Ilgtspējīgas attīstības komisijā Finanšu ministrija (turpmāk – FM) informē par Eiropas Savienības fondu (2021-2027) kopējā finansējuma apguvi Latvijā un priekšlikumiem izmantot un nezaudēt šo finansējumu valsts attīstībai. ES fondu investīciju iespējas vēsturiski lielākajā apjomā ekonomikas transformācijai ir paredzēts ieguldīt infrastruktūrā, produktivitātē, eksporta veicināšanā un cilvēkkapitāla konkurētspējai.
Latvijas ES fondu programmas vidusposma novērtējums un pārdales prioritātes ir drošība un noturība.
Līdz šim nacionāli konceptuāli atbalstīta virkne pārdaļu, kas vēl apstiprināmas valdībā un EK, tas būtiski iedzīvināt šos lēmumus ar iespējami ātrāku projektu uzsākšanu, lai saglabāt investīciju.
Vēl 2024.gada rudenī ES fondu komiteja konceptuāli vienojās, ka centrālā prioritāte, turpinot budžeta procesu, ir DROŠĪBA UN NOTURĪBA, tālāk vienoties par pārdaļu priekšlikumu. Lielākā daļa (~80%) elastības finansējuma joprojām tiek saglabāta sākotnēji programmā plānotajiem mērķiem, t.i. saglabājot arī programmas stratēģijas kopējo balansu. Papildus elastības finansējumam, ir vērtēts arī līdzšinējais ieviešanas progress un citu pārdaļu nepieciešamība atbilstoši ieviešanas analīzei, pieprasījumam, stratēģijas maiņai u.c. prioritātēm. Drošībai un noturībai ir paredzēts 171,6 milj. EUR (t.sk. kiberdrošība 33,3 milj. EUR, enerģētiskā neatkarība 35 milj. EUR, militārā mobilitāte un infrastruktūra reģionos 22,1 milj. EUR, civilā aizsardzība/katastrofu pārvaldība 46,86 milj. EUR, duāla lietojuma produktu ražošanas veicināšana (Eiropas stratēģisko tehnoloģiju platforma - STEP) 36 milj. EUR), Transportam paredzēts ir 461,9 milj. EUR (Satiksmes ministrijas esošā portfeļa pārstrukturēšana aktuālajām prioritātēm (dzelzceļa infrastruktūra)), atbalsts vistrūcīgākajie 27,35 milj. EUR (pārvedums uz LM ESF+ programmu pārtikas paku nepārtrauktības nodrošināšanai) un optimizācijai paredzēts 101,9 milj. EUR.
ES fondu regulējuma grozījumu priekšlikumiem ir elastīgāki nosacījumi un priekšrocības aizsardzības prioritizēšanai esošā finansējuma ietvaros – ES konkurētspējai, aizsardzībai un drošībai, mājokļu pieejamībai, ūdensresursu noturībai un enerģētiskajai pārejai.
2025.gada 4.martā EK prezidente nāca klajā ar paziņojumu par “ReArm Europe” (pārapbruņosim Eiropu) iniciatīvu, kuras mērķis ir ES līmenī mobilizēt resursus un atbalsta iespējas aizsardzības un drošības mērķiem.
2025. gada 1. aprīlī EK publicēja priekšlikumus grozījumiem ES fondu regulās. Saturiski ir plānoti vairāki jauni specifiskie atbalsta mērķi no kuriem divi ERAF ietvarā attiecībā uz aizsardzību. Tas nozīmē veicināt uzņēmumu produktīvo kapacitāti aizsardzības un aizsardzības industrijas kopīgas nozīmes projektos, tostarp attiecinot arī uz lielajiem uzņēmumiem un attīstīt noturīgu aizsardzības vai divējāda lietojuma infrastruktūru, lai veicinātu militāro mobilitāti Savienībā pluss virkne tehnisku vienkāršošanas priekšlikumu, piemēram, elastība tematiskās koncentrācijas prasībām, klimata mērķu izpildei.
Paredz izmantot ES fondu vidusposma pārskatu (veicams 2025.gadā), lai veicinātu finansējuma ieguldījumu jaunajās prioritātēs; tiek pagarināts ES fondu vidusposma pārskata iesniegšanas termiņš līdz 31.12.2025. Gadījumā, ja vidusposma pārskats jau ir iesniegts, dalībvalstij būs atļauts iesniegt grozījumus.
ES fondu regulējuma grozījumu priekšlikums un būtiskākās ierosinātās izmaiņas ir nodrošināt vienreizēju priekšfinansējumu 2026.gadā tiem kopējā statistiski teritoriālo vienību klasifikācija (NUTS) 2 reģioniem, kas robežojas ar Krieviju, Baltkrieviju un Ukrainu, 9,5%* apmērā. Dalībvalstīm, kas pārdala vismaz 15% finansējuma jaunajām prioritātēm. Tas nozīmē, ka pagarina ERAF, KF un ESF+ līdzekļu izmantošanas termiņu par 1 gadu (līdz 31.12.2030.) un ES līdzfinansējuma likme pārdalāmajam finansējumam palielināta līdz 100%. Minētās elastības ir izmantojamas tikai tiem reģioniem, kas jaunajām prioritātēm pārvirzīs vismaz 15% no esošās aploksnes. Elastības arī STEP ietvarā īstenojamo projektu nosacījumiem (ERAF/KF projekti STEP tvērumā pieejami lielajiem uzņēmumiem visos reģionos; atcelti 20% griesti finansējumam, kas novirzāms STEP; pagarināts STEP grozījumu iesniegšanas termiņš līdz 31.12.2025., ļaujot kvalificēties 30% priekšfinansējumam (iepriekš termiņš bija 31.03.2025.)).
FM ir praktiski pabeigusi darbu pie vidusposma pārskata (konsultācijas ar EK, partneriem, politiska vienošanās ministru starpā ES fondu tematiskajā komitejā š.g. 28.martā), tāpēc ir jānostiprina līdzšinējie lēmumi valdībā un EK, lai varētu uzsākt investīcijas – maijā plānots programmas grozījumus apstiprināt MK un formāli iesniegt EK. EK cer apstiprināt regulu grozījumus paātrinātā kārtībā – vienojoties dalībvalstīm un EP bez būtiskiem grozījumiem priekšlikumos, lai varētu apstiprināt grozījumus š.g. jūnijā. Šobrīd vēl nav iespējams prognozēt, vai tas izdosies, jo ir ļoti atšķirīgi dalībvalstu viedokļi un nav zināma EP nostāja. FM ir uzsākusi darbu pie nacionālās pozīcijas izstrādes par publicētajiem priekšlikumiem. Pozīcijas projekts ir izsūtīts pirmreizējai saskaņošanai ministrijām un partneriem. Sekojot EK regulu grozījumu virzībai, FM turpinās diskusiju ar nozaru ministrijām un partneriem par iespējamiem atkārtotiem programmas vidusposma grozījumiem 2025.gada otrajā pusē aizsardzības sektora stiprināšanai (t.i. jēgpilna sasaiste ar budžeta procesu un prioritātēm). Regulas priekšlikumu iezīmētās priekšrocības ir vērtīgas, taču jāvērtē arī faktiskā pieprasījuma puse un iespējas atteikties no šobrīd plānotajām investīcijām, jo papildu finansējums nav pieejams.
