Zemkopības ministrijas (turpmāk – ZM) pārstāvji iepazīstina deputātus ar Latvijas Kopējais lauksaimniecības politikas (turpmāk – KLP) stratēģisko plānu 2023.-2027. gadam. Plāns ir vidēja termiņa politikas plānošanas dokuments, kas nosaka atbalsta prioritātes un atbalsta instrumentus lauksaimniecības, kā arī lauku attīstības jomā. Tā mērķis ir turpināt sniegt pietiekamu atbalstu lauksaimniekiem, lai tie spētu nodrošināt iedzīvotājiem pieejamu mūsu valstī ražotu pārtiku, kas ir droša, kvalitatīva un par pieejamu cenu. Latvijas lauksaimnieku un pārtikas ražotāju konkurētspējas uzlabošana, strādājot pie efektīvas resursu izmantošanas, ieguldījumiem bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā un klimata pārmaiņu mazināšanā. Turpinot sekmēt saimnieciskās dzīves nodrošināšanu laukos, infrastruktūras uzturēšanu, apdzīvotības saglabāšanu.
Latvijas lauksaimnieku ražošanas produktivitātei un ekonomiskai noturībai ir noteikti ekonomiskie mērķi. Tas nozīmē, ka jānodrošina lauksaimnieku ienākumu tuvināšana valsts tautsaimniecības vidējiem ienākumiem, īpaši mazajām un vidējām saimniecībām. Jālīdzsvaro ienākumi starp dažādām specializāciju nozarēm, starp saimniecību lieluma grupām, starp reģioniem un sekmējot jaunu tehnoloģiju un inovāciju ieviešanu un attīstību. 2021-2027 salīdzinot ar 2014-2020 ir 44% finansējuma pieaugums, bet ikgadējais pieaugums sastāda tikai no 1% līdz 6% gadā.
Svarīgi ir sekmēt saimniecību konkurētspējas celšanu un tirgus orientāciju, mērķtiecīgi atbalstot mazās, vidējās saimniecības un jaunos lauksaimniekus. Veicināt eksportspējīgu augstas pievienotās vērtības produktu ražošanu (arī bioloģisko). Sekmēt pievienotās vērtības radīšanu, produktivitātes celšanu, vērtības veidošanās ķēdes attīstību - primārais ražotājs un pārstrāde (t., sk. bioloģiskajā lauksaimniecībā). Risināt finanšu un ražošanas resursu pieejamības problēmu, paredzot mērķētus finanšu instrumentus, t.sk., to kombinēšanu ar grantiem. Zināšanu un prasmju celšana saimniecību vadītājiem, kā arī saimniecību un pārtikas uzņēmumu darbiniekiem. Jaunu tehnoloģiju, t.sk., digitālo tehnoloģiju izmantošana. Pētniecības un eksperimentālās ražošanas veicināšana. Inovāciju izmantošana un radīšana. Svarīgi ir tirgus varas stiprināšana pārtikas ķēdē. Veicināt konkurētspējīgu visu sadarbības formu un līmeņu veidošanos produktu kvalitātes un komerciālās vērtības uzlabošanai un virzīšanai tirgū, pētniecību un jauno tehnoloģiju ieviešanu un sekmēt vietējās produkcijas realizācijas iespējas.
Liela nozīme ir Latvijas lauksaimniecības sektora modernizācijai un pievienotās vērtības paaugstināšanai, kā arī investīciju atbalsts Zaļiem ieguldījumiem. Atbalsts ieguldījumiem SEG un amonjaka emisijas samazinošajiem pasākumiem. Atbalsts ieguldījumiem AER izmantošanai (pašpatēriņam) vai energoefektivitātes palielināšanai. Atbalsts ieguldījumiem lauksaimniecības dzīvnieku labturības uzlabošanai un biodrošības pasākumu īstenošanai.
2024. gada jūlijā Latvija EK iesniedza atjaunoto NEKP. Līdz gada beigām gaidām EK vērtējumu Latvijas iesniegtajam NEKP. Līdz gada beigām ZM jāsagatavo informatīvais ziņojums par NEKP ZIZIMM pasākumu efektivitāti, izdevīgumu un dažādu mežistrādes scenāriju iespējamo ietekmi. Zemkopības ministrijas prioritātes nākotnes KLP kontekstā ir lauksaimniecības produktivitāte, ienākumu atbalsts, tirgus stabilizācija, pārtikas piegāde un saprātīgas pārtikas cenas. Līdz ar pēdējo reformu – horizontāli - jauni papildu klimata un bioloģiskās daudzveidības mērķi.
ZM prioritātes nākotnes KLP politikas galvenais mērķis - mērķtiecīgi stimuli lauksaimnieciskās ražošanas un konkurētspējas veicināšana. Nodrošinot pareizu līdzsvaru starp ekonomisko, sociālo un vides ilgtspējību, lai neapdraudētu pārtikas ražošanu ES. KLP politika, kas vērsta uz lauksaimniecības un pārtikas ražošanas pilnvērtīgu potenciāla sasniegšanu mūsu valstī. Nodrošinājums ar pārtiku un pieņemamas cenas kā drošības jautājums esošajos ģeopolitiskajos apstākļos.
