Ilgtspējīgas attīstības komisija - Notikumi

        Valsts kancelejas Pārresoru koordinācijas departamenta pārstāvji informēja par priekšlikumiem attīstības plānošanas sistēmas izmaiņām. Plānošanas dokumentu veidus un savstarpējo hierarhiju nosaka Attīstības plānošanas sistēmas likums. Attīstības plānošana ir principu, mērķu un to sasniegšanai nepieciešamās rīcības (tai skaitā, finansējuma piesaistes) izstrāde nolūkā īstenot politiski noteiktas prioritātes un nodrošināt sabiedrības un teritorijas attīstību. Izmaiņas noteiks attīstības plānošanas saskaņošanu ar jauno četrgadu budžeta ciklu, notiks virzība uz sniegumā balstītu budžeta veidošanu (performance based budgeting) un lietotāju (politikas plānotāju, politiķu, sabiedrības) pieprasījums sistēmas vienkāršošanai. Plānošanas sistēmas izmaiņu mērķis ir caurspīdīga un mērķtiecīgāka politikas rezultātu un resursu pārvaldība nozarēs, sistēmas vienkāršošana (dokumentu veidi, saturs, procesi) un līdzsvars starp politikas ambīcijām un pieejamiem resursiem. Sagaidāma politikas rezultātu (snieguma) sasaiste ar finansējuma plānošanu un izlietojumu, efektīva monitoringa sistēma - sniegumā balstīta budžeta veidošana, resursu ekonomija un birokrātijas mazināšana (dokumentu skaits, dokumentu saturs, saskaņošanas procesi utt.). Piedāvājums ieviest rīcībpolitiku plānošanu trīs posmos: ilgtermiņa (līdz 25 gadu periodam), vidējā termiņa (līdz 8 gadu periodam) un īstermiņa (līdz 4gadu periodam).   ………Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija (turpmāk – LIAS) (līdz 25 gadu periodam) un nozaru stratēģija, kur būtu iekļautas valsts attīstības vīzija un 2-5 makrolīmeņa stratēģiskie mērķi, ilgtermiņa prioritātes (piemēram, cilvēkkapitāla attīstība, ekonomikas attīstības scenāriji, finanšu ilgtspējas jautājumi u.c.) un telpiskās attīstības perspektīva, katras prioritātes politikas mērķi un sasniedzamie rezultāti, politikas izmaiņas, iespējamie virzieni un ilgtermiņa stratēģiskie projekti.

       Nacionālais attīstības plāns (turpmāk – NAP) (līdz 8 gadu periodam) būtu fokusēts uz LIAS stratēģisko mērķu un prioritāšu īstenošanu un politikas rezultātu  sasniegšanu vidējā termiņā, horizontālās un sektorālās prioritātes, katras prioritātes politikas mērķi un sasniedzamie rezultāti, rīcības virzieni un uzdevumi, stratēģiskie projekti, atbildīgās institūcijas, indikatīvais finanšu plānojums ārvalstu investīciju līdzekļu  un valsts budžeta finansējumam.

        Attīstības plānošanas sistēmā, kā ilgtermiņa plānošanas dokuments būtu nozaru stratēģijas. Stratēģija ir īss vizionārs plānošanas dokuments par iespējamo politikas attīstību/izmaiņām/mērķiem konkrētā politikas jomā ar aplēsēm par indikatīvo finanšu ietekmi un avotiem. Stratēģijas izstrāde ir ministrijas izvēle par politikas iniciatīvām attiecīgajā jomā. Stratēģijas saturs (vīzija, politikas rezultāti, virzieni un galvenās izmaiņas, stratēģiskie projekti) vēlāk tiek integrēts nozaru politikas plānos.

       Galvenās izmaiņas būtu, ka NAP ir pamatdokuments ne tikai ES fondu plānošanai, bet arī valsts budžeta veidošanai nozaru griezumā. Atteikšanās no pamatnostādnēm. Stratēģijas kā ministrijas iniciatīva vai ES politiku ieviešanas instruments. Nozaru plāni (4 gadiem) kā centrālais elements efektīvai attīstības  un budžeta plānošanas sasaistei.

        Izmaiņas noteiks pāreju uz 4 gadu budžeta ciklu, potenciāli būs 8 gadu vidēja termiņa plānošanas cikls, attīstības plānošanas dokumentu mērķi un politikas rezultāti kā pamats politikas un budžeta izdevumu efektivitātes mērījumiem, digitālo risinājumu ieviešana attīstības plānošanas sistēmā - valsts pārvaldes darbības un politiku rezultātu portāls.

        Ilgspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētājs U. Mitrevics saka lielu paldies par sniegto informāciju un ierosina šo jautājumu atkārtoti skatīt komisijā rudens sesijā.

       2025.gada 21.februārī Ilgtspējīgas attīstības komisija organizēja augsta līmeņa ekspertu forumu “Augstākā izglītība Latvijas ilgtspējai”. Foruma mērķis bija pastiprināt augstākās izglītības nozīmi valsts, sabiedrības un ekonomikas ilgtspējīgā attīstībā, ņemot vērā aktuālo globālo situāciju un īstenotās reformas. Pievēršot lielāku uzmanību augstākās izglītības sistēmas ilgtspējīgai attīstībai, mijiedarbībai ekonomisko attiecību sistēmā, gan produktivitātei, gan konkurētspējai,gan ilgtspējai. Nosakot, ka augstākās izglītības formula Latvijā ir stiprināt spēju iekļauties globālajā izglītības un zinātnes telpā, nodrošinot nacionālās intereses un tiecoties uz starptautiski atzītu izcilību.

   2025.gada 5.martā komisijas deputāti nosūtīja vēstuli Ministru prezidentei ar lūgumu izvērtēt un nosūtīt atbidīgajām ministrijām darbam foruma noslēguma pieņemtos trīs tematiskos bloku punktus.

        Izglītības un zinātnes ministrijas (turpmāk – IZM) pārstāvji iepazīstināja komisiju ar foruma “Augstākā izglītība Latvijas ilgtspējai” ieteikumu ieviešanas gaitu. Pirmajā tematiskajā blokā augstākās izglītības sistēmas pārmaiņu dinamika un ilgtspēja nosakot, ka augstskolu padomes ir kā stratēģiskās vadības dzinējspēks. Nosakot padomju locekļu skaita pārskatīšanu, birokrātijas mazināšanu padomēs un augstskolās – pāreja uz institucionāla līmeņa reformām, padomju stratēģiskā un līderības kapacitātes pēctecības nodošana. No otrā tematiskā bloka augstākā izglītība un konkurētspēja IZM pievērsīs lielāku uzmanību birokrātijas mazināšanai, konkrētāk institucionālas reformas vidēja termiņa plānošanā. Finansējuma piesaistīšanas vienkāršošanai un intelektuālajam īpašumam, konkrētāk par noteikumiem komercializācijai. Finansējuma nodrošināšana zinātnei - tiek skatīta ik gadu valsts budžeta ietvaros.

        Trešais tematiskais bloks nacionālās interes un globālā izcilība augstākajā izglītība Latvijā: līdzsvara formulas meklējumos. Lielāka elastība angļu valodai līdzsvarā ar latviešu valodas saglabāšanu – tiek gatavoti grozījumi valsts augstākās standartā un regulējumā saistībā ar ārvalstu studentiem; (īsā cikla profesionālās augstākās izglītības programmas – 20%, pirmā - 30%, otrā - 40 un trešā cikla - 50 augstākās izglītības programmas). Paredzot zinātniskos projektos ar publisko finansējumu terminoloģijas attīstīšanai latviešu valodā – VPP "Letonika" uzdevumi paredzēti t.sk.: mūsdienu latviešu valodas attīstības un lietojuma izpēte un latviešu valodas tehnoloģiju izpēte un attīstība.

       Ekonomikas ministrijas pārstāve informēja, ka ministrija visu laiku domā par cilvēkkapitāla attīstību Latvijā, bet norādīja, ka foruma punkti ministrijā nav izskatīti. Foruma minētos punktus plāno izskatīt Cilvēkkapitāla attīstības padomē.

       Tāpat arī Labklājības ministrija nevarēja informēt komisiju par forumā pieņemtiem punktiem, jo ministrija plāno to izskatīt Cilvēkkapitāla attīstība spadomē.

        Ilgtspējīgas attīstības komisjas deputāti saka lielu paldies Izglītbas un zinātnes ministrijai par izsmeļošu skaidrojumu.

        Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētājs U. Mitrevics norādīja, ka komisija atkārtoti skatīs šo jautājumu rudens sesijā. Jo svarīgi ir augstākās izglītības sistēmas uzlabojumi, par to, kā piedāvāt uzņēmējiem, augstākai eksporta spējai, pievienotās vērtības radīšanai, labāk sagatavotus studentus un veicināt augstas pievienotās vērtības produktu un pakalpojumu radīšanu, un globālajā augstākās izglītības piedāvājuma sacensībā neaizmirst nacionālās un valstiskuma intereses.

        Viedās administrācija un reģionālās attīstības ministrijas (turpmāk – VARAM) pārstāve D. Vilkaste iepazīstina deputātus ar ceļa karti par bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu Latvijā ieviešanas gaitu.

         Saeimā 2025.gada 31.janvārī notika ekspertu un politikas veidotāju konference “Bioloģiskā daudzveidība – cilvēces nākotnei”. Konferences noslēgumā tika pieņemti seši rīcības punkti. VARAM ir atbildīgā ministrija, kura turpmāk strādā ar rīcības punktiem par Bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu Latvijā.

        Pirmais rīcības punkts: zinātnē balstītu mērķu noteikšana ES nozīmes biotopu un sugu saglabāšanai un tiesiskā regulējuma pilnveidošana virzībai uz ES nozīmes biotopu un sugu labvēlīga aizsardzības statusa nodrošināšanu. VARAM ir plānojusi aizsardzības (apsaimniekošanas) pasākumu noteikšana katrai Natura 2000 teritorijai, pamatojoties uz katras teritorijas aizsardzības mērķiem un sugu un biotopu ekoloģiskajām prasībām. VARAM domā par Natura 2000 teritoriju dabas plānu  izstrādi un individuāliem aizsardzības un izmantošanas noteikumiem. Šobrīd izstrādes procesā ir noteikumu sagatavošana sešām Natura 2000 teritorijām. Paredzēti grozījumi Sugu un biotopu aizsardzības likumā paredzot virzību uz atbilstošu apsaimniekošanu un saglabāšanas pasākumiem. Kā arī paredzēts Putnu un Biotopu  direktīvas  ziņojumi  Eiropas Komisijai par īpaši aizsargājamo sugu un biotopu stāvokli.

        Otrais rīcības punkts: Natura 2000 teritoriju tīkla pabeigšana, atbilstoši ekoloģiskiem nosacījumiem jaunu teritoriju izveide un teritoriju paplašinājumi primāri publiskos īpašumos, nodrošinot sugu un biotopu aizsardzību, kā arī konkrētu mērķrādītāju noteikšana katrai Natura 2000 teritorijai dabas vērtību saglabāšanai, to sasniegšanu īstenojot nodrošināta pilnvērtīga komunikācija ar zemes īpašniekiem.

        VARAM plāno nodrošināt īpaši aizsargājamo teritoriju Natura 2000 noteikšanu biotopiem: veci vai dabiski boreāli meži, veci jaukti platlapju meži, staignāju meži, nogāžu un gravu meži, purvaini meži un aluviāli meži (aluviāli krastmalu un palieņu meži) ( Zemkopības ministrijas priekšlikumi). Plāno sagatavot grozījumus Ministru kabineta noteikumos, ar kuriem tiks noteiktas aizsargājamās jūras teritorijas biotopa 1170 Akmeņu sēkļi jūrā aizsardzībai (novēršot pret Latviju ierosināto pārkāpumu procedūru). Kā arī LIFE projekts: «Jūras aizsargājamo biotopu izpēte un nepieciešamā aizsardzības statusa noteikšana Latvijas ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā».

        Trešais rīcības punkts: Ilgtspējīgas attīstības veicināšanai noteikti līdz 30% teritoriju valstī bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai (savstarpējās interešu grupu argumentācijās un diskusijās precizējot procentuālo īpatsvaru, apsaimniekošanas principus) ieskaitot 10% nodrošinājumu no valsts teritorijas stingrai dabas aizsardzībai, un tiesiskā regulējuma pilnveidošana mērķtiecīgam bioloģiskās daudzveidības aizsardzības nodrošinājumam šajās teritorijās.

        VARAM paredzējusi sagatavot informatīvo ziņojumu par Latvijas priekšlikumiem Eiropas Savienības Bioloģiskās daudzveidības stratēģijas 2030 mērķu sasniegšanai, nodrošinot līdz 30% Latvijas teritorijas bioloģiskās daudzveidības aizsardzībai, tostarp  līdz 2030. gadam  ietverot 10% stingri aizsargātās platības, un nosakot jaunas īpaši aizsargājamas dabas teritorijas. Tiks veikta informācijas analīze par esošajām teritorijām, kurās noteiktie ierobežojumi vienlaikus veicina arī bioloģiskās daudzveidības mērķu sasniegšanu (aizsargjoslas, pilsētu meži u.c.). 

       Ceturtais rīcības punkts: Nacionālā dabas atjaunošanas plāna izstrāde, iesaistot dažādas interešu grupas un veicinot zemes lietojumu ilgtspējīgu pārvaldību.

       VARAM plāno izstrādāt Nacionālais dabas atjaunošanas plānu, ar precīzu un detalizētu pasākumu plānojumu līdz 2030. gadam, paredzot plānu pārskatīt 2032. gadā, nosakot stratēģiskos virzienus uz 2040. un 2050. gadu. Plāns plānots iesniegt līdz 2026.gada 1.septembrim un gala versiju līdz 2027.gada 1.septembrim. Plānā tiks ietverti kvantitatīvi dati par atjaunojamām platībām, telpiski dati, kur attiecināms. Precīzs pasākumu plānojums līdz 2030. gadam, stratēģiskie virzieni uz 2040. un 2050. gadu salāgājot ar atjaunojamo energoresursu apguves teritoriju plānu. Nodrošinot sabiedrības iesaisti kā stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma procesā.

       Piektais rīcības punkts: Uzlabota kompensāciju sistēma, ieskaitot dažādu kompensējošu pasākumu attīstība zemju īpašniekiem, veicinot bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu, kā arī sniedzot atbalstu privāto iniciatīvu īstenošanai dabas daudzveidības saglabāšanā un finanšu resursu piesaistē.

        VARAM paredz grozījumus likumā "Par kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem aizsargājamās teritorijās", nosakot jaunus kompensāciju veidus; ( sadarbībā ar ZM un LVM). Izvērtējot nepieciešamību sagatavot grozījumus normatīvajos aktos, lai akciju sabiedrība "Latvijas valsts meži" varētu īstenot zemes atpirkšanu/maiņu  kā kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem. Izvērtējot nepieciešamību izstrādāt kompensācijas tirgus mehānismu par bioloģiskās daudzveidības kredītu sistēmu. Iespēju izvērtēšana izstrādājot atbalsta programmu zemes īpašniekiem, veicinot zemes īpašnieku iesaisti bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā un klimata mērķu sasniegšanā. Kā arī alternatīvi priekšlikumi kompensāciju sistēmas pilnveidei, izvērtējot realizēto inovatīvo kompensāciju mehānismu zemes īpašniekiem – brīvprātīgo (līgumisko) bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas pilotprogrammu “Ziedu pļavas” un “Dzīvais mežs”  darbības rezultātus.

        Sestais rīcības punkts: Pro-aktīvu un efektīvu komunikāciju un izglītības iniciatīvu īstenošana zemes īpašniekiem, citām interešu grupām un sabiedrībā kopumā par bioloģisko daudzveidību, tās aizsardzības plāniem, konkrētiem plānotiem pasākumiem bioloģiskās daudzveidības aizsardzībai dabas teritorijās un ārpus tām.

       VARAM informē, ka notiek dabas aizsardzības plānu izstrādes process. Svarīga ir sabiedrības iesaiste jaunu īpaši aizsargājumu teritoriju veidošanā un aizsardzības režīma noteikšanā. Ar sabiedrības izglītošanu nodarbosies Vides aizsardzības fonds. Dabas aizsardzības pārvaldes un Dabas muzeja  ikgadējas kampaņas/iniciatīvas, infografikas, kuru mērķis ir pievērst sabiedrības uzmanību par Latvijas dabā atrodamo vērtību saglabāšanu kā arī Life projektu aktivitātes.

       Ilgtspējīgas attīstības komisija nolēma rudenī atkārtoti uzklausīt VARAM, lai uzklausītu informatīvo ziņojumu ar Latvijas priekšlikumiem Eiropas Savienības Bioloģiskās daudzveidības stratēģijas mērķu sasniegšanai līdz 2030.gadam. Līdz 2030.gadam paredzēts līdz 30% no Latvijas teritorijas noteikt par aizsargājamo teritoriju ilgtspējīgas attīstības veicināšanai un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai, bet 10% no valsts teritorijas noteikt stingrai dabas aizsardzībai, tajos pilnībā aizliedzot saimniecisko darbību.

       Izstrādājot informatīvo ziņojumu, plānots rīkot diskusijas, piesaistot arī atbildīgās iestādes un visas iesaistītās puses, lai iesniegtu konkrētus priekšlikumus un diskutētu par ziņojumā iekļaujamajiem piedāvājumiem. Tostarp varētu diskutēt arī par iespējamām papildu aizsardzības prasībām, kuras varētu noteikt aizsargājamajās teritorijās. 2025.gada beigās plānots izveidot sarakstu ar teritorijām, kuras varētu noteikt par aizsargājamajām teritorijām, lai sasniegtu noteikto mērķi.

        Zemkopības ministrijas (turpmāk - ZM) pārstāvji informēja par rīcības plāna augu aizsardzības līdzekļu, ilgtspējīgai izmantošanai, izstrādes procesu. Rīcības plāna mērķis ir panākt augu aizsardzības līdzekļu (turpmāk - AAL) ilgtspējīgu lietošanu, lai mazinātu AAL lietošanas radīto risku un ietekmi uz cilvēku veselību un vidi un sekmētu integrētās augu audzēšanas un alternatīvo paņēmienu pilnveidošanu un ieviešanu.

        2025.gada 25.martā plāna projekts (turpmāk - PP) tika nosūtīts 11 lauksaimnieku, vides, augu aizsardzības līdzekļu tirgotāju, u.c. sabiedriskajām organizācijām. Līdz 2025.gada 17.aprīlim ir saņemti iebildumi un priekšlikumi PP pilnveidei no Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes, Zemnieku saeimas, Zaļā barometra organizācijas (Latvijas Bioloģiskās lauksaimnieku apvienības, Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība, Pasaules Dabas Fonds un biedrība “Zaļā brīvība”), Latvijas augu aizsardzības līdzekļu ražotāju un tirgotāju asociācijas, Latvijas Ārstu biedrības. 2025.gada 8.aprīlī ZM notika sanāksme, kurā apsprieda iesūtītos komentārus un konkrētus priekšlikumus PP pilnveidei. Pēc sanāksmes saņemti papildu priekšlikumi no Latvijas Biškopības biedrības un Latvijas Permakultūras biedrības. Šobrīd ZM ir saņēmusi dažādu nevalstisko organizāciju priekšlikumus, starp kuriem ir ņemti vērā priekšlikumi plānu pārstrukturēt un atļaut izmantot dronus augu aizsardzības līdzekļu pasākumu veikšanai un izpētei, ja to lietošanas risks ir līdzvērtīgs vai zemāks nekā tradicionālām tehnoloģijām.

        Ministrija plāno sagatavot rekomendācijas pesticīdus aizturošu barjeru ierīkošanai īpaši jūtīgu teritoriju aizsardzībai, izstrādāt rīcības mehānismus piesārņojuma mazināšanai un alternatīvu prakšu veicināšanai teritorijās ar paaugstinātu pesticīdu koncentrāciju pazemes ūdeņos, kā arī izstrādāt vadlīnijas labas lauksaimniecības prakses ieviešanai augu aizsardzības līdzekļu lietošanas samazināšanai ūdensobjektu tuvumā. Starp iesniegtajiem priekšlikumiem ministrija plāno uzrunāt Klimata un enerģētikas ministriju (turpmāk - KEM) par pilotprogrammas izveidi pesticīdu monitoringa veikšanai gaisā, kā arī par ūdens monitoringa programmu aktualizēšanu, iekļaujot prioritāri lietotās augu aizsardzības līdzekļu vielas un ņemot vērā reālos piesārņojuma riskus. ZM plāno uzrunāt Veselības ministriju par ziņošanas sistēmas izveidi par saindēšanos ar augu aizsardzības līdzekļiem, veselības aprūpes speciālistu apmācību augu aizsardzības līdzekļu radītu simptomu atpazīšanā, rokasgrāmatas sagatavošanu ārstiem par pesticīdu ietekmes simptomiem, kā arī par analīžu veikšanu pesticīdu klātbūtnes noteikšanai dzeramajā ūdenī lauku reģionos centralizētajās ūdensapgādes sistēmās.

       Komisijas deputāti izskatīja dažādu nevalstisko organizāciju priekšlikumu izveidot jaunu padomi, kas uzraudzītu plāna īstenošanu.

        ZM norādīja, ka Uzraudzības padomes izveidei būtu nepieciešams izstrādāt grozījumus Augu aizsardzības likumā, izstrādāt nolikumus ar padomes pienākumiem un atbildību, kā arī padomes darbību būtu jānodrošina ZM. ZM uzsvēra, ka  padomes izveide nav lietderīga un nenesīs reālu pienesumu plāna darbības laikā, jo plānu plānots saskaņot ar visām ieinteresētajām organizācijām, pēc trim gadiem plānots sagatavot starpziņojumu, kā arī pēc plāna termiņa beigām paredzēts sagatavot plāna gala ziņojumu.

        Latvijas Permakultūras biedrības valdes priekšsēdētāja I. Mežniece sēdē akcentēja, ka šobrīd aizsardzības mehānisms, kas aizsargātu iedzīvotājus gadījumos, kad augu aizsardzības līdzekļi tiek lietoti negodprātīgi vai ļaunprātīgi nedarbojas un ZM ar šādiem gadījumiem netiek galā. Viņa uzsvēra, ka biedrība saņem daudz sūdzību par dažādiem ļaunprātīgiem augu aizsardzības līdzekļu lietošanas gadījumiem, tostarp gadījumiem, kad līdzekļu lietošanas dēļ iet bojā lopi, ar līdzekļiem tiek apsmidzināti garām ejoši bērni un cilvēki, kā arī ir fiksēti citi pārkāpumi.

        VAAD direktora vietnieks V. Ezers informēja, ka dienests veic pārbaudes gadījumos, kad, piemēram, lopi ir gājuši bojā, un, pārkāpumus konstatējot, pārkāpējs tiek ielikts melnajā sarakstā.

Komisijas deputāti vienojās, ka padomes izveide būtu tikai papildus birokrātija un nolēma sagaidīt līdz Latvijas rīcības plāns augu aizsardzības līdzekļu ilgtspējīgai izmantošanai no 2025.-2029.gadam būs pilnībā izstrādāts. Tad sanākt uz atkārtotu komisijas sēdi, lai pārliecinātos kā PP virzās uz priekšu.

        ZM plāno līdz jūnija vidum sasaukt sanāksmi, kurā būs uzaicināti priekšlikumu autori izmaiņām Latvijas rīcības plānā augu aizsardzības līdzekļu ilgtspējīgai izmantošanai no 2025.-2029.gadam, lai apspriestu iesniegtos priekšlikumus un precizēto plāna projektu. Kā arī sagatavos sarakstu ar priekšlikumiem, kuri diskusiju laikā tika ņemti vērā. Kā piemēram: pilotprogrammas izveidi pesticīdu monitoringa veikšanai gaisā (KEM), ziņošanas sistēmas izveidi par saindēšanos ar AAL, veselības aprūpes speciālistu apmācību AAL radītu simptomu atpazīšanā, rokasgrāmatas sagatavošanu ārstiem par pesticīdu ietekmes simptomiem (Veselības ministrija – turpmāk - VM), ūdens monitoringa programmu aktualizēšanu, iekļaujot prioritāri lietotās AAL vielas un ņemot vērā reālos piesārņojuma riskus (KEM), analīžu veikšanu pesticīdu klātbūtnes noteikšanai dzeramajā ūdenī lauku reģionos centralizētajās ūdensapgādes sistēmās (VM).

        Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas vadītājs U. Mitrevics uzdeva ZM sagatavot atbildi, kā ministrija plāno strādāt ar ļaunprātīgajiem augu aizsardzības lietošanas gadījumiem, kas kaitējuši cilvēku veselībai, kā arī sagatavot atbildi par plānotajām izmaiņām vai arī uzlabojumiem likumdošanā, noteikumos vai kriminālkodeksā situācijas uzlabošanai.