Ilgtspējīgas attīstības komisija - Notikumi
Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēdē par Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030.gadam informēja Valsts Kancelejas Pārresoru koordinācijas departamenta pārstāvji. Latvija 2030 vīzija ir, ka Latvija 2030. gadā būs plaukstoša, aktīvu un atbildīgu pilsoņu valsts. Ikviens cilvēks varēs justies drošs, lepns un piederīgs Latvijai, šeit ikviens varēs īstenot savus mērķus. Nācijas stiprums sakņosies mantotajās, iepazītajās un jaunradītajās kultūras un garīgajās vērtībās, latviešu valodas bagātībā un citu valodu zināšanās. Tas vienos sabiedrību jaunu, daudzveidīgu un neatkārtojamu vērtību radīšanai ekonomikā, zinātnē un kultūrā, kuras novērtēs, pazīs un cienīs arī ārpus Latvijas. Rīga būs nozīmīgs kultūras, tūrisma un biznesa centrs Eiropā. Pilsētu un lauku partnerība nodrošinās augstu dzīves kvalitāti visā Latvijas teritorijā.
Latvija - mūsu mājas - zaļa un sakopta, radoša un ērti sasniedzama vieta pasaules telpā, par kuras ilgtspējīgu attīstību esam atbildīgi nākamajām paaudzēm.
Latvija2030 ir noteiktas septiņas prioritātes: kultūras telpas attīstība, ieguldījumi cilvēkkapitālā, paradigmas maiņa izglītībā, inovatīva un ekoefektīva ekonomika, daba kā nākotnes kapitāls, telpiskās attīstības perspektīva, inovatīva pārvaldība un sabiedrības līdzdalība.
Galvenie konstatējumi un secinājumi par Latvija 2030 stratēģijas mērķu sasniegšanu. Kopumā valsts attīstības tendences parāda, ka izvirzīto valsts attīstības ilgtermiņa stratēģisko mērķu sasniegšana sekmējas tikai daļēji. Pozitīva virzība mērķu sasniegšanā ir attiecībā uz IKP uz vienu iedzīvotāju pēc pirktspējas paritātes rādītājā, šis rādītājs ir uzlabojies, arī vērtējot to procentos pret ES vidējo IKP uz vienu iedzīvotāju – līdz ar to ekonomiskā konverģence ar pārējo Eiropas Savienību notiek, bet izaugsmes augļu sadale nav līdzsvarota. Tautas attīstības indeksa rādītājs pēc iepriekšējas uzlabošanās uzrāda stagnējošu tendenci. Būtiska ietekme uz šo rādītāju ir bijusi sagaidāmā dzīves ilguma (piedzimšanas brīdī) samazinājumam no 70,9 gadiem 2019.gadā līdz 68,2 gadiem 2021.gadā, ko ietekmējusi vecuma struktūra un Covid-19 pandēmija. Ienākumu nevienlīdzība saglabājas stabili augsta gan kopumā sabiedrībā, gan starp dažādiem valsts reģioniem, turklāt ienākumu nevienlīdzība pēc Džini indeksa ir viena no augstākajām Eiropas Savienībā. Teritoriālās ienākumu nevienlīdzības iemesls ir iedzīvotāju koncentrēšanās valsts centrālajā daļā – Rīgā un Pierīgā, kur veidojas augstāka un produktīvāka ekonomiskā aktivitāte un maksātspēja. Ievērojami ir samazinājies iedzīvotāju skaits valstī, kā cēlonis ir negatīvi dabiskā pieauguma un migrācijas saldo rādītāji. Summārā dzimstības koeficienta vērtība pēdējos gados samazinās, to lielā mērā ietekmē arī iedzīvotāju vecuma un dzimuma struktūra.
Turpmākie soļi būtu regulārs valsts attīstības mērķu sasniegšanas monitorings.
Plānots uzsākt darbu pie Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas līdz 2050.gadam (Latvija2050) izstrādes. Papildus mērķu sasniegšanas monitoringam, sākotnēji nepieciešams veikt Latvija2050 izstrādei vajadzīgās priekšizpētes, paredzot iesaistīt zinātniekus un plašāku sabiedrību.
Uzklausot Valsts Kancelejas Pārresoru koordinācijas departamenta pārstāvju un nevalstisko organizāciju sniegto informāciju, komisijas deputāti nolēma nosūtīt vēstuli Ministru prezidentei ar aicinājumu sasaukt Nacionālo attīstības padomi, lai izstrādājot nākošo ilgtermiņa plānošanas dokumentu, notiktu diskusijas un viedokļu apmaiņa starp visām ieskaitītām pusēm, un tiktu izstrādāts dokuments Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2050.gadam, kurš būs balstīts uz reāliem mērķiem un uzdevumiem.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (turpmāk – VARAM) informēja deputātus par Nacionālo enerģētiku un klimatu padomes - Aprites ekonomikas un atkritumu apsaimniekošanas darba grupas mērķu sasniegšanu un īstenojamiem uzdevumiem. Nacionālais enerģētikas un klimata plānā (turpmāk –NEKP) atkritumu un notekūdeņu apsaimniekošanas joma ir atkritumi, biogāze un notekūdeņu dūņas.
Darba grupa atkritumu apsaimniekošanas jautājumos strādā jau no 2015.gada, kas skar atkritumu apsaimniekošanas politikas veidošanu un problēmsituāciju risināšanu. Darba grupā strādā eksperti no valsts iestādēm, nozaru asociācijām, izglītības iestādēm un nevalstiskajām organizācijām. Viens ir izstrādāt un piedāvāt pasākumus, kas samazina SEG emisijas, tie ir atkritumu apsaimniekošanas un aprites ekonomikas politikas dokumenti, bet otrs ir saprast, cik liels ir šis samazinājums un kurš pasākums dos vislielāko efektu. Atkritumu sadaļa ietilpst NE-ETS sektora SEG emisijas sadaļā. Atkritumu apglabāšanu veido pamatā visas SEG gāzes, kas nonāk apkārtējā vidē. Biogāzes ražošanā atkritumi šobrīd tiek ļoti minimāli izmantoti. Būtiska sadaļa ir notekūdeņu attīrīšana un novadīšana jeb konkrēti runājam par notekūdeņu dūņām.
Faktiski lielāko SEG gāzu pienesumu veido atkritumu apglabāšana, kas nozīmē samazināt atkritumu apglabāšanu un apjomus. Lai risinātu, gan notekūdeņu apsaimniekošanas jautājumus, gan atkritumu apsaimniekošanas jautājumus un pārietu no lineārās ekonomikas modeļa uz aprites ekonomikas modeli Latvijā, ir pieņemts rīcības plāns pārejai uz aprites ekonomiku laika periodam līdz 2027.gadam, šis plāns darbojas jau no 2020.gada. Plāna mērķis ir izveidot rīcībpolitikas ietvaru tādas darbības vides nodrošināšanā, kas veicinātu valsts pāreju uz aprites ekonomiku, vienlaikus sniedzot pienesumu Eiropas zaļā kursa īstenošanā un globālo ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanā.
Otrs dokuments ir Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns 2021. - 2028.gadam, kur runa ir par SEG izmešu samazinājumu, kas saistās ar atkritumu apglabāšanu poligonos. Mērķis, ka 2035.gadā tikai 10% no visiem sadzīves atkritumiem varēs apglabāt atkritumu poligonos. Viss pārējais būs jāpārstrādā, vai jāreģenerē, vismaz 65% ir paredzēts pārstrādei. Pasākumi atkritumu apsaimniekošanā, kas sniedz SEG emisiju samazinājumu ir bioloģiski noārdāmo atkritumu dalītā vākšana, pārstrāde, apglabājamo atkritumu daudzuma samazināšana un atkritumu rašanās novēršana. Atkritumu apsaimniekošanas valsts plānā 2021.-2028.gadam ir ietverta atkritumu rašanās novēršanas valsts programma. Pasākumi atkritumu rašanās novēršanai ir veicināt atkritumu rašanās novēršanu rūpniecībā un produktu ražošanas sākuma posmos (ekodizains); izglītot patērētājus par ilgtspējīgu preču izvēli, lietošanu, un sniegt informāciju par pareizu preču atkārtotu izmantošanu vai remontēšanu un par preču atkritumu apsaimniekošanu; patērētāju uzvedības ietekmēšana. Detalizēti atkritumu rašanās novēršanas pasākumi dažādām atkritumu plūsmām ir noteikti Atkritumu apsaimniekošanas valsts plānā 2021.-2028.gadam.
Notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas plāns ir izstrādāts laika periodam 2024. - 2027.gadam. Dokuments ir iesniegts apstiprināšanai Ministru kabinetā. Plāns paredz apsaimniekot Latvijas notekūdeņu attīrīšanas iekārtās radītās notekūdeņu dūņas, dūņu 12 mēnešu izturēšana vai kompostēšana, vai biogāzes ražošana. Tiks novērsta dūņu nekontrolēta uzkrāšana, noplūdes riski un SEG emisijas no tām.
Ilgtspējīgas attīstības komisijas deputāti ierosināja, ka VARAM vēlreiz jātiekas ar atkritumu nozares pārstāvjiem enerģētikas darba grupā. Ja atkritumi tiek dedzināti un no tā tiek ražota enerģija, tad attiecīgi emisijas rodas enerģētikas sektorā un enerģētikas sektoram ir jādomā papildu pasākumi, lai sasniegtu SEG emisiju samazinājuma minētajās jomās. Pašlaik rodas pārliecība, ka SEG emisijas tiek pārliktas no vienas nozares otrā. Būs grūti visu salikt vienā dokumentā. Komisijas deputātus vairāk satrauc nozarē strādājošie Latvijas uzņēmēji, uzņēmējiem būtu jāzina, ko darīt tagad un tuvākajos gados, lai uzņēmējs varētu sekmīgi darboties nozarē.
Finanšu ministrijas (turpmāk – FM) pārstāvji informēja deputātus par Eiropas Savienības un Atveseļošanas un noturības mehānisma fondu līdzekļu apgūšanas gaitu. 2024.gada 20.februārī Ministru kabinetā skatīja FM informatīvo ziņojuma par ES fondu un Atveseļošanas fonda (AF) plāna ieviešanas statusu 2023.gada decembrī - 2024.gada janvārī. Kurā tika secināts, ka jāmeklē risinājumus ES fondu finansējuma optimālai investēšanai turpmākajos gados. Ziņojumā konstatēts risks šogad neizmantot vairāk nekā 500 miljonus eiro ES fondu investīciju. FM norādīja, ka informācija ir nevis par finansējuma zaudēšanu, bet gan par naudas plūsmas plāna nobīdi - provizoriski ap 500 miljoniem eiro 2024.gadā. Būtībā projektu ieviešana tiek pārcelta uz turpmākiem gadiem. Ņemot vērā līdzšinējo ES fondu 2021-2027.gada plānošanas perioda ieviešanas nepietiekami straujo tempu, šobrīd FM ir arī identificējusi risku nesasniegt Eiropas Komisijas (EK) noteikto minimālo finanšu apjomu investīciju izdevumiem 2025. un 2026. gados. FM apkopo pārdaļu priekšlikumus. Pēc gala informācijas apkopošanas, pārdaļu priekšlikumi un potenciālie finansējuma avoti tiks izskatīs ES fondu tematiskajā komitejā 2024.gada martā. 2024.gada otrajā ceturksnī FM iesniegs programmas grozījumu projektu apstiprināšanai valdībā.
Latvijas Darba devēju konfederācijas izglītības un nodarbinātības vadītāja L. Voroņenko komisijas sēdē sacīja, ka ES fondu apguvē birokrātija ir sasniegusi jaunu līmeni, un investīciju piesaiste un administrēšana kļuvusi dārgāka par pašu investīciju un Ministru kabineta noteikumi tiek grozīti jau projektiem, kas tiek šobrīd iesniegti.
Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas publisko attiecību vadītāja A. Lūsare uzsvēra, ka pietrūkst sabiedrības iesaiste. Ierosināja, aktīvāk iesaistīt, uzrunāt un veicināt visas ietekmes puses par fondu investīcijām.
FM ES fondu stratēģijas departamenta direktors E. Šadris komisijas sēdē par kavēšanos ar ES fondu investīciju skaidroja, ka būtiski pieaudzis kopējais investīciju apjoms, ja iepriekšējā plānošanas periodā gadā vidēji tika veiktas investīcijas 700 miljonu eiro apmērā, tad jaunajā plānošanas periodā jau ir nepieciešams investēt 1,2-1,3 miljardus eiro gadā.
FM parlamentārā sekretāre K. Ploka uzsvēra, ka FM patlaban strādā pie ES fondu investīcijām, lai ES fondu līdzekļus investētu tajos projektos, kas ekonomikai dod vislielāko pienesumu. Projektus, kuru ieviešanas termiņš pārcelsies, aizstās ar projektiem, kurus var ieviest ātrāk.
Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētājs U. Mitrevics ierosināja rakstīt vēstuli FM ar lūgumu aktivizēt savlaicīgu viedokļu apmaiņu ar sociālajiem partneriem un organizācijām Eiropas Savienības (ES) un Atveseļošanas un noturības mehānisma fondu līdzekļu investīciju piesaistē.
Ilgtspējīgas attīstības komisijas un Ilgtspējīgas attīstības komisijas Demogrāfijas, ģimeņu un bērnu lietu apakškomisijas deputāti iepazinās ar demogrāfijas politikas īstenošanu Latvijā.
Pārresoru koordinācijas departamenta vadītājs P. Vilks deputātus informēja, ka darbā ar demogrāfijas uzlabošanas jautājumiem paredzēts strādāt plašākā izpratnē, nevis tikai šauri – par dzimstības veicināšanu, jo risināmie jautājumi skar dažādas nozares. Plānots, ka Labklājības ministrija sadarbībā ar Valsts kanceleju un visām nozaru ministrijām līdz šī gada 1.jūlijam sagatavo vienotu demogrāfijas attīstības ziņojumu un to iesniedz apstiprināšanai Ministru kabinetā. Cēlonis zemajam jaundzimušo skaitam meklējams deviņdesmito gadu vidū, kad bija ļoti zemi dzimstības rādītāji. Piemēram, 1998.gadā piedzima nedaudz vairāk kā 18 000 bērni, bet 1987.gadā - 42 000. Demogrāfija ir saistīta gan ar valsts konkurētspēju, gan iedzīvotāju dzīves kvalitāti, līmeni un citiem kvalitatīviem pakalpojumu rādītājiem.
Latvijas Daudzbērnu ģimeņu apvienības valdes priekšsēdētāja E. Treija gan norādīja, ka zemās dzimstības cēloni nevar meklēt tikai deviņdesmitajos gados. Pēdējo gadu laiku summārais dzimstības koeficients ir nokrities no 1,67 2016.gadā līdz 1,34 šogad. Kritienu ietekmējis gan karš Ukrainā, gan finansiālie apstākļi, tādēļ, viņasprāt, nepieciešams izstrādāt īstermiņa risinājumus, kā nodrošināt finansiālo stabilitāti ģimenēm, lai tās neatliktu lēmumu radīt bērnus. Tāpat valsts uzdevums ir veicināt ģimenes atļauties tik bērnus, cik tās vēlas.
Deputāts J. Grasbergs atzīmēja, ka jau 2012.gadā Latvijā ieslēdzās aktīvāka bērnu politika, ieviešot dažādus pasākumus, piemēram, māmiņu algas un citi īstermiņa risinājumi. Tas veicināja dzimstības pieaugumu līdz 2016.gadam, taču jau 2018.gadā ieviestie pasākumi zaudēja aktualitāti, jo sākās inflācija, skaidroja deputāts. Īstermiņa virzienā skatoties, ja šīs ievirzes pārliktu mūsdienu ciparos, tad jaunās ģimenes sajustu atbalstu no valsts. Šobrīd ģimenē ienāk vēl viens jauns cilvēks, kas jāuztur, bet tās ienākumi samazinās. Vēl ir arī mājokļu nepieejamība.
Komisijas un apakškomisijas deputāti norādīja, ka dzimstības veicināšanai jābūt pirmajai no visām prioritātēm valstī.
Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētājs U. Mitrevics uzsvēra, ka pasākumu īstenošana, kas veicinātu dzimstību, ir jānosaka kā valdības politiskā prioritāte numur 1! Līdz šim gan tas tā nav bijis. Vēl vairāk – Latvijā kopš 2017.gada attiecībā uz dzimstības veicināšanu Latvijā nav bijis neviena stratēģiskā dokumenta. Tāpēc tagad ir pēdējais brīdis šo jautājumu pacelt prioritārā līmenī un nekavējoties ķerties klāt pie konkrētas stratēģijas izstrādes. Taisot jaunus, visaptverošus plānus, kur vairākas ministrijas strādās dažādos un plašos ar demogrāfiju saistītos virzienos, mēs atkal atkāpsimies no visbūtiskākā – mērķētas dzimstības veicināšanas un Latvijas pastāvēšanas ilgtermiņā.
Demogrāfijas, ģimeņu un bērnu lietu apakškomisijas priekšsēdētāja L. Gintere apliecināja, ka apakškomisijas deputāti aktīvi sekos līdzi valdības un visu ministriju darbam demogrāfijas politikas īstenošanā. Priekšsēdētāja uzsvēra, ka patlaban dzimstības rādītāji ir viszemākie pēdējos 10 gados – ja 2016.gadā bija 21968 jaundzimušo, tad pagājušā gada 11 mēnešos šis cipars ir samazinājies līdz 13000. Par šo statistiku steigšus ir jāsāk domāt.
Pagājušā gada pavasarī apakškomisijai darbam tika nodota Demogrāfisko lietu centra izstrādātā Tautas ataudzes stratēģija, kas tolaik jau tika sagatavota, sadarbojoties nozaru ministrijām un jomas nevalstiskajām organizācijām.
Satiksmes ministrijas pārstāvji informēja par Nacionālās enerģētikas un klimata padomes Ilgtspējīgas mobilitātes darba grupas mērķu sasniegšanu un īstenojamiem uzdevumiem. Darba grupas virsmērķis ir identificēt un ieviest uz rezultātu vērstus pasākumus ambiciozo transporta piesārņojuma mazināšanas mērķu sasniegšanai esot ne - ETS sektorā, kam jāsamazina -17%. Pasākumi ieviešami mijiedarbībā un veicinot savstarpēju papildināmību starp nacionālā un ES līmeņa plāniem, jo īpaši attiecībā uz infrastruktūras attīstību, transporta sistēmas lietotājiem un to paradumu izmaiņām, ilgtspējīgas attīstības politikas iniciatīvām, t.sk. reģionālā un pašvaldību līmenī, enerģētikas, t.sk. degvielu politiku un fiskālo politiku
Galvenie rīcības virzieni ir sabiedriskā transporta zaļināšana, pilsētvides mobilitātes veicināšana un autoparka zaļināšana. Sabiedriskā transporta zaļināšanai nepieciešamās investīcijas pārsniedz 10 miljardus eiro. Vienlaikus pieejamais finansējums sabiedriskā transporta zaļināšanai pašreiz ir aptuveni viens miljards eiro. Rīgas zaļināšanas projektu kopējās aplēses pārsniedz 5,5 miljardus eiro, no tiem pieejami 295 miljoni eiro. Lielo sabiedriskā transporta parku atjaunošanai nepieciešami vairāk nekā 500 miljoni eiro, tostarp 100% parka atjaunošanai Rīgā vairāk nekā 200 miljonu eiro apmērā, kā arī aptuveni 200 miljoni eiro trolejbusu un tramvaju parka atjaunošanai. Šim uzdevumam patlaban pieejami 50 miljoni eiro. Vienlaikus dzelzceļa tīkla elektrifikācijai nepieciešami trīs miljardi eiro, no tiem pieejami ir 358 miljoni eiro. Dzelzceļa ritošā sastāva nomaiņa un jauna iegāde tostarp "Rail Baltica" izmaksas ir aptuveni 800 miljoni eiro, no tiem pieejami 95 miljoni eiro.
Satiksmes ministrijas pārstāvji komisijas sēdē akcentēja, ka transporta nozari nevar sakārtot līdz 2030.gadam, jo klimata mērķi ir jāsasniedz visām nozarēm kopumā un nevar skatīties tikai uz transporta nozari atsevišķi.
Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētājs U. Mitrevics uzsvēra, ka pēc laika grafika Nacionālās enerģētikas un klimata plāns (turpmāk – NEKP) līdz martam ir, jābūt visu ministriju darba grupu pasākumu iesniegšana Klimata un enerģētikas ministrijā (turpmāk – KEM). KEM apkopo informāciju un virza uz Ministru kabinetu 2024.gada aprīlī un jūnijā NEKP tiek iesniegts Eiropas komisijā. Ilgtspējīgas attīstības komisija arī turpmāk sekos līdz NEKP plāna izpildei.
Vairāk rakstu...
