Ilgtspējīgas attīstības komisija turpināja diskusiju par attīstību Latvijas reģionos, uzklausot Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministriju (turpmāk – VARAM), Ekonomikas ministriju un Luminor bankas pārstāvi.
Luminor bankas ekonomists E. Strautiņš iepazīstina - reģionu ekonomiku cīņa ar gravitāciju 2022. gadā. Tās mērķis ir iegūt teritoriāli un nozaru griezumā detalizētu informāciju par statistiku pieejamo. Ar “eksportu” šajā gadījumā ir domāti pilsētu un novadu uzņēmumu ienākumi no preču un pakalpojumu pārdošanas gan pārējā Latvijā, gan pārējā pasaulē. Mērķis ir vērtēt reģionu attīstības potenciālu, nevis pētīt Latvijas eksporta izcelsmi valsts robežās. Pētījums šo ietekmi vērtē caur algu ienākumu prizmu. Algas veido lielāko daļu ietekmes uz iedzīvotāju ienākumiem uzņēmumu darbības vietās. Vērtējums par eksporta veidotajiem algu ienākumiem ir nozaru sastāvs uz VSAOI datiem par 2356 uzņēmumiem. Aprēķini ir balstīti uz vienkāršu pieņēmumu, ka viss saražotais atlasītajās nozarēs (izņemot IT un biznesa pakalpojumus, kur ir veikta uzņēmumu atlase), tiek pārdots ārpus pašvaldības robežām. Šis pieņēmums ir tuvs realitātei visā Latvijā, izņemot Rīgu, kur pati pilsētai daļai nozaru, jo īpaši pārtikas pārstrādei, ir nozīmīgs tirgus. Citi apstākļi turpretim liedz iespēju “redzēt” daļu Rīgas eksporta ienākumu, raugoties caur uzņēmumu datu prizu, tātad tie nosaka ir pārspīlēti un samazināti. Pētījums ir interesants informācijas avots par pārējām pilsētām un novadiem, bet Rīgas dati ir tikai aptuvens atskaites punkts. Šī metode nav pietiekama, lai izvērtētu lauksaimniecības devumu, veikts tādēļ novērtējums, balstoties uz informāciju par lauksaimniecības ražību un izmantojamām zemes apjoma novadiem, kā arī nozares pievienoto vērtību Latvijā kopumā. Dažas pilsētas labi traucējumiem, pateicoties veiksmīgām nejaušām pagātnē, tai skaitā PSRS periodā un veiksmīgiem turpinājumiem. Latvijā ir pilsētas un novadi, kas var attīstīties pirmkārt kā dzīves vietas, nevis kā ražošanas vai starptautiski tirgojamo pakalpojumu centri. Rīgas attīstība šajā gadsimtā ir bijusi lēnāka nekā Viļņā un Tallinā. Ļoti liela daļa izskaidrojuma ir bijusi pilsētas pārvaldes kvalitāte, šī problēma tiek atrisināta. Rīga ir Baltijā unikāla pilsēta ar tās arhitektūras un dabas vides daudzveidību, atpūtas iespējām reģionā.
VA iepazīstina ar atbalstu uzņēmējdarbības vides attīstībai reģionu reģionālās politikas ietvaros par paveikto unRAM. Atbilstoši Reģionālās politikas pamatnostādnēm 2021.-2027.gadam reģionālā mērķis ir radītos priekšnosacījumus visu reģionu ekonomiskās potenciālas politikas attīstībai un sociālekonomisko atšķirību mazināšanai, paaugstinot konkurētspēju, kā arī samazinājuma labiekārtošanas risinājumus apdzīvotajā un attīstītajā dzīves vides attīstībā, panākot reģionālā – mazākas plānošanas reģionālā IKP reģionu vidējais IKP uz vienu iedzīvotāju līmeni pret augstāk attīstīto plānošanas reģionu veido 55% (bāzes vērtība 2016. gadā – 47%). Pašvaldības ir īstenojušas ES fondu naudu uzņēmējdarbības veicināšanai 229 projektos (2016.-2024.), ieguldot 482,5 milj. eiro (ERAF 286,1 milj. eiro). Līdz 2024.gada oktobrim kopā radītas 4889 jaunas darba vietas jeb 62% no projektos līdz 2028.gada decembrim plānotā. Līdz 2024.gada oktobrim kopā piesaistītas komersantu nefinanšu investīcijas 352 milj. eiro jeb 70% no projektu līdz 2028.gada decembrim plānotā. Rīgas reģionālā lielākie privātā sektora ieguldījumi. Salīdzinot bruto kapitālieguldījumus 2022. gadā, reģionālās attīstības atšķirības ir vēl ievērojamākas nekā IKP - bruto kapitālieguldījumi starp Rīgas reģionu un Latgales reģionu dažādiem līdz pat 13 reizēm.
Ekonomikas ministrija iepazīstina ar Latvijas ekonomikas izaugsmi. Lai straujāk kāpinātu Latvijas iedzīvotāju dzīves līmeni un ekonomisko laboratoriju, ņemot vērā pēdējo gadu straujās ģeopolitiskās, ekonomiskās un tehnoloģiskās stratēģijas, Ekonomikas ministrijas piedāvātā apjoma pārmaiņas 83 miljarda EUR laikā dubultot ekonomikas apjomu, līdz 2035. gadam. . To plānots sasniegt, visvairāk kāpinot Latvijas uzņēmumu produktivitāti – no 60% no ES vidējā rādītāja 2023. gadā līdz ES vidējam līmenim 2035. gadā. 2000. gada Latvijas IKP uz vienu iedzīvotāju ir pieaudzis gandrīz piecas reizes, ierindojot Latviju starp pasaules valstīm ar augstiem ienākumiem. Latvijā ir stabila makrovide un labi kredītreitingi. Ir, protams, arī izaicinājumi, taču atbildīgi politikai ir panākta makroekonomiskā stabilitāte, kas ir nozīmīgs nosacījums ekonomikas noturībai pret ārējiem un iekšējiem šokiem. Latvijā ir vērojams izmaksu konkurētspējas spiediens (pieaug nominālās darba vienības izmaksas un reālais efektīvais valūtas kurss), tomēr ar to saistīto makroekonomiskie riski ir ierobežoti. Par to liecina Latvijas eksporta tirgus daļas ilgtermiņa dinamika, kas joprojām ir pozitīva. Valsts investīcijas ekonomikā, kas kopā ar ES fondu, pastāvīgās Atveseļošanas fonda investīcijām, sniegs būtisku atbalstu mūsu uzņēmēju produktivitātes, digitalizācijas, energoefektivitātes, eksportspējas un konkurētspējas kāpināšanai, kas nodrošina Latvijas tautsaimniecības izaugsmes un eksporta apjoma palielināšanos. Atbalsts tiek sniegts grantu, garantiju, grantu veidā. 2014-2020 plānošanas periodā kopā tika atbalstīti 6658 komersanti, šajā plānošanas periodā līdz 2024.gada 3.ceturksnim kopā ir atbalstīti 692 komersanti.
Ilgtspējīgas attīstības komisijas deputāti vienojās sasaukt komisijas sēdē, lai diskutētu par Latvijas ekonomikas attīstības reģionu griezumā.
