1.
Rīgas Stradiņa universitātes Darba drošības un vides veselības institūta direktors I. Vanadziņš iepazīstina deputātus ar Latvijā pirmo cilvēka biomonitoringa pētījuma rezultātiem. Pētījuma ilgtermiņa mērķis ir iegūt zināšanas, kas ļautu veidot pierādījumos balstītu cilvēka biomonitoringa sistēmu Latvijā, ņemot vērā starptautisko pieredzi un pielāgojot to nacionālajām vajadzībām. Cilvēki ik dienas ir pakļauti dažādu ķīmisku vielu iedarbībai. Tās var atrasties apkārtējā vidē, patēriņa produktos, pārtikā, dzeramajā ūdenī, kā arī darba vidē u.c. Cilvēka biomonitorings ietver paraugu savākšanu no cilvēkiem (piemēram, asins, matu, siekalu vai urīna) un interesējošo ķīmisko vielu vai to vielmaiņas galaproduktu (metabolītu) koncentrāciju noteikšanu. Projektā kopumā piedalījās ap 400 iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 75 gadiem, kuri nodeva bioloģiskos paraugus, bet daļai dalībnieku noteikta arī minēto augstas prioritātes vielu koncentrācija urīna un asins paraugos. No 30 cilvēkiem, kuriem pašlaik pieejama pilnā datu aina, 60 % organismā konstatēta vismaz viena no pētītajām vielām. Dažiem tā bijusi viena vai divas, bet vienam cilvēkam pat piecas vielas. Viņš uzsvēra, ka ideālā gadījumā šādām ķīmiskām vielām cilvēka organismā nevajadzētu būt nemaz. Pētījumā akūts veselības apdraudējums nav konstatēts, taču vairākas vielu grupas prasa turpmāku uzraudzību un piesardzību. Situācija Latvijā ir ļoti līdzīga citās Eiropas valstīs novērotajām tendencēm. Projekta ietvaros izveidotā biobanka ar 404 Latvijas iedzīvotāju gandrīz 15 tūkstošiem cilvēku bioloģisko paraugu alikvotām nākotnē var sniegt būtisku pievienoto vērtību pierādījumos balstītu lēmumu pieņemšanā.
Pēc pētnieka viedokļa ir nepieciešams izveidot ilgtspējīgu nacionālo cilvēku biomonitinga programmu Latvijā, kas nodrošinātu regulāru un reprezentatīvu iedzīvotāju ekspozīcijas uzraudzību, atbalstītu uz pierādījumiem balstītu sabiedrības veselības politikas plānošanu, veicinātu savlaicīgu ķīmisko vielu radīto risku identificēšanu un mazināšanu, uzlabotu sabiedrības veselību (t.sk. labāku iedzīvotāju informētību).
Nākotnē vajadzētu programmas papildināšana ar mikroplastmasu analīzi, padziļināta analīze par saistību ar paradumiem un iespējamām ekspozīcijām, sinhronizācija ar vides, augu aizsardzības līdzekļu un pārtikas monitoringu. Jāanalizē esošie dati, jāturpina analizēt vielu koncentrācijas – plašākam lokam, citām vielām, jāvāc jauni paraugi, piemēram, citā periodā – pavasarī.
2.
Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra( turpmāk – LVĢMC) pārstāvji iepazīstina deputātus ar augu aizsardzības līdzekļu monitoringu virszemes un pazemes ūdeņos. Virszemes ūdeņus apseko līdz 12 reizes gadā, bet pazemes ūdeņiem līdz 4 reizes gadā. Virszemes ūdeņos šobrīd monitorē 22 prioritāro vielu pesticīdus (alahlors, atrazīns, simazīns, endosulfāns, heksahlorcikloheksāns, pentahlorbenzols, hlorfenvinfoss, hlorpirifoss, diurons, izoproturons, trifluralīns, dikofols, hinoksifēns, aklonifēns, bifenokss, cibutrīns, cipemetrīns, dihlorfoss, heptahlors, heptahlora epoksīds, terbutrīns) un 7 bīstamo vielu pesticīdus (aldrīns, dieldrīns, endrīns, izodrīns, para-para-DDT un DDTkopā, dimetoāts) No 2017.gada vēl tiek mērīti propazīns, prometrīns. Valsts augu aizsardzības dienests (turpmāk – VAAD) rekomendētie pesticīdi tika iekļauti virszemes ūdeņu monitoringā, sākot no 2022.gada - tebukonazols, epoksikonazols, prohlorazs, diflufenikans, metribuzīns, pendimetalīns, azoksistrobīns, metazahlors propikonazols.
Virszemes ūdeņos pēdējos gados konstatētās vielas: heptahlors un heptahlora epoksīds, ciklodiēna pesticīdi, tebukonazols, azoksistrobīns, metazahlors, atsevišķos gadījumos - aklonifēns, cipermetrīns, epoksikonazols, diflufenikans, metribuzīns, pendimetalīns, para-para-DDT, heksahlorcikloheksāns, diurons, terbutrīns.
Latvijā lietotie AAL pēc VAAD datiem ir aklonifēns, cipermetrīns, tebukonazols, epoksikonazols, diflufenikans, metribuzīns, pendimetalīns, azoksistrobīns, metazahlors, MCPA un bentazons.
Lielākā daļā virszemes ūdeņu vielu, kas pieder pie pesticīdiem, mērījumi bijuši zem kvantificēšanas robežas un nav nosakāmas kvantificējamās koncentrācijās.
Slikta ķīmiskā kvalitāte, vērtējot pēc virszemes ūdens paraugu analīžu rezultātiem, kopumā 2020. – 2024. gadā tika konstatēta 36 ūdensobjektos (vērtējot pēc visām prioritārajām vielām), no tām 20 – attiecībā uz heptahloru un heptahlora epoksīdu.
Lielāko daļu analīžu veic BIOR, daļu - LVĢMC laboratorija.
LVĢMC informē, ka 2026. gadā tiek gatavota jaunā ūdeņu monitoringa programma 2027. - 2032. gadam (šobrīd izstrādes stadijā). ES līmenī ir atjaunots prioritāro vielu saraksts, kas stājās spēkā 2026. gada 10. maijā, tas uzliks arī Latvijai par pienākumu paplašināt ūdeņu monitoringu ar virkni mikropiesārņotājiem, tajā skaitā AAL, kas nozīmē arī augstāku vielas prioritāti ikgadējos monitoringa plānos. Tiek ņemtas vērā arī VAAD rekomendācijas par AAL, ko iekļaut monitoringa programmā.
Ir veikta izpēte par aktīvajām vielām, ko ir iespējams analizēt vienā reizē, neradot papildus izmaksas, tās papildus jau oficiālajam prioritāro un bīstamo vielu sarakstam tiek iekļautas monitoringa programmā, sastādot vairāk nekā 170 aktīvās vielas. Skrīnings tiek veikts jau šogad. 2025. gadā tika veikts Rīgas ūdenskrātuvē, Mazajā Baltezerā.
Programmas īstenošana atkarīga no ikgadēji piešķirtā valsts finansējuma. Lai noteiktu visus nepieciešamos pesticīdus, ir jāveic vismaz 3 analīzes, kas katra maksā aptuveni 200 EUR, tas nozīmē, ka viena parauga pilnvērtīga analīze nosakot tikai pesticīdus maksā ap 600 EUR. Ja rēķina saskaņā ar nepieciešamo monitoringa biežumu, tad optimāli, būtu jāievāc 12 paraugi lietošanas periodā vienā virszemes ūdeņu vietā, un tas veido ap 7 200 EUR vienai paraugošanas vietai gadā.
Lai pilnvērtīgi novērtētu pesticīdu klātbūtni virszemes un pazemes ūdeņos, trūkst teritoriāli aptverošas informācijas par pesticīdu lietošanu Latvijā.
Jaunajā 2027. – 2032. gada monitoringa programmā tiek plānota būtiski paplašināta ūdeņu uzraudzība Latvijā, ieviešot ES prasības un vairāk nekā 170 aktīvo vielu, tostarp AAL, sistemātisks monitorings. Vienlaikus būs nepieciešams papildus finansējums jauno prasību īstenošanai, jo monitorings, tai skaitā pesticīdu analīzes, ir finanšu ietilpīgs un atkarīgs no ikgadēji pieejamā finansējuma.
VAAD pārstāvis iepazīstina komisijas deputātus ar Latvijā visplašāk lietotās augu aizsardzības līdzekļu darbīgām vielām. Latvijā 2023.gadā izplatīto AAL sastāvā esošo darbīgo vielu skaits ir 140. Eiropas Savienībā apstiprināto darbīgo vielu skaits ir 421.
Tālākie uzdevumi sniegt priekšlikumus par virszemes un pazemes ūdens monitoringā iekļaujamajām darbīgajām vielām. Izvērtēt virszemes un pazemes ūdeņu monitoringa rezultātus. Aktualizēt virszemes un pazemes ūdeņu monitoringa programmu, ņemot vērā reālo piesārņojuma riskus.
Komisijas deputāti uzklausot sniegto informāciju, norādīja, ka nākotnē svarīgi ir izvērtē virszemes un pazemes ūdeņu monitoringa rezultātus, ņemot vērā reālos piesārņojuma riskus.
