Zemkopības ministrijas (turpmāk - ZM) pārstāvji informēja par rīcības plāna augu aizsardzības līdzekļu, ilgtspējīgai izmantošanai, izstrādes procesu. Rīcības plāna mērķis ir panākt augu aizsardzības līdzekļu (turpmāk - AAL) ilgtspējīgu lietošanu, lai mazinātu AAL lietošanas radīto risku un ietekmi uz cilvēku veselību un vidi un sekmētu integrētās augu audzēšanas un alternatīvo paņēmienu pilnveidošanu un ieviešanu.
2025.gada 25.martā plāna projekts (turpmāk - PP) tika nosūtīts 11 lauksaimnieku, vides, augu aizsardzības līdzekļu tirgotāju, u.c. sabiedriskajām organizācijām. Līdz 2025.gada 17.aprīlim ir saņemti iebildumi un priekšlikumi PP pilnveidei no Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes, Zemnieku saeimas, Zaļā barometra organizācijas (Latvijas Bioloģiskās lauksaimnieku apvienības, Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība, Pasaules Dabas Fonds un biedrība “Zaļā brīvība”), Latvijas augu aizsardzības līdzekļu ražotāju un tirgotāju asociācijas, Latvijas Ārstu biedrības. 2025.gada 8.aprīlī ZM notika sanāksme, kurā apsprieda iesūtītos komentārus un konkrētus priekšlikumus PP pilnveidei. Pēc sanāksmes saņemti papildu priekšlikumi no Latvijas Biškopības biedrības un Latvijas Permakultūras biedrības. Šobrīd ZM ir saņēmusi dažādu nevalstisko organizāciju priekšlikumus, starp kuriem ir ņemti vērā priekšlikumi plānu pārstrukturēt un atļaut izmantot dronus augu aizsardzības līdzekļu pasākumu veikšanai un izpētei, ja to lietošanas risks ir līdzvērtīgs vai zemāks nekā tradicionālām tehnoloģijām.
Ministrija plāno sagatavot rekomendācijas pesticīdus aizturošu barjeru ierīkošanai īpaši jūtīgu teritoriju aizsardzībai, izstrādāt rīcības mehānismus piesārņojuma mazināšanai un alternatīvu prakšu veicināšanai teritorijās ar paaugstinātu pesticīdu koncentrāciju pazemes ūdeņos, kā arī izstrādāt vadlīnijas labas lauksaimniecības prakses ieviešanai augu aizsardzības līdzekļu lietošanas samazināšanai ūdensobjektu tuvumā. Starp iesniegtajiem priekšlikumiem ministrija plāno uzrunāt Klimata un enerģētikas ministriju (turpmāk - KEM) par pilotprogrammas izveidi pesticīdu monitoringa veikšanai gaisā, kā arī par ūdens monitoringa programmu aktualizēšanu, iekļaujot prioritāri lietotās augu aizsardzības līdzekļu vielas un ņemot vērā reālos piesārņojuma riskus. ZM plāno uzrunāt Veselības ministriju par ziņošanas sistēmas izveidi par saindēšanos ar augu aizsardzības līdzekļiem, veselības aprūpes speciālistu apmācību augu aizsardzības līdzekļu radītu simptomu atpazīšanā, rokasgrāmatas sagatavošanu ārstiem par pesticīdu ietekmes simptomiem, kā arī par analīžu veikšanu pesticīdu klātbūtnes noteikšanai dzeramajā ūdenī lauku reģionos centralizētajās ūdensapgādes sistēmās.
Komisijas deputāti izskatīja dažādu nevalstisko organizāciju priekšlikumu izveidot jaunu padomi, kas uzraudzītu plāna īstenošanu.
ZM norādīja, ka Uzraudzības padomes izveidei būtu nepieciešams izstrādāt grozījumus Augu aizsardzības likumā, izstrādāt nolikumus ar padomes pienākumiem un atbildību, kā arī padomes darbību būtu jānodrošina ZM. ZM uzsvēra, ka padomes izveide nav lietderīga un nenesīs reālu pienesumu plāna darbības laikā, jo plānu plānots saskaņot ar visām ieinteresētajām organizācijām, pēc trim gadiem plānots sagatavot starpziņojumu, kā arī pēc plāna termiņa beigām paredzēts sagatavot plāna gala ziņojumu.
Latvijas Permakultūras biedrības valdes priekšsēdētāja I. Mežniece sēdē akcentēja, ka šobrīd aizsardzības mehānisms, kas aizsargātu iedzīvotājus gadījumos, kad augu aizsardzības līdzekļi tiek lietoti negodprātīgi vai ļaunprātīgi nedarbojas un ZM ar šādiem gadījumiem netiek galā. Viņa uzsvēra, ka biedrība saņem daudz sūdzību par dažādiem ļaunprātīgiem augu aizsardzības līdzekļu lietošanas gadījumiem, tostarp gadījumiem, kad līdzekļu lietošanas dēļ iet bojā lopi, ar līdzekļiem tiek apsmidzināti garām ejoši bērni un cilvēki, kā arī ir fiksēti citi pārkāpumi.
VAAD direktora vietnieks V. Ezers informēja, ka dienests veic pārbaudes gadījumos, kad, piemēram, lopi ir gājuši bojā, un, pārkāpumus konstatējot, pārkāpējs tiek ielikts melnajā sarakstā.
Komisijas deputāti vienojās, ka padomes izveide būtu tikai papildus birokrātija un nolēma sagaidīt līdz Latvijas rīcības plāns augu aizsardzības līdzekļu ilgtspējīgai izmantošanai no 2025.-2029.gadam būs pilnībā izstrādāts. Tad sanākt uz atkārtotu komisijas sēdi, lai pārliecinātos kā PP virzās uz priekšu.
ZM plāno līdz jūnija vidum sasaukt sanāksmi, kurā būs uzaicināti priekšlikumu autori izmaiņām Latvijas rīcības plānā augu aizsardzības līdzekļu ilgtspējīgai izmantošanai no 2025.-2029.gadam, lai apspriestu iesniegtos priekšlikumus un precizēto plāna projektu. Kā arī sagatavos sarakstu ar priekšlikumiem, kuri diskusiju laikā tika ņemti vērā. Kā piemēram: pilotprogrammas izveidi pesticīdu monitoringa veikšanai gaisā (KEM), ziņošanas sistēmas izveidi par saindēšanos ar AAL, veselības aprūpes speciālistu apmācību AAL radītu simptomu atpazīšanā, rokasgrāmatas sagatavošanu ārstiem par pesticīdu ietekmes simptomiem (Veselības ministrija – turpmāk - VM), ūdens monitoringa programmu aktualizēšanu, iekļaujot prioritāri lietotās AAL vielas un ņemot vērā reālos piesārņojuma riskus (KEM), analīžu veikšanu pesticīdu klātbūtnes noteikšanai dzeramajā ūdenī lauku reģionos centralizētajās ūdensapgādes sistēmās (VM).
Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas vadītājs U. Mitrevics uzdeva ZM sagatavot atbildi, kā ministrija plāno strādāt ar ļaunprātīgajiem augu aizsardzības lietošanas gadījumiem, kas kaitējuši cilvēku veselībai, kā arī sagatavot atbildi par plānotajām izmaiņām vai arī uzlabojumiem likumdošanā, noteikumos vai kriminālkodeksā situācijas uzlabošanai.
