Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisija, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Latgales apakškomisija un Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisija kopsēdē uzklausīja Veselības ministrijas (turpmāk – VM), slimnīcu, pašvaldību un nozaru organizāciju viedokļus par slimnīcu tīkla attīstības reformu.
Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētājs U. Mitrevics atzīmēja, ka komisijas pie slimnīcu tīkla reformas jautājuma atgriežas jau trešo reizi, jo iepriekš nozarē bijis ievērojams satraukums. Vērsa uzmanību uz neatbildētiem praktiskiem jautājumiem par reformas īstenošanu. Īpaši akcentēja slimnīcu tīkla nozīmi valsts drošības kontekstā, izvaicājot ārstniecības iestāžu gatavību “X” stundā, jo pierobežā mediķiem vajadzētu skaidri zināt, kā rīkoties dažādās krīzes situācijās. Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisijas priekšsēdētāja L. Kozlovska ierosināja sākotnēji uzklausīt prezentācijas un pēc tam pāriet pie jautājumiem.
Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienības valdes priekšsēdētājs M. Zeitmanis, runāja par Austrumu pierobežas slimnīcām, pauda bažas, ka neatliekamās medicīniskās palīdzības nodaļu un stacionāro pakalpojumu finansējuma samazinājums var negatīvi ietekmēt veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību un kvalitāti neatliekamās palīdzības līmenī. Viņš brīdināja arī par iespējamu ārstu un ambulatoro speciālistu migrāciju uz Rīgu vai ārvalstīm. Slimnīcās satraukti esot gan ārsti un māsas, gan pacienti un reģionos joprojām esot daudz nezināmā. Aicināja nesteigties ar slimnīcu tīkla reformas ieviešanu un dot vairāk laika, lai tai varētu sagatavoties. Pēc viņa teiktā, lai gan Nacionālais veselības dienests norādījis uz izmeklējumu skaita palielinājumu ambulatorajā sektorā, rodas jautājums, kas šos izmeklējumus veiks, ja speciālisti no reģioniem aizies.
Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (turpmāk – NMPD) direktore L. Cipule uzsvēra, ka slimnīcu reforma var ietekmēt NMPD darbu, jo tā jāvērtē kopainā ar ārstniecības personu pieejamību, iedzīvotāju skaitu un pakalpojumu kvalitāti, un šis process ir sarežģīts. Pašlaik ne tikai pierobežā, bet arī citos reģionos dienesta darbs ir apgrūtināts, jo slimnīcas ne vienmēr spēj izpildīt valstiski noteiktās līgumsaistības. NMPD direktore norādīja arī uz pieaugošu pacientu pārvešanu skaitu starp stacionāriem. Viņas ieskatā modelim jābūt skaidram, lai varētu pārliecināties, vai attiecīgais speciālists slimnīcā tiešām ir pieejams. Pašlaik nav indikāciju, ka slimnīcu tīkla reforma būtiski palielinātu NMPD darba apjomu, slodzi vai prasītu papildu finansējumu. Izaicinājumi novērojami arī dzemdību aprūpē - specializētais medicīnas centrs arvien biežāk tiekot piesaistīts dzemdību aprūpei reģionos, kas signalizē par izaicinājumu šajā aprūpes jomā. Neatkarīgi no slimnīcu tīkla modeļa dienesta uzdevums būs turpināt nodrošināt neatliekamo palīdzību nepārtraukti. Vienlaikus atzina, ka jau šobrīd neskaidrie noteikumi ietekmē slimnīcas un ir traucējoši nozarē.
Deputāts G. Daudze uzdod precizējošu jautājumu par ārpus stacionāra dzemdību skaitu NMPD praksē.
L. Cipruse, tās tagad ir apmēram līdz 50 dzemdībām pēdējos gados, bet pirms pieciem vai sešiem gadiem tās bija virs 100, bet pēdējos gados šis skaits ir samazinājies un šeit ietilpst dzemdības, kas ir arī jau notikušas mājas apstākļos, kurās tiek piesaistīts NMPD.
VM valsts sekretāra vietnieks veselības politikas jautājumos S. Henkuzens norādīja, ka slimnīcu reforma nozīmē lielas pārmaiņas un tai dabiski ir pretestība. Reformu nav iespējams iztēloties bez iebildumiem un pateicās slimnīcām, kas nāk klajā ar saviem priekšlikumiem. VM vēl nav vienojusies ar visām slimnīcām un darbs pie reformas nav pabeigts. Viņš norādīja, ka darbs nākamgad ir jāturpina. Finansējums, kas reformā tiek ietaupīts, tiek atgriezts ambulatorajā un stacionārajā sektorā, nevis izņemts no slimnīcu sektora. Slimnīcu tīkla pārmaiņas vērstas, lai mazinātu ārstniecības personu trūkuma. Pašlaik ir grūti plānot, uz kuru slimnīcu vest pacientu, ja nav zināms, vai konkrētajā dienā tur ir pieejams vajadzīgais speciālists. Slimnīcu tīkla reforma uz cilvēkresursiem mazināšot.
Deputāte I. Circene pauda, ka neskaidrību ir daudz, jo nav skaidri noteikts standarts, kas katrā slimnīcu līmenī ir jānodrošina. Kā iespējams savstarpēji salīdzināt dažādas daudzprofilu slimnīcas ar atšķirīgām izmaksām un pieejamības rādītājiem.
Deputāts G.Daudze norādīja, ka daudzprofilu slimnīcu izmaksu un profilu salīdzinājums nav vienkāršs un jāskatās detalizētāk. Uzsverot, ka reģionālajām slimnīcām var būt būtiski specializēti profili, kurus nevar ignorēt vienkāršotā modelī.
Deputāte L. Kozlovska akcentēja bērnu veselības aprūpes pieejamību, tai skaitā jautājumu, vai bērnus plašāk vedīs uz Rīgu un kādas papildu izmaksas šādas pārvešanas varētu radīt NMPD. Viņa norādīja, ka nav runa par to, lai katrā lokālajā slimnīcā būtu visi speciālisti, tomēr jādomā, kā iedzīvotājiem nodrošināt sekundāro un primāro palīdzību pēc iespējas tuvāk dzīvesvietai. Bažas ir par slimnīcu gatavību krīzes situācijām, norādot, ka slimnīcu katastrofu plāni ir novecojuši un neesot skaidrs, kā rīkoties dažādu drošības līmeņu gadījumā. Turklāt piedāvātais plāns ir formāls, jo no tā vispār pazudušas pirmā un otrā līmeņa slimnīcas.
Valsts kontroles pārstāve M. Āboliņa sēdē pauda, ka ilgstoši pastāvējusi problēma ir speciālists "uz papīra" slimnīcā, bet realitātē nav pieejams. Latvija šādos maldos dzīvojusi desmitgadēm, tāpēc slimnīcu tīkla reformas lēmuma atlikšana nav risinājums. Jebkurš lēmums būtu labāks par nepieņemtu lēmumu, vienlaikus aicinot mainīt skatījumu un neskatīt slimnīcu tīkla jautājumu tikai reģionālā finansējuma sadales kontekstā. Pacientam ar sarežģītiem veselības traucējumiem atsevišķos gadījumos labāks rezultāts var būt tad, ja viņš dodas tālāk uz vietu, kur pieejama atbilstoša palīdzība, nevis nonāk vietā, kur speciālists ir pieejams tikai formāli vai attālināti. Rudenī plānots detalizētāk ziņot par bērnu ambulatoro veselības aprūpi. Gaidāmais ziņojums neapliecināšot, ka sistēma ir laba, un, ņemot vērā bērnu veselības aprūpes prioritāti, tas prasīs radikālu rīcību situācijas uzlabošanai.
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības vadītāja L. Bāriņa izteicās, ka reformā nav veikta pietiekama analīze, turklāt ģimenes ārstiem nav skaidrības, kā rīkoties, piemēram, Jelgavā tiktu slēgta bērnu nodaļa - vai bērns būtu jāsūta uz Rīgu vai Daugavpili. Bažas par iespējamu papildu slodzi NMPD un par darbinieku tālāko darbu gadījumos, ja kāda nodaļa tiktu slēgta. Norādīja, ka ar arodbiedrību par šiem jautājumiem VM neesot apspriedusies.
Latvijas Slimnīcu biedrības pārstāvis A. Bērziņš norādīja, ka ārstu skaits Latvijā uz 10 000 iedzīvotāju ir aptuveni 60% no Eiropas vidējā rādītāja. Ārstu skaits nepalielināsies neatkarīgi no reformas, bet papildu finansējums uzņemšanas nodaļām vien neko nedos, ja nav pietiekami daudz ārstu.
Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas pārstāvis A. Dzalbs norādīja, ka ģimenes ārsti saprot reformas nepieciešamību, tomēr jautājums ir par to, kas notiks ar pacientiem, kuriem vajadzīga palīdzība ārpus ģimenes ārsta kompetences. Īpaši akcentēja bažas par Jelgavas bērnu pediatrijas nodaļu, norādot, ka Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas uzņemšana jau pašlaik ir pārpildīta un rindas uz pakalpojumiem ir ļoti garas.
VM pārstāvis S.Henkuzens atzina, ka virkne jautājumu un sarunas tiks risināti tuvākajā laikā. Reforma ir sarežģīta un nav pilnībā pabeigta. Tās mērķis ir efektīvāk izmantot ierobežotos cilvēkresursus un sašaurināt pakalpojumu grozu tur, kur to objektīvi nevar nodrošināt. Daļa finansējuma no uzņemšanas nodaļām pāriet ambulatorajai aprūpei un tarifu pārskatīšanai, nevis tiek atņemta nozarei. Norāda, ka jāstiprina uzņemšanas nodaļas atsevišķās pierobežas slimnīcās. Atzīst, ka universitātes slimnīcas no citiem daudzprofilu centriem varētu būt jānošķir skaidrāk. Piekrīt, ka jāstiprina ģimenes ārstu pieejamība un konsultatīvie mehānismi. Norāda, ka daudzi jautājumi tiks risināti nākamajos soļos un valdības diskusijās tuvāko mēnešu laikā.
L. Kozlovska, akcentēja transporta, pacientu loģistikas un speciālistu pieejamības problēmas reģionos, īpaši bērnu un reģionālo pacientu gadījumā. Uzsvēra, ka speciālistiem būtu jābūt tuvāk pacientam, nevis pacientam jāmeklē ārsts pa visu Latviju. Apšauba, vai samazināts finansējums uzņemšanas nodaļām patiešām nozīmē to stiprināšanu. Atgādina par veselības aprūpi kā valdības prioritāti un uzsver finansējuma nozīmi. Norādīja uz nepieciešamību noteikt īpašus kritērijus austrumu pierobežai un izstrādāt skaidru krīzes rīcības plānu. Aicināja sasaukt vēl vienu kopsēdi pirms gala lēmumu pieņemšanas.
Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētājs U.Mitrevics uzsvēra, ka vienošanās par reformas modeli un tā ietekmi uz valsts budžetu vēl nav panākta. Aicināja VM turpināt darbu pie risinājumiem un atkārtoti skatīt jautājumu pirms gala lēmuma. Norāda, vai piedāvātais modelis patiešām risina galvenās sistēmas problēmas.
