2026.gada 20.martā Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisija (turpmāk – Komisija), biedrība "Latvijas Formula 2050", biedrību "Latvijas Kokrūpniecības federācija", Latvijas eksportētāju asociāciju, SIA “Latvijas Mobilais Telefons”, AS “Latvijas finieris” un AS SEB banka rīkoja forumu “Latvijas stratēģiskās attīstības plānošanas arhitektūra: iekļaujoša nākotnēšana mērķtiecīgai pārveidei”.
Foruma mērķis bija sapulcināt Saeimas, valdības, pašvaldību, akadēmiskās vides, uzņēmēju, sociālo partneru un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjus, lai vienotos par principiem un praktiskiem priekšlikumiem tāda iekļaujoša, scenārijos balstīta un adaptīva stratēģiskās attīstības plānošanas procesa izveidei un pārvaldībai, kas stiprinātu valsts un sabiedrības labklājību, noturību, drošību, inovācijā balstītu konkurētspēju un atbilstu ilgtermiņa plānošanas ietvarā “Latvija 2050” noteiktajiem stratēģiskās attīstības virzieniem.
Forumā tika apspriesta pāreja uz jaunu stratēģiskās attīstības plānošanas koncepciju – no situatīvas, “saistošos dokumentos” centrētas plānošanas uz nepārtrauktu, scenārijos balstītu un iekļaujošu ilgtermiņa plānošanas procesu –, tostarp aktualizējot jautājumu par to, vai un kā Latvijā veidojama visaptveroša stratēģiskās attīstības plānošanas ekosistēma ar nākotnēšanas pieeju kodolā (atsaucoties uz Somijas, Igaunijas pieredzi un OECD rekomendācijām). Kā līdzsvarot īstermiņa un vidēja termiņa intereses virzībā uz ilgtermiņa plānošanas ietvarā “Latvija 2050” noteiktajiem stratēģiskajiem mērķiem. Kā stratēģiskā plānošana var kļūt par reālu rīku lēmumu pieņemšanā, nevis tikai par formālu dokumentu izstrādes ciklu
Forumā piedalījās atbildīgo ministriju un iestāžu, uzņēmumu, kā arī nozaru profesionālo sabiedrisko organizāciju pārstāvji.
2026. gada 22. aprīlī un 20.maijā Komisijas sēdēs deputāti pārrunāja foruma kopsavilkuma punktus. Diskusijas laikā bija daži precizējumi par foruma noslēguma punktiem, kuri tika precizēti un iekļauti noslēguma punktos. Tika norādīts, ka Attīstības plānošanas sistēmas likumā jau ir nostiprināti ilgtspējas, interešu saskaņotības, līdzdalības, atklātības un uzraudzības principi, kā arī plānošanas sasaistes ar finanšu plānošanu un lēmumu saskaņotību. Vienlaikus pašreizējā stratēģiskās attīstības plānošanas arhitektūra nepietiekami nodrošina nākotnēšanu, scenāriju analīzi, politiku stresa testus, indikatoru paneli un sistemātisku sasaisti starp Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģiju “Latvija 2050”, Nacionālo attīstības plānu, valsts budžetu, nozaru un reģionu plānošanu.
Komisijas ieskatā stratēģiskajai plānošanai jākļūst par nepārtrauktu nākotnēšanas procesu ar vismaz 20 gadu perspektīvu, regulāru 3–4 gadu pārskatīšanas ciklu, publisku indikatoru paneli, vienotiem scenāriju izvērtēšanas kritērijiem un skaidru institucionālo atbildību. Šāda pieeja stiprinātu lēmumu kvalitāti, valsts noturību, sabiedrības uzticēšanos un politikas plānošanas sasaisti ar budžeta lēmumiem.
Ņemot vērā minēto, Komisija aicina Ministru kabinetu nodrošināt šādu uzdevumu izpildi:
• uzdot Valsts kancelejai sadarbībā ar nozaru ministrijām sagatavot konceptuālu piedāvājumu stratēģiskās nākotnēšanas funkcijas ieviešanai valsts attīstības plānošanas sistēmā, nosakot atbildīgās institūcijas, mandātus, termiņus, resursus un publiski sasniedzamos rezultātus;
• sagatavot grozījumus Attīstības plānošanas sistēmas likumā, definējot nākotnēšanu, scenāriju analīzi un stratēģiskos stresa testus, nostiprinot 20+ gadu horizonta principu nacionālajai ilgtermiņa stratēģijai un paredzot četru gadu ciklu pieņēmumu, scenāriju un indikatoru pārskatīšanai;
• sagatavot grozījumus Ministru kabineta noteikumos par attīstības plānošanas dokumentiem, nosakot vienotu nākotnēšanas īstenošanas procedūru, horizonta vērošanas principu, scenāriju tipus, dilemmu analīzi, kā arī sasaistes matricu starp “Latvija 2050”, NAP, budžetu, nozarēm un reģioniem;
• izveidot pastāvīgu Stratēģiskās nākotnēšanas sekretariātu Valsts kancelejā vai Valsts kancelejas Politikas koordinācijas departamentā, kura uzdevums būtu nodrošināt signālu monitoringu, scenāriju izstrādes koordināciju, indikatoru paneļa uzturēšanu un sasaisti ar NAP un budžeta procesu;
• izveidot neatkarīgu nākotnēšanas ekspertu komisiju ar fiksētu pilnvaru termiņu, skaidru mandātu un publisku atlasi, paredzot tās uzdevumu neatkarīgi vērtēt scenāriju kvalitāti, pieņēmumus, indikatorus un izvēļu noturību pirms būtisku lēmumu pieņemšanas;
• nodrošināt akadēmiskā konsorcija iesaisti, piesaistot Latvijas Universitāti, kā vadošo partneri pluss Rīgas Tehnisko universitāti, Rīgas Stradiņa universitāti, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāti un citus pētniecības partnerus nacionālo scenāriju, modeļu, dilemmu zinātniski analītisko rakstu un pētījuma ziņojumu sagatavošanā;
• izveidot reģionālo signālu un scenāriju tīklu, iesaistot plānošanas reģionus un lielās pilsētas, lai iesniegtu savus signālu ziņojumus un scenārijus;
• ieviest publisku stratēģisko indikatoru paneli, kas ļauj uzraudzīt Latvijas ilgtermiņa attīstības mērķu izpildi, sasaisti ar NAP, budžeta prioritātēm, nozaru politiku un reģionālo attīstību;
• pilnveidot budžeta un normatīvo aktu anotāciju procedūras, paredzot, ka lielas ietekmes priekšlikumiem pievieno nākotnes ietekmes piezīmi, vērtē noturību vismaz trīs scenārijos un jaunas budžeta iniciatīvas pamato ar sasaisti ar publiskā indikatoru paneļa rādītājiem;
• sagatavot un iesniegt Saeimā priekšlikumus par parlamentāru “Latvija 2050” pārskatīšanas ciklu, paredzot, ka Saeima reizi četros gados izskata nacionālo nākotnēšanas ziņojumu, scenārijus, indikatorus un stratēģiskās izvēles dilemmu kopsavilkumu;
• sagatavot ieviešanas ceļa karti 2026.–2028. gadam, paredzot, ka 2026. gadā II – IV ceturksnī notiek politiskā vienošanās. Konkrēti Saeimas komisija formulē uzdevumus, VK sagatavo grozījumu konceptu un tiek izraudzīts institucionālais. 2027. gada I-II ceturksnī tiek izveidots tiesiskais pamats. Saeimā virza APS likuma grozījumus, MK sagatavo noteikumus, izveido nākotnēšanas ekspertu komisiju. 2027.gada III – IV ceturksnī tiek veidots satura un datu iespējošana, notiek pirmais «horizonta skenēšanas» ziņojums, akadēmiskā konsorcija scenāriji, uz dilemmām balstīti tematiskie ziņojumi; publisks indikatoru panelis. 2028.gadā pilnais cikls LV2050 nākotnēšanas ziņojums Saeimai, NAP un budžeta sasaistes tests, reģionālie un nozaru atjauninājumi.
