Ilgtspējīgas attīstības komisija - Notikumi
2024. gada 22. maijā Dabas fonds un atbildīgās institūcijas deputātu par nepieciešamību izveidot Pasaules Latvijas ūdeņu ilgtspējas ceļa karti. 2024.gada 10.maijā Saeimā notika ekspertu un politikas “Latvijas ūdeņu ilgtspēja un kā?”, kuras mērķis bija iepazīstināt ar politiķu konferenci par šābrīža veidošanās problēmām, kas saistītas ar ūdens kvalitāti un resursiem, kā arī noteikt konkrētus pasākumus šo problēmu risināšanai. Pieaicināti bija vides un ūdens eksperti, kas sniedz pārskatu par pašreizējo situāciju iekšzemes ūdeņos un jūras teritorijā, galvenās problēmas identificējot iespējamos risinājumus – gan praktiski, gan leģislatīvus.
Komisijas dienesta dzīvnieku ministrijas Pasaules Dabas fonda, Klimata un enerģētikas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Zemkopības ministrijas, Valsts vides, Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra, Baltijas “Vides Foruma”, Pārtikas drošības, veselības un vides zinātniskās institūta “ BIOR” pārstāvji.
Minētie pārstāvji kvalitātes loģiski, ka Latvijā ir 1500 upju 2000 ezeru, kuros tiek mērīts ūdens parametri gan fizikāli ķīmiskie, gan bioloģiskie, gan hidromorfoloģiskie. Tikai 1/3 šajā ūdens tilpnē ūdens stāvoklis ir vērtējams labi. Tas skaidrojams, ka 95% no iekšējiem ūdeņiem nevienā normatīvajā aktā nav noteikts valdītājs, ne apsaimniekotājs, viss notiek kampaņā, stihiski. Civillikumā noteikts, ka 0,34% upju un vairāk nekā 4% ezeru ir publiskie ūdeņi, bet visi pārējie ir privātie ūdeņi. būtu noteikts normatīvais regulējums par 95% iekšzemes ūdeņu. Satraucošs fakts, ka Latvija atpaliek no vidējā rādītāja Eiropā un galvenās problēmas visas un piesārņojums.
Diskusijas laikā jāiekļauj, ka svarīgi ir izveidot saldūdens virszemes ūdensobjektu pārvaldības karti Latvijā, kurā ietverta noteiktau ceļu ilgtspējīgas ūdens ekosistēmas dabas kapitāla attīstībai, interešu pušu iesaisti, politikas dokumentu un tiesiskā regulējuma jautājuma pilnveidošanu, dabas daudzveidības saglabāšanas un atjaunošanas piesārņojuma pasākumus, pastiprināšanu, ilgtspējīgu izmantošanu veicināšanu uc aspektus.
Latvijas ūdeņu ceļa kartei ir jābūt dinamiskai un pielāgojamai, mainīgās vides prasībām, tehnoloģiskajām sasniegumiem un sabiedrības vajadzībām. Lai būtu saldūdens apsaimniekošana Latvijā, liela būtu nepārtraukta novērtēšana un pielāgošana, aktīvs dialogs ar sabiedrības grupām, varēs sniegt atbalstu mērķu īstenošanai.
to situāciju situāciju, Parlamenta ziņojumu vēstuli Ministru prezidentei ar lūgumu:
· noteikt vienu institūciju, kura būtu atbildīga par Latvijas ūdeņu ilgtspēju:
· izstrādāt ceļa karti iekļaujot minētos punktus;
Ieinteresēto pušu apzināšana, iesaiste jeb apvienošana ar mērķi nodrošināt ūdens labu ekoloģisko stāvokli
- Iesaistītās attiecīgās personas, kuras var ietekmēt valsts institūcijas, pašvaldības vietējās kopienas, NVO, zinātnieku un zemes īpašniekus.
- Piedalīties kopējās pētniecības projektus, datu apmaiņas un stāvokļa novērtēšanas iniciatīvas.
- Uzturēt politikas dialogus, lai veicinātu reģionālo sadarbību pārrobežu piesārņojuma mazināšanā un ilgtspējīgu ūdens resursu izmantošanā.
- Izvērtēt iespējas jaunu modeļu ieviešanai – piemēram, 'catchment office' pieeja, kas tiek izmantota Dānijā, Zviedrijā, Somijā, lai upju baseina līmenī ieviestu upju baseina apsaimniekošanas plānus.
Politikas plānošanas dokumentu un tiesiskā regulējuma pilnveidošana
- Pilnūdens apsaimniekošanu saistībā ar politikas dokumentiem, to sistēmu tiesisko statusu, kas nosaka pušu pienākumus un dokumentu sagatavošanā un īstenošanā.
- Iestrādāts normatīvos aktos regulējumu, ka ūdens ir visas sabiedrības resurss, kas nosaka tā koplietošanas pienākumus, tiesības un atbildību.
- Noteikt vides mērķus, t.sk. laba ūdens ekoloģiskā stāvokļa nepasliktināšanos vai sasniegšanu, kā valsts vispārējos saistošos mērķus.
Pilnveidot normatīvajos aktos noteiktās ūdens pārvaldības un apsaimniekošanas atbildības neatkarīgi no tā publiskā vai privātā piederības vai lietošanas statusa.
Dabas daudzveidības saglabāšanas un atjaunošanas prioritātes piešķīrums
- Piešķirt prioritāti ūdenstilpju saglabāšanas un atjaunošanas (tieši un savienības iesaistītās institūcijas stratēģiskie mērķi un darba plāni, starptautiskā un nacionālā finansējuma apzināšanas un pieejamības pasākumi)
Piesārņojuma novēršana un kontrole:
- Pastiprināt pasākumus, t.sk. Princips “piesārņotājs maksā” pielietojumu, lai mazāku punktveida un difūzo piesārņojumu,paliktu lauksaimniecības piezīmi, rūpniecisko piesārņojumu un komunālos notekūdeņus.
- ü Veicināt labākās pārvaldības un apsaimniekošanas prakses un tehnoloģiju ieviešanu, lai izmantotu dažādu avotu radīto piesārņojumu.
Ilgtspējīga ūdens izmantošana:
- Veicināt ūdens taupīšanas praksi un izmantot ūdens lauksaimniecībā, rūpniecībā un mājsaimniecībās.
Uzraudzība un izpēte:
- Nodrošināt pietiekamu kvalitātes finansējuma ūdensobjektu monitoringu, lai laicīgi un efektīvi varētu risināt ūdenstilpju problēmas
- Atbalstīt zinātnisko izpēti, lai pilnveidotu zināšanas un risinātu jaunas problēmas saldūdens apsaimniekošanā, piemēram, klimata pārmaiņu ietekmi uz ūdens ekosistēmām, jauno ķīmisko vielu, t.sk. farmaceitisko ietekmi uz ūdens vidi.
Zināšanu pilnveidošana
- Veicināt sabiedrības, t.sk. vietējās kopienas nozīmes saldūdens saglabāšanas un ilgtspējīgas ūdens apsaimniekošanas prakses.
Starptautiskā sadarbība :
- Sadarboties ar kaimiņvalstīm un starptautiskām organizācijām, lai risinātu pārrobežu kopīgās un saturiski līdzīgās problēmas ūdensobjektu pārvaldībā.
- Piedalīties kopējās pētniecības projektus, datu apmaiņas un stāvokļa novērtēšanas iniciatīvas.
- Uzturēt politikas dialogus, lai veicinātu reģionālo sadarbību pārrobežu piesārņojuma mazināšanā un ilgtspējīgu ūdens resursu izmantošanā.
- Izvērtēt iespējas jaunu modeļu ieviešanai – piemēram, 'catchment office' pieeja, kas tiek izmantota Dānijā, Zviedrijā, Somijā, lai upju baseina līmenī ieviestu upju baseina apsaimniekošanas plānus.
Adaptīvā pārvaldība un pārskatīšana:
- Izmanto adaptīvu pārvaldības noteikumus, lai regulāri pārskatītu un pielāgotu saldūdens apsaimniekošanas politikas dokumentus, uz jaunu informāciju un mainīgiem materiāliem.
- Uzraudzīt un īstenot pasākumu efektivitāti un vajadzības pārskatīt ilgtermiņa politiku, lai sasniegtu ilgtspējas mērķus.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (turpmāk – VARAM) pārstāve J. Butņicka iepazīstināja komisijas deputātus ar reģionālo politiku Latvijā 2021. – 2027. gadam: paveikto un plānoto. Reģionālās politikas mērķis ir visu reģionu potenciāla attīstība un sociālekonomisko atšķirību mazināšana, stiprinot to iekšējo un ārējo konkurētspēju, kā arī nodrošinot teritoriju specifikai atbilstošus risinājumus apdzīvojuma un kvalitatīvas dzīves vides attīstībai. Ir izvirzīti divi apakšmērķi uzņēmējdarbības vides uzlabošana reģionos un pakalpojumu efektivitātes uzlabošana reģionos. Latvijas reģionālās politikas ilgtermiņa mērķis ir samazināt IKP uz vienu iedzīvotāju atšķirību starp reģioniem. Četru mazāk attīstīto plānošanas reģionu (Latgales, Vidzemes, Zemgales, Kurzemes) vidējais IKP uz vienu iedzīvotāju līmeni pret augstāk (Rīgas) attīstīto plānošanas reģionu sasniedz 75%. Mazāk attīstīto plānošanas reģioni vidēji ir auguši straujāk nekā Rīgas reģions. IKP kopējais apjoms vidēji audzis par 18% no 2018. gada Vidzemē, Kurzemē, Zemgalē, Latgalē un IKP uz vienu iedzīvotāju vidēji audzis par 22% no 2018. gada. Reģionālās politikas pamatnostādnēs 2021.–2027. gadam pieprasītais finansējums ir 1,513 milj. eiro, un piešķirtais apjoms ir 695 milj. eiro, tas ir finansēts no ES fondiem un valsts budžeta pasākumiem.
VARAM atbildības jomu investīciju finansējums pašvaldībām (2021–2027) ir paredzēts 479.4 milj. eiro, to paredzēts izlietot uzņēmējdarbības vides attīstībai, viedas pašvaldībās - 277.9 milj. eiro, mobilitātei, publiskā ārtelpai un klimata pārmaiņu politikai - 99.2 milj. eiro, pakalpojumu efektivitātes uzlabošanai, t.sk. energoefektivitāte - 97.9 milj. eiro un pakalpojumu efektivitātes uzlabošanai, t.sk. energoefektivitātei - 4.4 milj. eiro.
Pastāv lielas reģionālās attīstības atšķirības. Reģionos ar augstāku IKP uz 1 iedzīvotāju ir lielāks kapitālieguldījumu apjoms. Bruto kapitālieguldījumi starp Rīgas reģionu un Latgales reģionu atšķiras līdz pat 13 reizēm. VARAM uzsvēra, ka reģionālā politika ir starpnozaru atbildība. Svarīgs ir nozaru ministriju ieguldījums reģionālās politikas mērķa sasniegšanā. Nav pietiekams finansējums atbilstoši Reģionālas politikas pamatnostādnēs plānotajam finansējuma apmēram – attiecīgi nebūs iespējams pilnā mērā sasniegt Reģionālas politikas pamatnostādnēs noteiktos rezultātus, kā arī Nacionālā reģionālās attīstības fonda trūkums – reģionālās politikas pasākumi tiek īstenoti ar ES fondu finansējumu.
Ministru kabinetā līdz 2025.gada 1.jūlijam ir jāiesniedz vidusposma novērtējuma ziņojums par Reģionālās politikas pamatnostādnēm 2021.-2027. gadam.
Plānošanas reģionu pārstāvji uzsvēra, ka iztrūkst pamatnostādnēs kopējais finansējums un ir grūti atrast līdzekļus līdzfinansējumam no pašvaldību budžetiem. Svarīgs jautājums ir Austrumu pierobežas ekonomiskā izaugsme un drošība, kā arī Nacionālā reģionālās attīstības fonda izveide. Vajadzētu pilnveidot nosacījumus valsts aizdevumiem pašvaldībām, jo šobrīd tā ir ļoti kritiska.
Komisijas deputāti uzsvēra, ka pašvaldību rocība, lai īstenotu projektus nav tikai pašvaldību problēma, bet kopumā Latvijas valsts attīstības problēma. Ja ir nauda ko varētu investēt, bet nevaram apgūt, jo nav pietiekams līdzfinansējums, ir grūti runāt par konkurētspēju un attīstību.
Klimata un enerģijas ministrs (turpmāk – KEM) K. Melnis iepazīstināja deputātus ar vēja parku attīstību Latvijā. Pašvaldībām un iedzīvotājiem ik gadu plānota kompensācija 2500 eiro apmērā par katru jaunajos vēja parkos uzstādītās vēja turbīnas megavatu. Kompensācijas plānots izmaksāt tām mājsaimniecībām un pašvaldībām, kas atradīsies divu kilometru rādiusā ap vēja turbīnām. Paredzēts, ka katras turbīnas jauda būs četri, līdz septiņi megavati (MW).
Vienlaikus kompensācija neattieksies uz jau iepriekš uzbūvētajām vēja turbīnām. Aptuveni 50% no kompensācijas summas tiks iedzīvotājiem un 50% pašvaldībai, savukārt gadījumā, ja uzstādītās turbīnas apkārtnē nebūs mājsaimniecību, tad kompensācijas summa nonāks pašvaldībā. Kompensācija būs pieejama iedzīvotājiem, kas šobrīd dzīvo teritorijās, kur tiks uzstādītas turbīnas, ja kāds plāno pārvākties uz šīm teritorijām, tad šī kompensācija netiks maksāta.
Kompensācijas apmērs būs jārēķina katram individuāli, tomēr tas mājsaimniecības īpašniekam būs vismaz minimālās mēnešalgas apmērā, bet ne vairāk kā trīs minimālās algas. Attiecīgi pārējā summa nonāks pašvaldībā. Kompensāciju administrēšanu varētu uzņemties pašvaldība. Divu kilometru rādiusa robeža noteikta pēc situācijas salīdzināšanas ar apkārtējām valstīm. Pašreiz noteikts, ka turbīnas nevar uzstādīt tuvāk nekā 800 metrus no esošajām mājsaimniecībām.
Klimata un enerģijas ministrija (turpmāk – KEM) skatās, kā izvairīties no kompensācijas aplikšanas ar nodokli, tomēr Finanšu ministrijai būs savs redzējums.
Ministrs skaidroja, ka šobrīd Latvijā atjaunīgo energoresursu īpatsvars ir 53%, kamēr Eiropas vidējais rādītājs ir 41%. Lai sasniegtu 100% atjaunīgās enerģijas intensitāti līdz 2030. gadam, ir nepieciešami aptuveni 1,5-2 gigavati (GW) vēja enerģijas, kas saražotu vidēji 3,6, līdz 4,9 teravat stundas (TWh). Patlaban rezervētā jauda pārvades tīklā ir 6040 MW, tostarp saules enerģijai rezervētās jaudas ir 3582 MW, hibrīdenerģijai - 1548 MW, bet vēja enerģijai rezervēti 880 MW. No rezervētajiem 6040 MW jaudas realitātē varētu attīstīties aptuveni 3000 MW, tomēr patlaban nav skaidrības, kuri plānotie parki attīstīsies, bet kuri ne.
Latvijas Investīciju un attīstību aģentūras pārstāve informēja, ka "Elwind" projekts ik gadu nodrošinās vismaz 3,5 TWh vēja enerģijas Baltijas reģionam. ELWIND ir Latvijas un Igaunijas kopīgi pārvaldīts pārrobežu atkrastes vēja enerģijas projekts Baltijas jūrā. Vienlaikus "Elwind" atkrastes projekts nodrošinās minimālu ietekmi uz vidi. Projekta īstenošanai ir sākti ietekmes uz vidi pētījumi, kas noslēgsies 2026.gadā. Ir paredzēts, ka vēja parku būvniecība varētu sākties 2028.gadā, savukārt vēja parki darbību varētu sākt pēc 2030.gada.
"Elwind" projekta izstrādes gaitā tiks nodrošināti pētījumi un atļaujas, kas attīstītājiem sniegs nepieciešamo informāciju un mazinās riskus, lai veiktu projekta attīstību.
Latvijai ir aptuveni 15 gigavatu (GW) potenciāls vēja enerģijai jūrā, Latvijai ir aptuveni 500 kilometru krasta līnija un Baltijas jūras un Rīgas jūras līča gultne ir piemērota vēja turbīnu izbūvei.
Salacgrīvas ostas pārvaldnieks I. Istenais uzsvēra, ka svarīgi ir atkrastes vēja parku servisa bāzes ostu attīstības iespējas Latvijas mazajās ostās. Pašlaik sadarbībā ar Igaunijas jūras industrijas asociāciju notiek, kopējās mazo ostu stratēģijas izstrāde saistībā ar atkrastes vēja parku attīstību Baltijas jūrā un Rīgas jūras līcī: Interreg ESTLAT Harbours/ PPP 2021/ 2027. Kopējās stratēģijas izstrādei ir jāsniedz redzējums par sinhronizētu/simbiotisku mazo osto attīstību Igaunijā un Latvijā un jāpalīdz attiecīgā vietējo/reģionālo attīstības plānu obligāto sadaļu izstrādē.
Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētājs U. Mitrevics uzsvēra, ka šobrīd izskatās, ka ieguvums Latvijai un iedzīvotājiem no Elwind vēja parka projekta īstenošanas ir apšaubāms. Projekta īstenošanas pamatojums ir vēl diskutējams, jo apstākļi ir mainījušies un izmaksas ievērojami augušas. Vai īstenojot projektu valsts atgūs tajā ieguldītos līdzekļus, ir vēl jautājums. Savukārt, lai attīstītu vēja parkus sauszemē, ir jāatrod līdzsvars starp visas sabiedrības, vietējo iedzīvotāju, pašvaldību, dabas vērtību saglabāšanas un vēja enerģijas ražotāju interesēm. Turklāt šā brīža ģeopolitiskajā situācijā, kad Latvijai ir jāstiprina savas militārās spējas, nav vieta projektiem, kas var traucēt vai apstādināt kādu elementu militārās infrastruktūras darbībā, piemēram, ietekmēt radaru darbību. It īpaši, ja tas rada, papildu izmaksas.
ANO Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (IPCC) pārstāvji iepazīstina komisijas deputātus ar klimata pārmaiņu mazināšanas iespējām, pielāgošanos tām un ar klimata neitralitāti saistītiem jautājumiem. IPCC ir organizācija, kas pēta klimata pārmaiņas, kura regulāri publicē secinājumus par klimata pārmaiņām. Eiropas Savienības un Latvijas klimata politikas ir balstītas IPCC secinājumos. IPCC pārstāvji pievērsa uzmanību klimata pārmaiņu ietekmei uz pilsētu infrastruktūru, iedzīvotājiem un pakalpojumiem, klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās stratēģijas pilsētas, ilgtspējīgas vides attīstībā un urbānā mežsaimniecība, zaļo zonu loma biodaudzveidībā un gaisa kvalitātē, kultūras mantojums, urbānā zaļā arhitektūra, koka arhitektūra un pilsētvides revitalizācija. Tika runāts par "Climaax" pētniecības projektu,kura mērķis ir uzlabot Eiropas reģionu noturību pret klimata pārmaiņām. Šajā projektā tiek izstrādāts atjaunināts plūdu riska novērtējums Latvijai, kā arī starpreģionāli riska novērtējumi ekstremāla karstuma vai sausuma ietekmei.
Komisijas deputāti diskutēja, kādas ir klimata pārmaiņu mazināšanas bezdarbības iespējamās ekonomiskās, vides, sociālās un politiskās sekas? Vai būtu iespējams sniegt dažus konkrētus piemērus, īpaši attiecībā uz bezdarbības ekonomiskajām sekām un izmaksām. Kā arī kādi ir pielāgošanās klimata pārmaiņām —lielākie riski, ar kuriem saskaras pilsētas, un kādi ir iespējamie pielāgošanās pasākumi, īpaši piekrastes pilsētām. Svarīgi ir komunikācija par klimata pārmaiņām saprotamā un pārliecinošā veidā ar jomas nespeciālistiem un sabiedrību ir svarīga veiksmīgas klimata politikas sastāvdaļa, kas būtu labākās stratēģijas, lai nodrošinātu klimata politikas atbalstu sabiedrībā.
Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētājs U. Mitrevics nozīmīgi vērtē IPCC ieguldījumu klimata pētniecībā, klimata pārmaiņu ietekmes un nākotnes risku vērtēšanā, kā arī klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās pasākumu rekomendāciju izstrādē. IPCC regulāri publicētajiem secinājumiem par klimata pārmaiņām ir būtiska loma Latvijas klimata politikas plānošanā, kas vērsta uz klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos visās tautsaimniecības nozarēs. Latvija, līdzīgi kā citas Eiropas Savienības valstis, strādā pie Nacionālā enerģētikas un klimata plāna izstrādes, kas noteiks turpmāko valsts tautsaimniecības attīstības politiku līdz 2030.gadam ar turpmāko mērķi sasniegt valsts klimatneitralitāti 2050.gadā, vienlaicīgi saglabājot ekonomisko izaugsmi. Klimatneitralitātes mērķu sasniegšana ir sarežģīts uzdevums ne vien valstij, bet arī pašvaldībām, pilsētām, uzņēmumiem. Tā sasniegšanā liela nozīme ir pārdomātai plānošanai un precīzi mērķētu pasākumu īstenošanai pilsētās, piemēram, energoefektivitātes, riska novērtēšanas un vadīšanas, zaļo tehnoloģiju ieviešanas, pilsētu zaļināšanas un taisnīgas klimata politikas ieviešanas jomās. Esam gandarīti par IPCC izvēli Rīgā organizēt pasaulei tik nozīmīgu klimata pasākumu, kurā pulcējas vairāk nekā 100 zinātnieki un eksperti no 65 valstīm. Novēlam veiksmi diskusijās par zinātnē balstītām klimata pārmaiņu mazināšanas iespējām un pielāgošanos tām.
Ilgtspējīgas attīstības komisijas deputātus AS “Sadales tīkls” pārstāvji informēja, ka jau šobrīd sistēmas operatoriem ir pienākums publicēt tarifu projektu prognozes tuvākajiem trim gadiem. Lai sistēmas pakalpojumu tarifi būtu prognozējamāki un stabilāki ilgākā termiņā, ir noteikts regulatīvais periods. Tas ļauj koriģēt ierobežotas tarifa vērtības attiecībā uz to izmaksu daļu, ko sistēmas operators tiešā veidā nevar ietekmēt, piemēram, elektrības cenas, citu sistēmas operatoru pakalpojumu izmaksas, kas ietekmē tarifu. Lai uzlabotu sabiedrības informētību par nākotnē sagaidāmajām tarifu izmaiņām, plānots papildināt sistēmas 10 gadu attīstības plānu ar plašāku operatora novērtējumu par sagaidāmajām tarifu struktūras un apmēra izmaiņām tuvākajos pārskata gados. Tarifu vērtību būtiski ietekmē sadalītās enerģijas apjomi, pieslēgtās lietotāju jaudas un sistēmas lietotāju skaits, sistēmai pieslēgto elektroenerģijas ražotāju darbības ietekme, sistēmas operatoram noteikto papildu pienākumu izpilde, piemēram, neto uzskaites sistēmas administrēšana.
Komisijas deputāti iepazinās ar elektroenerģijas sadales un pārvades tarifu prognozēm trijiem gadiem, un atzinīgi vērtēja iesaistīto iestāžu un uzņēmumu paveikto, tostarp pilnveidojot tarifu apstiprināšanas metodiku un pārskatot savus ikdienas izdevumus.
Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētājs U. Mitrevics norādīja, ka tādi negatīvi pārsteigumi ar būtisku elektroenerģijas pieslēguma maksas pieaugumu, kādi bija pagājušā gada rudenī, mūs tuvākajā nākotnē vairs nesagaida. Atzīmēja, ka atbildīgās iestādes un uzņēmumi apņēmušies turpināt darbu, lai iedzīvotāji par jebkurām elektroenerģijas pārvades un sadales tarifu izmaiņām tiktu savlaicīgi informēti, tādējādi nodrošinot prognozējamību. Šāds risinājums ir nepieciešams sabiedrībai kopumā un nodrošina arī uzņēmējiem stabilāku uzņēmējdarbības vidi, kā arī iespēju ilgtermiņā plānot budžeta izdevumus un ieguldījumus izaugsmei.
Vairāk rakstu...
