Valsts kancelejas Pārresoru koordinācijas departamenta pārstāvji informēja par priekšlikumiem attīstības plānošanas sistēmas izmaiņām. Plānošanas dokumentu veidus un savstarpējo hierarhiju nosaka Attīstības plānošanas sistēmas likums. Attīstības plānošana ir principu, mērķu un to sasniegšanai nepieciešamās rīcības (tai skaitā, finansējuma piesaistes) izstrāde nolūkā īstenot politiski noteiktas prioritātes un nodrošināt sabiedrības un teritorijas attīstību. Izmaiņas noteiks attīstības plānošanas saskaņošanu ar jauno četrgadu budžeta ciklu, notiks virzība uz sniegumā balstītu budžeta veidošanu (performance based budgeting) un lietotāju (politikas plānotāju, politiķu, sabiedrības) pieprasījums sistēmas vienkāršošanai. Plānošanas sistēmas izmaiņu mērķis ir caurspīdīga un mērķtiecīgāka politikas rezultātu un resursu pārvaldība nozarēs, sistēmas vienkāršošana (dokumentu veidi, saturs, procesi) un līdzsvars starp politikas ambīcijām un pieejamiem resursiem. Sagaidāma politikas rezultātu (snieguma) sasaiste ar finansējuma plānošanu un izlietojumu, efektīva monitoringa sistēma - sniegumā balstīta budžeta veidošana, resursu ekonomija un birokrātijas mazināšana (dokumentu skaits, dokumentu saturs, saskaņošanas procesi utt.). Piedāvājums ieviest rīcībpolitiku plānošanu trīs posmos: ilgtermiņa (līdz 25 gadu periodam), vidējā termiņa (līdz 8 gadu periodam) un īstermiņa (līdz 4gadu periodam). ………Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija (turpmāk – LIAS) (līdz 25 gadu periodam) un nozaru stratēģija, kur būtu iekļautas valsts attīstības vīzija un 2-5 makrolīmeņa stratēģiskie mērķi, ilgtermiņa prioritātes (piemēram, cilvēkkapitāla attīstība, ekonomikas attīstības scenāriji, finanšu ilgtspējas jautājumi u.c.) un telpiskās attīstības perspektīva, katras prioritātes politikas mērķi un sasniedzamie rezultāti, politikas izmaiņas, iespējamie virzieni un ilgtermiņa stratēģiskie projekti.
Nacionālais attīstības plāns (turpmāk – NAP) (līdz 8 gadu periodam) būtu fokusēts uz LIAS stratēģisko mērķu un prioritāšu īstenošanu un politikas rezultātu sasniegšanu vidējā termiņā, horizontālās un sektorālās prioritātes, katras prioritātes politikas mērķi un sasniedzamie rezultāti, rīcības virzieni un uzdevumi, stratēģiskie projekti, atbildīgās institūcijas, indikatīvais finanšu plānojums ārvalstu investīciju līdzekļu un valsts budžeta finansējumam.
Attīstības plānošanas sistēmā, kā ilgtermiņa plānošanas dokuments būtu nozaru stratēģijas. Stratēģija ir īss vizionārs plānošanas dokuments par iespējamo politikas attīstību/izmaiņām/mērķiem konkrētā politikas jomā ar aplēsēm par indikatīvo finanšu ietekmi un avotiem. Stratēģijas izstrāde ir ministrijas izvēle par politikas iniciatīvām attiecīgajā jomā. Stratēģijas saturs (vīzija, politikas rezultāti, virzieni un galvenās izmaiņas, stratēģiskie projekti) vēlāk tiek integrēts nozaru politikas plānos.
Galvenās izmaiņas būtu, ka NAP ir pamatdokuments ne tikai ES fondu plānošanai, bet arī valsts budžeta veidošanai nozaru griezumā. Atteikšanās no pamatnostādnēm. Stratēģijas kā ministrijas iniciatīva vai ES politiku ieviešanas instruments. Nozaru plāni (4 gadiem) kā centrālais elements efektīvai attīstības un budžeta plānošanas sasaistei.
Izmaiņas noteiks pāreju uz 4 gadu budžeta ciklu, potenciāli būs 8 gadu vidēja termiņa plānošanas cikls, attīstības plānošanas dokumentu mērķi un politikas rezultāti kā pamats politikas un budžeta izdevumu efektivitātes mērījumiem, digitālo risinājumu ieviešana attīstības plānošanas sistēmā - valsts pārvaldes darbības un politiku rezultātu portāls.
Ilgspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētājs U. Mitrevics saka lielu paldies par sniegto informāciju un ierosina šo jautājumu atkārtoti skatīt komisijā rudens sesijā.
