Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (turpmāk - LLKC) pārstāvji iepazīstināja ar Latvijas lauku potenciāla un attīstības iespējām. Uzsverot, ka Latvijai nozīmīgi ir zemes resursi: lauksaimniecībā izmantojamā zeme, meži un piekrastes ūdeņi, kuri netiek pilnvērtīgi izmantoti. Norādīja, ka tiek gatavots lauksaimniecības attīstības un izaugsmes dokuments līdz 2036. gadam ar skatījumu uz 2050. gadu. Galvenais uzsvars ir nevis uz atbalsta piešķiršanu kā pašmērķi, bet gan uz rezultātu: ražošanu, ilgtspējīgu zemes apsaimniekošanu, pievienotās vērtības radīšanu un pārstrādi Latvijā. Mērķus iespējams sasniegt tikai ciešā sadarbībā starp ministrijām. Pie jaunās politikas Zemkopības ministrija strādā jau apmēram divus
Latvijas Lauku forums izpilddirektore A. Seļicka norādīja, ka situācija nav tik pozitīva. Uzsvēra, ka Latvijas 2050 redzējumā šobrīd nepietiekami redzama lauku telpa kā atsevišķs un būtisks attīstības subjekts. Lauksaimniecība ir tikai viena daļa no lauku attīstības un nepieciešams par nozaru skatījums uz teritoriju, skolām, veselības aprūpi, mobilitāti, pastu, uzņēmējdarbību un pamata pakalpojumiem. Akcentēja reģionālās nevienlīdzības un pakalpojumu pieejamības riskus. Aicināja izmantot teritoriālus instrumentus un konkrēti skatīties uz dažādu lauku teritoriju atšķirību.
Valsts kancelejas Pārresoru koordinācijas departamenta pārstāve informēja, ka darba grupas par Latvijas 2050 stratēģijas izstrādi sāksies maijā. Norādīja, ka Zemkopības ministrijas un sadarbības partneriem, būs iespēja iesaistīties darba grupās un sniegt priekšlikumus, lai lauksaimniecības izaugsmes plāna prioritātes varētu atbilstoši iestrādāt Latvijas 2050.
Komisijas sēdē deputāti pauda atbalstu Zemkopības ministrijas redzējumam par Latvijas lauku un lauksaimniecības potenciālu. Latvijā jāmaina pieeja no ekstensīvas un subsīdijās balstītas saimniekošanas uz produktivitāti, pārstrādi, pievienoto vērtību un ilgtspējīgu zemes izmantošanu. Lauku attīstība jāskata plašāk, kā cilvēku pakalpojumu, infrastruktūras, drošības un teritorijas dzīvotspējas jautājums. Šo redzējumu vajadzētu iestrādāt Latvijas 2050 stratēģijā un pāriet no konceptuāliem priekšlikumiem pie praktiskas rīcības.
