Ilgtspējīgas attīstības komisija (turpmāk – Komisija) 2026.gada 20.martā rīkoja augsta līmeņa ekspertu forumu “Latvijas stratēģiskās attīstības plānošanas arhitektūra: iekļaujoša nākotnēšana mērķtiecīgai pārveidei”.
Foruma mērķis bija sapulcināt Saeimas, valdības, pašvaldību, akadēmiskās vides, uzņēmēju, sociālo partneru un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjus, lai vienotos par principiem un praktiskiem priekšlikumiem tāda iekļaujoša, scenārijos balstīta un adaptīva stratēģiskās attīstības plānošanas procesa izveidei un pārvaldībai, kas stiprinātu valsts un sabiedrības labklājību, noturību, drošību, inovācijā balstītu konkurētspēju un atbilstu ilgtermiņa plānošanas ietvarā “Latvija 2050” noteiktajiem stratēģiskās attīstības virzieniem.
2026.gada 22.aprīlī Komisija izskatīja foruma priekšlikumus komisijā, kuri tika pārrunāti forumā.
Pamatproblēma Latvijā ir, ka stratēģiskā plānošana pārsvarā tiek īstenota, kā periodiska likumā noteikto dokumentu sagatavošana, nevis kā nepārtraukts, scenārijos balstīts, analītisks un iekļaujošs process. Stratēģiskās plānošanas sistēmas izaicinājumi ir piedāvāt ambiciozu un vienojošu nākotnes attīstības vīziju, savlaicīgi identificēt riskus un izmaiņu signālus, līdzsvarot dažādām sabiedrības grupām un nozarēm nozīmīgas intereses, ietekmēt politisko dienaskārtību – valdības deklarāciju, partiju programmas, Nacionālo attīstības plānu, vidēja termiņa prioritātes un īstermiņa lēmumus.
Apskatot aktuālo kontekstu un esošās stratēģiskās attīstības plānošanas ekosistēmas jaudu, tika secināts, ka:
• Sarežģīta ģeopolitiskā vide un augsta ārējās drošības nenoteiktība
• Nelabvēlīgās demogrāfiskās tendences, kas ietekmē darbaspēka pieejamību un valsts ilgtspēju
• Reģionālā nevienlīdzība un atšķirīgā attīstības dinamika novados un pilsētās
• Produktivitātes un inovāciju kapacitātes trūkumi, kas ierobežo konkurētspēju un ekonomiskās izaugsmes tempu.
Stratēģiskās plānošanas ekosistēmas nepietiekamās kapacitātes ietekme kļūst redzama, kā nepietiekama politikas izvēļu koordinācija, fragmentēti ilgtermiņa mērķi, kas neatspoguļojas īstermiņa lēmumos, vāja sabiedrības iesaiste un līdzdalība, zemāka uzticēšanās valsts pārvaldei un tās lēmumu kvalitātei.
Nepieciešamība pēc stratēģiskās plānošanas ekosistēmas stiprināšanas ar augstāku ekspertīzes kapacitāti, spēcīgāku reputāciju, lielāku neatkarību un autoritāti, skaitliski pietiekamiem un profesionāli stipriem resursiem, sistēmisku sasaisti starp analītiku, scenārijiem, konsultatīvām padomēm un politikas ciklu.
Ekosistēma var kalpot par reālu orientieri politikas veidotājiem, partiju programmu autoriem, interešu pārstāvjiem un sabiedrībai kopumā. Tā var nodrošināt, ka stratēģiskā plānošana kļūst par dinamisku un uz nākotni vērstu analītikas procesu, platformu ambīciju formulēšanai, agrīnās brīdināšanas mehānismu risku identificēšanai, mehānismu līdzsvarotai izvēļu veikšanai, pamatu konsekventai valsts politikas īstenošanai.
Stratēģiskā plānošana jāpārveido par nepārtrauktu nākotnēšanas procesu. Ilgtermiņa virzība jābalsta nākotnēšanas metodēs un scenāriju pieejā ar vismaz 20 gadu perspektīvu. Scenāriju analīzei jākļūst par obligātu un sistemātisku elementu, sasaistot ilgtermiņa, vidēja termiņa un īstermiņa politikas izvēles.
Stratēģiskās plānošanas autoritāte jābalsta augsta līmeņa ekspertīzē, reputācijā un leģitimitātē.
Stratēģiskās plānošanas kvalitāti nenodrošina tikai normatīvs pienākums sagatavot dokumentus. Tā ir jābalsta uz daudz disciplinārā ekspertu analītikā, akadēmiskā bāzē un uz pierādījumiem balstītos pētījumos, profesionāli neatkarīgā institucionālā vidē, spējā piedāvāt kvalitatīvus nākotnes scenārijus un konceptuālus izvēles kritērijus.
Politisko lēmumu pieņēmējiem jābūt motivētiem ar šo analīzi rēķināties, nevis to uztvert kā ārēju ieteikumu. Stratēģiskajos procesos jāizmanto vairāku tipu scenāriji un vienoti izvērtēšanas kritēriji. Plānošanā ieteicams lietot trīs scenāriju tipus. Vēlamības scenāriji (kādu nākotni Latvija grib sasniegt), riska scenāriji (kādi apdraudējumi iespējami), transformējošie scenāriji (kas notiek, ja būtiski mainās konteksts). Valdībai un Saeimai būtu jāvienojas par kopīgiem scenāriju izvērtēšanas kritērijiem, kuros uzsvars liekams uz vēlamību, iespējamību un noturību ar ietekmi uz produktivitāti, labklājību, drošību, reģionālo līdzsvaru un cilvēkkapitālu.
Mērķa kritēriji atbilstoši pēc 20. marta foruma atziņām un ieteikumiem, ka stratēģiskā plānošana ir kā nepārtraukts nākotnēšanas process vismaz 20 gadu perspektīva un tajā tiek ņemts vērā invarianti scenāriji, vienots mehānisms starp LV2050, NAP, budžetu, nozarēm un reģioniem, augsta līmeņa ekspertīze, reputācija un leģitimitāte, sabiedrībā uzticams interešu līdzsvarošanas process, ņemti vērā vienoti scenāriju izvērtēšanas kritēriji, 3 gadu pārskatīšanas cikls un publisks indikatoru panelis.
Ieviešana paredzēta, ka 2026. gada II – III ceturksnī notiek politiskās vienošanās. Saeimas komisija formulē uzdevumus; VK sagatavo grozījumu konceptu, tiek izraudzīts institucionālais modelis. 2026. gada IV ceturksnī notiek tiesiskais pamats. Saeimā virza APS likuma grozījumus; MK sagatavo noteikumus, izveido nākotnēšanas ekspertu komisiju. 2027. gadā notiek satura un datu iespējošana. Pirmais «horizonta skenēšanas» ziņojums, akadēmiskā konsorcija scenāriji, uz dilemmām balstīti tematiskie ziņojumi un publisks indikatoru panelis
2028.gadā jau pilns cikls ar LV2050 nākotnēšanas ziņojumu Saeimai; NAP un budžeta sasaistes tests; reģionālie un nozaru atjauninājumi.
2026. gadā jāpieņem lēmumi par mandātu, atbildībām un resursiem, jo Latvijai nepieciešama spēcīga, uz nākotni vērsta un sabiedrībā leģitīma stratēģiskās attīstības plānošanas ekosistēma, kas spēj savienot:
• Ilgtermiņa redzējumu
• Īstermiņa un vidēja termiņa lēmumus
• Starpnozaru ekspertīzi un scenāriju analīzi
• Sabiedrisko līdzdalību un interešu līdzsvarošanu.
Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētājs ierosina atkārtoti izskatīt šo jautājumu 2026.gada 20.maijā komisijas sēdē. Ar konkrētiem ierosinājumiem un uzdevumiem izejot no foruma “Latvijas stratēģiskās attīstības plānošanas arhitektūra: iekļaujoša nākotnēšana mērķtiecīgai pārveidei” un 2026. gada 22.aprīļa komisijas sēdes priekšlikumiem, kurus tālāk varētu virzīt uz Ministru kabinetu.
