Ilgtspējīgas attīstības komisija - Notikumi
Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēdē komisijas deputāti pārrunāja politikas veidotāju un ekspertu konferences “Bioloģiskā daudzveidība – cilvēces nākotnei” noslēguma rīcības punktus. Konference notika 2025.gada 31.janvārī Saeimā, ko rīkoja komisija sadarbībā ar Pasaules Dabas fondu un Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministriju. Konferences mērķis bija attīstīt savstarpējo izpratni un veicināt rīcību bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu Latvijā.
Pārrunājot «Bioloģiskā daudzveidība – cilvēces nākotnei» rīcības punktus komisijas deputāti atbalstīja, ka visi septiņi punkti ir jāvirza tālāk, lai izstrādātu vienotu dokumentu. Rīcības punkti:
• Zinātnē balstītu mērķu noteikšana ES nozīmes biotopu un sugu saglabāšanai un tiesiskā regulējuma pilnveidošana virzībai uz ES nozīmes biotopu un sugu labvēlīga aizsardzības statusa nodrošināšanu.
• Natura 2000 teritoriju tīkla pabeigšana, atbilstoši ekoloģiskiem nosacījumiem jaunu teritoriju izveide un teritoriju paplašinājumi primāri publiskos īpašumos, nodrošinot sugu un biotopu aizsardzību, kā arī konkrētu mērķrādītāju noteikšana katrai Natura 2000 teritorijai dabas vērtību saglabāšanai, to sasniegšanu īstenojot nodrošināta pilnvērtīga komunikācija ar zemes īpašniekiem.
• Ilgtspējīgas attīstības veicināšanai noteikti līdz 30% teritoriju valstī bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai (savstarpējās interešu grupu argumentācijās un diskusijās precizējot procentuālo īpatsvaru, apsaimniekošanas principus) ieskaitot 10% nodrošinājumu no valsts teritorijas stingrai dabas aizsardzībai, un tiesiskā regulējuma pilnveidošana mērķtiecīgam bioloģiskās daudzveidības aizsardzības nodrošinājumam šajās teritorijās.
• Nacionālā dabas atjaunošanas plāna izstrāde, iesaistot dažādas interešu grupas un veicinot zemes lietojumu ilgtspējīgu pārvaldību.
• Uzlabota kompensāciju sistēma, ieskaitot dažādu kompensējošu pasākumu attīstība zemju īpašniekiem, veicinot bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu, kā arī sniedzot atbalstu privāto iniciatīvu īstenošanai dabas daudzveidības saglabāšanā un finanšu resursu piesaistē.
• Pro-aktīvu un efektīvu komunikāciju un izglītības iniciatīvu īstenošana zemes īpašniekiem, citām interešu grupām un sabiedrībā kopumā par bioloģisko daudzveidību, tās aizsardzības plāniem, konkrētiem plānotiem pasākumiem bioloģiskās daudzveidības aizsardzībai dabas teritorijās un ārpus tām.
Latvijas Meža īpašnieku biedrības valdes priekšsēdētājs A. Muižnieks ierosināja izskatīt priekšlikumus tālākajam darbam:
1. Noskaidrot, cik pašlaik Latvijā ir meža teritoriju ar ierobežojumiem saimnieciskajai darbībai, tais skaitā aizsargjoslās gar ūdeņiem, purvu aizsargjoslās, teritorijas ar sezonāliem aprobežojumiem un saimnieciskās darbības platību ierobežojumiem.
2. Vienoties par meža teritoriju, ar saimnieciskās darbības ierobežojumiem maksimālo īpatsvaru [(%)] Latvijā izvērtējot to ietekmi uz tautsaimniecības attīstību un labklājību, pārējā teritorijā īstenojot jēgpilnu brīvprātīgu (līgumisku) dabas aizsardzības sistēmu, piemērojot “drošās ostas” (safe harbor) principu.
3. Vienoties par pāreju uz kvalitatīvu dabas aizsardzību piemērojot dinamiskas dabas aizsardzības principu, atzīstot, ka procesi dabā ir dinamiski un telpā dinamisks var būt arī aizsargājamo platību teritoriālais izvietojums, savstarpēji aizstājot mazāk vērtīgas sugu atradnes un dzīvotnes ar jaunatrastām izcilām vērtībām, saglabājot atbilstošu kopējo saimnieciski aprobežoto platību īpatsvaru (%).
4. Nepieciešama vienošanās, kādus apsaimniekošanas paņēmienus varēs veikt platībās, kas nav stingri aizsargātas, bet ietilpst platīb[ā]s ar saimnieciskās darbības ierobežojumiem.
5.Mežu platībās, kas atrodas ārpus aizsargājamām platībām, mazināt birokrātiju, ļaut meža īpašniekiem (it īpaši mazajiem meža īpašniekiem) pašiem brīvāk pieņemt saimnieciskos lēmumus, motivējot iesaistīties brīvprātīgas (līgumiskas) dabas aizsardzības sistēmā.
6. Nekavējoties izveidot taisnīgu kompensāciju sistēmu, kas kompensē visus meža īpašniekiem nodarītos zaudējumus ierobežojumu noteikšanas gadījumā.
7. Izveidot starpministriju darba grupu iekļaujot VARAM, ZM, FM, EM, KEM, kas kompleksi risinātu iepriekš minētos pamatnosacījumus.
8.Līdz minētā risinājuma ieviešanai privātajos mežos neveidot jaunus mikroliegumus un Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas (ĪADT), izņemot, tās, kas nepārprotami un tiešā veidā nepieciešamas ES pārkāpumu procedūras novēršanai.
Komisijas deputāti vienojās bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu Latvijā atkārtoti skatīt 26.februārī.
Ekonomikas ministrija (turpmāk - EM) iepazīstāja komisijas deputātus ar darba tirgus vidēja termiņa prognozēm līdz 2030. gadam un ilgtermiņa periodam līdz 2024.gadam, balstoties uz tautsaimniecības attīstības un demogrāfijas scenārijiem. Prognozes palīdz identificēt iespējamās darba tirgus attīstības tendences un potenciālos riskus, saglabājoties esošajai izglītības sistēmas un izglītības piedāvājuma struktūras, kas ļauj paredzēt darba tirgus neatbilstību veidošanos nākotnē. Šīs prognozes parāda iespējamās darba tirgus attīstības tendences un iespējamos riskus. Latvijas darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozes sniedz ieskatu nākotnes tendencēs un izaicinājumos, kas ietekmēs nodarbinātību un ekonomiku kopumā. Darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozes jau tiek gatavotas EM no 2008. gada un tika atjaunotas 2024. gadā, ņemot vērā visas ģeopolitiskās tendences, un faktiskā situacija ievieš zināmas korekcijas.
EM secināja, ka demogrāfiskās izmaiņas, iedzīvotāju skaita samazināšanās un novecošanās var radīt darbaspēka trūkumu, īpaši zemas kvalifikācijas profesijās. Paredzams, ka līdz 2040. gadam darbaspēka pieprasījums vienkāršajās profesijās samazināsies par vairāk nekā 46 tūkstošiem. Svarīgi pielāgot izglītības sistēmu un apmācību programmas atbilstoši darba tirgus vajadzībām. Tehnoloģiskās pārmaiņas, automatizācija un digitalizācija var mainīt darba tirgus struktūru, radot jaunas profesijas un iznīcinot citas profesijas. Tas prasa elastību un gatavību pielāgoties jaunām prasībām. Nepieciešams attīstīt izglītības programmas, kas nodrošina prasmes un kuras atbilst darba tirgus pieprasījumam, īpaši STEM (zinātne, tehnoloģija, inženierija un matemātika) jomās. Mūžizglītība un pārkvalifikācija veicina pieaugušo izglītību un pārkvalifikāciju, lai darbinieki varētu pielāgoties mainīgajām darba tirgus prasībām. Sociālā aizsardzība uzlabo sociālās aizsardzības sistēmu, lai atbalsta tos, kuriem ir grūtības iekļauties darba tirgū, īpaši zemas kvalifikācijas darbiniekus.
Komisijas deputāti diskutēja, ka ap 20 tūkstoši jauniešu pēc skolas beigšanas, nemācās un nestrādā. Latvijā pēc vidusskolas beigšanas aptuveni 40% jauniešu izvēlas neturpināt mācības, un daži no viņiem atsāk izglītošanos tikai pēc gada. Šie jaunieši bieži vien neuzsāk darbu un paliek mājās, ko daži eksperti raksturo kā "gada atvaļinājumu" pēc skolas beigšanas. Šāda situācija var radīt bažas par jauniešu integrāciju darba tirgū un viņu ilgtermiņa nodarbinātības iespējām. Lai risinātu šo problēmu, tiek īstenotas dažādas iniciatīvas, piemēram, īpašas programmas, kas vērstas uz šo jauniešu atgriešanu izglītībā vai darba tirgū.
Lai uzlabotu situāciju, ir svarīgi veicināt jauniešu motivāciju turpināt izglītību vai uzsākt darbu, piedāvājot viņiem atbalstu, konsultācijas un iespējas iegūt pieredzi, kas palīdzētu veiksmīgāk integrēties sabiedrībā un darba tirgū.
Komisijas deputāti pauda bažas, ka bez imigrācijas Latvija nevarēsim iztikt. Cik 2030. gadā imigrējoši strādājošie būs Latvijā vajadzīgi? Patreiz Latvijā imigrācijas saldo ir 5 tūkstoši. Un 2040. gadā tie jau būs 50 tūkstoši. Savukārt migrācijas saldo ir negatīva jau kopš 1989.gada. Pirms diviem gadiem gan fiksēts pozitīvs migrācijas saldo, ko galvenokārt ietekmēja iebraukušo Ukrainas iedzīvotāju skaits.
Komisijas priekšēdētājs ierosina, ka komisijas deputāti grib redzēt atbildes uz konkrētiem izaicinājumiem, kā mēs to plānojam sasniegt ilgtermiņa prognozes.
Izglītības un zinātnes ministrija (turpmāk –IZM) informēja komisijas deputātus par Latvijas dalību Eiropas Kosmosa aģentūrā, kosmosa jomas attīstību un nākotnes izaicinājumus. Latvijai, esot Eiropas Kosmosa aģentūras dalībvalstij, ir iespēja sasniegt izvirzītos mērķus – radīt jaunus un inovatīvus produktus un pakalpojumus globālā un vietējā tirgū ar augstu pievienoto vērtību. Lai tuvotos šim mērķim, pakāpeniski jāpalielina finansējums dalībai aģentūras programmās. Dalība aģentūras programmās attīsta pasaulē augsti pieprasītas prasmes un izglītību, industrijas konkurētspēju un veiktspēju, izcilu zinātni, kā arī satelītu pakalpojumus un lietojumus, ko izmanto valsts un pašvaldību vajadzībām.
IZM informēja, ka Latvijas uzņēmumi un zinātniskās institūcijas kopš 2015.gada ir piedalījušies 119 Eiropas Kosmosa aģentūras projektos par kopējo summu virs 19 miljoniem eiro. To vidū ir uzņēmumi, kas radījuši ksenona degvielas uzpildes sūkni vienai no kosmosa stacijām, satelītu datos balstītus rīkus cīņai ar nelegālo būvniecību Latvijā un ilgtspējīgas rīsu audzēšanas prakses uzraudzībai Vjetnamā. Tāpat Latvijā ir radīts unikāls materiāls raķetes “Ariane-6” degvielas tvertnes aizsardzībai pret kosmosam raksturīgām ļoti zemām temperatūrām, lai tā kosmosā varētu nogādā mākslīgos pavadoņus.
Kosmosa izziņas centra pārstāvis J. Urtāns informēja par iespējām skolu jauniešus ieinteresēt par STEM jomu un radīt vēlmi saistīt nākotni ar kosmosa industriju. Kā arī informēja par centra aktivitātēm, lai pilnvērtīgi varētu izmantot Eiropas Kosmosa aģentūras pieejamos resursus, tostarp iecerēm paplašināt pedagogu profesionālās pilnveides mācību klāstu un jaunu mācību materiālu nodrošināšanu skolām.
Ilgtspējīgas attīstības komisijas deputāti aicināja izmantot iespējas, ko dod kosmosa nozare, ka Latvijai ir svarīgi būt Eiropas Kosmosa aģentūras dalībvalstu sastāvā, lai varētu ieinteresēt un izglītot mūsu jauniešus par plašajām iespējām, ko dod darbošanās kosmosa nozarē, uzsverot, ka būtiski ir arī atbalstīt zinātniekus dalībai starptautiskos projektos.
Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētājs U. Mitrevics uzsvēra, ka šis nav kāda šaura loka jautājums, bet gan jāskatās plašāk, tostarp ar vairāku ministriju iesaisti – Izglītības un zinātnes ministriju, Aizsardzības, Iekšlietu, Ekonomikas un citām ministrijām. Paužot pārliecību pozitīva dialoga izveidei starp iesaistītajām ministrijām, lai pareizi novērtētu Latvijas iespējas un ieguvumus arī turpmāk būt starp Eiropas Kosmosa aģentūras biedriem. Ar Latvijas dalību aģentūrā ir cieši saistīta mūsu uzņēmējdarbības un konkurētspējas celšana, tādēļ ir svarīgi iekļauties globālajās piegādes ķēdēs un stiprināt starptautisko ietekmi kosmosa tehnoloģijās un zinātnē. Ieguvēji no tā ir gan augsto tehnoloģiju uzņēmumi, zinātniskās institūcijas, universitātes un studējošie, gan arī skolotāji un skolēni, valsts uzņēmumi un institūcijas.
Ilgtspējīgas attīstības komisijā Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (turpmāk – LIAA) informēja par paveikto investīciju piesaitē no Ziemeļeiropas un Eiropas 2021. –2024.gadā un plānoto investīciju piesaisti 2025.gadā. Ar LIAA līdzdalību uzsākti 45 investīciju projekti, kuru kopējais apmērs veido 655,4 miljonus eiro, bet plānoto darbavietu skaits ir 2023. Lielākie projekti ir saistīti ar augstas pievienotās vērtības ražotņu attīstību, informācijas un komunikācijas tehnoloģijām, viedo enerģētiku un biomedicīnas nozaru attīstību.
LIAA resursi darbam Ziemeļeiropā un Eiropā ir Latvijas ārējās ekonomiskās pārstāvniecības: Austrijā, Dānijā, Francijā, Itālijā, Nīderlandē, Somijā, Norvēģijā (2 pārstāvji), Vācijā (2 pārstāvji), Zviedrijā (2 pārstāvji) un 2025. gadā plānots atvērt arī Spānijā. Latvijas inovāciju un tehnoloģiju pārstāvniecības Briselē un Ženēvā, Eiropas biznesa atbalsta tīklu Latvijā. Liels atbalsts ir Norvēģijas finanšu instruments un dažādas atbalsta programmas.
LIAA ārējo ekonomisko pārstāvniecību pārstāvji uzrunājuši gandrīz 400 ārvalstu investorus. Uzsākot īstenot piesaistīto investīciju projektus, Latvijā tiks radītas jaunas darbavietas no tām 758 plāno radīt Ziemeļeiropas valstu investori un 370 citu Eiropas valstu investori. Sniegtas gandrīz 1000 konsultācijas Latvijas uzņēmumiem ieiešanai jaunos vai paplašinoties jau apgūtajos eksporta tirgos. Sagatavots un aktualizēts Latvijas eksporta portfelis pa tautsaimniecībā būtiskākajām nozarēm. Izveidots investīciju portfelis. Noorganizētas 10 potenciālo Ziemeļeiropas valstu investoru vizītes un 12 citu potenciālo Eiropas valstu investoru vizītes. Īstenotas vairāk kā 30 eksporta mārketinga kampaņas.
LIAA 2025. gada plāni un mērķi ir stiprināta investīciju piesaistes un eksportspējas veicināšanas kapacitāte. Uzlabots sadarbības modelis Rīga – Pārstāvniecības ārvalstīs – Pārstāvniecības, reģionos ir stiprināts reģionālo pārstāvniecību tīkls investīciju un eksporta pakalpojumu nodrošināšanai. Šogad LIAA eksporta pakalpojumu pārvaldība un attīstība būs mērķtiecīgi kāpināt uzņēmēju eksportspēju, piesaistot 790 milj. eiro investīcijas, plānotais eksporta pieaugums +300 miljoni eiro. 2025. gadā plānotās aktivitātes eksporta veicināšana un investīciju piesaiste aptuveni 20 nacionālie stendi.
2025. gadā plānotas ir papildus aktivitātes ārvalstu investīciju piesaistei, notiks proaktīvs darbs pie investīciju piesaistes. Mārketinga aktivitātes sadarbībā ar vēstniecībām (t. sk.plānoti raksti starptautiskos medijos). Pēcapkalpošanas aktivitātes (strukturēts, individuāls darbs – visas LIAA reģionālās pārstāvniecības pēcapkalpos Latvijas uzņēmumus ar ārvalstu kapitālu). Ienākošo potenciālo investoru vizīšu organizēšana. Tirdzniecības misijas (Somijā, Zviedrijā, Francijā, Dānijā, Itālijā). Dalība izstādēs, konferencēs ar stendiem (Nīderlandē, Vācijā, Spānijā, Itālijā). Augsto amatpersonu vizītes kopā ar uzņēmējiem.
Komisijas deputāti atzinīgi novērtēja LIAA darbu un norādīja, ka lai saglabātu augstas jomas speciālistus ir nepieciešams stimulēt LIAA darbiniekus ar bonuss sistēmu. Jo bieži darbinieki aiziet strādāt pie uzņēmējiem ar kuriem ir nodibinātas labas attiecības.
Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētājs U. Mitrevics iepazīstina komisijas deputātus ar komisijas darba plānu 2025.gada 1 pusgadam. Komisijas deputāti atbalsta piedāvātās tēmas:
· Par LIAA paveikto investīciju piesaistē no Ziemeļeiropas un Eiropas 2021. – 2024. gadā.
· Par kosmosa nozares attīstību Latvijā.
· Darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozes.
· Informatīvs ziņojums “Par zaļā iepirkuma īstenošanu valsts pārvaldē 2024. gadā”.
· SEG emisiju samazinājuma opcijas un Kūdras nozares ilgtspējīgas pastāvēšanas iespējas.
· Informatīvs ziņojums par Latvijas ūdeņu ilgtspējas ceļa karti.
· Meža un saistīto nozaru pamatnostādnes 2021.-2027.gadam un Meža nozares attīstības stratēģija 2030. gadam dokumentu izstrāde.
· Attīstības plānošanas sistēmas pārskatīšana (Attīstības plānošanas sistēmas likums).
Deputāti atbalsta divas konferences :
2025.gada 31.janvārī
· Bioloģiskās daudzveidība –cilvēces nākotnei (IAK sadarbībā ar Pasaules Dabas fondu)
2025.gada 21. februārī
· Augsta līmeņa ekspertu forums “Augstākā izglītība Latvijas ilgtspējai” (IAK sadarbībā ar Formula”Latvija2050”, LMT, IZM, EM).
Komisijas priekšsēdētājs aicina deputātus pēc Saeimas Analītiskā dienesta vēstules, pieteikt izpētei tēmas līdz 2025.gada 11.februārim.
Deputāte L. Kozlovska piedāvā izskatīt digitalizācijas attīstību veselības aprūpē un digitalizācijas programmas savietojamību. Aicinot uz komisijas sēdi VARAM, VM, LM, VID, IZM un citas organizācijas, kas saistītas ar digitalizācijas attīstību.
Deputāte L. Kozlovska aicina izskatīt jautājumu par Eiropas Savienības fondu piesaiti un izpildi valsts ārstniecības iestādēs.
Deputāts V. Maslovskis un L. Kozlovska ierosina izskatīt plānošanas dokumentus, kur runa ir par Latvijas pierobežu, vai ejam pēc plāna. Austrumu pierobežas attīstības plānošanas dokumentu īstenošanas gaita un tālākie plānošanas attīstības virzieni, sasniegtie rezultāti, mērķi, esošais finansējums un nākotnes redzējums.
Jūnijā deputāti ierosina izbraukuma sēdi, apsekojot Latvijas upju stāvokli, lai izvērtētu bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un to ietekmi uz klimata pārmaiņām.
Vairāk rakstu...
