Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēdē komisijas deputāti pārrunāja politikas veidotāju un ekspertu konferences “Bioloģiskā daudzveidība – cilvēces nākotnei” noslēguma rīcības punktus. Konference notika 2025.gada 31.janvārī Saeimā, ko rīkoja komisija sadarbībā ar Pasaules Dabas fondu un Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministriju. Konferences mērķis bija attīstīt savstarpējo izpratni un veicināt rīcību bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu Latvijā.
Pārrunājot «Bioloģiskā daudzveidība – cilvēces nākotnei» rīcības punktus komisijas deputāti atbalstīja, ka visi septiņi punkti ir jāvirza tālāk, lai izstrādātu vienotu dokumentu. Rīcības punkti:
• Zinātnē balstītu mērķu noteikšana ES nozīmes biotopu un sugu saglabāšanai un tiesiskā regulējuma pilnveidošana virzībai uz ES nozīmes biotopu un sugu labvēlīga aizsardzības statusa nodrošināšanu.
• Natura 2000 teritoriju tīkla pabeigšana, atbilstoši ekoloģiskiem nosacījumiem jaunu teritoriju izveide un teritoriju paplašinājumi primāri publiskos īpašumos, nodrošinot sugu un biotopu aizsardzību, kā arī konkrētu mērķrādītāju noteikšana katrai Natura 2000 teritorijai dabas vērtību saglabāšanai, to sasniegšanu īstenojot nodrošināta pilnvērtīga komunikācija ar zemes īpašniekiem.
• Ilgtspējīgas attīstības veicināšanai noteikti līdz 30% teritoriju valstī bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai (savstarpējās interešu grupu argumentācijās un diskusijās precizējot procentuālo īpatsvaru, apsaimniekošanas principus) ieskaitot 10% nodrošinājumu no valsts teritorijas stingrai dabas aizsardzībai, un tiesiskā regulējuma pilnveidošana mērķtiecīgam bioloģiskās daudzveidības aizsardzības nodrošinājumam šajās teritorijās.
• Nacionālā dabas atjaunošanas plāna izstrāde, iesaistot dažādas interešu grupas un veicinot zemes lietojumu ilgtspējīgu pārvaldību.
• Uzlabota kompensāciju sistēma, ieskaitot dažādu kompensējošu pasākumu attīstība zemju īpašniekiem, veicinot bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu, kā arī sniedzot atbalstu privāto iniciatīvu īstenošanai dabas daudzveidības saglabāšanā un finanšu resursu piesaistē.
• Pro-aktīvu un efektīvu komunikāciju un izglītības iniciatīvu īstenošana zemes īpašniekiem, citām interešu grupām un sabiedrībā kopumā par bioloģisko daudzveidību, tās aizsardzības plāniem, konkrētiem plānotiem pasākumiem bioloģiskās daudzveidības aizsardzībai dabas teritorijās un ārpus tām.
Latvijas Meža īpašnieku biedrības valdes priekšsēdētājs A. Muižnieks ierosināja izskatīt priekšlikumus tālākajam darbam:
1. Noskaidrot, cik pašlaik Latvijā ir meža teritoriju ar ierobežojumiem saimnieciskajai darbībai, tais skaitā aizsargjoslās gar ūdeņiem, purvu aizsargjoslās, teritorijas ar sezonāliem aprobežojumiem un saimnieciskās darbības platību ierobežojumiem.
2. Vienoties par meža teritoriju, ar saimnieciskās darbības ierobežojumiem maksimālo īpatsvaru [(%)] Latvijā izvērtējot to ietekmi uz tautsaimniecības attīstību un labklājību, pārējā teritorijā īstenojot jēgpilnu brīvprātīgu (līgumisku) dabas aizsardzības sistēmu, piemērojot “drošās ostas” (safe harbor) principu.
3. Vienoties par pāreju uz kvalitatīvu dabas aizsardzību piemērojot dinamiskas dabas aizsardzības principu, atzīstot, ka procesi dabā ir dinamiski un telpā dinamisks var būt arī aizsargājamo platību teritoriālais izvietojums, savstarpēji aizstājot mazāk vērtīgas sugu atradnes un dzīvotnes ar jaunatrastām izcilām vērtībām, saglabājot atbilstošu kopējo saimnieciski aprobežoto platību īpatsvaru (%).
4. Nepieciešama vienošanās, kādus apsaimniekošanas paņēmienus varēs veikt platībās, kas nav stingri aizsargātas, bet ietilpst platīb[ā]s ar saimnieciskās darbības ierobežojumiem.
5.Mežu platībās, kas atrodas ārpus aizsargājamām platībām, mazināt birokrātiju, ļaut meža īpašniekiem (it īpaši mazajiem meža īpašniekiem) pašiem brīvāk pieņemt saimnieciskos lēmumus, motivējot iesaistīties brīvprātīgas (līgumiskas) dabas aizsardzības sistēmā.
6. Nekavējoties izveidot taisnīgu kompensāciju sistēmu, kas kompensē visus meža īpašniekiem nodarītos zaudējumus ierobežojumu noteikšanas gadījumā.
7. Izveidot starpministriju darba grupu iekļaujot VARAM, ZM, FM, EM, KEM, kas kompleksi risinātu iepriekš minētos pamatnosacījumus.
8.Līdz minētā risinājuma ieviešanai privātajos mežos neveidot jaunus mikroliegumus un Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas (ĪADT), izņemot, tās, kas nepārprotami un tiešā veidā nepieciešamas ES pārkāpumu procedūras novēršanai.
Komisijas deputāti vienojās bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu Latvijā atkārtoti skatīt 26.februārī.
