Latvijas Kūdras asociācija iepazīstina komisijas deputātus ar Latvijas kūdras nozares nozīmi Latvijas tautsaimniecībā. 98% no Latvijā iegūtās kūdras izmanto dārzkopībā. Enerģētikā izmanto tikai mazu daļu. Kūdras daļa valsts energobilancē desmit gadu periodā ir vidēji 0,04% gadā. Ar Taisnīgas pārkārtošanās teritoriālo plānu Latvijas ir apņēmusies pēc 2030. gada kūdru enerģētikā neizmantot. Kūdras eksports ir devums Latvijas tautsaimniecībai, 95% iegūtās kūdras eksportē. Pēdējo piecu gadu laikā kūdras eksports dod vidēji 1,4 % no kopējā valsts eksporta eiro. Latvijas kūdru eksportē uz 112 valstīm. Kūdrai ir liela loma pārtikas nodrošinājumā, meža stādu un dekoratīvo augu stādu audzēšanā.
Kūdras nozare rada darba vietas lauku reģionos, t.sk. valsts austrumu pierobežā, kas ņemot vērā ģeopolitisko situāciju ir vasts drošības jautājums. Kūdras ieguvē un pārstrādē tiek nodarbināti vidēji 2300 darbinieki. Kūdras ieguvē darbs ir sezonāls – vasarā nepieciešams vairāk darbinieku, ziemā – mazāk. Algas kūdras nozarē lauku apvidū ievērojami pārsniedz vidējās algas līmeni reģionos.
Kūdras ieguves nozare netiek subsidēta, tai netiek piemēroti nekādi nodokļu atvieglojumi. Nozare ir patstāvīga un tā darbojas pēc tirgus principiem.
2023. gadā spēkā bija 126 licences kūdras ieguvei, kas izsniegtas 64 uzņēmumiem. Ieguve notika 97 purvos. Kopējā licenču laukuma platība 25 214,06 ha. Ieguve notiek aptuveni 15 000 ha. Pārējā licenču laukumu platība tiek sagatavota ieguvei vai arī rekultivācijai. Vidējais ieguves apjoms pēdējos 10 gados ir 1,19 milj. t gadā. Kūdras ieguves apjoms gadā atkarīgs no nokrišņu daudzuma un saulaino dienu skaita sezonā, kas ilgst no maija līdz septembrim. Latvija atrodas reģionā, kur nokrišņi pārsniedz iztvaikošanu, tādēļ purvi un mitrāji turpina veidoties. Kūdras resurss Latvijā katru gadu vidēji pieaug par 1,6 milj. t. Kūdras uzkrāšanās apjoms pārsniedz kūdras ieguves apjomu.
Uzklausot sniegto informāciju komisijas deputāti nolēma aicināt Ekonomikas ministriju virzīt nepieciešamās izmaiņām statistikā. Jo Latvijas Kūdras asociācija ir konstatējusi būtisku nepilnību statistikas uzskaitē, kam ir un var būt konsekvences attiecībā uz Eiropas Savienības dalībvalstu, Eiropas Savienības, kā arī starptautiskajiem politikas dokumentiem un normatīvajiem aktiem. Īpaši tas skar vai var skart klimata politikas dokumentus, kuros pašlaik kūdru vērtē, galvenokārt, kā energoresursu.
Komisijas deputāti ierosināja nākamo sēdi organizēt kopā ar Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisiju 2025.gada aprīlī, kurā uzklausītu Zemkopības ministrijas atbildīgos par kūdras nozari.
