Viedās administrācija un reģionālās attīstības ministrijas (turpmāk – VARAM) pārstāve D. Vilkaste iepazīstina deputātus ar ceļa karti par bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu Latvijā ieviešanas gaitu.
Saeimā 2025.gada 31.janvārī notika ekspertu un politikas veidotāju konference “Bioloģiskā daudzveidība – cilvēces nākotnei”. Konferences noslēgumā tika pieņemti seši rīcības punkti. VARAM ir atbildīgā ministrija, kura turpmāk strādā ar rīcības punktiem par Bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu Latvijā.
Pirmais rīcības punkts: zinātnē balstītu mērķu noteikšana ES nozīmes biotopu un sugu saglabāšanai un tiesiskā regulējuma pilnveidošana virzībai uz ES nozīmes biotopu un sugu labvēlīga aizsardzības statusa nodrošināšanu. VARAM ir plānojusi aizsardzības (apsaimniekošanas) pasākumu noteikšana katrai Natura 2000 teritorijai, pamatojoties uz katras teritorijas aizsardzības mērķiem un sugu un biotopu ekoloģiskajām prasībām. VARAM domā par Natura 2000 teritoriju dabas plānu izstrādi un individuāliem aizsardzības un izmantošanas noteikumiem. Šobrīd izstrādes procesā ir noteikumu sagatavošana sešām Natura 2000 teritorijām. Paredzēti grozījumi Sugu un biotopu aizsardzības likumā paredzot virzību uz atbilstošu apsaimniekošanu un saglabāšanas pasākumiem. Kā arī paredzēts Putnu un Biotopu direktīvas ziņojumi Eiropas Komisijai par īpaši aizsargājamo sugu un biotopu stāvokli.
Otrais rīcības punkts: Natura 2000 teritoriju tīkla pabeigšana, atbilstoši ekoloģiskiem nosacījumiem jaunu teritoriju izveide un teritoriju paplašinājumi primāri publiskos īpašumos, nodrošinot sugu un biotopu aizsardzību, kā arī konkrētu mērķrādītāju noteikšana katrai Natura 2000 teritorijai dabas vērtību saglabāšanai, to sasniegšanu īstenojot nodrošināta pilnvērtīga komunikācija ar zemes īpašniekiem.
VARAM plāno nodrošināt īpaši aizsargājamo teritoriju Natura 2000 noteikšanu biotopiem: veci vai dabiski boreāli meži, veci jaukti platlapju meži, staignāju meži, nogāžu un gravu meži, purvaini meži un aluviāli meži (aluviāli krastmalu un palieņu meži) ( Zemkopības ministrijas priekšlikumi). Plāno sagatavot grozījumus Ministru kabineta noteikumos, ar kuriem tiks noteiktas aizsargājamās jūras teritorijas biotopa 1170 Akmeņu sēkļi jūrā aizsardzībai (novēršot pret Latviju ierosināto pārkāpumu procedūru). Kā arī LIFE projekts: «Jūras aizsargājamo biotopu izpēte un nepieciešamā aizsardzības statusa noteikšana Latvijas ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā».
Trešais rīcības punkts: Ilgtspējīgas attīstības veicināšanai noteikti līdz 30% teritoriju valstī bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai (savstarpējās interešu grupu argumentācijās un diskusijās precizējot procentuālo īpatsvaru, apsaimniekošanas principus) ieskaitot 10% nodrošinājumu no valsts teritorijas stingrai dabas aizsardzībai, un tiesiskā regulējuma pilnveidošana mērķtiecīgam bioloģiskās daudzveidības aizsardzības nodrošinājumam šajās teritorijās.
VARAM paredzējusi sagatavot informatīvo ziņojumu par Latvijas priekšlikumiem Eiropas Savienības Bioloģiskās daudzveidības stratēģijas 2030 mērķu sasniegšanai, nodrošinot līdz 30% Latvijas teritorijas bioloģiskās daudzveidības aizsardzībai, tostarp līdz 2030. gadam ietverot 10% stingri aizsargātās platības, un nosakot jaunas īpaši aizsargājamas dabas teritorijas. Tiks veikta informācijas analīze par esošajām teritorijām, kurās noteiktie ierobežojumi vienlaikus veicina arī bioloģiskās daudzveidības mērķu sasniegšanu (aizsargjoslas, pilsētu meži u.c.).
Ceturtais rīcības punkts: Nacionālā dabas atjaunošanas plāna izstrāde, iesaistot dažādas interešu grupas un veicinot zemes lietojumu ilgtspējīgu pārvaldību.
VARAM plāno izstrādāt Nacionālais dabas atjaunošanas plānu, ar precīzu un detalizētu pasākumu plānojumu līdz 2030. gadam, paredzot plānu pārskatīt 2032. gadā, nosakot stratēģiskos virzienus uz 2040. un 2050. gadu. Plāns plānots iesniegt līdz 2026.gada 1.septembrim un gala versiju līdz 2027.gada 1.septembrim. Plānā tiks ietverti kvantitatīvi dati par atjaunojamām platībām, telpiski dati, kur attiecināms. Precīzs pasākumu plānojums līdz 2030. gadam, stratēģiskie virzieni uz 2040. un 2050. gadu salāgājot ar atjaunojamo energoresursu apguves teritoriju plānu. Nodrošinot sabiedrības iesaisti kā stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma procesā.
Piektais rīcības punkts: Uzlabota kompensāciju sistēma, ieskaitot dažādu kompensējošu pasākumu attīstība zemju īpašniekiem, veicinot bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu, kā arī sniedzot atbalstu privāto iniciatīvu īstenošanai dabas daudzveidības saglabāšanā un finanšu resursu piesaistē.
VARAM paredz grozījumus likumā "Par kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem aizsargājamās teritorijās", nosakot jaunus kompensāciju veidus; ( sadarbībā ar ZM un LVM). Izvērtējot nepieciešamību sagatavot grozījumus normatīvajos aktos, lai akciju sabiedrība "Latvijas valsts meži" varētu īstenot zemes atpirkšanu/maiņu kā kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem. Izvērtējot nepieciešamību izstrādāt kompensācijas tirgus mehānismu par bioloģiskās daudzveidības kredītu sistēmu. Iespēju izvērtēšana izstrādājot atbalsta programmu zemes īpašniekiem, veicinot zemes īpašnieku iesaisti bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā un klimata mērķu sasniegšanā. Kā arī alternatīvi priekšlikumi kompensāciju sistēmas pilnveidei, izvērtējot realizēto inovatīvo kompensāciju mehānismu zemes īpašniekiem – brīvprātīgo (līgumisko) bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas pilotprogrammu “Ziedu pļavas” un “Dzīvais mežs” darbības rezultātus.
Sestais rīcības punkts: Pro-aktīvu un efektīvu komunikāciju un izglītības iniciatīvu īstenošana zemes īpašniekiem, citām interešu grupām un sabiedrībā kopumā par bioloģisko daudzveidību, tās aizsardzības plāniem, konkrētiem plānotiem pasākumiem bioloģiskās daudzveidības aizsardzībai dabas teritorijās un ārpus tām.
VARAM informē, ka notiek dabas aizsardzības plānu izstrādes process. Svarīga ir sabiedrības iesaiste jaunu īpaši aizsargājumu teritoriju veidošanā un aizsardzības režīma noteikšanā. Ar sabiedrības izglītošanu nodarbosies Vides aizsardzības fonds. Dabas aizsardzības pārvaldes un Dabas muzeja ikgadējas kampaņas/iniciatīvas, infografikas, kuru mērķis ir pievērst sabiedrības uzmanību par Latvijas dabā atrodamo vērtību saglabāšanu kā arī Life projektu aktivitātes.
Ilgtspējīgas attīstības komisija nolēma rudenī atkārtoti uzklausīt VARAM, lai uzklausītu informatīvo ziņojumu ar Latvijas priekšlikumiem Eiropas Savienības Bioloģiskās daudzveidības stratēģijas mērķu sasniegšanai līdz 2030.gadam. Līdz 2030.gadam paredzēts līdz 30% no Latvijas teritorijas noteikt par aizsargājamo teritoriju ilgtspējīgas attīstības veicināšanai un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai, bet 10% no valsts teritorijas noteikt stingrai dabas aizsardzībai, tajos pilnībā aizliedzot saimniecisko darbību.
Izstrādājot informatīvo ziņojumu, plānots rīkot diskusijas, piesaistot arī atbildīgās iestādes un visas iesaistītās puses, lai iesniegtu konkrētus priekšlikumus un diskutētu par ziņojumā iekļaujamajiem piedāvājumiem. Tostarp varētu diskutēt arī par iespējamām papildu aizsardzības prasībām, kuras varētu noteikt aizsargājamajās teritorijās. 2025.gada beigās plānots izveidot sarakstu ar teritorijām, kuras varētu noteikt par aizsargājamajām teritorijām, lai sasniegtu noteikto mērķi.