Ilgtspējīgas attīstības komisija - Notikumi
Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēdē deputāti atkārtoti uzklausīja Zemkopības ministrijas (turpmāk – ZM) informāciju par meža un saistīto nozaru attīstības pamatnostādņu (turpmāk – pamatnostādnes) dokumenta izstrādes gaitu.
Pamatnostādņu 2026.-2032.gadam struktūras mērķis ir, ka Latvijas mežu apsaimniekošana ir ilgtspējīga un starptautiski atzīta, Latvijas meža nozares produkcija ir konkurētspējīga, ar augstu pievienoto vērtību un atbilst klienta vajadzībām, meža un saistīto nozaru attīstībai atbilstošs izglītības un zinātniskais potenciāls un cilvēkresursu prasmju līmenis.
ZM pārtsāvji informēja, ka pamatnostādnēs ņemts vērā, ka pieaug pieprasījums pēc atjaunojamā resursa un bioekonomikas pamata – koksnes. Eiropas Savienībai jābūt pašpietiekamai šī resursa nodrošināšanā, ne tikai lai īstenotu drošības un ekonomikās izaugsmes, bet arī bioloģiskās daudzveidības mērķus. Globālā mērogā meža ekosistēmu ietekmē klimata pārmaiņas;bioloģiskās daudzveidības samazināšanās, vides piesārņojums, militārie konflikti un to draudi. Pamatnostādņu uzdevums ir identificēt un risināt tos šo krīžu aspektus, kuri izpaužas un ir risināmi lokālā (nacionālā) mērogā. Nevienai no šīm krīzēm labvēlīgs atrisinājums nav sagaidāms īsā vai vidējā termiņā, tādēļ arī pamatnostādnes ņem vērā piedāvāto rīcībpolitiku izmaiņu ilgtermiņa ietekmi.
Ilgtermiņa mērķis ir klimata gudrā mežsaimniecība bioloģiskās daudzveidībās uzturēšana, pielāgošanās klimata pārmaiņām (adaptācija), klimata pārmaiņu un šo pārmaiņu negatīvās ietekmes gan uz cilvēku sabiedrību, gan bioloģisko daudzveidību, mazināšana, bioekonomikas pastāvēšanas nodrošināšana. Kā arī nodrošināt meža adaptāciju un noturību pret klimata pārmaiņām, saglabāt bioloģisko daudzveidību, paaugstināt meža devumu klimata pārmaiņu mazināšanā un ilgtspējīgi palielināt meža ražību un ienākumus no tā.
ZM pārstāvis informēja, ka pamatnostādņu projekts šobrīd ir sagatavots un atrodas ZM iekšējā saskaņošanā, kā arī ir sākts pamatnostādņu ietekmes uz vidi stratēģiskais novērtējums, to starp informēts Vides pārraudzības valsts birojs, kā arī pieprasītas un saņemtas rekomendācijas. Meža pamatnostādņu izstrādē līdz šim vēl nav piedalījušās iesaistītās puses, to starp meža izstrādātājus un vides pārstāvjus pārstāvošās organizācijas, bet šīs diskusijas plānots sākt Meža konsultatīvās padomes sēdē 2025.gada 11.jūnijā. Pašlaik vēl nav iespējams prognozēt, kad pamatnostādnes varētu virzīt Ministru kabinetā, jo diskusija starp iesaistītajām pusēm vēl gaidāma ļoti saspringta un ilga.
Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētājs U. Mitrevics ierosināja, ja diskusijas par pamatnostādņu apstiprināšanu un to saturu rudenī nebūs beigušās, tad par šo jautājumu turpinās izskatīt komisijā.
Ilgtspējīgas attīstības komisijā Finanšu ministrija (turpmāk – FM) informē par Eiropas Savienības fondu (2021-2027) kopējā finansējuma apguvi Latvijā un priekšlikumiem izmantot un nezaudēt šo finansējumu valsts attīstībai. ES fondu investīciju iespējas vēsturiski lielākajā apjomā ekonomikas transformācijai ir paredzēts ieguldīt infrastruktūrā, produktivitātē, eksporta veicināšanā un cilvēkkapitāla konkurētspējai.
Latvijas ES fondu programmas vidusposma novērtējums un pārdales prioritātes ir drošība un noturība.
Līdz šim nacionāli konceptuāli atbalstīta virkne pārdaļu, kas vēl apstiprināmas valdībā un EK, tas būtiski iedzīvināt šos lēmumus ar iespējami ātrāku projektu uzsākšanu, lai saglabāt investīciju.
Vēl 2024.gada rudenī ES fondu komiteja konceptuāli vienojās, ka centrālā prioritāte, turpinot budžeta procesu, ir DROŠĪBA UN NOTURĪBA, tālāk vienoties par pārdaļu priekšlikumu. Lielākā daļa (~80%) elastības finansējuma joprojām tiek saglabāta sākotnēji programmā plānotajiem mērķiem, t.i. saglabājot arī programmas stratēģijas kopējo balansu. Papildus elastības finansējumam, ir vērtēts arī līdzšinējais ieviešanas progress un citu pārdaļu nepieciešamība atbilstoši ieviešanas analīzei, pieprasījumam, stratēģijas maiņai u.c. prioritātēm. Drošībai un noturībai ir paredzēts 171,6 milj. EUR (t.sk. kiberdrošība 33,3 milj. EUR, enerģētiskā neatkarība 35 milj. EUR, militārā mobilitāte un infrastruktūra reģionos 22,1 milj. EUR, civilā aizsardzība/katastrofu pārvaldība 46,86 milj. EUR, duāla lietojuma produktu ražošanas veicināšana (Eiropas stratēģisko tehnoloģiju platforma - STEP) 36 milj. EUR), Transportam paredzēts ir 461,9 milj. EUR (Satiksmes ministrijas esošā portfeļa pārstrukturēšana aktuālajām prioritātēm (dzelzceļa infrastruktūra)), atbalsts vistrūcīgākajie 27,35 milj. EUR (pārvedums uz LM ESF+ programmu pārtikas paku nepārtrauktības nodrošināšanai) un optimizācijai paredzēts 101,9 milj. EUR.
ES fondu regulējuma grozījumu priekšlikumiem ir elastīgāki nosacījumi un priekšrocības aizsardzības prioritizēšanai esošā finansējuma ietvaros – ES konkurētspējai, aizsardzībai un drošībai, mājokļu pieejamībai, ūdensresursu noturībai un enerģētiskajai pārejai.
2025.gada 4.martā EK prezidente nāca klajā ar paziņojumu par “ReArm Europe” (pārapbruņosim Eiropu) iniciatīvu, kuras mērķis ir ES līmenī mobilizēt resursus un atbalsta iespējas aizsardzības un drošības mērķiem.
2025. gada 1. aprīlī EK publicēja priekšlikumus grozījumiem ES fondu regulās. Saturiski ir plānoti vairāki jauni specifiskie atbalsta mērķi no kuriem divi ERAF ietvarā attiecībā uz aizsardzību. Tas nozīmē veicināt uzņēmumu produktīvo kapacitāti aizsardzības un aizsardzības industrijas kopīgas nozīmes projektos, tostarp attiecinot arī uz lielajiem uzņēmumiem un attīstīt noturīgu aizsardzības vai divējāda lietojuma infrastruktūru, lai veicinātu militāro mobilitāti Savienībā pluss virkne tehnisku vienkāršošanas priekšlikumu, piemēram, elastība tematiskās koncentrācijas prasībām, klimata mērķu izpildei.
Paredz izmantot ES fondu vidusposma pārskatu (veicams 2025.gadā), lai veicinātu finansējuma ieguldījumu jaunajās prioritātēs; tiek pagarināts ES fondu vidusposma pārskata iesniegšanas termiņš līdz 31.12.2025. Gadījumā, ja vidusposma pārskats jau ir iesniegts, dalībvalstij būs atļauts iesniegt grozījumus.
ES fondu regulējuma grozījumu priekšlikums un būtiskākās ierosinātās izmaiņas ir nodrošināt vienreizēju priekšfinansējumu 2026.gadā tiem kopējā statistiski teritoriālo vienību klasifikācija (NUTS) 2 reģioniem, kas robežojas ar Krieviju, Baltkrieviju un Ukrainu, 9,5%* apmērā. Dalībvalstīm, kas pārdala vismaz 15% finansējuma jaunajām prioritātēm. Tas nozīmē, ka pagarina ERAF, KF un ESF+ līdzekļu izmantošanas termiņu par 1 gadu (līdz 31.12.2030.) un ES līdzfinansējuma likme pārdalāmajam finansējumam palielināta līdz 100%. Minētās elastības ir izmantojamas tikai tiem reģioniem, kas jaunajām prioritātēm pārvirzīs vismaz 15% no esošās aploksnes. Elastības arī STEP ietvarā īstenojamo projektu nosacījumiem (ERAF/KF projekti STEP tvērumā pieejami lielajiem uzņēmumiem visos reģionos; atcelti 20% griesti finansējumam, kas novirzāms STEP; pagarināts STEP grozījumu iesniegšanas termiņš līdz 31.12.2025., ļaujot kvalificēties 30% priekšfinansējumam (iepriekš termiņš bija 31.03.2025.)).
FM ir praktiski pabeigusi darbu pie vidusposma pārskata (konsultācijas ar EK, partneriem, politiska vienošanās ministru starpā ES fondu tematiskajā komitejā š.g. 28.martā), tāpēc ir jānostiprina līdzšinējie lēmumi valdībā un EK, lai varētu uzsākt investīcijas – maijā plānots programmas grozījumus apstiprināt MK un formāli iesniegt EK. EK cer apstiprināt regulu grozījumus paātrinātā kārtībā – vienojoties dalībvalstīm un EP bez būtiskiem grozījumiem priekšlikumos, lai varētu apstiprināt grozījumus š.g. jūnijā. Šobrīd vēl nav iespējams prognozēt, vai tas izdosies, jo ir ļoti atšķirīgi dalībvalstu viedokļi un nav zināma EP nostāja. FM ir uzsākusi darbu pie nacionālās pozīcijas izstrādes par publicētajiem priekšlikumiem. Pozīcijas projekts ir izsūtīts pirmreizējai saskaņošanai ministrijām un partneriem. Sekojot EK regulu grozījumu virzībai, FM turpinās diskusiju ar nozaru ministrijām un partneriem par iespējamiem atkārtotiem programmas vidusposma grozījumiem 2025.gada otrajā pusē aizsardzības sektora stiprināšanai (t.i. jēgpilna sasaiste ar budžeta procesu un prioritātēm). Regulas priekšlikumu iezīmētās priekšrocības ir vērtīgas, taču jāvērtē arī faktiskā pieprasījuma puse un iespējas atteikties no šobrīd plānotajām investīcijām, jo papildu finansējums nav pieejams.
Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas (turpmāk – VARAM) pārstāvji iepazīstināja deputātus ar rīcības plāna Latvijas Austrumu pierobežas ekonomiskajai izaugsmei un drošības stiprināšanai 2025.–2027. gadam (turpmāk - plāns) īstenošanu. Austrumu pierobežā plāna ietvarā paredzēts veidot atbalsta programmas investīcijām, integrācijai, mobilitātei un dzīves kvalitātes uzlabošanai, kas tuvina reģionu ekonomisko konkurētspēju pārējiem Latvijas reģioniem, veicinot uzņēmējdarbību, stiprinot pierobežas drošību un iedzīvotāju noturību pret krīzēm, panākot reģionālā IKP starpības samazinājumu par 2 procentpunktiem. Plāns MK tika 2025.gada 14.janvārī. Saskaņā ar iesaistīto ministriju sniegto informāciju, visi 59 pasākumi patlaban tiek īstenoti, kas papildina esošos pasākumus un citos nacionālā līmeņa plānošanas dokumentos irtvertās intervences, kam piešķirts finansējums.Kopējais finansējums ir paredzēts 644 598 937 EUR.
Latvijas austrumu pierobežas stiprināšana plāna pasākumi tiks finansēti lielākoties no valsts un (turpmāk - ES) fondu finansējuma. Kopumā piešķirtajiem līdzekļiem, valsts budžeta finansējums plānots 269,6 miljonu eiro apmērā, bet ESfondu un cits ārvalstu finansējums - 375 miljonu eiro apjomā.
Eiropas Savienības (turpmāk - ES) fondu tematiskās komitejas 2025. gada 22. janvāra sēdē ir panākta konceptuāla vienošanās par papildus finansējuma (50 milj. euro apmērā) pārdali no ES fondiem Iekšlietu ministrijas identificētajām vajadzībām katastrofu pārvaldības/civilās aizsardzības infrastruktūrai, tajā skaitā katastrofu pārvaldības centru projektēšanai un būvniecībai.
Ārlietu ministrija ir uzsākusi darbu pie nacionālās pozīcijas izstrādes par ES daudzgadu budžetu pēc 2027. gada, kur no VARAM puses ir rosināta papildus finansējuma novirzīšana specifiski ES Austrumu pierobežas valstīm un reģioniem, kas robežojas ar Krieviju un Baltkrieviju, kur sociālekonomiskās izaugsmes veicināšana ir arī ES drošības jautājums. Lai nodrošinātu ilgstošu stabilitāti, labklājību un drošību ES Austrumu pierobežas reģionos, ir ļoti svarīgi stiprināt to ekonomisko, sociālo un drošības noturību. Tas palīdzēs šiem reģioniem pielāgoties, atgūties un gūt panākumus, neskatoties uz izaicinājumiem, ko ir izraisījusi Krievijas agresija.
2024.gada 22.aprīlī Viļņā notika ES Austrumu pierobežas valstu – Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Somijas un Polijas – speciālistu sanāksme. Tajā tika panākta vienošanās kopīgi strādāt pie tā, lai ES līmenī tiktu paredzēts īpašs atbalsts Krievijas pilna apmēra agresijas kara pret Ukrainu radītās ietekmes uz ES Austrumu pierobežas reģioniem mazināšanai, t.sk. ES Kohēzijas politikas fondu finansējuma ietvaros.
ES fondu tematiskās komitejas 2025. gada 22. janvāra sēdē ir panākta konceptuāla vienošanās par papildus finansējuma (50 milj. euro apmērā) pārdali no ES fondiem Iekšlietu ministrijas identificētajām vajadzībām katastrofu pārvaldības/civilās aizsardzības infrastruktūrai, tajā skaitā katastrofu pārvaldības centru projektēšanai un būvniecībai. Ievērojot minēto, Ministru kabinets 2025. gada 18. februāra sēdē (protokols Nr. 7, 37.#), izskatot Iekšlietu ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu “Par valsts drošības stiprināšanas pasākuma “Katastrofu pārvaldības centru būvniecība” īstenošanas turpināšanu”” (24-TA-3009), atbalstīja Iekšlietu ministrijas priekšlikumu par valsts drošības stiprināšanas pasākuma “Katastrofu pārvaldības centru būvniecība” īstenošanas turpināšanu, atļaujot Iekšlietu ministrijai (Nodrošinājuma valsts aģentūrai) turpināt un pieņemt lēmumus katastrofu pārvaldības centru Ludzā, Aizkrauklē, Rēzeknē, Krāslavā, Kauguros, Dobelē, Balvos, Limbažos un Saldū projektēšanai un būvniecībai organizētajos iepirkumos, paredzot, ka attiecīgo katastrofu pārvaldības centru projektēšanai un būvniecībai nepieciešamo finansējumu piesaista no diviem avotiem – valsts budžeta un ES fondiem, - uzdodot Iekšlietu ministrijai pēc iepirkumu procedūru pabeigšanas sagatavot un iesniegt attiecīgos lēmumu projektus finansējuma piešķiršanai konkrēto katastrofu pārvaldības centru projektēšanai un būvniecībai no katra attiecīgā avota atbilstoši organizēto procedūru rezultātam.
Uz šo brīdi iepirkuma procedūras ir noslēgušas attiecībā uz diviem objektiem, attiecīgi ir sagatavots un iesniegts izskatīšanai Ministru kabineta 2025. gada 08. aprīļa sēdē lēmuma (Ministru kabineta rīkojuma) projekts (skatīt 25-TA-538) finansējuma piešķiršanai no valsts budžeta līdzekļiem katastrofu pārvaldības centru projektēšanai un būvniecībai Aizkrauklē un Limbažos. Abi minētie katastrofu pārvaldības centri nav austrumu pierobežā.
Attiecībā uz pārējiem austrumu pierobežā plānotajiem katastrofu pārvaldības centriem – centriem Balvos, Krāslavā, Ludzā, Rēzeknē – šobrīd turpinās iepirkuma procedūras. Vienlaikus ir rasts (iezīmēts) to projektēšanai un būvniecībai nepieciešamā finansējuma avots.
VARAM norādīja, ka ir izveidoti 20 gaidu pret mobiltitātes materiālu parki un uzbūvēti trīs jauni katastrofu pārvaldības centri, kā arī ir identificētas 212 patvertnes Latgales reģionā. VARAM ir sagatavojusi likumprojektus Alūksnes novada iekļaušanai Latgales SEZ. Pat laban notiek saskaņošana ar Finanšu ministriju, jo ir saņemti daži iebildumi. Iegādāti divi bezemisiju transportlīdzekļi Alūksnes novada pašvaldībā.
Plānā minēti būtiskākie izaicinājumi, kurus nepieciešams risināt austrumu pierobežā Krievijas īstenotā kara pret Ukrainu ietekmē,un tie ir kopīgi ar citām Krievijas un Baltkrievijas robežvalstīm ES. Tostarp pastiprinās jau esošā nelabvēlīgā ekonomiskā situācija, rodas grūtības saglabāt uzņēmējdarbības aktivitāti, piemēram, mazos un vidējos uzņēmumus. Izaicinājums ir negatīvā ietekme uz iedzīvotāju drošības sajūtu un paaugstināta sociālā spriedze, līdz ar to nepieciešamība stiprināt sabiedrības noturību un sagatavotību. Minēta arī negatīvā ietekme uz potenciālajām investīciju plūsmām,traucēti transporta koridori, pārtrauktas tūristu plūsmas. Plānā iekļautie pasākumi vērsti uz drošības stiprināšanu, ekonomisko attīstību un cilvēkresursu attīstību.
Diskusijas laikā deputāti pozitīvi vērtēja, ka VARAM ir uzņēmusies uzraudzības procesu plāna ieviešanai. Plāna pievienotajai vērtībai un būtībai ir jābūt vērstai specifiski uz Latgali. Ar austrumu pierobežas stiprināšanu tiek nodrošināta drošība visai Latvijai, tie nav līdzekļi izmantoti tikai Latgalei.
Deputati pauda bažas, ka plāns ir tikai katras ministrijas apkopojums un nav īpaša atbalsta un specifiska pieeja Latgales reģionam. Rīcības plānā Latvijas austrumu pierobežas attīstībai trūkst specifiskas pieejas tieši Latgales reģionam.
Latgales apakškomisijas priekšsēdētājs E. Teirumnieks akcentēja, ka Ukrainas kara pieredze liecina, ka vismaz 50% dzīvais spēks un tehnikas vienības tiek iznīcinātas ar dronu sistēmām. Maz tiek darīts, lai integrētu dzīvē dronu sistēmas. Aicināja domāt par to, lai skolu programmās vai interešu grupās apmācītu, kā vadīt un komplektēt dronus. Tai jābūt mērķtiecīgai pieejai. Svarīgi, ka plāna būtība ir vērsta uz ekonomiku, drošību un cilvēkresursiem.
Ilgtspējīgas attīstība skomisijas priekšsēdētājs U. Mitrevics norādīja, ka varbūt ir jāņem vērā OECD pētījums par “Reģionu pievilcības pārskatīšana Latgales reģionā, Latvijā”, kur eksperti rekomendē uzlabot sadarbību starp augstākās izglītības iestādēm un darba devējiem, lai novērstu prasmju trūkumu. Uzlabojot uzņēmumu piekļuvi privātajam finansējumam, lai mazinātu šķēršļus uzņēmējdarbības ieguldījumiem Latgalē. Izstrādājot mērķtiecīgas reģionālās programmas, lai piesaistītu un noturētu talantīgus cilvēkus, tostarp no diasporas. Pieņemt reģionālo transporta stratēģiju, lai uzlabotu reģionālo savienojamību. OECD 2025.gada 28.aprīlī iepazīstinās VARAM ar prezentāciju/pētījumu par reģionu pievilcības pārskatīšana Latgales reģionā, Latvijā.
1.
Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL) un biedrības “Latvijas Korporatīvās sociālās atbildības platforma” pārstāvji iepazīstina deputātus ar izmaiņām publiskā iepirkuma regulējumā, ilgtspējas un birokrātiskā sloga mazināšanas kontekstā. Pēc organizāciju domām atbildīgs un ilgtspējīgs bizness apzinās sava biznesa modeļa ietekmi uz vides, sociālajiem un ekonomiskajiem aspektiem un rīkojas, lai mazinātu negatīvo ietekmi un vairotu pozitīvo. Ilgtspējīga attīstība ir meistarīgs līdzsvars mūsu vajadzību apmierināšanā, neapdraudot nākamo paaudžu spēju rīkoties tāpat. Ar ilgtspējīgiem iepirkumiem var panākt ilgtspējīgu attīstību, kas samazina negatīvo ietekmi uz vidi, un reizē stimulē inovācijas un ekonomisko efektivitāti. Ilgtspējīga iepirkuma principi vides ietekmes kontekstā izvērtē, cik lielā mērā preces un pakalpojumi atbilst videi draudzīgiem standartiem, piemēram, energoefektivitāte, atjaunojamie resursi, apritīgi risinājumi un atkritumu samazināšana. Sociālās ietekmes kontekstā pārliecina, ka iepirkumi veicina taisnīgu darba apstākļu nodrošināšanu visā piegādes ķēdē, kas saistīti ar pakalpojumu vai produkta ražošanu. Ekonomiskās ilgtspējas kontekstā, izvērtē ne tikai sākotnējās izmaksas, bet arī ilgtermiņa ekonomisko efektivitāti un investīciju atdevi. Kvalitāte un inovācijas veicina risinājumus, kas apvieno augstu kvalitāti ar inovācijām, tādējādi palielinot uzņēmumu konkurētspēju.
Rekomendē tālākās rīcības, ka ar ilgtspējīgiem iepirkumiem var panākt ilgtspējīgu attīstību, kas samazina negatīvo ietekmi uz vidi, un reizē stimulē inovācijas un ekonomisko efektivitāti. Liela ietekme ir kompetences iepirkumu speciālistiem, spēja integrēt vides, sociālos un ekonomiskos aspektus iepirkumu dokumentācijas sagatavošanā, tirgus analīze un stratēģiskā plānošana: prasme novērtēt tirgus tendences un pielāgot attiecīgi iepirkuma stratēģiju. Līgumu un juridisko normu pārzināšana, spēja interpretēt un piemērot normatīvos aktus, kas regulē ilgtspējīgu, apritīgu - zaļā/ stratēģiskā/ inovatīvā iepirkuma praksi. Digitalizācijas un analītikas, komunikācijas un sadarbības prasmes, veicinās efektīvu saskarsmi ar piegādātājiem, partneriem un starptinstitūciju kolēģiem. 2025.gada jūnijā ir paredzēta konference par ilgtspējas stratēģiju un rīcībpolitiku saskaņotu ieviešanu.
Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētājs U. Mitrevics, saka lielu paldies par tik detalizētu informāciju no uzņēmēju puses zaļajos publiskos iepirkumus.
Klimata un enerģētikas ministrija (turpmāk - KEM) iepazīstināja komisijas deputātus ar Latvijas Enerģētikas stratēģiju līdz 2050. gadam. Lai virzītu Latvijas enerģētisko attīstību, stratēģija izvirza mērķi: enerģētika vairo Latvijas konkurētspēju. Lai to sasniegtu ir noteikti trīs apakšmērķi, kas kalpo kā vadlīnijas stratēģijas izstrādē, ka Latvija ir reģiona energocenu līderis, ka Latvijā ir augsta enerģētiskā pašpietiekamība, ka Latvijā infrastruktūra tiek izmantota efektīvi un ilgstpējīgi.
Latvijas enerģētikas stratēģijas 2025.-2050.gadam mērķu sasniegšanai nozarē nepieciešamas publiskā un privātā sektora investīcijas kopumā 34,4 miljardu eiro apmērā. Paredzēts, ka ražošanā dominēs vēja un saulesenerģija, kā arī hidroenerģija, kas Latvijā jau šobrīd ir enerģijas ražošanas mugurkauls. Savukārt stabilu bāzes jaudu un sistēmas elastību uzturēs biomasa un biogāze. No visām plānotajām investīcijām 34% būtu transporta zaļināšanā, 29% - jaunās ģenerācijas jaudās, 13% - tehnoloģiju un ēku energoefektivitātē, 9% - energointensīvu nozaru attīstībā, 7% -siltumenerģijas elektrifikācijas, bet pa 4% - enerģijas pārveidošanā un biogāzes attīstībā. Plānots, ka rūpniecībā būs integrēta zaļo degvielu un ūdeņraža izmantošana. Turklāt būtiskas sistēmas darbības un noturības daļa būs enerģijas kopienas.
Stratēģija paredz, ka 2050.gadā Latvijā tiks saražotas 25 teravatstundas (turpmāk - TWh) elektroenerģijas un patērētas 19 TWh helektroenerģijas. Salīdzinoši 2024.gadā Latvijā tika saražotas 6,6 TWh un patērētas 7,2 TWh elektroenerģijas. Paredzēts, ka ar atjaunojamiem energoresursiem 2050.gadā tiks saražoti 7500 megavatu (turpmāk - MW) elektroenerģijas. Tostarp 1000 MW atkrastes vēja elektrostacijās, 2000 MW saules elektrostacijās, bet 4500 MW sauszemes vēja elektrostacijās.
Nākamie soļi, lai stratēģiju virzītu tālāk ir diskusijas ar iesaistītajām pusēm par stratēģijas pilnveidi, balstoties uz atgriezenisko saiti, tiesiska nostiprināšana un peridodiska atjaunošana, vēlams ik pēc pieciem gadiem.
Ilgtspējīgas attīstība skomisijas priekšsēdētājs U. Mitrevics aicina uz atkārtotu sarunu pēc diskusijas ar iesaistītām pusēm un balstoties uz atgriezenisko saiti informēt komisiju par papildinājumiem un ierosinājumiem stratēģijā.
Vairāk rakstu...
