Ekonomikas ministrija (turpmāk - EM) iepazīstāja komisijas deputātus ar darba tirgus vidēja termiņa prognozēm līdz 2030. gadam un ilgtermiņa periodam līdz 2024.gadam, balstoties uz tautsaimniecības attīstības un demogrāfijas scenārijiem. Prognozes palīdz identificēt iespējamās darba tirgus attīstības tendences un potenciālos riskus, saglabājoties esošajai izglītības sistēmas un izglītības piedāvājuma struktūras, kas ļauj paredzēt darba tirgus neatbilstību veidošanos nākotnē. Šīs prognozes parāda iespējamās darba tirgus attīstības tendences un iespējamos riskus. Latvijas darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozes sniedz ieskatu nākotnes tendencēs un izaicinājumos, kas ietekmēs nodarbinātību un ekonomiku kopumā. Darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozes jau tiek gatavotas EM no 2008. gada un tika atjaunotas 2024. gadā, ņemot vērā visas ģeopolitiskās tendences, un faktiskā situacija ievieš zināmas korekcijas.
EM secināja, ka demogrāfiskās izmaiņas, iedzīvotāju skaita samazināšanās un novecošanās var radīt darbaspēka trūkumu, īpaši zemas kvalifikācijas profesijās. Paredzams, ka līdz 2040. gadam darbaspēka pieprasījums vienkāršajās profesijās samazināsies par vairāk nekā 46 tūkstošiem. Svarīgi pielāgot izglītības sistēmu un apmācību programmas atbilstoši darba tirgus vajadzībām. Tehnoloģiskās pārmaiņas, automatizācija un digitalizācija var mainīt darba tirgus struktūru, radot jaunas profesijas un iznīcinot citas profesijas. Tas prasa elastību un gatavību pielāgoties jaunām prasībām. Nepieciešams attīstīt izglītības programmas, kas nodrošina prasmes un kuras atbilst darba tirgus pieprasījumam, īpaši STEM (zinātne, tehnoloģija, inženierija un matemātika) jomās. Mūžizglītība un pārkvalifikācija veicina pieaugušo izglītību un pārkvalifikāciju, lai darbinieki varētu pielāgoties mainīgajām darba tirgus prasībām. Sociālā aizsardzība uzlabo sociālās aizsardzības sistēmu, lai atbalsta tos, kuriem ir grūtības iekļauties darba tirgū, īpaši zemas kvalifikācijas darbiniekus.
Komisijas deputāti diskutēja, ka ap 20 tūkstoši jauniešu pēc skolas beigšanas, nemācās un nestrādā. Latvijā pēc vidusskolas beigšanas aptuveni 40% jauniešu izvēlas neturpināt mācības, un daži no viņiem atsāk izglītošanos tikai pēc gada. Šie jaunieši bieži vien neuzsāk darbu un paliek mājās, ko daži eksperti raksturo kā "gada atvaļinājumu" pēc skolas beigšanas. Šāda situācija var radīt bažas par jauniešu integrāciju darba tirgū un viņu ilgtermiņa nodarbinātības iespējām. Lai risinātu šo problēmu, tiek īstenotas dažādas iniciatīvas, piemēram, īpašas programmas, kas vērstas uz šo jauniešu atgriešanu izglītībā vai darba tirgū.
Lai uzlabotu situāciju, ir svarīgi veicināt jauniešu motivāciju turpināt izglītību vai uzsākt darbu, piedāvājot viņiem atbalstu, konsultācijas un iespējas iegūt pieredzi, kas palīdzētu veiksmīgāk integrēties sabiedrībā un darba tirgū.
Komisijas deputāti pauda bažas, ka bez imigrācijas Latvija nevarēsim iztikt. Cik 2030. gadā imigrējoši strādājošie būs Latvijā vajadzīgi? Patreiz Latvijā imigrācijas saldo ir 5 tūkstoši. Un 2040. gadā tie jau būs 50 tūkstoši. Savukārt migrācijas saldo ir negatīva jau kopš 1989.gada. Pirms diviem gadiem gan fiksēts pozitīvs migrācijas saldo, ko galvenokārt ietekmēja iebraukušo Ukrainas iedzīvotāju skaits.
Komisijas priekšēdētājs ierosina, ka komisijas deputāti grib redzēt atbildes uz konkrētiem izaicinājumiem, kā mēs to plānojam sasniegt ilgtermiņa prognozes.
