Valsts kancelejas pārstāvji iepazīstināja Ilgtspējīgas attīstības komisijas deputātus ar Nacionālais attīstības plāns 2021.-2027. gadam, mērķu sasniegšanas progresu un ziņojumu par Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas līdz 2030. gadam un nacionālā attīstības plāna 2021.–2027. gadam īstenošanu un valsts ilgtspējīgu attīstību. Nacionālo attīstības plānošanas dokumenta īstenošanas un Latvija2030 mērķu sasniegšanas progresa novērtējuma metodikā tiek izmantots mērķa indikatora grafiskais novērtējums. Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030. gadam ietver septiņus stratēģisko mērķu indikatorus. Divi no tiem ir kompleksi starptautiskie valstu reitingi, bet pārējie pieci indikatori raksturo demogrāfijas, ekonomisko aktivitāti, ienākumu līmeni un ienākumu nevienlīdzību, dabas resursu patēriņu.
Secināms, ka Latvijas vieta pēdējos četros gados tautas attīstības indeksa valstu rangu sarakstā tikpat kā nav mainījusies, kas liecina par to, ka nepieciešamas papildu pūles un ieguldījumi izglītības un veselības nozarēs, kā arī tautsaimniecības izaugsmē. Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2030. gadam kā stratēģiskais mērķis tika ietverts arī globālās konkurētspējas indekss, paredzot, ka šī indeksa valstu rangā Latvija 2030. gadā būs augstāk par četrdesmito vietu pasaulē. Pēc 2020. gada nav pieejama informācija par globālās konkurētspējas indeksa aprēķiniem, tādēļ šis rādītājs Latvijas tautsaimniecības konkurētspējas novērtēšanai vairs nav pieejams.
Nacionālā attīstības plāna NAP2027 ietvaru veido četri stratēģiskie mērķi: produktivitāte un ienākumi, vienlīdzības iespējas, sociālā uzticēšanās un reģionālā attīstība. NAP2027 rīcības virzieni progresa kopsavilkumā var redzēt, ka no 146 vērtējumiem 58 (39.7%) ir vērtējami labi, 22 (15.1%) virzība uz mērķi ir pozitīva, tomēr nepietiekama, 15 (10.3%) virzība uz mērķi nenotiek, indikatora vērtība svārstās ap bāzes vērtību, 10 ( 6.8%) virzība ir pretēja mērķim, mērķa sasniegšanas varbūtība zema, 25 (17%) virzība ir diametrāli pretēja mērķim, mērķa sasniegšana nebūs iespējama un 16 (11%) virzība nav novērtējama, jo nav pieejami jaunāki dati. NAP2027 stratēģisko mērķu sasniegšanā vairākumā gadījumu ir virzība uz mērķu sasniegšanu, tomēr satraukumu rada, ka IKP uz vienu iedzīvotāju salīdzinājumā ar ES vidējo rādītāju pieaug lēni un tikai pakāpeniski notiek sociālekonomiskā izlīdzināšanās (kohēzija) ar attīstītākajām ES dalībvalstīm. Vājākais sniegums redzams rīcības virzienu «Stipras ģimenes paaudzēs» un «Kapitāls un uzņēmējdarbības vide» mērķu sasniegšanā. Ievērojami samazinās dzimstības radītāji, kā iemesls varētu būt nedrošības sajūta sabiedrībā (Covid-19 pandēmijas periods, ekonomikas sabremzēšanās, Krievijas pilna mēroga uzbrukums Ukrainai, ģeopolitiskā situācija). Nepietiekama un sarūkoša banku kreditēšana, kā arī vāji attīstītais kapitāla tirgus traucē investīciju piesaisti uzņēmējdarbības paplašināšanai un kavē straujāku tautsaimniecības attīstību. Jābūt mērķtiecīgākai politikai sabiedrības savstarpējās uzticēšanās palielināšanai un nabadzības riska un nevienlīdzības (ienākumu, teritoriālās) mazināšanai. Vairāk, kā pusei (54,1%) NAP mērķu ir augsta sasniegšanas varbūtība, vienlaikus mērķtiecīgāka politika jāīsteno un vairāk resursu jāvelta rīcības virzienos "Uz cilvēku centrēta veselības aprūpe", "Stipras ģimenes paaudzēs", "Kvalitatīva, pieejama, iekļaujoša izglītība", "Kapitāls un uzņēmējdarbības vide" un "Daba un vide – zaļais kurss", kuros ir lielākais negatīvo attīstības tendenču īpatsvars.
Informēja, ka 2024.gada 13.jūnijā Ministru prezidente Saeimā ziņos par Ministru kabineta paveikto un iecerēto darbību un par Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas līdz 2030. gadam un nacionālā attīstības plāna 2021.–2027. gadam īstenošanu un valsts ilgtspējīgu attīstību.
