Ilgtspējīgas attīstības komisija - Notikumi

       2026.gada 15.aprīlī Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijā (turpmāk – Komisija) Labklājības ministrijas (turpmāk – LM) pārstāvji sniedza informāciju par Latvijas pensiju sistēmas ilgtspēju. Komisija iepriekš bija LM uzdevusi jautājumus par Latvijas pensiju sistēmas ilgtspēju, gan par demogrāfijas izaicinājumiem, gan par otrā pensijas līmeņa uzkrājuma iespējamu izņemšanu pirms termiņa.

      LM pārstāve informēja, ka Latvijas pensiju sistēmas mērķis - finansiālā stabilitāte ilgtermiņā un adekvāts ienākumu atvietojuma līmenis. Latvijas pensiju sistēma sastāv no 3 līmeņiem no kuriem pirmais un otrai ir obligāts, bet trešais ir brīvprātīgs. Valsts pensiju apdrošināšanas likme veidojas no personas individuālās iemaksu algas. Personas individuālā iemaksu alga ir 23,91%. Pirmais un otrais līmenis balstās uz valsts obligātajām sociālajām apdrošināšanas iemaksām, kas tiek atskaitītas no personas ienākumiem, no kuriem 20 % tiek novirzīti pensijas uzkrājumam. Tas nozīmē, ka, kļūstot par pensiju sistēmas dalībnieku un sākot veikt sociālās iemaksas, cilvēks jau no pirmās darba dienas sāk krāt savai nākotnei. Šie 20 % tiek sadalīti starp abiem obligātajiem pensiju līmeņiem: 15 % tiek novirzīti pensiju 1. līmenim, savukārt 5 % – pensiju 2. līmenim. Savukārt 3,91% tiek novirzīts solidaritātes izmaksām. Pensiju 1. līmeņa finanšu ilgtspēju nodrošina pensijas kapitāla aktualizācija, pensiju indeksācija un paredzamais dzīves ilgums. Pensiju sistēmas 2.līmeņa dalībnieka uzkrātā pensijas kapitāla lielums ir atkarīgs no veikto iemaksu apmēra un iemaksu likmes, izvēlētā ieguldījumu plāna darbības rezultātiem un dalības ilguma valsts fondētos pensiju shēmās.

       Pensiju 2.līmeņa kapitāla saņemšanas būtība iedalās: var pievienot 1.līmenī uzkrātajam kapitālam un saņemt abas pensijas kopā, iegādāties mūža polisi, pensiju 2.līmenī uzkrāto pensijas kapitālu uzticot paša izvēlētai apdrošināšanas sabiedrībai un dalībnieka nāves gadījumā (līdz pensionēšanās vecumam) uzkrāto kapitālu var nodot mantošanā, novēlot citai personai vai ņemt vērā aprēķinot apgādnieka zaudējuma pensiju. Tika minēti riski, kuri viennozīmīgi veidojot sistēmu ir apzināti un skaidrs, ka šajā līmenī ir gan demogrāfijas, gan finanšu tirgus riski.

        Bāzes pensija aprēķinā tiek ņemts vērā tikai personas stāžs un ne viņa iemaksas. Bāzes pensijas nevar finansēt no sociālās apdrošināšanas resursiem, jo viņu pamatā nav apdrošināšanas princips.

        Komisijā notika diskusija par 700 miljoniem jeb 3,91 %, kas tiek novirzīti solidaritātes izmaksās. LM solīja sagatavot solidaritātes izmaksas ikdienas griezumā.

        LM vīzija par pilnu pensiju indeksāciju notiek katru gadu, iesniedzot priekšlikumus budžetā.

      Jau veidojot pensiju sistēmu un konkrēti par pirmo pensiju līmeni, visiem ir skaidrs, ka demogrāfija ir viens no svarīgākajiem ietekmes faktoriem šīs sistēmas darbībā. Sistēmā ir iebūvēti finanšu ilgtspējas elementi, lai neatkarīgi no tā, kāda ir demogrāfijas sistēma, var pastāvēt ilgtermiņā.

        Pensijas sistēmā viennozīmīgi ir jābūt uzkrājumam, jo pensiju sistēmā gluži kā jebkādā citā ilgtermiņa sistēmā ir savi kritumi un savi kāpumi.

LM piedāvās bāzes pensijas jautājumu, kas ir vēl viens elements, kas mazina demogrāfijas negatīvo ietekmi uz pirmo līmeni, bet pirmajā līmenī tas nozīmētu, ka demogrāfija ietekmē nevis finanšu ilgtspēju, bet tieši sociālo ilgtspēju.

            Komisijas deputāti uzklausot LM sniegto informāciju neguva pilnu priekšstatu par Latvijas pensiju sistēmu, tāpēc aicina LM atbildēt uz sekojošiem jautājumiem līdz 2026.gada 5.maijam.

            Kādi ir pensiju speciālā budžeta ieņēmumi gadā no šādiem avotiem:

•           Personu, kuras nesasniedz pensijas vecumu, 1.līmeņa iemaksas;

•           Personu, kuras nesasniedz pensijas vecumu, 2.līmeņa iemaksas (ja nav izdarīta izvēle;

•           Personu, kurām ir iemaksas, bet nekvalificējas pensijai 1.līmeņa iemaksas;

•           Personas, kurām ir iemaksas, bet nekvalificējas pensijai 2.līmeņa iemaksas;

•           Ieņēmumi no solidaritātes nodokļa maksājumiem;

•           Pensiju speciālajā budžetā iemaksātie līdzekļi no sociālās apdrošināšanas likmes daļas,  kura netiek ieskaitīta personu individuālajā pensiju kapitālā (3,91 procentpunkts);

•           Citi speciālā budžeta ieņēmumi, kuriem normatīvā regulējuma ietvaros dažādu iemeslu dēļ speciālais budžets neuzņemas saistības izmaksāt konkrētām personām pensijas.

Kādiem mērķiem šobrīd tiek izmantoti no iepriekš minētajiem avotiem pensiju speciālajā budžetā iemaksātie līdzekļi?

Cik lieli ir pensiju speciālā budžeta izdevumi gadā šādiem mērķiem

•           Pensijas apgādnieka zaudējuma gadījumā; 

•           Apbedīšanas pabalsts;

•           Pabalsts pensijas saņēmēja nāves gadījumā pārdzīvojušajam laulātajam;

•           ES pensiju shēmai pārskaitītais pensijas kapitāls un obligāto iemaksu nodošana citai dalībvalstij;

•           Citi speciālā budžeta izdevumi.

       Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētājs U. Mitrevics atklāj sēdi, iepazīstina ar tās dalībniekiem un informē, ka atbilstoši šā gada 21. janvāra sēdē lemtajam aicinājumam iesūtīt jautājumus par slimnīcu tīkla attīstības reformas ietekmi uz iedzīvotājiem, slimnīcām un valsts drošību līdz 2026. gada 4. februārim ir saņemtas sešas vēstules.

Vēstules saņemtas no Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības, SIA “Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība”, Latvijas Pašvaldību savienības, Latvijas Slimnīcu biedrības, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas, kā arī Balvu novada pašvaldības. Minētās vēstules saistītas ar Veselības ministrijas izstrādāto informatīvo ziņojumu par slimnīcu tīkla attīstību un ir nosūtītas Veselības ministrijai atbildes sagatavošanai.

       Analizējot visas sešas vēstules, ir izkristalizējušies seši galvenie jautājumi, uz kuriem aicinām Veselības ministriju sniegt skaidrojumus. Veselības ministrija ir sagatavojusi prezentāciju un ir gatava sniegt atbildes.

      Pirmie trīs jautājumi ir saistīti ar DRG ( Diagnosis – Related Groups (veselības aprūpes finansēšanas sistēma)).

       Kāds ir pamatojums “rutīnas” un “lielākā vairuma DRG diagnožu” dalījumam divos DRG apmaksas modeļu un tarifu grozos:

     – grozs – “KUS” slimnīcas un IV līmeņa reģionālās slimnīcas;

     – grozs – I, II un III līmeņa slimnīcas reģionos?

      Ja rutīnas un lielākā vairuma DRG diagnožu ārstēšanas vadlīnijas, ārstniecības komponentes un izmaksas ir vienādas visām Latvijas slimnīcām, tad kādu vadlīniju neievērošana vai komponenšu optimizēšana būtu veicama I, II un III līmeņa slimnīcās, ja vienādu diagnožu DRG tarifu atšķirības ir tik būtiskas?

      Kā slimnīca ar divreiz zemāku finansējumu var objektīvi sasniegt tādus pašus kvalitātes rādītājus; vai ir veikts izvērtējums par šīs situācijas atbilstību Satversmes 91. pantam; un kādi kompensējoši mehānismi ir paredzēti vienlīdzīgas kvalitātes  prasību izpildei?

       Veselības ministrijas (turpmāk - VM) Nacionālā veselības dienesta Ārstniecības pakalpojumu departamenta direktora vietniece L. Kronberga skaidro DRG aprēķina metodiku. Norāda, ka RAKUS un PSKUS tiek piemēroti 94% no iestādes GD (samaksa par dienu slimnīcā) vērtības, BKUS – 100%, savukārt V specializētajām un IV līmeņa slimnīcām GD vērtība tiek piemērota 100% no III līmeņa slimnīcu GD vērtības. Savukārt III–I līmeņa slimnīcām GD vērtība tiek piemērota 100% no III līmeņa slimnīcu  GD vērtības. Finansējuma pielāgošanai abās iestāžu grupās piemērotais koeficients bāzes tarifam ir 0,950476.

       VM Nacionālā veselības dienesta Stacionāro pakalpojumu nodaļas vadītāja  M. Ciekure skaidro DRG sistēmas darbību praksē dažādu līmeņu slimnīcās, kā arī informē par atšķirībām starp tām. Maksājumu atšķirības tiek pamatotas ar to, ka universitāšu slimnīcās vidēji tiek sniegta sarežģītāka medicīniskā palīdzība nekā reģionālajās slimnīcās.  Latvijas Slimnīcu biedrības priekšsēdētājs J. Kalējs norāda, ka NVD sniegtais skaidrojums nav pilnībā saprotams, un jautā, vai tas nozīmē, ka reģionos, piemēram, pneimonija tiek ārstēta nekvalitatīvāk.  Latvijas Slimnīcu biedrības (LSB) valdes loceklis A. Bērziņš interesējas par atšķirībām DRG aprēķinos starp TOS un II līmeņa slimnīcām, ja tiek veikts vienāds darbs, kā arī jautā, kādēļ vienai diagnozei ārstēšanas apmaksa var atšķirties.

       L. Kronberga skaidro, ka vienas diagnozes ietvaros var būt dažādi gadījumi ar atšķirīgām izmaksām, un tieši tas rada apmaksas atšķirības. Viņa norāda, ka TOS ārstē sarežģītākus gadījumus, tādēļ šīs slimnīcas nav tieši salīdzināmas.

       Deputāte A. Vīksna pauž neizpratni, vai tas nozīmē, ka reģionos ārstēšana ir zemākas kvalitātes.

       L. Kronberga uzsver, ka visā Latvijā iedzīvotāji saņem vienlīdzīgu veselības aprūpi, savukārt gadījumu apmaksa tiek noteikta, balstoties uz slimnīcu ievadītajiem datiem.

       A. Bērziņš norāda, ka slimnīcās nav veikti klīniskie auditi, kas pamatotu tarifu atšķirības.

       Deputāte I. Circene papildina, ka universitāšu slimnīcās pastāvīgi jānodrošina augsta līmeņa speciālistu pieejamība, lai sniegtu palīdzību sarežģītos gadījumos.

       U. Mitrevics jautā par universitāšu slimnīcu finansējumu.

      VM Veselības aprūpes departamenta direktore S. Janka informē, ka trīs universitāšu slimnīcas uzņem 51% no visiem pacientiem.

     U. Mitrevics uzdod nākamo jautājumu – cik liels būs nepieciešamais papildu finansējums, lai NMPD pēc slimnīcu tīkla reformas realizācijas spētu apkalpot un sniegt palīdzību ne tikai tiem pacientiem, kas līdz šim ir nogādāti uz reģionālo II un III līmeņa slimnīcu uzņemšanas nodaļām, bet arī tiem vairāk nekā 20 000 pacientiem gadā visā Latvijā, kuri līdz šim patstāvīgi (bez NMPD palīdzības) nokļuva šo slimnīcu uzņemšanas nodaļās.

      S. Janka informē, ka visās slimnīcās pēc reformas tiks saglabātas neatliekamās medicīnas nodaļas; jautājums ir par tajās nodrošināto speciālistu skaitu.

      Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD direktores vietniece NMP jautājumos M. Dīriņa norāda, ka NMPD strādā pacienta interesēs, vienlaikus atzīmējot, ka arī dienestam vēl pilnībā nav skaidras visas paredzamās izmaiņas slimnīcu tīklā, un tas aktīvi iesaistās plānošanas procesā.

      I. Circene papildina, ka palīdzība tiks nodrošināta un saglabāta visiem iedzīvotājiem, vienlaikus paredzot izmaiņas neatliekamās palīdzības punktu darbības formā.

      Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) priekšsēdētāja L. Bāriņa jautā par uzņemšanas nodaļām reģionos un to darbiniekiem.

     S. Janka atbild, ka uzņemšanas nodaļu apjoms tiek izvērtēts kopā ar NMPD, un visās slimnīcās arī pēc reformas 24/7 tiks nodrošināts personāls – māsa, ārsta palīgs un ārsts.

     U. Mitrevics uzdod nākamo jautājumu – par Veselības ministrijas plānotajiem reformas soļiem un to ietekmi uz ārstniecības personu pieejamību reģionos.

   S. Janka informē, ka visi minētie jautājumi tiek pārrunāti ar katru slimnīcu atsevišķi, īpašu uzmanību pievēršot speciālistu nodrošinājumam. Attiecībā uz nodaļu slēgšanu viņa norāda, ka katra slimnīca patstāvīgi izvērtē atsevišķu nodaļu nepieciešamību.

     L. Bāriņa atkārtoti norāda uz speciālistu trūkumu reģionos.

     S. Janka norāda, ka cilvēkresursu jautājums nav šīs sēdes centrālais jautājums.

     Deputāts E. Teirumnieks jautā, kuras ir stratēģiskās nozīmes slimnīcas austrumu reģionā un kā tiek piesaistīti jaunie speciālisti.

     S. Janka atbild, ka pastāv dažādi motivācijas mehānismi, tostarp materiālie stimuli, speciālistu piesaistei reģioniem.

     Deputāte L. Kozlovska uzsver pierobežas īpašo nozīmi veselības aprūpes sistēmā.

     U. Mitrevics uzdod nākamo jautājumu – par reformas ietekmi uz valsts drošību, civilās aizsardzības principiem un veselības aprūpes sistēmas gatavību krīzes situācijām.

     VM nozares eksperts J. Raudovs uzsver, ka attiecīgais jautājums pārsniedz Veselības ministrijas kompetenci un ir skatāms kā valsts drošības jautājums, kas risināms sadarbībā ar Aizsardzības ministriju.

     Valstī ir izstrādāts katastrofu medicīnas plāns, kurā ņemta vērā Ukrainas pieredze, tostarp Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta ārkārtas situāciju vadības plāns.

    Visām diennakts (24/7) neatliekamās medicīniskās palīdzības un specializētajām slimnīcām (kopumā 32) ir izstrādāti katastrofu medicīnas plāni, kas ietver kritiskās infrastruktūras pakalpojumu darbības nepārtrauktības nodrošināšanu. Regulāri tiek organizētas mācības, piemēram, “Panaceja”, “Namejs”, “Ausma”, “Kurland”, “Medex” u.c.

    Šobrīd notiek slimnīcu darbības nepārtrauktības novērtēšana dažādiem krīzes scenārijiem saskaņā ar NMPD izstrādāto vienoto metodiku. 2024./2025. gadā ir izstrādāta vienota metodika stacionāro ārstniecības iestāžu noturības novērtēšanai dažādiem apdraudējumiem. Metodikas izstrādē piedalījušies Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta, Aizsardzības ministrijas un Veselības ministrijas pārstāvji, kā arī piesaistīti attiecīgās jomas eksperti.

     L. Kozlovska norāda, ka aktuāls ir arī jautājums par ārstniecības iestāžu aizsardzību kritiskās situācijās, un informē, ka par to notiks Sabiedrības veselības apakškomisijas sēde šā gada 28. aprīlī.

    U. Mitrevics secina, ka jautājums prasa turpmāku izvērtēšanu un diskusiju, tāpēc aicina VM atsākt un turpināt intensīvā režīmā profesionālu analīzi un diskusijas starp visām iesaistītajām pusēm par slimnīcu tīkla attīstības reformu, slimnīcu profiliem, prioritātēm, reģionu stiprināšanu un kopējās veselības aprūpes sistēmas stiprināšanu valstī. Par plānotajām tikšanās reizēm informēt komisijas un apakškomisijas deputātus. Uzdeva VM sniegt rakstisku atbildi uz sēdē izskanējušajiem un neatbildētajiem jautājumiem. Kā arī turpināt sekot jautājuma virzībai un to skatīt šo jautājumu atkārtoti.

       Ilgtspējīgas attīstības komisija (turpmāk – Komisija) izskatīja jautājumu par priekšlikumiem Ūdens apsaimniekošanas likuma ( turpmāk - ŪAL) grozījumiem.Priekšlikumi tapuši sadarbībā ar vides nevalstiskajām organizācijām pēc 2026.gada 14.janvāra sēdes, kad tika runāts par Latvijas ūdeņu ilgtspējas ceļakartes ieviešanas procesu.

       Baltijas vides foruma valdes priekšsēdētāja K. Veidemane informēja par sagatavotajiem priekšlikumiem, kuru mērķis ir pilnveidot ūdeņu pārvaldības sistēmu Latvijā un noteikt kompetences un pienākumus ūdensobjektu - upju, ezeru un citu ūdensobjektu - apsaimniekošanā. Pamatojot priekšlikumu nepieciešamību, atgādināja, ka tikai nedaudz vairāk kā trešdaļa no Latvijas upju un ezeru ūdensobjektiem atbilst labai vai augstai ekoloģiskajai kvalitātei. Prasību nodrošināšanai, kā arī efektīvākai ūdeņu pārvaldībai Latvija ir sadalīta četros upju baseinu apgabalos, kuriem tiek izstrādāti upju baseinu apgabalu apsaimniekošanas plāni. Tā kā plāni un tajos noteiktie vides mērķi tiek apstiprināti ar klimata un enerģētikas ministra rīkojumu un attiecīgi ir iekšējie normatīvie akti, tad pašlaik pietrūkst efektīva mehānisma, kas nodrošinātu, ka ūdeņu pārvaldība un apsaimniekošana notiek atbilstoši izvirzītajiem mērķiem.

       Likumprojekts ietver prasību par atsevišķu lēmumu pieņemšanas kārtību un atbildīgo institūciju attiecībā uz izņēmumiem no vides mērķiem piemērošanu. Tika vērsta uzmanību uz to, ka Latvijas tiesību sistēmā pastāv neskaidrības privāto ūdeņu pārvaldības un apsaimniekošanas jomā, it īpaši, ņemot vērā no tauvas joslas institūta izrietošās visas sabiedrības tiesības, kas faktiski padara visas upes, kuras sniedzas ārpus viena īpašuma robežām, par publiski lietojamām. Tajā pašā laikā nenosaka ne īpašniekiem, ne lietotājiem pienākumus, kas nodrošinātu ūdeņu ilgtspējīgu lietošanu, tostarp nepieciešamo sakopšanas un atjaunošanas pasākumu veikšanu.

       Vides organizāciju ieskatā, skaidrības ieviešana attiecībā uz publiskā lietošanā esošo ūdeņu statusu, atbildību, tiesībām un pienākumiem veicinātu ūdeņu apsaimniekošanas sistēmas pilnveidi, it īpaši situācijā, kad faktiski lielākā daļa upju atrodas publiskā lietošanā, bet tiesību sistēmā tiem nav noteikta piemērota vieta. Proti, sabiedrībai ir tiesības lietot, bet nevienam nav tiešas atbildības par šādu objektu pienācīgu apsaimniekošanu. Turklāt likumprojekts nosaka "ūdeņus" kā sabiedrības kopēja resursa statusu, tādejādi nosakot arī valstij pienākumu šo kopējo resursu pārvaldībai.

      Latvijas normatīvajā regulējumā nav noteikta ne par ūdeņu apsaimniekošanu atbildīgā institūcija, ne apsaimniekošanas pienākumi vides mērķu sasniegšanā, izņemot dabas aizsardzības jomā noteikto institūciju, kuras kompetencē ir īpaši aizsargājamo dabas teritoriju ūdeņu apsaimniekošana. Attiecīgi apsaimniekošana, kas vērsta uz ūdens un vides mērķu sasniegšanu, sistēmiski nenotiek. Likumprojekts paredz pašvaldību iesaisti publiskā lietošanā esošo ūdeņu apsaimniekošanā, izstrādājot, apstiprinot un koordinējot rīcības plānu ieviešanu, lai atbalstītu vides mērķu un ilgtspējīgu ūdens resursu izmantošanu. Tas atbalstīs arī publisko ūdeņu, kas noteikti saskaņā ar Zemes pārvaldības likumu, vienotu apsaimniekošanas pieeju.

       Likumprojekta grozījumi arī atbalstīs Valsts kontroles 2021. gada revīzijas ziņojumā "Kas notiek publiskajos ūdeņos?" ietvertos galvenos secinājumus un būtiskos ieteikumus, it īpaši par pašvaldību nepieciešamību plašāk iesaistīties ūdeņu kvalitātes uzlabošanā, lai nepasliktinātu un uzlabotu esošo ūdens stāvokli, kā arī attīstības plānošanas dokumentu pilnveidošanu, lai sekmētu valsts kopīgo mērķu ūdeņu kvalitātes nodrošināšanā sasniegšanu.

       Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas vadītājs U. Mitrevics informēja, ka komisijā 2024. gadā tika izstrādāta Latvijas ūdeņu ilgtspējas ceļa karte. Kopš tā brīža ir risināti daudzi būtiski jautājumi, lai uzlabotu Latvijas ūdeņu vides stāvokli. Ūdens apsaimniekošanas likumprojekts, kuram pašlaik kopā ar nevalstiskajām organizācijām ir iesniegti priekšlikumi, ir nozīmīgs solis Latvijas ūdeņu kvalitātes un stāvokļa uzlabošanā un viens no būtiskākajiem normatīvajiem aktiem vides jomā šogad. Uzsvēra, ka ūdens ir visas sabiedrības kopējs resurss, un tam nepieciešama skaidra, mūsdienīga pārvaldības sistēma. Ja sabiedrībai ir tiesības ūdeņus lietot, tad valstij un pašvaldībām jābūt arī skaidri noteiktai atbildībai par to kvalitāti un ilgtspējīgu apsaimniekošanu.

PROGRAMMA

14.00 - 14.45

RTU Latvijas Jūras akadēmijas infrastruktūras un simulatoru apskate

14.45 - 15.00

Atklāšanas uzrunas

Daiga Mieriņa, Saeimas priekšsēdētāja

Aigars Pētersons, Latvijas Universitāšu asociācijas valdes priekšsēdētājs

SPĒCĪGAS AUGSTSKOLA – PAMATS UN GALVENAIS RESURSS ZINĀTŅIETILPĪGAI EKONOMIKAI : AUGSTSKOLU KONSOLIDĀCIJAS PIEREDZE UN REZULTĀTI

15.00 - 16.30

Ievads par konsolidācijas projektu īstenošanas mērķiem un zinātnes attīstības iespējas (prezentācija)

Lauma Sīka - Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Augstākās izglītības zinātnes un inovāciju departamenta direktora vietniece

Pirmā paneļdiskusija

Moderē:

Gundars Bērziņš, Latvijas Universitātes rektors

Diskusijas dalībnieki:

Agita Zariņa-Stūre, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vadītāja

Lauma Sīka - Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Augstākās izglītības zinātnes un inovāciju departamenta direktora vietniece

Aigars Pētersons, Rīgas Stradiņa universitātes rektors

Iveta Mietule, RTU Rēzeknes akadēmijas direktore

100 “VIENRADŽI” LATVIJAS EKONOMIKAI – MĒRĶIS UN CEĻAKARTE

16.30 - 18.00

Ievads par universitāšu nozīmi inovāciju ekosistēmas attīstībā un zinātņietilpīgu uzņēmumu izveidē (prezentācija)

Jurģis Miezainis, Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs, TBC

Otrā paneļdiskusija

Moderē:

Tālis Juhna, Rīgas Tehniskās universitātes rektors

Diskusijas dalībnieki:

Uģis Mitrevics, Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētājs

Kaspars Briškens, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs

Viktors Valainis, ekonomikas ministrs, TBC

Irina Arhipova, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes rektore

Kaspars Gorkšs, Latvijas Darba devēju konfederācijas valdes priekšsēdētājs

       Deputātus iepazīstināja ar RTU Zinātnes un inovāciju centru, savukārt turpinājumā deputāti piedalījās konferencē “Zināšanas – Latvijas ekonomikas un uzņēmējdarbības attīstības pamats. Ceļa karte zinātņietilpīgai Latvijas ekonomikas attīstībai”. Konferences mērķis bija veicināt strukturētu un uz datiem balstītu dialogu starp lēmējvaru un akadēmisko vidi, stiprinot pārdomātu lēmumu pieņemšanu augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju ekosistēmas attīstībai Latvijā.