Uzsākot komisijas sēdi U. Mitrevics informē, ka komisijai ir pievienojies deputāts Ģirts Šteherhofs.
Informē, ka Ilgtspējīgas attīstības komisija ir saņēmusi divu deputātu iesniegumu par iekļaušanu Inovāciju ekosistēmas attīstības apakškomisijā. Deputāti Atis Švinka un Jānis Eglīts ir iekļauti Ilgtspējīgas attīstības komisijas Inovāciju ekosistēmas attīstības apakškomisijas sastāvā.
Agita Zariņa – Stūre tika ievēlēta par Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētāja biedru.
Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) Eksporta un Inovāciju pakalpojumu departamenta Tūrisma eksporta pakalpojumu nodaļas vadītāja L. Ziediņa-Ērgle informēja par LIAA īstenotajām aktivitātēm ienākošā tūrisma veicināšanai 2025. gadā un 2026. gada pirmajā pusgadā. LIAA tūrisma aktivitātes tiek plānotas atbilstoši prioritārajiem tirgiem, tūrisma stratēģijai un mārketinga plānam, saskaņojot tās ar Ekonomikas ministriju un nozares pārstāvjiem. 2025. gadā LIAA piedalījās sešos nacionālajos stendos starptautiskās tūrisma izstādēs, veidoja B2B kontaktus, organizēja ienākošās tūroperatoru, mediju un influenceru vizītes, kā arī īstenoja publicitātes aktivitātes. LIAA arvien vairāk pāriet uz digitāliem kanāliem, sociālajiem tīkliem, mediju sadarbību un starptautiskām kampaņām, samazinot drukāto materiālu lomu. Kā nozīmīgi rezultāti tika minēti vairāk nekā 1400 iegūti kontakti, prognozēts aptuveni 17 miljonu eiro apgrozījums no tiem un vairāk nekā 100 miljonu auditorijas sasniegšana mediju un digitālajās aktivitātēs. Tūrisma dati tiek vērtēti pēc CSP un Latvijas Bankas informācijas, tostarp nakšņošanas un ārvalstu norēķinu karšu tēriņu rādītājiem, kas 2025. gadā sasniedza 1,3 miljardus eiro. Tūrisma joma vēl pilnībā nav atgriezusies 2019. gada līmenī, tomēr vietējais tūrisms turpina augt. 2026. gadā LIAA turpina aktivitātes starptautiskās izstādēs, B2B pasākumus, mediju vizītēs, kampaņu “Unboxing Latvia”, kā arī sadarbību ar Liepāju, kā 2027. gada Eiropas kultūras galvaspilsētu. Īpaša uzmanība tiek pievērsta Latgalei un austrumu pierobežai, ņemot vērā tūrisma kritumu drošības uztveres dēļ. Kā būtiski turpmākie virzieni tika minēti mājas kafejnīcu dienas, gastronomijas tūrisms, Michelin sadarbības turpināšana un plašāka reģionu iesaiste tūrisma piedāvājumā.
Deputāte I. Kalniņa vairākkārt akcentēja nepieciešamību skaidrāk parādīt LIAA mērķtirgus, darbības virzienus un valsts tēla komunikācijas saturu. Norādīja, ka prezentācijas kartē informācija par tirgiem un pārstāvniecībām nav pietiekami saprotama un var radīt maldīgu priekšstatu, piemēram, par sadarbību ar kaimiņvalstīm tehnoloģiju un aizsardzības jomā. Kalniņa rosināja pārdomāt prezentācijas dizainu un informācijas attēlojumu, lai deputātiem būtu skaidrāk redzams, kur un kā LIAA darbojas. Uzsvēra valsts tēla jautājumu, interesējoties, kā praktiski tiek īstenota valsts tēla komunikācija un kādi materiāli tiek izmantoti. Norādīja, ka deputāti paši bieži pilda valsts tēla vēstnešu funkciju, uzņemot ārvalstu delegācijas, skaidrojot Latvijas piedāvājumu un iedrošinot viesus atgriezties ar ģimenēm vai investīcijām. Rosināja domāt par veselības aprūpes un senioru aprūpes investīciju iespējām, tostarp Kanādas pieredzes pārņemšanu aprūpes mājokļu un pakāpeniskas aprūpes sistēmās.
Ekonomikas ministrijas pārstāve E.Pētersone papildināja LIAA skaidrojumu par pārstāvniecību un darbības virzienu karti, norādot, ka ne visās valstīs ir fiziskas LIAA pārstāvniecības, taču darbs tajās var notikt no Rīgas biroja sadarbībā ar vēstniecībām. Skaidroja, ka tehnoloģiju pārstāvniecība atrodas Beļģijā un specializējas sadarbībā ar Eiropas Komisiju, starptautiskiem projektiem un Latvijas interešu pārstāvību. Uzsvēra, ka valsts tēls nav tikai tūrisms, bet lielā mērā saistīts ar investīciju piesaisti un eksporta veicināšanu un šodienas diskusijas ietvaros fokuss ir tūrisms, tādēļ detalizētāka saruna par valsts tēlu būtu skatāma atsevišķi. Diskusijā par Latgali un austrumu pierobežu informēja, ka valdībā apstiprināta apropriācija, tostarp 800 000 eiro austrumu pierobežas tūrisma kapacitātes stiprināšanai. Uzsvēra, ka drošības uztvere ietekmē ne tikai Latgali, bet visu Latviju ārvalstu tūristu skatījumā. Nepieciešams vienlaikus veicināt gan ārvalstu, gan iekšējo tūrismu.
Deputāts Ģ.Štekerhofs pievērsa uzmanību reģionālajai līdzsvarotībai LIAA aktivitātēs. Norādīja, ka aktivitātes bieži koncentrējas Rīgā un Liepājā, savukārt citas pilsētas, piemēram, Ventspils, Latgales pilsētas un citi reģioni, netiek pietiekami pamanīti. Uzsvēra, ka Latvija nav tikai Rīga un Liepāja un ka arī citās pilsētās ir skaistas vietas, uzņēmumi un investīciju potenciāls. Pauda bažas par Ventspils nepietiekamu iesaisti, ka salīdzinājumā ar Liepāju tā tiek atstāta novārtā. Diskusijā interesējās par Michelin sadarbības izmaksām un to, vai Michelin eksperti tiek vesti tikai uz Rīgu vai arī uz reģioniem. Norādīja, ka LIAA darbībā jābūt redzamākai un praktiskākai reģionu iesaistei gan tūrisma, gan investīciju piesaistes kontekstā.
LIAA pārstāve Kanādā I.Lācgalve informēja, ka Kanādā šobrīd ir liela interese par Latviju, tostarp ģeopolitisko apstākļu dēļ. Latvijai šis brīdis jāizmanto aktīvāk, veidojot valstiska līmeņa sadarbības projektus un biznesa partnerības ar Kanādu. Minēja, ka Latvijā nesen viesojās 13 Kanādas universitātes, kuras interesē sadarbība mākslīgā intelekta, kiberdrošības, robotikas, kvantu tehnoloģiju un citās inovatīvās jomās. Īpaši izcēla Kvebekas reģiona proaktīvo interesi sadarboties ar Latviju, Igauniju, Somiju un Zviedriju, kā arī Šerbrukas kvantu inovāciju ekosistēmu un mākslīgā intelekta centru. Aizsardzības nozari raksturoja, kā vienu no būtiskākajiem sadarbības virzieniem, īpaši dronu, kiberdrošības un militāro tehnoloģiju jomā. Norādīja, ka Kanādas uzņēmumi vairāk meklē sadarbību Latvijā, nevis tikai vienpusēju tirgus paplašināšanu. Kā būtiskākie rīcības virzieni tika minēti mākslīgais intelekts, datu centri, inženieru sagatavošana, biotehnoloģijas, būvniecība un inovāciju uzņēmumu piesaiste. Uzsvēra, ka lēmumi investīciju jomā tiek pieņemti lēni, taču LIAA var palīdzēt ar kontaktiem, vizītēm un partneru meklēšanu. Minēja Latvijas uzņēmumu piemērus, kas jau veiksmīgi darbojas Kanādā, tostarp Primekss, Latvijas Finieris, Mikrotīkls un citi. Galvenā doma bija, ka Kanāda ir stratēģiski nozīmīgs partneris ne tikai drošībā, bet arī eksportā, investīcijās un inovatīvo nozaru attīstībā.
Deputāte L.Kozlovska pievērsa uzmanību Latvijas un Kanādas sadarbībai veselības aprūpes jomā. Norādīja, ka Latvijas veselības aprūpes speciālistiem agrāk bijusi laba sadarbība ar Kanādu un vērtīga pieredzes apmaiņa gan primārajā, gan sekundārajā aprūpē. Uzsvēra, ka Kanādas veselības aprūpes sistēma ir viena no demokrātiskākajām un kvalitatīvākajām pasaulē, tāpēc Latvijai būtu vērtīgi atjaunot un turpināt šo sadarbību. Viņa minēja, ka attiecības šajā jomā pēdējos gados ir iepauzētas, taču pastāv potenciāls tās atjaunot arī caur diasporas profesionāļiem un esošajiem kontaktiem. Norādīja arī uz medicīnas tūrisma un profesionālās pieredzes apmaiņas iespējām. Līdzās tehnoloģijām, aizsardzībai un investīcijām Kanādas sadarbības darba kārtībā būtu jāiekļauj arī veselības aprūpes joma.
Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētājs U.Mitrevics uzsvēra nepieciešamību skaidrāk definēt mērķa tirgus, valsts tēla aktivitātes un to savstarpējo saikni ar tūrismu, eksportu un investīcijām. Norādīja, ka deputātiem ir jābūt saprotamam, kāpēc atsevišķās valstīs tiek veiktas konkrētas aktivitātes un kā tiek noteikta prioritāte starp valsts tēlu, tūrismu, eksportu un tehnoloģiju pārstāvniecību. Īpaši akcentēja Latgales un austrumu pierobežas tūrisma izaicinājumus, uzsverot, ka šobrīd vajadzīga kampaņveidīga motivācija Latvijas iedzīvotājiem doties uz šo reģionu. Rosināja veidot pievilcīgus tūrisma piedāvājumus, piemēram, balstītus gastronomijā, īpašos pasākumos un reģiona unikālajās pieredzēs. Kanādas sadarbības jautājumā uzsvēra Kanādas nozīmīgo lomu Latvijas drošībā un norādīja, ka šo ciešo klātbūtni būtu lietderīgi pārvērst plašākā ekonomiskajā sadarbībā. LIAA kartē Kanāda jāatspoguļo ne tikai kā investīciju, bet arī eksporta mērķtirgus. Pateicās LIAA pārstāvjiem par darbu un uzsvēra, ka sadarbība ar Kanādu, kā arī reģionu tūrisma atbalsts ir jautājumi, pie kuriem komisija varētu atgriezties nākotnē.
