Ilgtspējīgas attīstības komisija - Notikumi

Valsts kancelejas pārstāvji iepazīstināja Ilgtspējīgas attīstības komisijas deputātus ar Nacionālais attīstības plāns 2021.-2027. gadam, mērķu sasniegšanas progresu un ziņojumu par Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas līdz 2030. gadam un nacionālā attīstības plāna 2021.–2027. gadam īstenošanu un valsts ilgtspējīgu attīstību. Nacionālo attīstības plānošanas dokumenta īstenošanas un Latvija2030 mērķu sasniegšanas progresa novērtējuma metodikā tiek izmantots mērķa indikatora grafiskais novērtējums. Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030. gadam ietver septiņus stratēģisko mērķu indikatorus. Divi no tiem ir kompleksi starptautiskie valstu reitingi, bet pārējie pieci indikatori raksturo demogrāfijas, ekonomisko aktivitāti, ienākumu līmeni un ienākumu nevienlīdzību, dabas resursu patēriņu.

 Secināms, ka Latvijas vieta pēdējos četros gados tautas attīstības indeksa valstu rangu sarakstā tikpat kā nav mainījusies, kas liecina par to, ka nepieciešamas papildu pūles un ieguldījumi izglītības un veselības nozarēs, kā arī tautsaimniecības izaugsmē. Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2030. gadam kā stratēģiskais mērķis tika ietverts arī globālās konkurētspējas indekss, paredzot, ka šī indeksa valstu rangā Latvija 2030. gadā būs augstāk par četrdesmito vietu pasaulē. Pēc 2020. gada nav pieejama informācija par globālās konkurētspējas indeksa aprēķiniem, tādēļ šis rādītājs Latvijas tautsaimniecības konkurētspējas novērtēšanai vairs nav pieejams.

  Nacionālā attīstības plāna NAP2027 ietvaru veido četri stratēģiskie mērķi: produktivitāte un ienākumi, vienlīdzības iespējas, sociālā uzticēšanās un reģionālā attīstība. NAP2027 rīcības virzieni progresa kopsavilkumā var redzēt, ka no 146 vērtējumiem 58 (39.7%) ir vērtējami labi, 22 (15.1%) virzība uz mērķi ir pozitīva, tomēr nepietiekama, 15 (10.3%) virzība uz mērķi nenotiek, indikatora vērtība svārstās ap bāzes vērtību, 10 ( 6.8%) virzība ir pretēja mērķim, mērķa sasniegšanas varbūtība zema, 25 (17%) virzība ir diametrāli pretēja mērķim, mērķa sasniegšana nebūs iespējama un 16 (11%) virzība nav novērtējama, jo nav pieejami jaunāki dati. NAP2027 stratēģisko mērķu sasniegšanā vairākumā gadījumu ir virzība uz mērķu sasniegšanu, tomēr satraukumu rada, ka IKP uz vienu iedzīvotāju salīdzinājumā ar ES vidējo rādītāju pieaug lēni un tikai pakāpeniski notiek sociālekonomiskā izlīdzināšanās (kohēzija) ar attīstītākajām ES dalībvalstīm. Vājākais sniegums redzams rīcības virzienu «Stipras ģimenes paaudzēs» un   «Kapitāls un uzņēmējdarbības vide» mērķu sasniegšanā. Ievērojami samazinās dzimstības radītāji, kā iemesls varētu būt nedrošības sajūta sabiedrībā (Covid-19 pandēmijas periods, ekonomikas sabremzēšanās, Krievijas pilna mēroga uzbrukums Ukrainai, ģeopolitiskā situācija). Nepietiekama un sarūkoša banku kreditēšana, kā arī vāji attīstītais kapitāla tirgus traucē investīciju piesaisti uzņēmējdarbības paplašināšanai un kavē straujāku tautsaimniecības attīstību. Jābūt mērķtiecīgākai politikai sabiedrības savstarpējās uzticēšanās palielināšanai un nabadzības riska un nevienlīdzības (ienākumu, teritoriālās) mazināšanai. Vairāk, kā pusei (54,1%) NAP mērķu ir augsta sasniegšanas varbūtība, vienlaikus mērķtiecīgāka politika jāīsteno un vairāk resursu jāvelta rīcības virzienos "Uz cilvēku centrēta veselības aprūpe", "Stipras ģimenes paaudzēs", "Kvalitatīva, pieejama, iekļaujoša izglītība", "Kapitāls un uzņēmējdarbības vide" un "Daba un vide – zaļais kurss", kuros ir lielākais negatīvo attīstības tendenču īpatsvars.

 Informēja, ka 2024.gada 13.jūnijā Ministru prezidente Saeimā ziņos par Ministru kabineta paveikto un iecerēto darbību un par Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas līdz 2030. gadam un nacionālā attīstības plāna 2021.–2027. gadam īstenošanu un valsts ilgtspējīgu attīstību.

Ekonomikas ministrijas analītiskas dienesta vadītāja D. Zīle, iepazīstināja deputātus ar Latvijas ekonomikas aktualitātēm 2024.gadā. Viņa cer, ka Latvija tuvāko 3 – 5 gadu būs zaļākā, ilgtspējīgākā un pārtikušāka valsts. Lai runātu, par ekonomikas izaugsmi ir jābūt piesardzīgiem, tāpēc, ka pastāv ģeopolitiskās situācijas nenoteiktība un dažādi riski. Pret iepriekšējo gadu iekšzemes kopprodukts ir pieaudzis +1,8%, mājsaimniecības patēriņš +2,0%, investīcijas +3,5%, EKSPORTS +1,5%, imports +2,2%. Situācija darba tirgū saglabājas saspringta, jo darba tirgu arvien vairāk ietekmē darbaspēka novecošanās. Ilgtspējīgas ekonomikas izaugsme ir balstīta uz maksātspējīgākiem mērķa tirgiem. Latvijas lielākais tirdzniecības partneris ir Eiropas Savienība. Šobrīd Latvija uz ES eksportē 68 % un importē no ES 81% preces.             Lai nodrošinātu ekonomikas ilgtspējīgu attīstību, ir jādomā par resursu pārdali, par labu, produktīvākiem, augošiem, eksportējošiem uzņēmumiem un dotu iespēju ikvienam pārorientēt darbību uz jaunākām un produktīvākām lietām, kas dodu lielāku pievienoto vērtību. Ir izaicinājums identificēt tos, kuri ir gribošāki un varošāki kaut ko darīt un sniegt viņiem nepieciešamo atbalstu. Piemēram, LIAA piedāvā mērķētās atbalsta programmas.

 Latvijai ir nepieciešams mērķētas investīcijas un mērķētas darbības, ekonomikas struktūras pārmaiņas par labu augstākas pievienotās vērtības aktivitātēm. Tas nozīmē daudzas sīkas, praktiskas lietas. Strukturālais bezdarbs sastāda uz šo brīdi no 3% līdz 5%, tie ir cilvēki, kuriem prasmes un iemaņas ir novecojušas, viņi nevar atrast darbu, un tāpēc viņiem ir nepieciešami kaut kādi papildu atbalsta pasākumi, lai viņi spētu iesaistīties darba tirgū.

 Pēc EM domām ilgtspējīgai Latvijas izaugsmei ir svarīga produktivitātes pieaugumā balstīta ekonomikas izaugsme, eksports un ārējā tirdzniecība, līdzsvarota reģionu attīstība, iespējas realizēties visām sabiedrības grupām un mūžizglītība.

2024. gada 22. maijā Dabas fonds un atbildīgās institūcijas deputātu par nepieciešamību izveidot Pasaules Latvijas ūdeņu ilgtspējas ceļa karti. 2024.gada 10.maijā Saeimā notika ekspertu un politikas “Latvijas ūdeņu ilgtspēja un kā?”, kuras mērķis bija iepazīstināt ar politiķu konferenci par šābrīža veidošanās problēmām, kas saistītas ar ūdens kvalitāti un resursiem, kā arī noteikt konkrētus pasākumus šo problēmu risināšanai. Pieaicināti bija vides un ūdens eksperti, kas sniedz pārskatu par pašreizējo situāciju iekšzemes ūdeņos un jūras teritorijā, galvenās problēmas identificējot iespējamos risinājumus – gan praktiski, gan leģislatīvus.

Komisijas dienesta dzīvnieku ministrijas Pasaules Dabas fonda, Klimata un enerģētikas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Zemkopības ministrijas, Valsts vides, Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra, Baltijas “Vides Foruma”, Pārtikas drošības, veselības un vides zinātniskās institūta “ BIOR” pārstāvji. 

 Minētie pārstāvji kvalitātes loģiski, ka Latvijā ir 1500 upju 2000 ezeru, kuros tiek mērīts ūdens parametri gan fizikāli ķīmiskie, gan bioloģiskie, gan hidromorfoloģiskie. Tikai 1/3 šajā ūdens tilpnē ūdens stāvoklis ir vērtējams labi. Tas skaidrojams, ka 95% no iekšējiem ūdeņiem nevienā normatīvajā aktā nav noteikts valdītājs, ne apsaimniekotājs, viss notiek kampaņā, stihiski. Civillikumā noteikts, ka 0,34% upju un vairāk nekā 4% ezeru ir publiskie ūdeņi, bet visi pārējie ir privātie ūdeņi. būtu noteikts normatīvais regulējums par 95% iekšzemes ūdeņu. Satraucošs fakts, ka Latvija atpaliek no vidējā rādītāja Eiropā un galvenās problēmas visas un piesārņojums.

Diskusijas laikā jāiekļauj, ka svarīgi ir izveidot saldūdens virszemes ūdensobjektu pārvaldības karti Latvijā, kurā ietverta noteiktau ceļu ilgtspējīgas ūdens ekosistēmas dabas kapitāla attīstībai, interešu pušu iesaisti, politikas dokumentu un tiesiskā regulējuma jautājuma pilnveidošanu, dabas daudzveidības saglabāšanas un atjaunošanas piesārņojuma pasākumus, pastiprināšanu, ilgtspējīgu izmantošanu veicināšanu uc aspektus.

Latvijas ūdeņu ceļa kartei ir jābūt dinamiskai un pielāgojamai, mainīgās vides prasībām, tehnoloģiskajām sasniegumiem un sabiedrības vajadzībām. Lai būtu saldūdens apsaimniekošana Latvijā, liela būtu nepārtraukta novērtēšana un pielāgošana, aktīvs dialogs ar sabiedrības grupām, varēs sniegt atbalstu mērķu īstenošanai.

to situāciju situāciju, Parlamenta ziņojumu vēstuli Ministru prezidentei ar lūgumu:

·         noteikt vienu institūciju, kura būtu atbildīga par Latvijas ūdeņu ilgtspēju:

·         izstrādāt ceļa karti iekļaujot minētos punktus;

Ieinteresēto pušu apzināšana, iesaiste jeb apvienošana ar mērķi nodrošināt ūdens labu ekoloģisko stāvokli

•  Iesaistītās attiecīgās personas, kuras var ietekmēt valsts institūcijas, pašvaldības vietējās kopienas, NVO, zinātnieku un zemes īpašniekus.
•    Piedalīties kopējās pētniecības projektus, datu apmaiņas un stāvokļa novērtēšanas iniciatīvas.
•  Uzturēt politikas dialogus, lai veicinātu reģionālo sadarbību pārrobežu piesārņojuma mazināšanā un ilgtspējīgu ūdens resursu izmantošanā.
•   Izvērtēt iespējas jaunu modeļu ieviešanai – piemēram, 'catchment office' pieeja, kas tiek izmantota Dānijā, Zviedrijā, Somijā, lai upju baseina līmenī ieviestu upju baseina apsaimniekošanas plānus.

Politikas plānošanas dokumentu un tiesiskā regulējuma pilnveidošana

•   Pilnūdens apsaimniekošanu saistībā ar politikas dokumentiem, to sistēmu tiesisko statusu, kas nosaka pušu pienākumus un dokumentu sagatavošanā un īstenošanā.
•  Iestrādāts normatīvos aktos regulējumu, ka ūdens ir visas sabiedrības resurss, kas nosaka tā koplietošanas pienākumus, tiesības un atbildību.
•   Noteikt vides mērķus, t.sk. laba ūdens ekoloģiskā stāvokļa nepasliktināšanos vai sasniegšanu, kā valsts vispārējos saistošos mērķus.

  Pilnveidot normatīvajos aktos noteiktās ūdens pārvaldības un apsaimniekošanas atbildības neatkarīgi no tā publiskā vai privātā piederības vai lietošanas statusa.

Dabas daudzveidības saglabāšanas un atjaunošanas prioritātes piešķīrums

•  Piešķirt prioritāti ūdenstilpju saglabāšanas un atjaunošanas (tieši un savienības iesaistītās institūcijas stratēģiskie mērķi un darba plāni, starptautiskā un nacionālā finansējuma apzināšanas un pieejamības pasākumi)

Piesārņojuma novēršana un kontrole:

•   Pastiprināt pasākumus, t.sk. Princips “piesārņotājs maksā” pielietojumu, lai mazāku punktveida un difūzo piesārņojumu,paliktu lauksaimniecības piezīmi, rūpniecisko piesārņojumu un komunālos notekūdeņus.
• ü  Veicināt labākās pārvaldības un apsaimniekošanas prakses un tehnoloģiju ieviešanu, lai izmantotu dažādu avotu radīto piesārņojumu.

Ilgtspējīga ūdens izmantošana:

•   Veicināt ūdens taupīšanas praksi un izmantot ūdens lauksaimniecībā, rūpniecībā un mājsaimniecībās.

Uzraudzība un izpēte:

•  Nodrošināt pietiekamu kvalitātes finansējuma ūdensobjektu monitoringu, lai laicīgi un efektīvi varētu risināt ūdenstilpju problēmas
•  Atbalstīt zinātnisko izpēti, lai pilnveidotu zināšanas un risinātu jaunas problēmas saldūdens apsaimniekošanā, piemēram, klimata pārmaiņu ietekmi uz ūdens ekosistēmām, jauno ķīmisko vielu, t.sk. farmaceitisko ietekmi uz ūdens vidi.

Zināšanu pilnveidošana

•   Veicināt sabiedrības, t.sk. vietējās kopienas nozīmes saldūdens saglabāšanas un ilgtspējīgas ūdens apsaimniekošanas prakses.

Starptautiskā sadarbība :

•   Sadarboties ar kaimiņvalstīm un starptautiskām organizācijām, lai risinātu pārrobežu kopīgās un saturiski līdzīgās problēmas ūdensobjektu pārvaldībā.
•   Piedalīties kopējās pētniecības projektus, datu apmaiņas un stāvokļa novērtēšanas iniciatīvas.
•   Uzturēt politikas dialogus, lai veicinātu reģionālo sadarbību pārrobežu piesārņojuma mazināšanā un ilgtspējīgu ūdens resursu izmantošanā.
•    Izvērtēt iespējas jaunu modeļu ieviešanai – piemēram, 'catchment office' pieeja, kas tiek izmantota Dānijā, Zviedrijā, Somijā, lai upju baseina līmenī ieviestu upju baseina apsaimniekošanas plānus. 

Adaptīvā pārvaldība un pārskatīšana:

•   Izmanto adaptīvu pārvaldības noteikumus, lai regulāri pārskatītu un pielāgotu saldūdens apsaimniekošanas politikas dokumentus, uz jaunu informāciju un mainīgiem materiāliem.
• Uzraudzīt un  īstenot pasākumu efektivitāti un vajadzības pārskatīt ilgtermiņa politiku, lai sasniegtu ilgtspējas mērķus.

     Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (turpmāk – VARAM) pārstāve J. Butņicka iepazīstināja komisijas deputātus ar reģionālo politiku Latvijā 2021. – 2027. gadam: paveikto un plānoto. Reģionālās politikas mērķis ir visu reģionu potenciāla attīstība un sociālekonomisko atšķirību mazināšana, stiprinot to iekšējo un ārējo konkurētspēju, kā arī nodrošinot teritoriju specifikai atbilstošus risinājumus apdzīvojuma un kvalitatīvas dzīves vides attīstībai. Ir izvirzīti divi apakšmērķi uzņēmējdarbības vides uzlabošana reģionos un pakalpojumu efektivitātes uzlabošana reģionos. Latvijas reģionālās politikas ilgtermiņa mērķis ir samazināt IKP uz vienu iedzīvotāju atšķirību starp reģioniem. Četru mazāk attīstīto plānošanas reģionu (Latgales, Vidzemes, Zemgales, Kurzemes) vidējais IKP uz vienu iedzīvotāju līmeni pret augstāk (Rīgas) attīstīto plānošanas reģionu sasniedz 75%. Mazāk attīstīto plānošanas reģioni vidēji ir auguši straujāk nekā Rīgas reģions. IKP kopējais apjoms vidēji audzis par 18% no 2018. gada Vidzemē, Kurzemē, Zemgalē, Latgalē un IKP uz vienu iedzīvotāju vidēji audzis par 22% no 2018. gada. Reģionālās politikas pamatnostādnēs 2021.–2027. gadam pieprasītais finansējums ir 1,513 milj. eiro, un piešķirtais apjoms ir 695 milj. eiro, tas ir finansēts no ES fondiem un valsts budžeta pasākumiem.

       VARAM atbildības jomu investīciju finansējums pašvaldībām (2021–2027) ir paredzēts 479.4 milj. eiro, to paredzēts izlietot uzņēmējdarbības vides attīstībai, viedas pašvaldībās - 277.9 milj. eiro, mobilitātei, publiskā ārtelpai un klimata pārmaiņu politikai - 99.2 milj. eiro, pakalpojumu efektivitātes uzlabošanai, t.sk. energoefektivitāte - 97.9 milj. eiro un pakalpojumu efektivitātes uzlabošanai, t.sk. energoefektivitātei - 4.4 milj. eiro.

             Pastāv lielas reģionālās attīstības atšķirības. Reģionos ar augstāku IKP uz 1 iedzīvotāju ir lielāks kapitālieguldījumu apjoms. Bruto kapitālieguldījumi starp Rīgas reģionu un Latgales reģionu atšķiras līdz pat 13 reizēm. VARAM uzsvēra, ka reģionālā politika ir starpnozaru atbildība. Svarīgs ir nozaru ministriju ieguldījums reģionālās politikas mērķa sasniegšanā. Nav pietiekams finansējums atbilstoši Reģionālas politikas pamatnostādnēs plānotajam finansējuma apmēram – attiecīgi nebūs iespējams pilnā mērā sasniegt Reģionālas politikas pamatnostādnēs noteiktos rezultātus, kā arī Nacionālā reģionālās attīstības fonda trūkums – reģionālās politikas pasākumi tiek īstenoti ar ES fondu finansējumu.

 Ministru kabinetā līdz 2025.gada 1.jūlijam ir jāiesniedz vidusposma novērtējuma ziņojums par Reģionālās politikas pamatnostādnēm 2021.-2027. gadam.

             Plānošanas reģionu pārstāvji uzsvēra, ka iztrūkst pamatnostādnēs kopējais finansējums un ir grūti atrast līdzekļus līdzfinansējumam no pašvaldību budžetiem. Svarīgs jautājums ir Austrumu pierobežas ekonomiskā izaugsme un drošība, kā arī Nacionālā reģionālās attīstības fonda izveide. Vajadzētu pilnveidot nosacījumus valsts aizdevumiem pašvaldībām, jo šobrīd tā ir ļoti kritiska.

             Komisijas deputāti uzsvēra, ka pašvaldību rocība, lai īstenotu projektus nav tikai pašvaldību problēma, bet kopumā Latvijas valsts attīstības problēma. Ja ir nauda ko varētu investēt, bet nevaram apgūt, jo nav pietiekams līdzfinansējums, ir grūti runāt par konkurētspēju un attīstību.