Ilgtspējīgas attīstības komisija - Notikumi

         Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas (turpmāk - VARAM) pārstāvis informēja par Veselības ministrijas (turpmāk – VM) projektiem VARAM pārvaldītajās investīcijās. VM ANM plāna 2.1. virziena investīciju ietvaros par kopējo finansējumu 9 987 600 euro apmērā apņēmusies īstenot trīs projektus:

 1. “Ārstniecības procesa datu pārvaldības pilnveidošana”, īsteno Nacionālais veselības dienests, līguma summa - 4 577 650 euro;

 2. “Klīnisko universitāšu slimnīcu onkoloģijas pacienta datu apmaiņas platformas izveide”, īsteno Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca, līguma summa - 4 577 650 euro;

 3. “Informācijas tehnoloģiju infrastruktūras izveide Latvijas iedzīvotāju references genoma glabāšanai un piekļuves nodrošināšanai”, īsteno Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs, līguma summa – 832 300 euro.

 ERAF 1.3.1.3. pasākuma ietvaros VM plānoti 3 308 744 euro kiberdrošības aktivitātēm. Līdzšinējā procesa galvenais trūkums ir bijis tas, ka tajā iztrūka risinājumu un projektu (neatkarīgi no finansējumu avotiem) kopskatu pa pārvaldes nozarēm. Lai to risinātu, tiek ieviesta digitālās pārvaldes arhitektūru plānošana, uzsvaru liekot tieši uz pārvaldes nozaru arhitektūru izstrādi. Šobrīd ir definētas 6. t.s. "horizontālās" jomas, kuru arhitektūras izstrādā un pārvalda VARAM, kā arī 13 pārvaldes nozaru un pārnozaru jomas. Jomu arhitektūru aprakstu izstrāde un saskaņošana ir izvirzīta par obligātu priekšnoteikumu jaunā plānošanas perioda SAM 1.3.1.1. projektu īstenošanas uzsākšanai. Tiek plānots, ka visu jomu (t.sk. Veselības jomas) arhitektūru apraksti būs izstrādāti un izskatīti valsts IKT vadītāju forumā līdz 2025.gada jūnija beigām.

         VARAM šogad pētīs iespēju pakalpojumu pieteikšanas atbalstam piesaistīt pašvaldību sociālo dienestu darbiniekus. Atbilstoši valsts budžeta iespējām un pašvaldību izteiktajām vēlmēm, VARAM aicinās pašvaldības veidot VPVKAC katrā pagastā un pilsētā, izmantojot pašvaldības infrastruktūru – pagasta pārvaldes, bibliotēkas.

         VM informēja par digitalizācijas attīstību veselības aprūpē un digitalizācijas programmu savietojamību. Ministru kabinetā 2023.gada 15.augustā tika apstiprināta Digitālās veselības stratēģija līdz 2029.gadam, tās uzdevums ir uzlabot veselības datu pieejamību, drošību un kvalitāti, veicināt veselības aprūpes pakalpojumu digitālo transformāciju un izveidot vienotu digitālās veselības infrastruktūru, nodrošinot centralizētu datu apmaiņu un integrāciju starp veselības aprūpes iestādēm.  Digitālās veselības ilgtspējīgas ekosistēmas attīstībai un E-veselības politikas īstenošanai 2024.gadā izveidots SIA "Latvijas Digitālās veselības centrs" (LDVC), kas nodrošinās VM resora IKT pārvaldību, t.sk.: - Veselības nozares IS uzturēšana un attīstība - Veselības nozares datu apstrādē izmantojamos standartu un klasifikatoru noteikšana - Metodiskā vadība veselības nozares datu sadarbspējai - Vienota elektronisko datu arhitektūras plānošana un pārvaldība - Nacionālā E-veselības kontaktpunkts - Latvijas dalība Eiropas Veselības datu telpā - Sadarbības sekmēšana ar privāto un akadēmisko sektoru.

          ES fondu 2021.-2027.gada plānošanas perioda 4.1.1.4. pasākums "Veselības aprūpes pārvaldības sistēmas stiprināšana un digitalizācija, attīstot digitālos risinājumus" tiek īstenots, lai veicinātu digitālu veselības nozares datu pieejamību veselības aprūpes un valsts pārvaldes pakalpojumu efektīvāku nodrošināšanu, attīstot valsts IKT risinājumus un pakalpojumus veselības nozarē. Kopējais finansējums - 25 126 735 euro pluss valsts budžets - 3 769 011 euro.

          Komisijas sēdē informāciju par veslības nozares finansējumu digatalizācijā sniedza Latvijas Digitālās veselības centrs, Neatliekamais medicīnas palīdzības centrs, Slimību profilakses kontroles centrs, Veselības inpekcija, Nacionālas veselības dienests, Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs un  Rīgas Austrumu klīn

          Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētājs U. Mitrevics novēlēja veiksmi, lai izdodas izveidotais vienotu datu savietojamības produktu digitālā vidē, kurš nonāktu pie lietotāja saprotamā veidā. Pašlaik veselības dati nav apkopoti vienotā datu bāzē, bet ir svarīgi lietotājam, lai visi veselības dati būtu vienotā datu bāzē.

           Zemkopības ministrija (turpmāk – ZM) pārstāvji iepazīstināja deputātus ar rīcības plāna augu aizsardzības līdzekļu ilgtspējīgai izmantošanai 2019.–2023. gadam izpildi un nākamā plāna izstrādes procesu. Jaunais rīcības plāns 2024.-2028. gadam ir izstrādāts un to šobrīd virza saskaņošanai.

 ZM sniedza informāciju, ka 2022.gadā tika publicēts Eiropas Parlamenta un Eiropas Padomes priekšlikums regulai par augu aizsardzības līdzekļu ilgtspējīgu lietošanu, kas nomainītu spēkā esošo direktīvu. Tomēr 2023.gada izskaņā Eiropas Parlaments priekšlikumu noraidīja un oficiāli to atsauca 2024.gada 6.maijā. Eiropas Komisija tām valstīm, kam bija jāizveido jaunais augu aizsardzības līdzekļu ilgtspējīgas izmantošanas rīcības plāns, ieteica nesteigties ar tā izveidi un pagaidīt jauno regulu, kurā varētu būt noteikti citi rīcības virzieni vai veikti precizējumi.

            ZM informāja par sasniegtiem rezultātiem Eiropas Savienības līmenī un Latvijas līmenī. Par augu aizsardzības līdzekļu lietošanas (turpmāk – AAL) iekārtu pārbaudēm, lietotājiem, apmācībām AAL apritē iesaistītām personām, kā arī par Latvijā izplatīto AAL apjomu uz aramzemes un ilggadīgo stādījumu hektāriem.

            Diskusijas laikā nevalstikās nozares pārstāvji lūdza vairāk iesasitīt citas organizācijas, kā piemēram, Labklājības ministriju un Veselības ministriju, jo augu aizsardzības līdzekļu lietošanas problēma ietekmē ne tikai zemkopības nozari, bet arī sabiedrības veselību. Nevar būt situācija, kurā lauksaimniecības nozare pati izveido nosacījumus, tos pieņem un noraida ārējos iebildumus.

            Tāpēc ZM sākumā rīcības plānu paredz apspriest ar nevalstiskām organizācijām (tupmāk – NVO), bet vēlāk plānota apspriešana arī ar citām organizācijām. Plāna apstiprināšanas termiņš atkarīgs no sarunu ilguma. ZM plāno tuvāko nedēļu laikā sākt jaunā augu aizsardzības līdzekļu ilgtspējīgas izmantošanas rīcības plāna apspriešanu ar NVO.

           Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētājs U. Mitrevics aicināja ZM izskatīt iespēju veicināt augstas tehnoloģijas augu aizsardzības līdzekļu izsmidzināšanas iekārtu lietošanu visās saimniecībās, tā mazinot augu aizsardzības līdzekļu izlietoto apjomu.

           2025.gada 21.februārī Ilgtspējīgas attīstības komisija (turpmāk – Komisija) organizēja augsta līmeņa ekspertu forumu “Augstākā izglītība Latvijas ilgtspējai” (turpmāk – Forums). Foruma mērķis bija pastiprināt augstākās izglītības nozīmi valsts, sabiedrības un ekonomikas ilgtspējīgā attīstībā, ņemot vērā aktuālo globālo situāciju un īstenotās reformas, augstākās izglītības sistēma ilgtspējīgai attīstībai, mijiedarbība ekonomisko attiecību sistēmā (produktivitāte, konkurētspēja, ilgtspēja), augstākās izglītības formula Latvijā: stiprināt spēju iekļauties globālajā izglītības un zinātnes telpā, nodrošinot nacionālās intereses un tiecoties uz starptautiski atzītu izcilību.

            Foruma noslēgumā par katru tematisko bloku tika apkopots kopsavilkums pa punktiem. Forumā piedalījās atbildīgo ministriju un iestāžu, uzņēmumu, kā arī nozaru profesionālo sabiedrisko organizāciju pārstāvji, zinātnes un izglītības institūciju pārstāvji.

            2025. gada 5.martā Komisija sēdē deputāti pārrunāja konferences secinājumus/ kopsavilkuma punktus. Komisijas sēdes diskusijas laikā nevienam nebija iebildumi par foruma noslēguma punktiem.

 Kopsavilkuma punkti.

 Pirmais tematiskais bloks – Augstākās izglītības sistēmas pārmaiņu dinamika un ilgtspēja

 •       Padomēm – jā. Padomju locekļu skaits, funkcijas – lietišķo zinātņu universitātēs un augstskolās, zinātnes universitātēs?

 •       Padomes sekmē universitāšu saikni ar ārpus universitāšu institūcijām. Uz to būtu jātiecas, bet vai tā ir un kā to panākt?

 •       Jāstiprina padomju loma kā sadarbības veicinātājs augstākās izglītības iestādēm savā starpā un starp citām izglītības iestādēm un zinātniskajiem institūtiiem

 •       Ir jāveicina augstskolu un augstskolu padomju stratēģiskā un līderības kapacitāte

 •       Augstskolu padomēm ir proaktīvāk jānāk ar regulējuma un reformu piedāvājumiem, kas balstās kopējās sabiedrības interesēs un jāpalīdz reformu ieviešanā

 •       Padomes ir spēcīga platforma vietējo kopienu un pašvaldību iesaistei, un tas ir jāstiprina

 •       Iekšējās un ārējās birokrātijas samazināšana padomēm un augstskolām atskaitoties dubultā

 Otrais tematiskais bloks – Augstākā izglītība un konkurētspēja

 •       Birokrātijas samazināšana

 •       Finansējuma piesaistīšanas vienkāršošana (ieguldījumiem zinātnē un inovācijām)

 •       Lielāks finansējums zinātnei un inovācijām

 •       Lai veicinātu augstas pievienotās vērtības produktu un pakalpojumu radīšanu, kompetenču centru programmu nosacījumos iekļaut tādu finansējuma saņemšanas kārtību, kas paredzētu sadarbību ar zinātniskajām institūcijām. Programmu sasniedzamajos rezultātos jāiekļauj rādītājs - ietekmes uz vērtības pievienošanu prognozētais iznākums

 •       Jāsakārto īpašuma tiesības izgudrojumiem un izstrādei – zinātniekam pieder, piemēram, 50% no izgudrojuma. Uzņēmēji iegūst izstrādāto (pašu finansēto)  produktu bez izsoles, sakārtot institucionālā intelektuālā īpašuma komercializācijas tiesiskos aspektus

 •       Finansējuma piesaistīšanas vienkāršošana (ieguldījumiem zinātnē un inovācijām) it īpaši TRL4 līdz – TRL6 inovāciju līmeņiem

 Trešais tematiskais bloks – Nacionālās intereses un globālā izcilība augstākajā izglītībā Latvijā: līdzsvara formulas meklējumos

 •       Lielāka elastība angļu valodas lietojumam studiju procesā, bet vienlaikus arī latviešu valodas apguve un integrēšanas sekmēšana akadēmiskajos procesos: līdztekus latviešu valodas programmām – profesionālās studiju programmas angļu valodā ar latviešu valodas saskarsmes un terminoloģijas studiju kursiem, kas paredz iespēju studentiem ārvalstniekiem apgūt latviešu valodu vismaz A2-B1 līmenī, bet Latvijā izglītību ieguvušajiem studentiem – pilnveidotu studiju līmenim atbilstošas terminoloģijas zināšanas un lietošanas prasmes līdzvērtīgi studiju programmām latviešu valodā

 •       Izglītības eksporta potenciāla izmantošana intelektuālai imigrācijai – to sekmētu latviešu valodas apguves iespējas, apgūstot to studiju procesā līdz B1 – B2 līmenim

 •       Labās prakses piemēru popularizēšana un ieviešana visaugstākā līmeņa profesoru piesaistei – piemēram, popularizēt elastīgāku studiju procesa ietvaru, speciālu finansēšanas programmu izveide atlīdzībai

 •       Labās prakses piemēri izcilības pozicionēšanai – veidot un popularizēt studiju apakšprogrammas  (piemēram, kopīgas ar prestīžām ārvalstu universitātēm maģistra, doktora studiju programmas vai apakšprogrammas), atsevišķu izcilu profesoru vai ekspertu studiju kursi

 •       Par zinātnes sasniegumiem un terminoloģiju latviešu valodā: līdztekus zinātnes starptautiskās izcilības sekmēšanai,  paredzēt zinātniskos projektos ar publisku finansējumu lielāku nozīmi terminoloģijas attīstīšanai latviešu valodā un zinātnisko rezultātu popularizēšanu latviešu valodā.

           Diskusijas laikā nozaru pāstāvji lūdza, izstrādājot nākošo plānošanas dokumentu par viedās specializācijas stratēģiju, iekļaut tajā kultūras un radošās industrijas nozares. Tāpat, nozaru pārstāvji ierosināja pievērst uzmanību un ieviest universitātēs gaidu vēstuļu principu no dibinātājiem. Kā arī rast iespēju studentiem strādām vidē, kas saistīta ar studiju izvēli. Pārskatīt reģionālo augstskolu statusu un funkciju definēšanu. Izskatīt iespēju par likuma regulējuma bāzi attiecībā uz ārvalstu profesoru iespējamo atrašanos ievēlētos amatos, nevis piesaistot uz īslaicīgiem sniegumiem. Datu savienošanu starp finansēšanas moduļiem starp uzņēmējiem un pētniecības nozarēm.

                 2025. gada 12.februārī un 26.februārī Ilgtspējīgas attīstības komisijas (turpmāk – Komisija) sēdē deputāti pārrunāja 2025.gada 31.janvāra konferences “Bioloģiskā daudzveidība – cilvēces nākotnei” (turpmāk – konference) kopsavikumu. Konferences mērķis bija attīstīt savstarpējo izpratni un veicināt rīcību bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai Latvijā. Konferencē pārrunāja  bioloģiskās daudzveidības būtību, vērtību, nozīmi, bioloģiskās daudzveidības situāciju Latvijā, tika pārrunāts starptautiskais un nacionālais regulējums, līdzšinējā pieredze un turpmākem soļiem, kā arī praktiskie izaicinājumi bioloģiskās daudzveidības aizsardzībā. Liela uzmanība tika pievērsta jautājumiem par bioloģiskās daudzveidības aizsardzības sistēmu meža zemju pārvaldībā, brīvprātības principu un tirgus mehānismiem bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā.

             Komisijas sēdēs tika aicināti piedalīties atbildīgo ministriju un iestāžu, kā arī vides un nozaru profesionālo sabiedrisko organizāciju, izglītības un zinātnes jomas pārstāvji, kā arī dabas aizsardzības eksperti.

            Diskusijas laikā nevienam nebija iebildumi par konferences noslēguma punktiem, bet lūdza papildināt ar priekšlikumiem no biedrības “Latvijas meža īpašnieku” un vides organizāciju biedrībām. Komisijas deputāti un nevalstisko nozaru pārstāvji diskusijas laikā tika uzsvēra, ka nav pieņemti dokumenti par Latvijas zemes apsaimniekošanas politiku, Meža un saistīto nozaru pamatnostādnes 2021.-2027.gadam un Meža nozares attīstības stratēģija 2030. gadam.

             Komisijas deputāti nolēma nosūtīt vēstuli Ministru prezidentei ar aicinājumu:

•   noteikt vienu atbildīgo ministriju un uzdot izveidot bioloģiskās daudzveidības ceļa karti/vienotu rīcības plānu ņemot vērā konfrencē pieņemtos punktus un noteikt laika grafiku dokumenta izstrādāšanu.

          Pieņemtie rīcības punkti:

• Zinātnē balstītu mērķu noteikšana ES nozīmes biotopu un sugu saglabāšanai un tiesiskā regulējuma pilnveidošana virzībai uz ES nozīmes biotopu un sugu labvēlīga aizsardzības statusa nodrošināšanu.
• Natura 2000 teritoriju tīkla pabeigšana, atbilstoši ekoloģiskiem nosacījumiem jaunu teritoriju izveide un teritoriju paplašinājumi primāri publiskos īpašumos, nodrošinot sugu un biotopu aizsardzību, kā arī konkrētu mērķrādītāju noteikšana katrai Natura 2000 teritorijai dabas vērtību saglabāšanai, to sasniegšanu īstenojot nodrošināta pilnvērtīga komunikācija ar zemes īpašniekiem.
• Ilgtspējīgas attīstības veicināšanai noteikti līdz 30% teritoriju valstī bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai (savstarpējās interešu grupu argumentācijās un diskusijās precizējot procentuālo īpatsvaru, apsaimniekošanas principus) ieskaitot 10% nodrošinājumu no valsts teritorijas stingrai dabas aizsardzībai, un tiesiskā regulējuma pilnveidošana mērķtiecīgam bioloģiskās daudzveidības aizsardzības nodrošinājumam šajās teritorijās.
•  Nacionālā dabas atjaunošanas plāna izstrāde, iesaistot dažādas interešu grupas un veicinot zemes lietojumu ilgtspējīgu pārvaldību.
•  Uzlabota kompensāciju sistēma, ieskaitot dažādu kompensējošu pasākumu attīstība zemju īpašniekiem, veicinot bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu, kā arī sniedzot atbalstu privāto iniciatīvu īstenošanai dabas daudzveidības saglabāšanā un finanšu resursu piesaistē.
•  Pro-aktīvu un efektīvu komunikāciju un izglītības iniciatīvu īstenošana zemes īpašniekiem, citām interešu grupām un sabiedrībā kopumā par bioloģisko daudzveidību, tās aizsardzības plāniem, konkrētiem plānotiem pasākumiem bioloģiskās daudzveidības aizsardzībai dabas teritorijās un ārpus tām.
• Atbalstīt Latvijas STEM pedagogus ar jauniem un inovatīviem izglītības materiāliem, mācību procesā nodrošinātu izglītojamajiem iespēju iesaistīties kosmosa misijās un iegūt praktisku pieredzi darbā ar aktuālajām industrijas tendencēm, kā arī efektīvi izmantotu Eiropas Kosmosa aģentūras piedāvāto finansējumu un līdzfinansējuma iespējas, aicinām nozares ministriju rast iespēju nodrošināt ESERO projekta aktivitāšu līdzfinansējumu Latvijā 120 000 EUR apmērā gadā.
• Novērtēt Latvijas iespējas un ieguvumus arī turpmāk būt starp Eiropas Kosmosa aģentūras biedriem, izveidot nozaru pāresoru sadarbību ar Izglītības un zinātnes ministriju, Aizsardzības ministriju, Iekšlietu ministriju, Ekonomikas ministriju un citām ministrijām.