Ilgtspējīgas attīstības komisija

Laipni lūdzam Ilgtspējīgas attīstības komisijas mājas lapā!

Komisijas vīzija: valstī izveidots stratēģiskās plānošanas, vadīšanas un izpildes uzraudzības mehānisms, kuru koordinē Latvijas Republikas Saeima.

A A

 Finanšu ministrija iepazīstināja komisijas deputātus ar iecerētajiem Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM) virzieniem, reformu piedāvājumiem un finansējuma sadalījumu. Informēja ka, darbs pie ANM ieviešanas plānots sešos virzienos: klimata pārmaiņas un ilgtspēja; digitālā transformācija; ekonomikas transformācija un produktivitātes reforma; veselība; nevienlīdzības mazināšana; likuma varas stiprināšana.

Komisija kopumā diskutēja par ANM, deputāti uzklausīja ministriju redzējumu par iecerēto finansējuma sadali plāna ietvaros. Paredzēts, ka 20 procentus no ANM līdzekļiem ieguldīs digitalizācijā, bet 37 procentus – klimata mērķu sasniegšanā. Nevienlīdzības mazināšanai plānots novirzīt 20 procentus, veselības nozares projektiem – 11 procentus, ekonomikas transformācijas un produktivitātes reformām – 10 procentus, bet likuma varas stiprināšanai – divus procentus. Garantēti pieejamais finansējums Latvijai ir 1,65 miljardi eiro.

Vairākas no uzklausītajām ministrijām atzīmēja, ka ieplānotais finansējums nav pietiekams un ar to iespējams risināt tikai akūtākos izaicinājumus. Pašlaik rodas bažas, ka mehānismā nav paredzēts arī adekvāts finansējums, lai sasniegtu iecerētos mērķus eksportā.

Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētājs V. Dombrovkis atzīmēja, ka atveseļošanas un noturības mehānismam kā Eiropas Komisijas centralizēti pārvaldītai budžeta programmai paredzēta liela loma Covid-19 pandēmijas radītās ietekmes mazināšanā Eiropas valstīs. Lai izdarītu secinājumus par Latvijas Atveseļošanas un noturības plāna projektā iecerētajām reformām un investīcijām, Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisija tuvākajās sēdēs plāno padziļināti skatīt katru no plānā iekļautajiem virzieniem. 

Komisija tuvākajā sēdē plāno skatīt jautājumu par industriālajiem parkiem reģionos plāna sadaļas “Nevienlīdzības mazināšana” ietvaros, bet vēl pēc nedēļas – par klimata pārmaiņām un ilgtspēju.

 Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts ilgtspējīgas attīstības politikas departamenta direktors Raivis Bremšmits sēdē klātesošos iepazīstināja ar reģionālās politikas pamatnostādnes 2021.-2027.gadam(RPP). RPP ir pieņemts Ministru kabinetā 2019.gada 19.novembrī. Mērķu sasniegšanai ir noteikti vairāki virzieni: uzņēmējdarbības vides uzlabošana reģionos, pakalpojumu efektivitātes uzlabošana reģionos, publiskās pārvaldes kapacitāte un sabiedrības līdzdalība. R. Bremšmits iepazīstināja ar RPP risinājumiem tie būtu - plānotie instrumenti pašvaldībām uzņēmējdarbības vides sakārtošanai reģionos, plānotais atbalsts cilvēkresursu piesaistei reģionos, plānotie pasākumi pakalpojumu efektivitātes uzlabošanai atbilstoši demogrāfiskajiem izaicinājumiem, plānotie pasākumi sabiedrības līdzdalības un pārvaldes kapacitātes celšanai. Komisijas deputāti tika iepazīstināti ar nacionāliem atbalsta pasākumiem. Atbalsta pasākumi: kopējais finansējums (ES fondi uzņēmējdarbībai + pakalpojumiem, izslēdzot atbalstu bērnudārziem, viedajām pašvaldībām un kapacitātei), reģionālās attīstības atšķirības – IKP kritērijs un tematiskā koncentrācija mazāk attīstītajiem reģioniem, konkurētspējīgākie projekti – pašvaldībām reģionālā mēroga konkurss (70% finansējuma), mērķteritorijas – finansējums reģionālā mēroga projektiem (30% finansējuma). Noteikts ir ES fondu un investīciju atbalsts RPP īstenošanai. Kā arī nacionālie atbalsta pasākumi SEZ jaunais nodarbinātības atbalsts: 2020.gadā stājās spēkā grozījumi likumā «Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās» un Latgales speciālās ekonomiskās zonas likumā un 2021.gads un turpmāk uzsākta līgumu slēgšana ar SEZ kapitālsabiedrībām par darba algu atbalstu kā arī plānots atbalsts ATR ceļiem plānotais atbalsts – 300 milj. EUR un plānotais rezultāts – indikatīvi 900 km. Plānoti aizdevumi 150 000 000 EUR 2021.gadā, tai skaitā: jaunas pirmsskolas izglītības iestādes (PII) būvniecībai vai esošas PII paplašināšanas investīciju projektiem, izglītības iestāžu investīciju projektiem, lai nodrošinātu ilgtspējīgas izglītības funkcijas izpildi, pašvaldību investīciju projektu īstenošanai ārkārtējās situācijas ietekmes mazināšanai un novēršanai saistībā ar Covid -19 izplatību, prioritāram investīciju projekti, kas atbilst pašvaldības attīstības programmas investīciju plānam, ar maksimālo pašvaldības aizņēmumu summu 400 000 EUR apmērā.

Nozaru ministriju provizoriski plānotais atbalsts reģionālai attīstībai (DP) ir sadalīts starp Satiksmes, Ekonomikas un Zemkopības ministrijām.

Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētājs Vjačeslavs Dombrovskis uzklausot ministriju redzējumu, uzsvēra, ka reģionālās politikas pamatnostādņu aktivitātes un mērķi ir sasniedzami.

 Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāvji sēdē klātesošos iepazīstināja ar iecerēto datu pārvaldības un pieejamības politiku, tostarp datu pārvaldības vīziju, izaicinājumiem, kā arī ieguvumiem, kurus datu koplietošanas platforma sniegs datu sniedzējiem un ņēmējiem.

Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas deputāti lēma aicināt valdību izvirzīt ambiciozākus mērķus datu pārvaldības un koplietošanas jomā, nekā tos šobrīd paredz sagatavotās Digitālās transformācijas pamatnostādnes 2021.– 2027.gadam.
Deputāti vēstulē aicinās valdību likumprojektus, kas saistīti ar nepieciešamību izstrādāt tiesisko regulējumu datu platformas darbībai, iesniegt Saeimā ne vēlāk kā viena gada laikā. 
Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētājs Vjačeslavs Dombrovskis uzsvēra, ka iecerētie seši gadi ir pārāk ilgs laiks, jo pamatnostādņu ietvaros pilnīgu datu koplietošanu plānots nodrošināt tikai 2027.gadā.

 

 Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija pārstāve A. Ozola iepazīstināja deputātus un klātesošos ar atkritumu apsaimniekošanas valsts plānu 2021-2027.gadam, Būtiskākie mērķi, kas izriet no ES direktīvām ir Eiropas Zaļais kurss , jaunais aprites ekonomikas rīcības plāns “Par tīrāku un konkurētspējīgāku Eiropu”, Nacionālais attīstības plāns 2021.-2027.gadam un rīcības plāns pārejai uz aprites ekonomiku 2020. – 2027.gadam. Būtiskākie mērķi, kas izriet no ES direktīvām: ka 2035. gads - poligonos apglabāto sadzīves atkritumu īpatsvars ir līdz 10 % no kopējā radīto sadzīves atkritumu daudzuma, pārstrādes palielināšana: 2025. gads - vismaz 55 % pēc masas; 2030. gads - vismaz 60 % pēc masas; 2035. gads - vismaz 65 % pēc masas. Izveidot dalītas savākšanas sistēmas vismaz papīram, metālam, plastmasai un stiklam un līdz 2025. gada 1. janvārim – tekstilmateriāliem. Līdz 2023. gada 31. decembrim bioloģiskie atkritumi ir vai nu atdalīti un pārstrādāti rašanās vietā, vai savākti dalīti un nav sajaukti ar citiem atkritumu veidiem. Pārtikas atkritumi – pārtikas atkritumu apjoma mērījumi katrā pārtikas aprites posmā. Tekstilatkritumu dalīta vākšana līdz 2025. gada 1. janvāris.

 Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns (AAVP) 2021.-2028.gadam.. Saskaņošanas procesā saņemti 195 iebildumi un priekšlikumi. Sabiedriskās apspriešanas ietvaros saņemti vairāk 80 priekšlikumi. Plāns apstiprināts Ministru kabineta 2021.gada 21.janvāra sēdē.

 Ministrijas pārstāve iepazīstina ar atkritumu apsaimniekošanas institucionālās sistēmas attīstību, prognozēm atkritumu apjomam, tai skaitā dažādām plūsmām reģionālā griezumā un ir izvērtēti vairāki modeļi plāna ieviešanai.

 Komisijas priekšsēdētāja biedre Inese Ikstena ierosina uzklausīt Latvijas Pašvaldības sabiedrības viedokli atkritumu apsaimniekošanās jomā. Latvijas Pašvaldību savienības padomniece S. Sproģe pastāstīja, ka atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns ir apstiprināts, ka izstrādātos mērķus atbalsta tikai jāvienojas, kā tos labāk sasniegt.

 Bažas rada esošajās robežās izveidota sistēma, ko vajag pārstrukturizēt, bet jārēķina kopā, jo SAP ir pašvaldību dibinātiem uzņēmumiem, kuriem ir saistības, līgumi, kredīti, galvojumi, ieguldīts privātais kapitāls un koncesijas līgumi. Galvenie secinājumi AAVP: «Neviens apvienošanas modelis nenodrošina izlīdzsvarotas sistēmas izveidi, kas ļautu noteikt universālus, visiem AAR piemērojamus kritērijus.» Visu izvērtēt rekomendē RAAP līdz 2022.gada beigām, bet vēlētos, lai visiem līdzvērtīgas tiesības! Arī VIDUSDAUGAVAS 15 pašvaldībām u.c. (Vecumnieku, Iecavas, Rundāles, Skrundas novadi)! Līdz 2021.gada maija beigām MK nosaka jaunos AAR, tajās ietilpstošās pašvaldības. Vai būs diskusija? Ar DRN starpniecību tiek īstenots princips „piesārņotājs maksā”.

 

 Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisija uzklausīja VARAM sniegto informāciju par digitālās transformācijas(DT) pamatnostādnēm 2021-2027.gadam. Stratēģijas vīzija ir labvēlīga un moderna dzīves telpa, kas ir balstīta mūsdienu tehnoloģiju prasmīgā pielietošanā un mērķis ir veidot tādu sabiedrību, tautsaimniecību un valsts pārvaldi, kas efektīvi un mērķtiecīgi izmanto esošās un veido jaunas digitālo tehnoloģiju iespējas, kā arī to radīto vidi, uzlabojot dzīves kvalitāti ikvienam indivīdam un sabiedrībai kopumā, ceļot valsts un tautsaimniecības konkurētspēju.

 VARAM pārstāvji informēja par pamatnostādņu izstrādes darba grupas darbu, kas tika organizēts pa rīcības virzienu un tematisko sadaļu apakšgrupām. Pamatnostādņu satura izstrādes uzsākšanas kopējās virtuālās sanāksmes ir notikušas no 5. maijā līdz 25. augustam, organizējot vairāk nekā 55 virtuālas rīcības virzienu un tematisko sadaļu satura izstrādes darba grupu apspriedes. Pamatnostādņu izstrādes darba grupā piedalījās kopumā vairāk, kā 200 pārstāvji no ministrijām un dažādām organizācijām. DT pamatnostādņu attīstības virzieni ir digitālās prasmes un izglītība, digitālā drošība un uzticamība, telekomunikāciju un skaitļošanas pieejamība, tautsaimniecības (arī valsts pārvaldes) digitālā transformācija, inovācijas, IKT industrija un IKT zinātne.

 Viena no problēmām ir neefektīva, novecojusi IKT infrastruktūra, kas nav saderīga ar mākoņpakalpojumiem un problēmas ar sabiedrības prasmēm īpaši pēc ienākumu līmeņa, vecuma un dzīves vietas(lauki/ pilsēta).

 Uzklausot sniegto informāciju komisija nolēma organizēt 3.februārī komisijas sēdi par datu pārvaldības un pieejamības politiku un lūdza VARAM sagatavot kādas ir problēmas un piedāvāt risinājumus.

 

Saeimas informatīvais tālrunis:

67087321

Saziņas e-pasts - ilgtspejigas.attistibas.komisija@saeima.lv