Ilgtspējīgas attīstības komisija - Notikumi
Klimata un enerģētikas ministrijas un Finanšu ministrijas pārstāvji iepazīstināja Ilgtspējīgas attīstības komisijas deputātus ar "Re Power EU" programmā pieejamo līdzekļu efektīvu izmantošanu Latvijas ekonomikas ilgtspējai, IKP pieaugumam un dabai draudzīgas enerģētikas attīstībai. Deputāti uzklausīja ministrijas pārstāvju ziņojumus un atbildes uz konkrētiem Ilgtspējīgas attīstības komisijas deputātu iepriekš iesniegtajiem jautājumiem attiecībā uz Latvijas plānu zaļās enerģijas ražošanas jomas attīstībai.
Ilgtspējīgas attīstības komisijas deputāti rosināja Klimata un enerģijas ministrijai līdz šā gada 1. septembrim sagatavot skaidru plānu zaļās enerģijas ražošanai un ekosistēmas izveidei Latvijā. Komisijas deputāti arī norādīja, ka šādam plānam jābūt balstītam uz konkrētiem pētījumiem par zaļās enerģijas ražošanas nepieciešamību un lokācijām, un ģenerēšana jaudu plānā, lai nopietni lēmumi par šīs jomas attīstību būtu datos balstīti un pamatoti.
Komisija sagaida Klimata un enerģijas ministrijas ziņojumu par rezultātiem pēc rezervācijas jaudu precizēšanas, stājoties spēkā maksājumam par katru rezervēto MW no 01.04.2023. Papildus, komisija sagaida ziņojumu no Finanšu ministrijas par piedāvājumu 123,79 miljonu EUR RePower EU projektu līdzekļu sadalījumu. Komisija uzsvēra, ka nepieciešams izvērtēt iespējamajās papildus investīcijas Latvijas energosistēmā, ko paredz Atveseļošanas un noturības fonds un RePower projekti, Latvijas enerģētiskās neatkarības, ekonomikas konkurētspējas, ilgtspējas un iedzīvotāju enerģijas izmaksu samazināšanai.
Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētājs U. Mitrevics norādīja, ka Latvijai ir jāizstrādā zaļās enerģijas ražošanas plāns, jānosaka visu pušu atbildības, lai veicinātu gan valsts akciju sabiedrību, gan mūsu uzņēmēju un iedzīvotāju pēc iespējas lielāku saražotās enerģijas apjomu. Ir jārada apstākļi, ka katrs saražotais elektrības kilovats tiek gaidīts un dod pienesumu mūsu valstij. Kritiski svarīgs ir banku sektora, atbildīgo ministriju un “Altum” atbalsts ilgtspējīgu zaļās enerģijas projektu finansēšanai Latvijā. Valstij jāuzņemas vadošā loma finansēšanas pieejamības veicināšanā. Efektīva uzņēmumu kreditēšanas politika var palīdzēt uzņēmumiem attīstīties un izaugt, veicinot valsts ekonomikas izaugsmi.
Ilgtspējīgas attīstības komisijas deputāti šodien iepazinās ar finanšu sektora ilgtspējīgas attīstības politiku un ietekmi uz Latvijas ekonomiku, norādot, ka viens no ekonomikas atpalicības iemesliem ir finanšu resursu nepieejamība un kapitāla nepietiekamība.
martā, lēma aicināt vadošās finanšu sektora institūcijas aktīvāk meklēt risinājumus, lai uzlabotu kreditēšanas pieejamību uzņēmējdarbības attīstībai.
Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētājs U. Mitrevics uzsvēra, ka jau iepriekš secināts, ka šai jautājumā atbildība jāuzņemas visām pusēm, gan Latvijas Bankai, Tieslietu ministrijai un Finanšu ministrijai, gan arī Latvijas Finanšu nozares asociācijai. Šodien vajadzēja būt atbildēm par to, vai finanšu sektora attīstības plānā ietvertās risināmās problēmas un kreditēšanas vides pilnveidošanas mērķi ir sasniegti. Latvijas ekonomikai, ejot ārā no šī brīža recesijas, izšķiroši svarīga būs uzņēmējdarbības kreditēšanas un finanšu pieejamības konkurētspēja ar citām Eiropas valstīm. Līdz šim tas tā nav bijis.
Komisijas deputāti nolēma no atbildīgajām institūcijām līdz maijam sagaidām konkrētu piedāvājumu tam, kā plānots veicināt konkurenci banku sektorā, risināt kapitāla nepietiekamības jautājumu Latvijas uzņēmumiem un veicināt konkurētspējīgas kredītpolitikas attīstību. Tāpat būtiski, kādas konkrētas iespējas būs Latvijas uzņēmējiem veidot zaļās enerģijas projektus.
Komisijas deputāti atzīmēja problēmas riska kapitāla un kreditēšanas pieejamībā, ņemot vērā augstos kredītu procentus salīdzinājumā ar vidējiem radītājiem Eiropā.
Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētājs U. Mitrevics atzīmēja, ka patlaban Latvijā realizēt zaļos projektus var galvenokārt ārvalstu investori, kam ir iespēja saņemt lētākus kredītus un līdzfinansēt projektu, izmantojot apjoma priekšrocības. Līdz ar to kritiski svarīgs ir jautājums par to, kāds būs banku sektora, atbildīgo ministriju un “Altum” piedāvājums ilgtspējīgu zaļās enerģijas projektu finansēšanai Latvijā.
KOMISIJAS LĒMUMS
Ilgtspējīgas attīstības komisijā nolēma aicināt līdz maijam Latvijas bankai, Finanšu un Ekonomikas ministrijām, sadarbībā ar citām iesaistītajām ministrijām un pusēm, sniegt redzējumu un rīcības plānu konkurētspējīgas kredītpolitikas nodrošināšanai Latvijā.
Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēdē Satiksmes ministrija (SM), Klimata un enerģētikas (KEM) un 14. Saeimas deputāts A. Kulbergs iepazīstināja deputātus ar Latvijas transporta klimata mērķiem 2023. gadam un transporta sektora plāniem klimata mērķu sasniegšanā, uzlādes infrastruktūru, autotransporta nodokļiem, autoparka politiku un nākotnes autoparka ietekme uz enerģētiku.
KEM valsts sekretāre L. Kurevska informēja, lai sasniegtu izvirzītos mērķus klimatneitralitātē, un SEG emisiju samazinājumā ir jāievēro divas lietas. Viens ir paaugstināt atjaunojamo energoresursu īpatsvaru, un otrs ir energoefektivitāti, tas nozīmē, ka jātērē mazāk. Transporta sektors ir viens no lielākiem klimatneitralitātes mērķu sasniegšanas izaicinājumiem. Transporta sektora "zaļināšanas" pasākumi (primāri) ietvēruši nodokļu politiku un atbalstu elektroauto un to infrastruktūras izveidei. Ministrija, kā nākamos soļus atzīmēja nepieciešamību noteikt konkrētus (pēc iespējas reālistiskus) mērķus transporta sektoram un noteikt pienākumus sektora komersantiem un paredzēt valsts atbalstu sektora komersantiem mērķu sasniegšanai.
SM valsts sekretāra vietniece L. Austrupe informēja, ka transporta nozarē lielākais emisiju ģenerētājs ir tieši autotransports. Klimata mērķu sasniegšanas kontekstā attiecībā uz infrastruktūras attīstību un pielāgošanu pamatā tiek izmantota Eiropas Savienības fondu nauda. 2016. gadā ar Eiropas Savienības fondu atbalstu SM uzsāka elektrouzlādes stacijas tīkla izbūvi uz valsts galvenajiem un reģionālajiem autoceļiem. Kopumā ir 139 uzlādes stacijas, kas joprojām nav pietiekami, tomēr tas jau ir solis vēlamajā virzienā. Uzlādes staciju saistītie izaicinājumi būtu uzlādes staciju īpaši pilsētvidē, piemēram, daudzdzīvokļu mājās un tīkla lietošanas draudzīgums (dažādas aplikācijas, norēķinu sistēmas). Alternatīvo degvielu infrastruktūras regulas priekšlikuma prasības ūdeņraža uzpildei (daļa no Fit for 55 pakotnes- diskusiju stadijā). Regulas projekts paredz izveidot publiski pieejamas ūdeņraža uzpildes stacijas uz TEN-T tīkla ceļiem vismaz 200 (vispārējā pieeja)/100 (Eiropas Parlaments) kilometru attālumā vienu no otras. Šobrīd Latvijā darbojas tikai viena ūdeņraža uzpildes stacija, kas neatbilst noteiktajām prasībām, jo ir piesaistīta SIA «Rīgas satiksme» flotei, kā arī tajā netiek izmantots zaļais ūdeņradis.
Latvijas autoparka esošie izaicinājumi ir liels vecu transportlīdzekļu skaits (virs 10 gadiem), liels dīzeļa transportlīdzekļu skaits, ko palielina Rietumeiropas valstu lēmumi un iedzīvotāju pirktspēja. Galvenie virzieni būtu publiskā sektora autoparka «zaļināšana», tehnisko prasību pastiprināšana, nodokļu politika, atbalsta iespējas (granti privātajam sektoram). Autobusu parku atjaunošana, publisko investīciju piesaiste parka atjaunošanā (lielajās pilsētās). Transporta nozares ietekme uz enerģētiku būtu kritiski nepieciešama energoapgādes tīkla infrastruktūras stiprināšana visos spriegumos praktiski viscaur Latvijā – primāri ar skatu uz Alternatīvo degvielu infrastruktūras regulas priekšlikuma prasībām. Izaicinājumus rada degvielu politikas stratēģijas trūkums, kas ir traucējošs faktors autoparka politikas attīstības plānošanai.
Deputāts A. Kulbergs sniedz savu viedokli par Latvijas transporta klimata mērķiem līdz 2030. gadam. Parīzes protokola CO2 klimata mērķi 2005. - 2030. gadam nosaka, ka 2030. gadā CO2 izmešu mērķi samazinātos ES vidēji par 34%, bet Latvijā par 6%. Sauszemes auto transports sastāda 83,5% no CO2 emisijām transporta sektorā. Pēc viņa domām, tas nav iespējams sasniegt, jo auto transportu vienā dienā nomainīt nevar, to redzam pēc autoparka vecuma. 2021. gadā Ministru kabinetā tika aptipinātas Transporta attīstības pamatnostādnes 2021. – 2027. gadam ierakstītie plāni un uzliktie mērķi nav izpildāmi. Uzlādes infrastruktūra pilsētvidē būs jārisina, jo daudzdzīvokļu mājās būs problēmu ar uzlādi, jādomā, kā publisko tīklu attīstīt. Liels izaicinājums būs autoservisa jautājumi tieši elektroauto. Drošības jautājums būs elektroauto skaita palielināšanās un augstspriegumu padevi. Mūsu mērķi ir jānosprauž ilgtermiņā un ir jābūt desmitgades programmai. Ir jāievieš koruptīvo zaļo auto atbalsta programma, kas mums šobrīd īsti neeksistē. A. Kulbergs uzdeva jautāju, kas notiks ja Latvija neizpildīs izvirzītos klimata mērķus.
Klimata un enerģētika ministrijas valsts sekretāra vietnieks klimata jautājumos D. Dubrovskis informēja, ka Nacionālais enerģētikas un klimata plāns (NEKP) tiek pārskatīts, lai izvērtētu, kāda ir realitāte, kādas ir šīs jaunās prasības un kā to sasniegt. Aprīlī daudz precīzāk varēs runāt par NEKP stratēģijas maiņu.
Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēdē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM), Satiksmes ministrija (SM), Ekonomikas ministrija (EM) un Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) iepazīstināja deputātus ar valsts digitālo transformāciju.
VARAM ministra padomnieks M. Gruškevics informēja, ka zaļa, apdzīvota, sadarbīga un digitalizēta Latvija sastāv no pieciem svarīgiem tematiskiem blokiem: valsts digitālā transformācija, reģionālo attīstību, dabas kapitāls un vide, pašvaldības, klimats un aprites ekonomika. VARAM ieskatā digitālā misija ir valsts pakalpojumi iedzīvotājiem pieejami jebkurā vietā un laikā, digitālas pašapkalpošanās veidā. Ministrija uzsvēra, ka galvenie prioritārie virzieni ir sabiedrība, plānošana, efektivitāte un ekonomika. Rīcības virzieni ir valsts IKT pārvaldības reforma, iniciatīvu portfeļa izveidošana, datos balstīta pārvaldība, valsts pakalpojumu pārvaldības reforma, digitālā pieejamība, digitālās inovācijas, no iepirkumiem un eksportu, no datiem uz inovācijām. Salīdzinājumā ar citām ES dalībvalstīm (DESI) Latvija 2019. gadā bija 17 vietā, 2024. gadā plānots būt 15 vietā. Nacionālā attīstības plānā 2021.- 2027. gadam ir uzdevumi digitālajai transformācijai tas ietver, ES savienojamības mērķiem atbilstoša platjoslas elektronisko sakaru tīkla izveidošana, mūsdienīgu tehnoloģiju un racionālās, resursu efektīvas, lietotājorientētas un atvērtas pārvaldības ieviešanu, fiziskās un digitālās vides pieejamības un piekļūstamības palielināšanu valsts un pašvaldību infrastruktūrā un kiberdrošību.
Nacionālā digitālās transformācijas vīzija ietver spēkā esošās Latvijas digitālās transformācijas pamatnostādnēs (digitālās transformācijas pamatnostādnes 2021.-2027. gadam). Pamatnostādņu rīcības virzieni ir digitālās prasmes un izglītība (pamatprasmes paaugstināt no 54 līdz 70%), digitālā drošība un uzticēšanās, telekomunikāciju pakalpojumu pieejamība (galvenās maģistrāles un lielās pilsētas ar 5G pārklājumu), tautsaimniecības (t.sk. valsts pārvaldes) digitālā transformācija, IKT inovāciju attīstība un komercializācija, industrija un zinātne.
Atjaunošanas un noturības mehānisma (ANM) plāna ietvaros digitālais komponentei ir paredzēti 365 milj. eiro.
EM, SM, IZM un VARAM informēja par ANM plānā paredzēto finansējuma sadalījumu. VARAM paredzēts apgūt 128 milj. eiro virzienā pārvaldes digitālā transformācija, EM paredzēts apgūt 125 milj. eiro virzienā uzņēmumu digitalizācija un inovācijas, IZM paredzēts apgūt 95 milj. eiro virzienā digitālās prasmes, un SM paredzēts apgūt 16.5 milj. eiro.
Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētājs U. Mitrevics saka paldies pieaicinātajām ministrijām norādot, ka darba kārtībā digitālā transformācija ir viena no komisijas prioritātēm un šodienas ziņojums bija produktīvs un izsmeļošs.
Ilgtspējīgas attīstības komisija (turpmāk – Komisija) 2023. gada 8. februāra sēdē iepazinās ar Veselības ministrijas ziņojumu par veselības aprūpes budžetu kā Latvijas Tautsaimniecības sastāvdaļu. Jau iepriekš Komisija bija uzdevusi jautājumus: vai veselības aprūpes nozare ir konkurētspējīga Baltijas un Eiropas valstu tirgū, kādi būs Veselības ministrijas iespējamie darbības soļi, ja netiks īstenots vidējā termiņa plāns 2027. gadam, kas notiks ar valsts pakalpojuma "grozu", kas notiks ar pacientu līdzmaksājumiem, vai tiks privāto medicīnas pakalpojumu paplašināšana.
Veselības ministrijas valsts sekretāra vietnieks finanšu jautājumos B. Kņigins ieskicēja, ka 2020. gadā Latvija bija pirmspēdējā vietā Eiropā procentuāli no kopējiem vispārējās valdības izdevumi veselībai. Vispārējās valdības budžeta izdevumus veselībai veido Veselības ministrijas izdevumi, ES fondu projektu realizācija, pašvaldību budžetu izdevumi veselībai, citi izdevumi veselībai (citu ministriju budžetos, valsts budžeta daļēji finansēto atvasināto publisko personu budžetos, budžeta nefinansēto iestāžu budžetos).
2022.gadā Ministru kabinetā tika apstiprinātas Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2027.gadam. Plāns bija, ka līdz 6% no IKP tiks novirzīts veselības nozarei. Pamatnostādnēs iezīmējas, ka 2023. gadā tie ir 306 miljoni eiro. Pašlaik valsts budžeta tika pieprasīts 303 miljoni, bet piešķirti ir tikai 85 miljoni eiro.
Ministrija uzskata, ka visas sadaļas ir nozīmīgas un skatīties uz kaut kādu samazinājumu nav ieteicams. Jo tas viss ietekmēs Latvijas Tautsaimniecību un veidos negatīvu ekonomikas efektu. Attiecībā uz līdzmaksājuma palielināšanu konkrēti uz stacionārā veselības aprūpi. Kā piemēru minēja stacionārā gultas dienas izmaksa šobrīd iedzīvotāju līdzmaksājums stacionārai palīdzībai vienu gultas dienu ir 10 eiro. Ja šo pozīciju palielinātu par vienu eiro, tas nozarei rastu papildu finansējumu divu trīs miljonu apjomā. Ja palielinātu no 20 uz 30 eiro, tad tas būtu papildu 46 miljoni. Ja palielinātu no 10 uz 50 eiro, tad apjoms būtu tuvu 92 milj. Jāņem vērā, ka veselības sistēma paredz sociālo apdrošināšanu tām grupām, kuras nespēj pašas par sevi veikt līdzmaksājumu un valsts apņemas par konkrētajiem grupām veikt no budžeta šo maksājumu.
Komisija deputāti ir nobažījušies, vai neejam uz maksas medicīnu, jau tagad ir 40% pacientu maksājumi, personīgie maksājumi veselības aprūpei. Ja samazinām valsts pakalpojumu skaitu, tas nesamazināsies skaitliskā apmērā, bet pagarinās rindas uz pakalpojumiem, jo nav finansējums pietiekams pretī, un nav speciālistu.
Veselības ministrijas parlamentārā sekretāre I. Ortveina paskaidroja, ja runājam par privāto medicīnu, tad nav liegts iesaistīties pakalpojumu sniegšanā ambulatorajā sektorā, to viņi jau dara šobrīd, tas ir pakalpojums, ko varam viņiem pārdot, tātad valsts pakalpojumus, un viņi to var nodrošināt, ja mēs runājam par stacionāru. Mēdz arī būt, kad profesionālis profesionālim neuzticas un jāpārbauda, tomēr ir divreiz, pie kā neaizmirsīsim, ka katrs lieks izmeklējums ir izdevumi. Vai nu pacientam dubultā, vai nu valstij dubultā. Ja runā par sociālo nodokli, tad ir atšķirība starp Latviju un kaimiņvalstīm mums veselības iemaksām ir noteikts 1%, bet igauņiem 13%.
LTRK trīs gadu garumā ir mēģinājusi rosināt palielināt algas nodokļiem neapliekamo brīvprātīgās veselības apdrošināšanas polises limitu.
Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētājs U. Mitrevics uzsvēra, jo lielāka slimnīca, jo lielāka saimniecība, jo vairāk var ietaupīt. Pēc varbūtības teorijas ir jāmēģina pašiem saimnieciski, strukturāli un iekšēji lietas izskaust un veidojot punktu, ka veselības nozare ne gadā, bet kaut kādos gados tiks celta ārā no bezdibeņa. Tomēr jābūt skaidriem spēles noteikumiem, kā sabiedrība varēs saņemt šos pakalpojumus un cik tas mūsu sabiedrībai maksās.
Darba kārtības otro jautājumu par Latvijas transporta klimata mērķi 2023. gadam deputāti nolēma izskatīt 2023.gada 22.februārī.
Vairāk rakstu...
