Ilgtspējīgas attīstības komisijas un Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas kopsēdē tika pārrunāti 2017. gada 5. un 6. maijā 4.pasaules latgaliešu saietā pieņemtajā rezolūcijā paustie priekšlikumi. Latgales plānošanas reģiona attīstības padomes priekšsēdētāja Alīna Gendele atzīmēja divas būtiskākās problēmas - nepieciešamību saglabāt Latgales kultūrvēsturisko mantojumu, un palielināt iedzīvotāju skaitu reģionā. Latgaliešu kultūras biedrības biedrs un Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas rektors Edmunds Teirumnieks izcēla valodas jautājumu, par kuru, viņaprāt, diskusijas tik ātri vēl nenorims. Valodas lietojums un latgaliešu valodas mācības skolā ir nozīmīgas, lai saglabātu to kā vienu no vērtībām, citādi tuvāko gadu desmitu laikā var runāt par latgaliešu valodas paveida pilnīgu izzušanu. Daudz smagnējāks jautājums ir saistībā ar atsevišķa karoga izveidi, par kuru domas dalās. Taču Teirumnieks norādīja, ka ir izveidota atsevišķa saieta izpildes komiteja, kas šos jautājumus analizēs un skatīs arī turpmāk, lai nonāktu pie konkrētiem priekšlikumiem. Latgaliešu kultūras biedrības priekšsēdētāja Līvija Plavinska norādīja, ka šis kongress savā veidā bija kā sprādziens, lai pievērstu uzmanību neatrisinātajiem jautājumiem. Līvija Plavinska skaidroja, ka kongresa laikā netika paustas idejas par Latgales autonomiju. Savukārt vairums klātesošo deputātu uzsvēra, ka rezolūcijā neparādās ne viens vārds par tautsaimniecības un ekonomikas veicināšanu Latgales reģionā, kā arī daļa deputātu atzīmēja, vienotas informatīvās telpas trūkumu.
Laimdota Straujuma norādīja, svarīgi, ka: “Sāpe no latgaliešiem tika sajusta. Mums jābūt vienotiem dažādībā.” Kā arī ierosināja sasaukt vairākas Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēdes, kurās vērstu uzmanību, sociāliem un ekonomiku veicinošiem jautājumiem. Komisiju priekšsēdētāji Laimdota Straujuma un Ilmārs Latkovskis vienojās turpināt skatīt šos jautājumu pēc pašvaldību vēlēšanām, aicinot piedalīties arī jaunievēlētos pašvaldību vadītājus.