Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas (turpmāk – VARAM) pārstāvji iepazīstināja deputātus ar rīcības plāna Latvijas Austrumu pierobežas ekonomiskajai izaugsmei un drošības stiprināšanai 2025.–2027. gadam (turpmāk - plāns) īstenošanu. Austrumu pierobežā plāna ietvarā paredzēts veidot atbalsta programmas investīcijām, integrācijai, mobilitātei un dzīves kvalitātes uzlabošanai, kas tuvina reģionu ekonomisko konkurētspēju pārējiem Latvijas reģioniem, veicinot uzņēmējdarbību, stiprinot pierobežas drošību un iedzīvotāju noturību pret krīzēm, panākot reģionālā IKP starpības samazinājumu par 2 procentpunktiem. Plāns MK tika 2025.gada 14.janvārī. Saskaņā ar iesaistīto ministriju sniegto informāciju, visi 59 pasākumi patlaban tiek īstenoti, kas papildina esošos pasākumus un citos nacionālā līmeņa plānošanas dokumentos irtvertās intervences, kam piešķirts finansējums.Kopējais finansējums ir paredzēts 644 598 937 EUR.

         Latvijas austrumu pierobežas stiprināšana plāna pasākumi tiks finansēti lielākoties no valsts un (turpmāk - ES) fondu finansējuma. Kopumā piešķirtajiem līdzekļiem, valsts budžeta finansējums plānots 269,6 miljonu eiro apmērā, bet ESfondu un cits ārvalstu finansējums - 375 miljonu eiro apjomā.

         Eiropas Savienības (turpmāk - ES) fondu tematiskās komitejas 2025. gada 22. janvāra sēdē ir panākta konceptuāla vienošanās par papildus finansējuma (50 milj. euro apmērā) pārdali no ES fondiem Iekšlietu ministrijas identificētajām vajadzībām katastrofu pārvaldības/civilās aizsardzības infrastruktūrai, tajā skaitā katastrofu pārvaldības centru projektēšanai un būvniecībai.

         Ārlietu ministrija ir uzsākusi darbu pie nacionālās pozīcijas izstrādes par ES daudzgadu budžetu pēc 2027. gada, kur no VARAM puses ir rosināta papildus finansējuma novirzīšana specifiski ES Austrumu pierobežas valstīm un reģioniem, kas robežojas ar Krieviju un Baltkrieviju, kur sociālekonomiskās izaugsmes veicināšana ir arī ES drošības jautājums. Lai nodrošinātu ilgstošu stabilitāti, labklājību un drošību ES Austrumu pierobežas reģionos, ir ļoti svarīgi stiprināt to ekonomisko, sociālo un drošības noturību. Tas palīdzēs šiem reģioniem pielāgoties, atgūties un gūt panākumus, neskatoties uz izaicinājumiem, ko ir izraisījusi Krievijas agresija.

        2024.gada 22.aprīlī Viļņā notika ES Austrumu pierobežas valstu – Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Somijas un Polijas – speciālistu sanāksme. Tajā tika panākta vienošanās kopīgi strādāt pie tā, lai ES līmenī tiktu paredzēts īpašs atbalsts Krievijas pilna apmēra agresijas kara pret Ukrainu radītās ietekmes uz ES Austrumu pierobežas reģioniem mazināšanai, t.sk. ES Kohēzijas politikas fondu finansējuma ietvaros.

         ES fondu tematiskās komitejas 2025. gada 22. janvāra sēdē ir panākta konceptuāla vienošanās par papildus finansējuma (50 milj. euro apmērā) pārdali no ES fondiem Iekšlietu ministrijas identificētajām vajadzībām katastrofu pārvaldības/civilās aizsardzības infrastruktūrai, tajā skaitā katastrofu pārvaldības centru projektēšanai un būvniecībai. Ievērojot minēto, Ministru kabinets 2025. gada 18. februāra sēdē (protokols Nr. 7, 37.#), izskatot Iekšlietu ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu “Par valsts drošības stiprināšanas pasākuma “Katastrofu pārvaldības centru būvniecība” īstenošanas turpināšanu”” (24-TA-3009), atbalstīja Iekšlietu ministrijas priekšlikumu par valsts drošības stiprināšanas pasākuma “Katastrofu pārvaldības centru būvniecība” īstenošanas turpināšanu, atļaujot Iekšlietu ministrijai (Nodrošinājuma valsts aģentūrai) turpināt un pieņemt lēmumus katastrofu pārvaldības centru Ludzā, Aizkrauklē, Rēzeknē, Krāslavā, Kauguros, Dobelē, Balvos, Limbažos un Saldū projektēšanai un būvniecībai organizētajos iepirkumos, paredzot, ka attiecīgo katastrofu pārvaldības centru projektēšanai un būvniecībai nepieciešamo finansējumu piesaista no diviem avotiem – valsts budžeta un ES fondiem, - uzdodot Iekšlietu ministrijai pēc iepirkumu procedūru pabeigšanas sagatavot un iesniegt attiecīgos lēmumu projektus finansējuma piešķiršanai konkrēto katastrofu pārvaldības centru projektēšanai un būvniecībai no katra attiecīgā avota atbilstoši organizēto procedūru rezultātam.

         Uz šo brīdi iepirkuma procedūras ir noslēgušas attiecībā uz diviem objektiem, attiecīgi ir sagatavots un iesniegts izskatīšanai Ministru kabineta 2025. gada 08. aprīļa sēdē lēmuma (Ministru kabineta rīkojuma) projekts (skatīt 25-TA-538) finansējuma piešķiršanai no valsts budžeta līdzekļiem katastrofu pārvaldības centru projektēšanai un būvniecībai Aizkrauklē un Limbažos. Abi minētie katastrofu pārvaldības centri nav austrumu pierobežā.

        Attiecībā uz pārējiem austrumu pierobežā plānotajiem katastrofu pārvaldības centriem – centriem Balvos, Krāslavā, Ludzā, Rēzeknē – šobrīd turpinās iepirkuma procedūras. Vienlaikus ir rasts (iezīmēts) to projektēšanai un būvniecībai nepieciešamā finansējuma avots.

        VARAM norādīja, ka ir izveidoti 20 gaidu pret mobiltitātes materiālu parki un uzbūvēti trīs jauni katastrofu pārvaldības centri, kā arī ir identificētas 212 patvertnes Latgales reģionā. VARAM ir sagatavojusi likumprojektus Alūksnes novada iekļaušanai Latgales SEZ. Pat laban notiek saskaņošana ar Finanšu ministriju, jo ir saņemti daži iebildumi. Iegādāti divi bezemisiju transportlīdzekļi Alūksnes novada pašvaldībā.

         Plānā minēti būtiskākie izaicinājumi, kurus nepieciešams risināt austrumu pierobežā Krievijas īstenotā kara pret Ukrainu ietekmē,un tie ir kopīgi ar citām Krievijas un Baltkrievijas robežvalstīm ES. Tostarp pastiprinās jau esošā nelabvēlīgā ekonomiskā situācija, rodas grūtības saglabāt uzņēmējdarbības aktivitāti, piemēram, mazos un vidējos uzņēmumus. Izaicinājums ir negatīvā ietekme uz iedzīvotāju drošības sajūtu un paaugstināta sociālā spriedze, līdz ar to nepieciešamība stiprināt sabiedrības noturību un sagatavotību. Minēta arī negatīvā ietekme uz potenciālajām investīciju plūsmām,traucēti transporta koridori, pārtrauktas tūristu plūsmas. Plānā iekļautie pasākumi vērsti uz drošības stiprināšanu, ekonomisko attīstību un cilvēkresursu attīstību.

        Diskusijas laikā deputāti pozitīvi vērtēja, ka VARAM ir uzņēmusies uzraudzības procesu plāna ieviešanai. Plāna pievienotajai vērtībai un būtībai ir jābūt vērstai specifiski uz Latgali. Ar austrumu pierobežas stiprināšanu tiek nodrošināta drošība visai Latvijai, tie nav līdzekļi izmantoti tikai Latgalei.

       Deputati pauda bažas, ka plāns ir tikai katras ministrijas apkopojums un nav īpaša atbalsta un specifiska pieeja Latgales reģionam. Rīcības plānā Latvijas austrumu pierobežas attīstībai trūkst specifiskas pieejas tieši Latgales reģionam.

        Latgales apakškomisijas priekšsēdētājs E. Teirumnieks akcentēja, ka Ukrainas kara pieredze liecina, ka vismaz 50% dzīvais spēks un tehnikas vienības tiek iznīcinātas ar dronu sistēmām. Maz tiek darīts, lai integrētu dzīvē dronu sistēmas. Aicināja domāt par to, lai skolu programmās vai interešu grupās apmācītu, kā vadīt un komplektēt dronus. Tai jābūt mērķtiecīgai pieejai. Svarīgi, ka plāna būtība ir vērsta uz ekonomiku, drošību un cilvēkresursiem.

       Ilgtspējīgas attīstība skomisijas priekšsēdētājs U. Mitrevics norādīja, ka varbūt ir jāņem vērā OECD pētījums par “Reģionu pievilcības pārskatīšana Latgales reģionā, Latvijā”, kur eksperti rekomendē uzlabot sadarbību starp augstākās izglītības iestādēm un darba devējiem, lai novērstu prasmju trūkumu. Uzlabojot uzņēmumu piekļuvi privātajam finansējumam, lai mazinātu šķēršļus uzņēmējdarbības ieguldījumiem Latgalē. Izstrādājot mērķtiecīgas reģionālās programmas, lai piesaistītu un noturētu talantīgus cilvēkus, tostarp no diasporas. Pieņemt reģionālo transporta stratēģiju, lai uzlabotu reģionālo savienojamību. OECD 2025.gada 28.aprīlī iepazīstinās VARAM ar prezentāciju/pētījumu par reģionu pievilcības pārskatīšana Latgales reģionā, Latvijā.

 

 

Saeimas informatīvais tālrunis:

67087321

Saziņas e-pasts - ilgtspejigas.attistibas.komisija@saeima.lv