Ilgtspējīgas attīstības komisija uzklausīja Satiksmes ministrijas (turpmāk – SM) un nozares speciālistu informāciju par Latvijas autoceļu infrastruktūras esošo stāvokli, plānotām darbībām un trūkumiem nozarē.
SM pārstāvji informēja, ka likumā «Par autoceļiem» noteiktais valsts budžeta finansējums programmai "Valsts autoceļu fonds" veido prognozētie valsts budžeta (turpmāk – VB) ieņēmumi no transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokļa, autoceļu lietošanas nodevas un 80 procenti no VB ieņēmumiem no akcīzes nodokļa par naftas produktiem, mērķdotācija pašvaldībām nedrīkst būt mazāks par 25 %, neskaitot prognozētos ieņēmumus no autoceļu lietošanas nodevas. Atbilstoši likumā "Par autoceļiem" noteiktajam Valsts autoceļu fonda finansējumam nākamgad būtu jābūt 563,9 miljoniem eiro, taču nākamgad ceļu būvei pieejamais finansējums būs 187 miljoni eiro.
Latvijā netiks realizēti utopiskie plāni par ātrgaitas šosejām līdz lielākajām pilsētām, bet TEN-T ceļu tīkla uzlabošana notiks ar budžetā atvēlētajiem līdzekļiem un izmantojot publiskās un privātās partnerības (turpmāk - PPP) projektus. Nenotiks iepriekš izskanējušie solījumi līdz 2040. gadam savienot Latvijas lielākās pilsētas un Rīgu ar ātrgaitas ceļiem, lai šādu plānu realizētu, būtu nepieciešami vairāki miljardi eiro.
Situācija nozarē ir nopietna, finansējums ceļu būvei sarūk, turklāt jaunajā plānošanas periodā autoceļu būvniecībai nav iespējams izmantot Eiropas Savienības (turpmāk - ES) finansējumu. Tāpat netiek pildīts likumā "Par autoceļiem" noteiktais - novirzīt Valsts autoceļu fondam ceļu būvei 80% no degvielas akcīzes nodokļa ieņēmumiem, jo likumā ir teikts "ja gadskārtējā valsts budžeta likumā nav noteikts citādi". SM strādā, lai atrastu citus finansējuma avotus, piemēram, PPP projektus un militārās mobilitātes līdzekļus. SM neplāno atteikties no Rīgas apvedceļa pārbūves, tāpat tiek strādāts pie Bauskas un Iecavas apvedceļu izbūves.
SM Autoceļu infrastruktūras departamenta direktors T. Vectirāns informēja, ka jaunajā ES TEN-T regulā, kura stājās spēkā šovasar, vairs nav ietverta prasība pārbūvēt TEN-T tīkla ceļus par ātrgaitas ceļiem. Patlaban regula prasa veidot divlīmeņu šķērsojumus, kā arī atdalīt pretējā virziena brauktuves, piemēram, ar barjerām vai citiem līdzekļiem. Ceļu būvdarbi tiek plānoti pēc prioritātēm - seguma stāvoklis, satiksmes intensitāte un reģionālā vienlīdzība. No valsts galvenajiem autoceļiem labā un ļoti labā stāvoklī ir 76%, no reģionālajiem ceļiem - 52%, bet no vietējiem ceļiem - 15%. Par ES fondu līdzekļiem būvētajiem ceļiem ik pēc noteikta laika, piemēram, astoņiem vai desmit gadiem, ir jāatjauno segums, kas nereti izraisa iedzīvotāju izbrīnu - kāpēc uz labiem ceļiem tiek veikti remontdarbi.
Tuvāko sešu mēnešu laikā SM atjaunos iepriekš izstrādāto Latvijas autoceļu stratēģiju "2040" un iepazīstinās ar to sabiedrību. Bauskas apvedceļu, kuru plānots izbūvēt primāri, varētu pabeigt līdz 2028. gadam, bet Iecavas apvedceļš tiktu realizēts pēc tam. 2024. gadā grants segumu atputekļošana veikta 560 km, vidēji 0,30 kg/m² kalcija hlorīdu (CaCl2) 730 000 EUR. 2025. un 2026. gadā tādā pat apjomā, kā 2024. gadā.
