Ilgtspējīgas attīstības komisija - Notikumi

        2025. gada 31. oktobrī Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisija (turpmāk – Komisija), Latvijas Korporatīvās sociālās atbildības platformas (turpmāk - CSR Latvia) un Ārvalstu investoru padomes Latvijā (turpmāk - FICIL) rīkoja konferenci “Ilgtspēja ekonomikas noturībai”. Konferences mērķis bija vienoties par kopīgu rīcību un ilgtspējas jautājumu iekļaušanu Latvijas stratēģiskajos attīstības dokumentos un saistītajos tiesību aktos, lai panāktu līdzsvaru starp ekonomikas attīstību, sociālo labklājību un vides ilgtspēju. Ilgtspēja ir būtiska valsts drošības, attīstības un finanšu politikas plānošanas sastāvdaļa visos publiskā un privātā sektora aspektos. Noturību un ilgtspēju stiprina zināšanās un pierādījumos balstīti lēmumi, kā arī aktīva rīcība demogrāfijas, izglītības, veselības, tautsaimniecības, publiskās pārvaldes, budžeta plānošanas un investīciju piesaistes jomā.

 Konferencē tika pārrunāti jautājumi par strukturētu valsts ilgtspējas stratēģiju, cilvēkkapitālu, ilgtspējas datiem, pārvaldību un finanšu instrumentiem.

 2025. gada 19. novembrī Komisija sēdē deputāti pārrunāja konferences kopsavilkuma punktus. Komisijas sēdes diskusijas laikā bija daži precizējumi par konferences noslēguma punktiem.

 Komisijas deputāti nolēma nosūtīt Ministru prezidentei vēstuli ar kopsavilkuma punktiem.

 Pirmais diskusiju bloks - Strukturēta valsts ilgtspējas stratēģija un cilvēkkapitāls

 •      noteikt atbildīgo valsts pārvaldē ilgtspējas un noturības pasākumu izstrādes un īstenošanas pārvaldībai un koordinācijai ar pārējām valsts un pašvaldību iestādēm;

 •      noteikt skaidrus, Latvijas tautsaimniecības izaugsmei nepieciešamus, tehniski un ekonomiski samērīgi īstenojamus īsa, vidēja un ilgāka termiņa nozaru ilgtspējas mērķus;

 •      izstrādāt Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģiju “Latvija 2050”, pēc tam integrēt to Nacionālajā attīstības plānā (NAP) un ņemt vērā, izstrādājot turpmāko normatīvo regulējumu attiecīgajās tautsaimniecības nozarēs;

 •      savstarpēji salāgot virkni dažādu tautsaimniecības nozaru, regulēto pakalpojumu, vides, klimata, valsts atbalsta, konkurences un publisko iepirkumu aspektus, lai šie risinājumi būtu praktiski īstenojami un paredzami pielietojami praksē;

 •      audzēt vispusīgi un kvalitatīvi izglītotu speciālistu skaitu praktiskajās STEM zinātnēs, vides un ilgtspējas nozarēs;

 •      ieviest plašāku zinātnes un uzņēmējdarbības sadarbību, radot praktiski pielietojamus un inovatīvus risinājumus, lai pielāgotos mainīgiem klimatiskajiem apstākļiem, uzlabotu vides aizsardzību un padarītu uzņēmējdarbību ilgtspējīgāku;

 •      noteikt cilvēkkapitālu (cilvēku) par vienu no prioritārajām valsts attīstības jomām, izstrādājot skaidru, mērķtiecīgu un vienotu stratēģiju tā pilnveidei un iekļaujot ilgtspējīgus risinājumus darbaspēka trūkuma mazināšanai, lai veicinātu ekonomisko izaugsmi (piemēram, jāizvērtē un, ja pamatoti, jāievieš tālredzīgs un sabalansēts imigrācijas regulējums).

 Otrais diskusiju bloks - Ilgtspējas dati, pārvaldība un koordinācija

 •      savlaicīgi plānot un īstenot pielāgošanās un klimata pārmaiņu mazināšanās pasākumus, mērķtiecīgi koordinējot un savstarpēji papildinot valsts, pašvaldību un privātā sektora īstenotos pasākumus, balstoties uz izstrādātajām nozaru ilgtspējas ceļa kartēm ilgtspējas ieviešanai;

 •      plānot un īstenot iekšējās un ārējās drošības, kā arī finanšu pasākumus, ņemot vērā ne tikai īsa un vidējā, bet arī ilgāka termiņa ilgtspējas un noturības apsvērumus;

 •      ieviest vienotu ilgtspēju un noturību raksturojošo datu vākšanu, apstrādi un publiskošanu publiskā un privātā sektora lietošanai;

 •      pēc iespējas plaši pāriet uz datos, zinātnē un, kur iespējams, pierādījumos balstītu politikas veidošanu un lēmumu pieņemšanu, lai līdzsvaroti attīstītu valsti un tautsaimniecību, nezaudējot saikni ar ilgtermiņa redzējumu;

 •      agrīni (savlaicīgi) iesaistīt privāto sektoru un NVO Latvijas pozīciju saskaņošanā Eiropas Savienības līmenī; pilnveidot publiskās pārvaldes darbu Eiropas Savienības tiesību aktu pārņemšanā un īstenošanā;

 •      skaidrot sabiedrībai ka ilgtspēja ir fundamentāla valsts drošības, attīstības un finanšu politikas plānošanas sastāvdaļa visos publiskā un privātā sektora aspektos, un ilgtspēja izšķirīgi ietekmē visas tautsaimniecības nozares, pilnveidojot un pielāgojot tās mainīgiem drošības, finanšu un klimatiskajiem apstākļiem. Būtiski uzsvērt, ka domāt ilgtspējīgi un rīkoties ilgtspējīgi ir ikviena iedzīvotāja iespēja izdzīvot šodien un nākotnē, spējot pielāgoties klimata, sociāli ekonomiskajām un ģeopolitiskajām pārmaiņām.

 Trešais diskusiju bloks - Finanšu instrumenti un ieguldījumi ilgtspējai

 •      turpināt veidot ilgtermiņā balstītus nacionālos finanšu un atbalsta instrumentus īsa, vidēja un ilgāka termiņa ieguldījumiem cilvēkkapitālā, klimata noturībā, ekonomikas ilgtspējā un konkurētspējā;

 •      novirzīt mērķtiecīgi ES fondu, publiskā un privātā sektora finansējumu  raktiski pielietojamu ilgtspējas risinājumu izstrādei un  īstenošanai;

 •      ieviest stimulus un priekšrocības ilgtspējas finansējuma saņemšanai un piesaistei (pensiju fondu un citu privāto fondu iesaiste finansēšanā, atzinības par ilgtspējas praksi, priekšnoteikumi nodokļu atvieglojumu saņemšanai u.tml.).

       2025.gada 21.februārī Ilgtspējīgas attīstības komisija organizēja augsta līmeņa ekspertu forumu “Augstākā izglītība Latvijas ilgtspējai”. Foruma mērķis bija pastiprināt augstākās izglītības nozīmi valsts, sabiedrības un ekonomikas ilgtspējīgā attīstībā, ņemot vērā aktuālo globālo situāciju un īstenotās reformas. Pievēršot lielāku uzmanību augstākās izglītības sistēmas ilgtspējīgai attīstībai, mijiedarbībai ekonomisko attiecību sistēmā, gan produktivitātei, gan konkurētspējai, gan ilgtspējai. Nosakot, ka augstākās izglītības formula Latvijā ir stiprināt spēju iekļauties globālajā izglītības un zinātnes telpā, nodrošinot nacionālās intereses un tiecoties uz starptautiski atzītu izcilību.

        2025.gada 4.jūnijā komisijas sēdē izskatīja jautājumu par foruma “Augstākā izglītība Latvijas ilgtspējai” priekšlikumu ieviešanas gaitu un nolēma rudenī attkārtoti skatīt šo jautājumu.

        Izglītības un zinātnes ministrijas (turpmāk – IZM) pārstāvji iepazīstināja komisiju ar foruma “Augstākā izglītība Latvijas ilgtspējai” ieteikumu ieviešanas gaitu. Pirmajā tematiskajā blokā Augstākās izglītības sistēmas pārmaiņu dinamika un ilgtspēja nosakot, ka augstskolu padomes ir kā stratēģiskās vadības dzinējspēks. Šobrīd Saeimā 3.lasījumā grozījumi Augstskolas likumā, nosakot izmaiņas locekļu skaita pārskatīšana un atalgojuma noteikšanas principu maiņa.

          Birokrātijas mazināšana padomēs un augstskolās – pāreja uz institucionāla līmeņa reformām (saskaņošanā grozījumi Augstskolu, Izglītības un Profesionālās izglītības likumos par institucionālās finansēšanas modeļa ieviešanu, izmēģinājum projekta izvērtējuma ziņojums). IZM atzīmēja, ka padomju stratēģiskā un līderības kapacitāte ir svarīga pēctecības nodošana.

          No otrā tematiskā bloka Augstākā izglītība un konkurētspēja pievērsīs lielāku uzmanību birokrātijas mazināšanai, konkrētāk, institucionālas reformas vidēja termiņa plānošanā. Finansējuma piesaistīšanas vienkāršošanai un intelektuālajam īpašumam, konkrētāk par noteikumiem komercializācijai. Finansējuma nodrošināšana zinātnei - tiek skatīta ik gadu valsts budžeta ietvaros.

          Komisijas deputāti tika informēti par intelektuālā īpašuma pārvadību valsts zinātniskajās institūcijās (turpmāk – VZI), tās mērķis ir skaidri formulēts un tiesiski sakārtots pārvaldības ietvars zinātnes komercializācijai – kā pareizi komercializēt par publiskiem līdzekļiem radītā intelektiālā īpašuma komercializāciju VZI.

           2024. gada decembrī Zinātniskās darbības likumā ir noteikti jauni deleģējumi. IZM 2025. gada pirmajā pusgadā izstrādāja tiesību aktu (turpmāk – TA) projektu par intelektuālo īpašuma pārvaldību un komercializāciju VZI. Ekonomikas ministrija ir TA projekta līdzatbildīgā izstrādātāja. 2025.g. oktobrī TA projekta saskaņošanas procedūra turpinās (redakcijas pilnveide, tikšanās ar iesaistītajām institūcijām par projekta redakciju).

        Zinātniskās darbības rezultātā radītā intelektuālā īpašuma komercializācijas normatīva ietvara izveides šķēršļi: tas jābalsta vairākos dažādu nozaru likumos (autoratlīdzības, augu aizsardzība, patenti, zinātnes rezultātā radītās zinātības komercializēšana). Iesaistītās puses ir valsts pārvalde un zinātnes institūtu pārstāvošās organizācijas.

        Trešais tematiskais bloks Nacionālās intereses un globālā izcilība augstākajā izglītībā Latvijā līdzsvara formulas meklējumos. Lielāka elastība angļu valodai līdzsvarā ar latviešu valodas saglabāšanu – tiek gatavoti grozījumi valsts augstākās standartā un regulējumā saistībā ar ārvalstu studentiem. Paredzot zinātniskos projektos ar publisko finansējumu terminoloģijas attīstīšanu latviešu valodā – VPP "Letonika" uzdevumi paredzēti t.sk. mūsdienu latviešu valodas attīstības un lietojuma izpēte un latviešu valodas tehnoloģiju izpēte un attīstība.

       Ekonomikas ministrijas pārstāve informēja, ka ministrija domā par cilvēkkapitāla attīstību Latvijā. Ministru kabinets 2025.gada 13. maija sēdē apstiprināja jaunu atbalstu zinātniskajām institūcijām un uzņēmumiem jaunu produktu attīstīšanai. Kopējais programmas budžets pēc grozījumiem ir 23,3 miljoni eiro. Kopumā atbalstu programmas ietvaros saņems vismaz 197 uzņēmumi. Šīs izmaiņas palīdzēs veicināt sadarbību starp zinātni un uzņēmējdarbību, stiprinot inovāciju vidi Latvijā un palielinot iespējas radīt konkurētspējīgus produktus un tehnoloģijas gan vietējam, gan starptautiskajam tirgum. Vairāk ir jāiesaita zinātniskās institūcijas jaunajā programmā, kā arī jāveicina komersantu iesaiti. Domājot par zinātni ir jāpieņem zinātnieki vai doktaranti strādāt uzņēmumā, nodrošinot viņus kā patstāvīgus darbiniekus ar mērķi ilgstoši nodrošināt jaunās programmas ietvaros .

       Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētājs U. Mitrevics norādīja, ka svarīgi ir sadzirdēt, ko saka zinātnieki, zinātnieciskās organizācijas, jo ekonomika un tautsaimniecība mums ir viena. Svarīgi ir augstākās izglītības sistēmas uzlabojumi, par to, kā piedāvāt uzņēmējiem, augstākai eksporta spējai, pievienotās vērtības radīšanai, labāk sagatavotus studentus un veicināt augstas pievienotās vērtības produktu un pakalpojumu radīšanu, un globālajā augstākās izglītības piedāvājuma sacensībā neaizmirst nacionālās un valstiskuma intereses.

     1.

Ilgtspējīgas attīstības komisijas (turpmāk - komisija) sēdē Labklājības ministrija (turpmāk - LM) iepazīstina deputātus ar plānotiem pasākumiem ģimenēm ar bērniem dzīves kvalitātes uzlabošanai 2026. gadā.

       Valdībā atbalstītie LM prioritārie pasākumi paredz papildu 49,7 miljonus eiro atbalstam ģimenēm ar bērniem. Nākamgad bērna piedzimšanas pabalsts pieaugs līdz 600 eiro, bet bērna kopšanas pabalsts līdz pusotra gada vecumam - līdz 298 eiro mēnesī. Turpmāk pabalsti tiks pārskatīts ik pēc diviem gadiem. Palielināsies arī sociālās padrošināšānas iemaksas, kas veido lielāku pensijas kapitālu nākotnes pensijām, jo iemaksas tiks veiktas no paaugstinātā pabalsta apmēra. Ģimenes valsts pabalstu maksās arī par bērniem vecumā no 16 līdz 20 gadiem, kuri studē augstskolā pilna laika klātienē. Turpinās atbalsts strādājošiem vecāku pabalsta saņēmējiem tas ir 75% no piešķirtā apmēra. Tiem, kuri bērna kopšanas laikā ir nodarbināti un neatrodas bērnu kopšanas atvaļinājumā vai bērna kopšanas laikā gūst ienākumus kā pašnodarbinātie. Palielināsies atbalsts ārpusģimesnes aprūpē esošiem bērniem 24,2 miljonus eiro.

       Komisijas deputāti rosināja nodalīt bērna kopšanas pabalstu un vecāku pabalstu, lai nodrošinātu sociālās iemaksas arī vecākiem, kas nestrādā. Izvērsās diskusijas par to, ka vecāku materiālā atbalsta apjomam būtu jāsakrīt ar indeksāciju. Kā arī tika uzdots jautājums par Latvijas Goda ģimenes programmas paplašinājumu.

       LM pārstāvji informēja, ka pašlaik attiecībā uz Latvijas Goda ģimenes apliecības programmas saņēmēju loka paplašināšanu vēl notiek neformālais saskaņošanas process. Jautājuma virzība esot atkarīga no finansējuma nodrošinājuma, un tas varētu aizņemt vēl vairākus mēnešus.

       Veselības ministrijas (turpmāk – VM) pārstāvji informēja deputātus par Mātes un bērna veselības uzlabošanas plānu, kuru tuvāko dienu laikā paredzēts iesniegt Ministru kabinetā. Plānā ir iekļauti pasākumi seksuālās un reproduktīvās veselības izglītības, vecmāšu konsultācijas jauniešiem un zīdīšanas veicināšanai. Sekundārās slimību profilakses pasākumi iekļauj paplašinātu skrīningu bērniem un preimplantācijas ģenētisko diagnostiku ģimenēm ar pārmantotām slimībām. VM informēja par pasākumiem neauglības ārstēšanā - plānots, ka valsts apmaksās vairāk nekā divus medicīniskās apaugļošanas mēģinājumus, paplašinās medikamentu klāstu un nodrošinās vienotu dzimumšūnu donoru reģistru. Grūtnieču un dzemdētāju aprūpē paredzētas papildu konsultācijas grūtniecības 12. līdz 14. nedēļā, vecmāšu vizītes mājās un orālā glikozes testa, ultrasonogrāfijas un preeklampsijas skrīninga nodrošināšana visām grūtniecēm. Pilotprojekts, kura laikā pēc nepieciešamības nodrošinās līdz trim vecmātes mājas vizītēm pirms un pēc dzemdībām, varētu sākties jau no 1. decembra, atkarībā no iepirkuma rezultātiem. Savukārt bērnu onkoloģijā plānots paplašināt ārstēšanas metodes un zāļu pieejamību, ieviest klīniskos ceļus primārajā aprūpē "sarkanā karoga" simptomu atpazīšanai un attīstīt precīzijas medicīnas risinājumus.

       Komisijas deputāti uzdeva jautājumu, vai Mātes un bērna veselības plāna pasākumi ietekmēs zobārstniecības pakalpojumu pieejamību bērniem, sevišķi reģionos.

      VM skaidroja, ka problēma nav saistīta ar finansēm, bet gan pamatā rodas tāpēc, ka zobārsti nereti neizvēlas strādāt ar bērniem, jo zobārstniecībā darbs ar bērniem ir sarežģīts. Plānā noteikti vairāki rīcības virzieni - primārā un sekundārā slimību profilakse, slimību diagnostika un ārstēšana, bērnu veselības aprūpes pilnveide, kā arī grūtnieces, dzemdētājas un nedēļnieces veselības aprūpe un jaundzimušo aprūpe. VM līdz 2027. gadam cer samazināt māšu mirstības rādītājus līdz vidējiem rādītājiem Eiropā, samazināt perinatālās mirstības rādītājus zem 5 no 1000 dzīvi un nedzīvi dzimušajiem. Tāpat plānots samazināt zīdaiņu mirstību līdz diviem no 1000 dzīvi dzimušiem, tostarp samazināt bērnu līdz piecu gadu vecumam mirstības radītāju zem 50 uz 100 000 iedzīvotāju. VM apkopotie dati liecina, ka 2023. gadā reģistrētas 14 270 dzemdības. Sadalījumā pa vecuma grupām visvairāk dzemdētāju - 34% - bija vecuma grupā no 30 līdz 34 gadiem. Dinamikā vērojams, ka samazinās gados jaunāku dzemdētāju īpatsvars, attiecīgi pieaugot gados vecāku dzemdētāju īpatsvaram. Pasākumiem, kas paredzēti atbalstam ģimenēm ar bērniem, 2026. gadā iecerēts papildu finansējums 94 miljonu eiro apmērā.

       Izglītības un zinātnes ministrija (turpmāk – IZM) pārstāvji informēja, ka ministrijā noslēgti līgumi ar LU par zinātniski pamatotu mācību priekšmetu programmu pilnveidi, tostarp aktualizējot seksuālās reproduktīvās veselības jautājumus atbilstoši UNESCO vadlīnijām: dabaszinības 1.-6. klasei, bioloģija 7.-9. klasei kā arī nodrošinot pedagogu profesionālās kompetences pilnveidi 2025.gadā. Ir domāts par peldētapmācību stundu palielināšanu, kā arī nodrošināt bērniem un jauniešiem iespēju apmeklēt norises STEM (dabaszinātnes, tehnoloģijas, inženierzinātnes un matemātikas) jomā un pilsoniskās līdzdalības jomā, kas sekmē mācību satura sasniedzamo rezultātu un mērķu sasniegšanu, lai mācību procesā dažādotu mācīšanās pieredzi, efektīvāk sasaistītu mācību teoriju ar praksi, veicinot izpratni par minēto jomu darba tirgus prasībām, radītu interesi par šo jomu agūšanu un sekmētu turpmāku mācīšanās izvēli minētajās jomās.

      Ekonomikas ministrijas pārstāvis informēja par pieejamiem atbalsta instrumentiem mājsaimniecībām pēc to ienākumiem. Daudzgada finanšu ietvars 82,65 miljonu eiro ir paredzēts sociālo mājokļu atjaunošanai vai jaunu sociālo mājokļu būvniecībai, 84,4 miljoni eiro atbalsts zemas īres maksas mājokļu būvniecībai. Paredzēts mājokļa iegādes atbalsts ģimenēm un jaunajiem speciālistiem, «Balsts» subsīdija daudzbērnuģimenēm, NBS karavīriem, daudzdzīvokļu māju energofektivitātei (siltināšana). No 2025.gada 29.oktobra ir pieejams aizdevums mājokļa iegādei reģionos.

2.

     Biedrības “Latvijas Daudzbērnu ģimeņu apvienība” (turpmāk – Apvienība) ir atsūtījusi vēstuli uz komisiju ar lūgumu izvērtēt plānotos pasākumus ģimeņu ar bērniem dzīves kvalitātes uzlabošanai 2026. gadā kontekstā ar pieaugošo ienākumu nevienlīdzību starp mājsaimniecībām ar un bez bērniem, ko izraisījusi ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamā (turpmāk – IIN) minimuma celšana, paralēli neceļot atvieglojumu par apgādībā esošo personu (turpmāk – AAP). Apvienība piedāvā iesaldēt nepaliekamo minimumu (turpmāk – NM) uz esošajiem 510 euro mēnesī, bet negūtos IIN ieņēmumus, kas rodas, paaugstinot NM par 40 euro mēnesī (plānots, ka 2026. gadā NM tiks paaugstināts no 510 uz 550 euro mēnesī), novirzīt, lai palielinātu AAP no 250 uz 360 euro mēnesī.

     Finanšu ministrija (turpmāk – FM) savas kompetences ietvaros sniedz šādu viedokli.

     Nodokļu pārskatīšanas scenārijs (kurā ietilpa arī lēmums par NM paaugstināšanu no 510 euro mēnesī 2025. gadā uz 550 euro mēnesī 2026. gadā) tika izstrādātas ciešā sadarbībā ar valdības koalīciju veidojošo politisko partiju un sociālo un sadarbības partneru pārstāvjiem.

      IIN atvieglojumiem var būt atšķirīgi mērķi un tos nevajadzētu pretnostatīt. Pieņemtie darbaspēka nodokļu pārskatīšanas pasākumi būtu jāīsteno iepriekš paredzētā apmērā, atbalstot Latvijas darbaspēka nodokļu konkurētspēju Baltijas reģionā. Jārēķinās, ka arī pārējās Baltijas valstīs nākošajos gados ir paredzēta NM paaugstināšana.

      Tāpat vēršam uzmanību, ka piedāvātais scenārijs AAP palielināšanai līdz 360 euro mēnesī, iesaldējot NM esošajā līmenī, rada negatīvu fiskālo ietekmi uz budžetu aptuveni 14 milj. euro apmērā.  Lai fiskālā ietekme būtu neitrāla, iesaldējot NM esošajā līmenī, AAP varētu palielināt līdz 335 euro mēnesī.

     Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētājs U. Mitrevics norādīja, ka svarīgi ir turpināt šo diskusiju ar visām iesaistītām pusēm, sagaidām aprēķinus no FM un paldies FM par matemātisko skaidrojumu.

      Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēdē Ekonomikas ministrija (turpmāk – EM) iepazīstināja komisijas deputātus ar darba tirgus paplašināšanas iespējām. EM saskata iespējas darba tirgū iesaistīt ap 9000 cilvēku ar īpašām vajadzībām.

 2024.gadā Latvijā bija ap 55 300 darba tirgū neaktīvas personas ar invaliditāti vai ilgstošu darbnespēju. Cilvēku ar īpašām vajadzībām iesaiste darba tirgū joprojām ir zema vairāku iemeslu dēļ - galvenokārt diskriminācijas un sabiedrības aizspriedumu dēļ, kā arī darba vietu fiziskās nepieejamības, nepietiekama finansējuma pielāgošanai un iekļaujošās izglītības trūkumu dēļ. Situācijas mainīšanai plānots ieviest darbaspēka izmaksas mazinošus un darba devējus atbalstošus pasākumus, tostarp nodokļu atlaides, subsīdijas un finansējumu darba vietu pielāgošanai, kā arī pārskatīt kompensējamo pozīciju griestus. Tiek paredzēta arī ilgstošas sociālās aprūpes attīstība, lai personas ar aprūpes pienākumiem varētu iekļauties darba tirgū, un iekļaujošās izglītības stiprināšana visos līmeņos.

       Labklājības ministrijas (turpmāk - LM) informēja, ka atbilstoši šī gada jūnija datiem Latvijā cilvēki ar invaliditāti ir 12% no kopējā iedzīvotāju skaita, kopskaitā ap 225 000 personas. Lielākā daļa - 54% - ir sievietes un 46% ir vīrieši. Sieviešu īpatsvars, sasniedzot pensijas vecumu, paliek lielāks, jo sievietēm ir lielāka dzīvildze. No personām ar invaliditāti vecumā no 15 līdz 64 gadiem nodarbināti ir 48 312 jeb 42%. Savukārt reģistrēto bezdarbnieku ar invaliditāti īpatsvars ir 13,4%.

        LM plāni paredz palielināt personu ar invaliditāti iespējas darba tirgū. Plānam noteikti pieci rīcības virzieni: invaliditātes noteikšanas sistēmas pilnveidošana, atbalsta pakalpojumu pilnveidošana invaliditātes seku mazināšanai starpnozaru līmenī, iekļaujošas nodarbinātības veicināšana, kā arī vides, informācijas un pakalpojumu piekļūstamības veicināšana un sabiedrības izpratnes veicināšana.

        Pēc šī gada jūnija datiem no I grupas cilvēkiem ar invaliditāti strādāja vien 1394, kamēr 30 086 bija bez darba. Ar otro invaliditātes grupu nodarbināti bija 18 405 cilvēki, bet 75 712 nestrādāja. Vislielākais strādājošo īpatsvars bija cilvēku ar trešās invaliditātes grupu vidū. Šajā grupā darbs bija 40 141 cilvēkam, savukārt nestrādājošo skaits bija 52 880.

       LM secinājusi, ka vismaz 40% cilvēku ar invaliditāti ir nepietiekams profesionālās kvalifikācijas līmenis. Reģistrēto bezdarbnieku ar invaliditāti vidū ir augsts īpatsvars ar profesionālo izglītību, kā arī ar sen iegūtu profesionālo izglītību. Sen iegūta profesionālā izglītība ir ievērojams šķērslis uz nodarbinātību, iztrūkstošo mūsdienu darba tirgum nepieciešamo prasmju dēļ. Šajā gadījumā ir izteikti nepieciešama bezdarbnieka ar invaliditāti un sen iegūto profesionālo izglītību kvalifikācijas celšanas vai profesijas nomaiņas pasākumi.

       Tostarp daudzi cilvēki ar invaliditāti ir pirmspensijas vecumā un aptuveni viena trešdaļa ir ilgstošā bezdarbā, tāpēc šos cilvēkus ir grūtāk iekļaut darba tirgū.

       Statistikas dati liecina, ka Latvijā ir nedaudz zemāks faktiskais bezdarba līmenis personām ar invaliditāti kā citās Baltijas valstīs, lai arī definīcijas un sistēmas katrā valstī šajā jomā var atšķirties.

       Procesā ir grozījumi Sociālā uzņēmuma likumā, kas paredz vairākus pasākumus cilvēku ar invaliditāti nodarbinātības veicināšanai. Tie paredz, ka sociālais uzņēmums varēs sniegt darbiekārtošanas pakalpojumus cilvēkiem ar invaliditāti, nepiemērojot Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā noteiktās prasības par licencēm, kā arī atbrīvojot no Darba likumā noteiktajām prasībām par darba samaksu dīkstāves laikā. Grozījumos iekļauti arī noteikumi par darba izmēģinājuma pasākumiem, kas ļaus bezdarbniekiem ar invaliditāti praktiski pārliecināties par savu zināšanu, spēju un veselības stāvokļa atbilstību konkrētam darbam, nedibinot darba tiesiskās attiecības. Viena izmēģinājuma ilgums būs līdz vienam mēnesim, un gada laikā cilvēks ar invaliditāti varēs piedalīties ne vairāk kā trijos šādos izmēģinājumos. Darba devējam šajā laikā būs jānodrošina darba vadītājs, kurš palīdzēs iepazīt izvēlētās profesijas specifiku.

        Izglītības un zinātnes ministrijas (turpmāk –IZM) pārstāvji informēja, ka pēdējo piecu mācību gadu laikā speciālās izglītības iestāžu skaits Latvijā ir samazinājies, savukārt izglītojamo skaits tajās saglabājas salīdzinoši stabils. Ja 2020./2021. mācību gadā darbojās 44 speciālās izglītības iestādes ar 6094 izglītojamajiem, tad 2025./2026. mācību gadā ir 37 šādas iestādes ar 5656 skolēniem. Samazinājums vērojams galvenokārt skolu tīkla optimizācijas un iekļaujošās izglītības principu ieviešanas dēļ, kas paredz vairāk bērnu ar īpašām vajadzībām integrēt vispārējās izglītības iestādēs. Pēdējo gadu laikā palielinās skolēnu īpatsvars, kuriem noteikta speciālās izglītības programmas apguve, taču kuri to īsteno iekļaujoši vispārizglītojošās skolās. Ja 2020./2021. mācību gadā šādu skolēnu īpatsvars bija 62%, tad 2025./2026. mācību gadā tas pieaudzis līdz 67,3%. Tendence liecina, ka arvien vairāk bērnu ar speciālām vajadzībām tiek integrēti vispārējā izglītības vidē, stiprinot iekļaujošās izglītības principu īstenošanu Latvijā.

       2025.gada 1. oktobrī profesionālās izglītības programmās kopumā mācījās 28 779 izglītojamie, no kuriem 2298 jeb 8% bija ar speciālām vajadzībām. No tiem 338 izglītojamie jeb 1,2% bija ar noteiktu invaliditāti. Lielākā daļa šo audzēkņu mācās parastajās profesionālās izglītības grupās - 2009 skolēni ar speciālām vajadzībām un 226 ar invaliditāti. Mazāk izglītojamo - 102 - ar speciālām vajadzībām ir mākslas izglītības programmās, bet vismazāk pedagoģiskajās korekcijas grupās, šim skaitam tur esot 31. Dati neietver speciālās izglītības iestādes.

       2025./2026. mācību gadā profesionālās pamatizglītības programmās kopumā mācās 898 izglītojamie 36 izglītības iestādēs, tostarp 31 speciālajā skolā.

      Visvairāk - 362 - audzēkņi apgūst ēdināšanas pakalpojumu programmas. Populārākajās specialitātēs ietilpst arī kokizstrādājumu izgatavošana, ko apgūst 137 audzēkņi, mājturība, ko apgūst 121, kā arī 106 apgūst būvdarbus un 105 - komerczinības.

       Mazāks izglītojamo skaits ir metālapstrādes, šūto izstrādājumu ražošanas tehnoloģiju un mežsaimniecības programmās. Metālapstrādi apgūst 38 izglitojamie, šūto izstrādājumu ražošanas tehnoloģiju 17, bet mežsaimniecības programmu - 12 izglītojamie.

      Personu ar invaliditāti vienlīdzīgu iespēju veicināšanai 2024.-2027. gadam īstenoti vairāki pasākumi, kuru mērķis ir stiprināt iekļaujošās izglītības principu un atbalsta sistēmu bērniem ar speciālām vajadzībām. Pērn 126 pedagogi, vecāki un skolu darbinieki apguva latviešu zīmju valodu un surdopedagoģijas pamatus, savukārt 838 vecākiem, kuru bērni ar speciālām vajadzībām mācās vispārējās izglītības iestādēs, tika nodrošinātas konsultācijas.

      Pedagogu profesionālās kompetences pilnveides kursos, kas veltīti iekļaujošās izglītības jautājumiem, piedalījās 1453 dalībnieki, bet vēl 864 pedagogiem tika sniegta metodiskā palīdzība un konsultācijas par bērnu ar speciālām vajadzībām sekmīgu iekļaušanu mācību procesā. Pasākumi īstenoti Valsts budžeta apakšprogrammā, un šim mērķim atvēlēti 32 400 eiro.

       Invalīdu un viņu draugu apvienības "Apeirons" vadītājs I. Balodis atzina, ka atbildīgās ministrijas savā starpā pietiekami nesadarbojas. Savukārt attiecībā uz sabiedrības attieksmes maiņu pret cilvēkiem ar invaliditāti ir pāris kampaņas, bet būtu jāseko ārvalstu piemēriem, kur informatīvas kampaņas ir ilgākas un nepārtrauktākas, piemēram, trīs, piecu vai desmit gadu garumā.