2026.gada 15.aprīlī Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijā (turpmāk – Komisija) Labklājības ministrijas (turpmāk – LM) pārstāvji sniedza informāciju par Latvijas pensiju sistēmas ilgtspēju. Komisija iepriekš bija LM uzdevusi jautājumus par Latvijas pensiju sistēmas ilgtspēju, gan par demogrāfijas izaicinājumiem, gan par otrā pensijas līmeņa uzkrājuma iespējamu izņemšanu pirms termiņa.
LM pārstāve informēja, ka Latvijas pensiju sistēmas mērķis - finansiālā stabilitāte ilgtermiņā un adekvāts ienākumu atvietojuma līmenis. Latvijas pensiju sistēma sastāv no 3 līmeņiem no kuriem pirmais un otrai ir obligāts, bet trešais ir brīvprātīgs. Valsts pensiju apdrošināšanas likme veidojas no personas individuālās iemaksu algas. Personas individuālā iemaksu alga ir 23,91%. Pirmais un otrais līmenis balstās uz valsts obligātajām sociālajām apdrošināšanas iemaksām, kas tiek atskaitītas no personas ienākumiem, no kuriem 20 % tiek novirzīti pensijas uzkrājumam. Tas nozīmē, ka, kļūstot par pensiju sistēmas dalībnieku un sākot veikt sociālās iemaksas, cilvēks jau no pirmās darba dienas sāk krāt savai nākotnei. Šie 20 % tiek sadalīti starp abiem obligātajiem pensiju līmeņiem: 15 % tiek novirzīti pensiju 1. līmenim, savukārt 5 % – pensiju 2. līmenim. Savukārt 3,91% tiek novirzīts solidaritātes izmaksām. Pensiju 1. līmeņa finanšu ilgtspēju nodrošina pensijas kapitāla aktualizācija, pensiju indeksācija un paredzamais dzīves ilgums. Pensiju sistēmas 2.līmeņa dalībnieka uzkrātā pensijas kapitāla lielums ir atkarīgs no veikto iemaksu apmēra un iemaksu likmes, izvēlētā ieguldījumu plāna darbības rezultātiem un dalības ilguma valsts fondētos pensiju shēmās.
Pensiju 2.līmeņa kapitāla saņemšanas būtība iedalās: var pievienot 1.līmenī uzkrātajam kapitālam un saņemt abas pensijas kopā, iegādāties mūža polisi, pensiju 2.līmenī uzkrāto pensijas kapitālu uzticot paša izvēlētai apdrošināšanas sabiedrībai un dalībnieka nāves gadījumā (līdz pensionēšanās vecumam) uzkrāto kapitālu var nodot mantošanā, novēlot citai personai vai ņemt vērā aprēķinot apgādnieka zaudējuma pensiju. Tika minēti riski, kuri viennozīmīgi veidojot sistēmu ir apzināti un skaidrs, ka šajā līmenī ir gan demogrāfijas, gan finanšu tirgus riski.
Bāzes pensija aprēķinā tiek ņemts vērā tikai personas stāžs un ne viņa iemaksas. Bāzes pensijas nevar finansēt no sociālās apdrošināšanas resursiem, jo viņu pamatā nav apdrošināšanas princips.
Komisijā notika diskusija par 700 miljoniem jeb 3,91 %, kas tiek novirzīti solidaritātes izmaksās. LM solīja sagatavot solidaritātes izmaksas ikdienas griezumā.
LM vīzija par pilnu pensiju indeksāciju notiek katru gadu, iesniedzot priekšlikumus budžetā.
Jau veidojot pensiju sistēmu un konkrēti par pirmo pensiju līmeni, visiem ir skaidrs, ka demogrāfija ir viens no svarīgākajiem ietekmes faktoriem šīs sistēmas darbībā. Sistēmā ir iebūvēti finanšu ilgtspējas elementi, lai neatkarīgi no tā, kāda ir demogrāfijas sistēma, var pastāvēt ilgtermiņā.
Pensijas sistēmā viennozīmīgi ir jābūt uzkrājumam, jo pensiju sistēmā gluži kā jebkādā citā ilgtermiņa sistēmā ir savi kritumi un savi kāpumi.
LM piedāvās bāzes pensijas jautājumu, kas ir vēl viens elements, kas mazina demogrāfijas negatīvo ietekmi uz pirmo līmeni, bet pirmajā līmenī tas nozīmētu, ka demogrāfija ietekmē nevis finanšu ilgtspēju, bet tieši sociālo ilgtspēju.
Komisijas deputāti uzklausot LM sniegto informāciju neguva pilnu priekšstatu par Latvijas pensiju sistēmu, tāpēc aicina LM atbildēt uz sekojošiem jautājumiem līdz 2026.gada 5.maijam.
Kādi ir pensiju speciālā budžeta ieņēmumi gadā no šādiem avotiem:
• Personu, kuras nesasniedz pensijas vecumu, 1.līmeņa iemaksas;
• Personu, kuras nesasniedz pensijas vecumu, 2.līmeņa iemaksas (ja nav izdarīta izvēle;
• Personu, kurām ir iemaksas, bet nekvalificējas pensijai 1.līmeņa iemaksas;
• Personas, kurām ir iemaksas, bet nekvalificējas pensijai 2.līmeņa iemaksas;
• Ieņēmumi no solidaritātes nodokļa maksājumiem;
• Pensiju speciālajā budžetā iemaksātie līdzekļi no sociālās apdrošināšanas likmes daļas, kura netiek ieskaitīta personu individuālajā pensiju kapitālā (3,91 procentpunkts);
• Citi speciālā budžeta ieņēmumi, kuriem normatīvā regulējuma ietvaros dažādu iemeslu dēļ speciālais budžets neuzņemas saistības izmaksāt konkrētām personām pensijas.
Kādiem mērķiem šobrīd tiek izmantoti no iepriekš minētajiem avotiem pensiju speciālajā budžetā iemaksātie līdzekļi?
Cik lieli ir pensiju speciālā budžeta izdevumi gadā šādiem mērķiem
• Pensijas apgādnieka zaudējuma gadījumā;
• Apbedīšanas pabalsts;
• Pabalsts pensijas saņēmēja nāves gadījumā pārdzīvojušajam laulātajam;
• ES pensiju shēmai pārskaitītais pensijas kapitāls un obligāto iemaksu nodošana citai dalībvalstij;
• Citi speciālā budžeta izdevumi.
