2025.gada 21.februārī Ilgtspējīgas attīstības komisija (turpmāk – Komisija) organizēja augsta līmeņa ekspertu forumu “Augstākā izglītība Latvijas ilgtspējai” (turpmāk – Forums). Foruma mērķis bija pastiprināt augstākās izglītības nozīmi valsts, sabiedrības un ekonomikas ilgtspējīgā attīstībā, ņemot vērā aktuālo globālo situāciju un īstenotās reformas, augstākās izglītības sistēma ilgtspējīgai attīstībai, mijiedarbība ekonomisko attiecību sistēmā (produktivitāte, konkurētspēja, ilgtspēja), augstākās izglītības formula Latvijā: stiprināt spēju iekļauties globālajā izglītības un zinātnes telpā, nodrošinot nacionālās intereses un tiecoties uz starptautiski atzītu izcilību.
Foruma noslēgumā par katru tematisko bloku tika apkopots kopsavilkums pa punktiem. Forumā piedalījās atbildīgo ministriju un iestāžu, uzņēmumu, kā arī nozaru profesionālo sabiedrisko organizāciju pārstāvji, zinātnes un izglītības institūciju pārstāvji.
2025. gada 5.martā Komisija sēdē deputāti pārrunāja konferences secinājumus/ kopsavilkuma punktus. Komisijas sēdes diskusijas laikā nevienam nebija iebildumi par foruma noslēguma punktiem.
Kopsavilkuma punkti.
Pirmais tematiskais bloks – Augstākās izglītības sistēmas pārmaiņu dinamika un ilgtspēja
• Padomēm – jā. Padomju locekļu skaits, funkcijas – lietišķo zinātņu universitātēs un augstskolās, zinātnes universitātēs?
• Padomes sekmē universitāšu saikni ar ārpus universitāšu institūcijām. Uz to būtu jātiecas, bet vai tā ir un kā to panākt?
• Jāstiprina padomju loma kā sadarbības veicinātājs augstākās izglītības iestādēm savā starpā un starp citām izglītības iestādēm un zinātniskajiem institūtiiem
• Ir jāveicina augstskolu un augstskolu padomju stratēģiskā un līderības kapacitāte
• Augstskolu padomēm ir proaktīvāk jānāk ar regulējuma un reformu piedāvājumiem, kas balstās kopējās sabiedrības interesēs un jāpalīdz reformu ieviešanā
• Padomes ir spēcīga platforma vietējo kopienu un pašvaldību iesaistei, un tas ir jāstiprina
• Iekšējās un ārējās birokrātijas samazināšana padomēm un augstskolām atskaitoties dubultā
Otrais tematiskais bloks – Augstākā izglītība un konkurētspēja
• Birokrātijas samazināšana
• Finansējuma piesaistīšanas vienkāršošana (ieguldījumiem zinātnē un inovācijām)
• Lielāks finansējums zinātnei un inovācijām
• Lai veicinātu augstas pievienotās vērtības produktu un pakalpojumu radīšanu, kompetenču centru programmu nosacījumos iekļaut tādu finansējuma saņemšanas kārtību, kas paredzētu sadarbību ar zinātniskajām institūcijām. Programmu sasniedzamajos rezultātos jāiekļauj rādītājs - ietekmes uz vērtības pievienošanu prognozētais iznākums
• Jāsakārto īpašuma tiesības izgudrojumiem un izstrādei – zinātniekam pieder, piemēram, 50% no izgudrojuma. Uzņēmēji iegūst izstrādāto (pašu finansēto) produktu bez izsoles, sakārtot institucionālā intelektuālā īpašuma komercializācijas tiesiskos aspektus
• Finansējuma piesaistīšanas vienkāršošana (ieguldījumiem zinātnē un inovācijām) it īpaši TRL4 līdz – TRL6 inovāciju līmeņiem
Trešais tematiskais bloks – Nacionālās intereses un globālā izcilība augstākajā izglītībā Latvijā: līdzsvara formulas meklējumos
• Lielāka elastība angļu valodas lietojumam studiju procesā, bet vienlaikus arī latviešu valodas apguve un integrēšanas sekmēšana akadēmiskajos procesos: līdztekus latviešu valodas programmām – profesionālās studiju programmas angļu valodā ar latviešu valodas saskarsmes un terminoloģijas studiju kursiem, kas paredz iespēju studentiem ārvalstniekiem apgūt latviešu valodu vismaz A2-B1 līmenī, bet Latvijā izglītību ieguvušajiem studentiem – pilnveidotu studiju līmenim atbilstošas terminoloģijas zināšanas un lietošanas prasmes līdzvērtīgi studiju programmām latviešu valodā
• Izglītības eksporta potenciāla izmantošana intelektuālai imigrācijai – to sekmētu latviešu valodas apguves iespējas, apgūstot to studiju procesā līdz B1 – B2 līmenim
• Labās prakses piemēru popularizēšana un ieviešana visaugstākā līmeņa profesoru piesaistei – piemēram, popularizēt elastīgāku studiju procesa ietvaru, speciālu finansēšanas programmu izveide atlīdzībai
• Labās prakses piemēri izcilības pozicionēšanai – veidot un popularizēt studiju apakšprogrammas (piemēram, kopīgas ar prestīžām ārvalstu universitātēm maģistra, doktora studiju programmas vai apakšprogrammas), atsevišķu izcilu profesoru vai ekspertu studiju kursi
• Par zinātnes sasniegumiem un terminoloģiju latviešu valodā: līdztekus zinātnes starptautiskās izcilības sekmēšanai, paredzēt zinātniskos projektos ar publisku finansējumu lielāku nozīmi terminoloģijas attīstīšanai latviešu valodā un zinātnisko rezultātu popularizēšanu latviešu valodā.
Diskusijas laikā nozaru pāstāvji lūdza, izstrādājot nākošo plānošanas dokumentu par viedās specializācijas stratēģiju, iekļaut tajā kultūras un radošās industrijas nozares. Tāpat, nozaru pārstāvji ierosināja pievērst uzmanību un ieviest universitātēs gaidu vēstuļu principu no dibinātājiem. Kā arī rast iespēju studentiem strādām vidē, kas saistīta ar studiju izvēli. Pārskatīt reģionālo augstskolu statusu un funkciju definēšanu. Izskatīt iespēju par likuma regulējuma bāzi attiecībā uz ārvalstu profesoru iespējamo atrašanos ievēlētos amatos, nevis piesaistot uz īslaicīgiem sniegumiem. Datu savienošanu starp finansēšanas moduļiem starp uzņēmējiem un pētniecības nozarēm.
