pilnveidot nosacījumus valsts aizdevumiem pašvaldībām, jo šobrīd tā ir ļoti kritiska.
Komisijas deputāti uzsvēra, ka pašvaldību rocība, lai īstenotu projektus nav tikai pašvaldību problēma, bet kopumā Latvijas valsts attīstības problēma. Ja ir nauda ko varētu investēt, bet nevaram apgūt, jo nav pietiekams līdzfinansējums, ir grūti runāt par konkurētspēju un attīstību.
