Klimata un enerģētikas ministrija (turpmāk – KEM) iepazīstina komisijas deputātus ar Latvijas pielāgošanos klimata pārmaiņām, prognozēm un pasākumiem, lai pielāgotos klimata pārmaiņām.
Klimata pārmaiņu pārvaldībai Latvijas vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs (turpmāk – LVĢMC) ir atjaunojis klimata pārmaiņu rīku un izstrādājis trīs jaunus klimata pārmaiņu scenārijus, kā arī klimata pārmaiņu scenāriju kartes, kuras iespējams aplūkot visiem šī gadsimta 30 gadu periodiem. Ir veikti aprēķini pašvaldību griezumā, pagarinātas vēsturiskās datu rindas. Ir radīta iespēja datus izvēlēties ne tikai gada, bet arī sezonu griezumā, iespējama datu lejupielāde. Kartēs var aplūkot Latvijas vidējās vērtības, kā arī ir apkopota informācija par jūras piekrasti un Latvijas jūras krasta eroziju.
KME pārstāve informēja, ka Latvijā laikā no 1961. gada līdz 2020. gadā vidējā gaisa temperatūra vidēji paaugstinājusies par 0,7 grādiem pēc Celsija, turklāt visvairāk ziemā.
LVĢMC prognozē, ka līdz 2100. gadam vidējā gaisa temperatūra varētu paaugstināsies par 2,8 līdz 4,9 grādiem pēc Celsija virs 1961.-1990. gadu vidējās vērtības. 2020. gadā vidējā gaisa temperatūra bija 8,7 grādi pēc Celsija. Latvijā gaidāma vidējā sniega segas biezuma samazināšanās par vismaz 50%.
KEM norādīja, ka pēdējos gados ekstrēmie laikapstākļi rada aizvien lielākus zaudējumus. Pērn no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" līdz 2023.gada 5.oktobrim piecām pašvaldībām tika piešķirti kopumā 1 562 286 eiro. Šā gada jūlija nogales vētra, kas Latvijā atnesa stipras lietusgāzes un vēja brāzmas, nodarīja postījumus Zemkopības ministrijas īpašumiem 213 251 eiro apmērā. Kopējie provizoriskie neiegūtie ieņēmumi lauksaimniecībā ir vairāk nekā 23 miljoni eiro.
Šogad atlīdzībās par zaudējumiem, ko Latvijā nodarīja jūlija vētra, apdrošinātāji jau ir izmaksājuši 17 miljonus eiro, kas ir lielākais apdrošināšanas atlīdzību apjoms Latvijā par vienas dabas katastrofas nodarītajiem postījumiem, liecina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas dati.
Valdībā ir apstiprināts Latvijas pielāgošanās klimata pārmaiņām plāns laika posmam līdz 2030.gadam, kura mērķis ir mazināt Latvijas cilvēku, tautsaimniecības, infrastruktūras, apbūves un dabas ievainojamību pret klimata pārmaiņu ietekmēm un veicināt klimata pārmaiņu radīto iespēju izmantošanu. Plāns paredz vairāk nekā 80 pasākumu, kas palīdzēs Latvijas iedzīvotājiem un tautsaimniecībai kļūt mazāk ievainojamiem un pielāgoties klimata pārmaiņām, mazināt klimata pārmaiņu radītos zaudējumus.
KEM uzsver, ka, izstrādājot pašvaldību attīstības programmas, ir jānodrošina pielāgošanās klimata pārmaiņām. KEM kā piemēru minēja Liepājas pašvaldību, kura plānā paredzējusi identificēt pašvaldības ēkas, kas ir īpaši pakļautas klimata riskiem, piemēram, karstuma viļņiem vai pārmērīgam mitrumam, kā arī īstenot risinājumus, piemēram, ēku noēnošana un dzesēšanas iekārtu modernizācija, izstrādāts plāns pilsētas zaļo zonu un dabā balstītu risinājumu attīstībai.
Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) padomniece vides aizsardzības jautājumos S. Bērziņa vērsa uzmanību uz to, ka pašvaldībām teritorijas attīstības plāni ir jāizstrādā līdz nākamā gada beigām, taču tām vēl nav pieejama informācija par applūstošajām teritorijām, plūdu risku pārvaldības plānu, tāpēc pašvaldības nevar pilnvērtīgi tos iestrādāt pašvaldību teritorijas attīstības plānos. Pašvaldībām būšot problemātiski pabeigt savu plānu izstrādi, jo vairākas vides politikas joprojām nav apstiprinātas, kā piemēru minēja bioloģiskās daudzveidības stratēģiju ar jauniem aizsargājamo teritoriju tīkliem, kas liks mainīt jau apstiprinātos teritoriju plānus.
Runājot par risinājumiem lietavās applūstošām pilsētām, VSIA "Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi" valdes loceklis M. Muižnieks rosināja ierīkot modernas meliorācijas sistēmas arī pilsētās, jo tagad meliorācija esot tikai līdz pilsētu robežām.
Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēdē deputāti vienojās nākamā gada februārī skatīt Sākotnējā plūdu riska novērtējuma 2025.-2030.gadam ziņojuma projektu, kas līdz nākamā gada 30.janvārim ir nodots sabiedriskajai apspriešanai.
