Ilgtspējīgas attīstības komisija - Notikumi
Pārresoru koordinācijas centra(PKC) pārstāvji iepazīstināja deputātus ar NAP2027 stratēģiskiem mērķiem, prioritātēm, rīcības virzieniem, uzdevumiem, kā sasniegt NAP2027 izvirzītos mērķus.
Diskusijas laikā komisijas deputāti pārrunāja vai NAP2027 izvirzītos stratēģiskos mērķus, prioritātes, rīcības virzienus, uzdevumus izdosies sasniegt 2027.gadā veicot plāna izvērtējumu ik pa diviem gadiem. Covid 19 krīze, ģeopolitiskā situācija Ukrainā un enerģētikas krīze, liek izdarīt ļoti nopietnus secinājumus - vai NAP2027 izvirzītie stratēģiskie mērķi, prioritātes, rīcības virzieni, uzdevumi un sasniedzamie rādītāji nav precizējami.
Pārresoru koordinācijas centra pārstāvis informēja, ka Statistikas pārvalde ir veikusi Latvijas uzņēmumu aptauju. Aptaujā ir izmantota informācija no Valsts ieņēmumu dienesta par ieguldījumiem pētniecībā un attīstībā. Pēc informācijas no Valsts ieņēmuma dienesta uz aptauju ir atbildējuši simts uzņēmumi, no kuriem tikai 10 ir veikuši investīcijas.
Deputāti pievērsa uzmanību rīcības virzienam par zinātnes izcilību sabiedrības attīstībai, tautsaimniecības izaugsmei un drošībai. Pēc sniegtās informācijas finansējums pētniecībai un attīstībai valstī ir zems un Latvija atpaliek no citām valstīm.
Deputāti norāda, ka informācija varētu būt maldīga, jo ir liels birokrātiskais slogs un uzņēmumi neuzrāda patiesos datus, cik viņi investējuši pētniecībā un attīstībā. Lielākā daļa uzņēmumi, kā birokrātisku slogu norāda vienādu datu pieprasīšanu un atspoguļošanu dažādos pārskatos.
Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētājs Uģis Mitrevics aicināja deputātus rakstīt vēstules Ministru prezidentam, vienu, ka NAP2027 jāizvērtē katru gadu pirms ikgadējā valsts budžeta pieņemšanas un par to ziņot Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēdē pirms ikgadējā valsts budžeta pieņemšanas. Otru vēstuli ar lūgumu uzdot ministrijām pārskatīt pārklāšanās funkcijas datu pieprasīšanā uzņēmumiem un rast risinājumu datu savietošanai.
Pārresoru koordinācijas centra(PKC) pārstāvji ziņoja par Latvijas ANO attīstības mērķu 2020. līdz 2030. gadam īstenošanu. Ziņojums šī gada jūlijā tika prezentēts ANO Augsta līmeņa politikas forumā, kas notika Ņujorkā, ASV. Kā norādīja PKC Latvijā, palielinās nodzīvotie mūža gadi, bet samazinās veselīgi nodzīvotie mūža gadi. Ziņojums liecina, ka Latvijā pieaug iedzīvotāju apmierinātība ar veselības aprūpes pakalpojumiem un reģionos ir piesaistītas medicīnas personas.
PKC vadītāja vietnieks V. Vesperis uzsvēra, ka Latvijā ir uzlabojušies tie rādītāji, kas attiecas uz novēršamo mirstību, kad cilvēki iet bojā dažādu ārējo nāves cēloņu rezultātā, kas, tostarp ietekmē arī mūža garumu.
Komentējot secinājumu, ka samazinās veselīgi nodzīvotie mūža gadi, ka tas ir pašvērtējuma rādītājs, kas tiek iegūts no aptaujām, kurās cilvēki ir aicināti novērtēt savu veselību.
Viņš norādīja, ka šis subjektīvais vērtējums pasliktinās, tomēr tas būtu jāvērtē ar zināmu piesardzību, ka nebūt nav tā, ka veselības aprūpē ir izdarīts viss iespējamais, nozares sakārtošanā vēl joprojām ir daudz darāmā.
Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētājs Uģis Mitrevics norādīja, ka Latvija no Eiropas ievērojami atpaliek cilvēku dzīves ilgumā. Viņš aicināja PKC sagatavot ziņojumu, kādas ir vajadzības veselības nozarē, kāda metodika ir izmantota ziņojumā un kādi ir patiesie dati.
Uzklausot iepriekšējo sasaukuma paveikto, komisijas priekšsēdētājs lūdz izteikties deputātiem par darba kārtību 14. Saeimā. Komisijas deputāti vienojas, ka 7.decembrī Pārresoru kordinācijas centrs iepazīstinās deputātus ar ziņojumu par Latvijas Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) ilgtspējīgas attīstības mērķu 2020-30 īstenošanu. 14.decembrī Pārresoru kordinācijas centrs iepazīstinās deputātus ar Nacionālo attīstības plānu 2021. – 2027.gadam un 21.decembrī uzklausīs Ekonomikas ministrijas izstrādāto Latvijas nacionālo enerģētikas un klimata plānu 2021. – 2030. gadam.
Komisijas deputāti ierosināja darba kārtībā iekļaut jautājumus par digitalizāciju, veselību, izglītību, drošību, atkritumu apsaimniekošanu, jaunuzņēmumiem, inovāciju piesaisti, zaļo kursu, klimata mērķiem, enerģētiku u.c.
2022.gada 24. novembrī par 14. Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētāju ir ievēlēts Uģis Mitrevics,
par komisijas priekšsēdētāja biedru Andris Kulbergs un par komisijas sekretāri Anita Brakovska.
Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēdē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pārstāvji informēja, ka Latvijas klimata neitralitātes stratēģija paredz par 100% samazināt siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas līdz 2050.gadam. Vienlaikus, lai samazinātu oglekļa dioksīdu enerģētikas jomā paredzēts veikt lielas jaudas atjaunojamās enerģijas ražošanas projektus, tostarp atkrastes vēja enerģijas parka kopprojekta izstrādi, sauszemes vēja parku attīstību, saules elektroenerģijas ražošanas projektus, kā arī atjaunojamās enerģijas veicināšanu centralizētajā siltumapgādē. Paredzēta atjaunojamās enerģijas pašražošana un pašpatēriņš, kā arī transporta jomā paredzēta uzlādes tīkla paplašināšana, izveidojot papildus vismaz 150 uzlādes punktus. Enerģētikas jomā paredzēta arī esošās infrastruktūras stiprināšana un paplašināšana, elektroenerģijas infrastruktūras pielāgošana lielas jaudas uzlādes stacijām, esošās dabas gāzes infrastruktūras attīstība veidā, kas sekmētu biometāna izmantošanu vidējā termiņā un iespējamo pāreju ūdeņraža uzņemšanai ilgtermiņā. Vienlaikus paredzēts uzlabot valsts ēku, pašvaldību ēku, daudzdzīvokļu dzīvojamo un privātmāju energoefektivitāti, elektromobilitāti, siltumapgādes energoefektivitāti.
Satiksmes ministrijas (SM) pārstāvji norādīja, ka plānotie rīcības virzieni transporta sektorā paredz infrastruktūras jautājumu uzlabošanu, tostarp uzlādi un uzpildi, mobilitātes infrastruktūru, autoparka atjaunošanu un sabiedriskā transporta infrastruktūras uzlabošanu. Tāpat paredzēts veicināt sabiedriskā transporta lietošanu, kā arī veikt dažādus pilsētu mobilitāti veicinošus pasākumus. Paredzēts veikt informatīvas kampaņas un atbalsta pasākumus klimata neitralitātes mērķu sasniegšanai, kā arī veikt izmaiņas nodokļu politikā.
Zemkopības ministrijas (ZM) pārstāvji komisijas sēdē informēja, ka ieviešot papildu pasākumus paredzams, ka 2030. lauksaimniecības emisijas nepieaugs salīdzinājumā ar 2020.gada rādītājiem, tomēr 2005.gada līmeni nav iespējams sasniegt, norādot, ka "vai nu tiek samazinātas emisijas, vai samazināta pārtikas ražošana".
Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) plānotās rīcības vides un klimata jomā paredz veidot pastiprinātu nosacījumu sistēmu, paredzot lauksaimniecības un vides stāvokļa nosacījumus vides un klimata, sabiedrības veselības, dzīvnieku veselības, augu veselības un dzīvnieku labturības jomā. Plānotas lauksaimniekam brīvprātīgas, tomēr klimatam un videi labvēlīgas lauksaimniecības prakses, kā arī brīvprātīgas daudzgadu saistības vides un klimata mērķu sasniegšanai, tostarp augsnes, gaisa un ūdens kvalitātes, dzīvnieku labturības uzlabošanai, kā arī biodaudzveidības saglabāšanai. KLP plānotās rīcības paredz ieviest ilgtspējīgas lauksaimniecības metodes, tādējādi mazinot ietekmi uz dabas resursiem, bioloģisko daudzveidību un klimatu. Vienlaikus paredzēts atbalsts ilgtspējīgas mežsaimniecības veicināšanai un biodaudzveidības saglabāšanai mežos.
VARAM pārstāvji komisijas sēdē norādīja, ka ir izstrādāts likumprojekts "Klimata likums", lai pilnveidotu un aktualizētu klimata politikas regulējumu, nosakot visus politikas īstenošanai nepieciešamos nosacījumus vienuviet.
Likuma mērķis ir veicināt klimata pārmaiņu un to negatīvo seku ierobežošanu Latvijā, nodrošinot virzību uz klimata neitralitāti un veicinot klimata noturību, nosakot dažādu tautsaimniecības nozaru pienesumu jomās, kas saistītas ar SEG emisiju samazināšanu, oglekļa dioksīda piesaisti, kā arī pielāgošanos klimata pārmaiņām.
Likumprojekts paredz nozarēm saistošu mērķu noteikšanu, lai veicinātu visu nozaru iesaisti kopējo SEG emisiju samazināšanā un konkrētu pasākumu īstenošanā. Tiek izdalītas sešas nozares - enerģētika, transports, rūpnieciskie procesi un produktu ražošana, lauksaimniecība, atkritumu apsaimniekošana, kā arī zemes izmantošana, zemes izmantošanas maiņa un mežsaimniecība.
Vienlaikus VARAM plāno informēt sabiedrību par klimata mērķu sasniegšanai nepieciešamajiem pasākumiem, lai veicinātu izpratni, kā arī tiek veidota mājaslapa "klimatam.lv", kurā tiktu publicēta visa aktuālā informācija par šiem jautājumiem.
Komisijas priekšsēdētājs Vjačeslavs Dombrovskis uzsvēra, ka ministrijas ir labi sagatavojušās. Aicināja pievērst uzmanību ne tikai teorijai, bet arī reālajiem pasākumiem. Par katru pasākumu izvērtēt, ko tas dos, kādas ir tiešas un kādas ir netiešās izmaksas un kāds ir reālais finansējums. Aicināja iesaistīties visām nozarēm un visiem pārvaldības līmeņiem, ieskaitot pašvaldības, lai sasniegtu izvirzītos Latvijas klimata politikas mērķu.
Vairāk rakstu...
