Ilgtspējīgas attīstības komisija - Notikumi

Ilgtspējīgas attīstības komisijas deputāti uzklausīja Ekonomikas ministrijas pārstāvja ziņojumu par inovāciju attīstību Latvijā. Ekonomikas ministrija ir izvirzījusi mērķi – līdz 2035. gadam panākt, ka Latvijas IKP apjomi sasniedz 83 miljardus EUR, kas nozīmē ekonomikas apjomam ir jādubultojas, salīdzinājumā ar šodienas situāciju. Lai to panāktu, tuvāko gadu laikā ir jāsasniedz 4 - 5 % vidējie ekonomikas pieauguma tempi ik gadu, pie nosacījuma, ka inflācija saglabājas stabila 2 % robežās.

 Saeima 2.lasījumā (04.12.2024.) apstiprināja grozījumus Zinātniskās darbības likumā. Grozījuma mērķis ir noteikt tiesiskā regulējuma ietvaru ar publiskas finanšu palīdzības finansēta VZI pētījuma rezultātā radītu tiesību uz zinātību, tehnoloģiju, izgudrojumu vai augu šķirni komercializācijas un šo tiesību nodošanas atlīdzības noteikšanas kārtību un ieguldījumu kārtību. Ar 2025. gada 1. janvāri stājas spēkā grozījumi Zinātniskās darbības likumā. Līdz 2025. gada 1. jūnijam Izglītības un zinātnes ministrija sadarbībā ar Ekonomikas ministriju un valsts zinātniskajām institūcijām izstrādā ministru kabineta noteikumus.

 Ekonomikas ministrija iepazīstināja ar inovāciju fonda ilgtermiņa pētījuma programmu (VPP), kā arī ar pieejamo atbalstu inovāciju attīstībai, mazo un vidējo uzņēmumu inovatīvai uzņēmējdarbības attīstībai, LIAA pārstāvniecības 2023.- 2027. gadam pirmās un otrās atlases kārtas rezultātiem, atbalstu tehnoloģiju pārneses sistēmas pilnveidošanai un jaunuzņēmumiem.

 Rīgas Tehniskā universitāte Inovāciju prorektora dienests iepazīstināja ar aktivitātēm inovācijas un intelektuālā īpašuma aizsardzības jomā. Notiek aktīva integrācija ES inovāciju kopienā (papildus iespējas studentiem un pētniekiem). Atbalsts studentiem un personālam pie intelektuālā īpašuma aizsardzības un komercializācijas. Līdz šim ir projektu iesniegumu skaits: 500+, īstenotās inovāciju aktivitātes (hakatoni, akcelerācijas programmas u.tml.): 20+, studenti, kuri ir ņēmuši dalību ārpus studiju inovāciju aktivitātēs: 2000+, atbalstītie jaunuzņēmumi:50+. Izaicinājumi un darāmie darbi procesu pilnveide universitātes vidē, patentu portfeļa kvalitātes uzlabošana (t.sk. izmantojot ārējos resursus), proaktīva intelektuālo īpašumu objektu « pārdošana », akadēmiskā personāla kompetences pilnveide, atbalsta funkciju stiprināšana, iekšējā studentu un pētnieku motivācijas programma.

 Latvijas Universitāte stiprina konkurētspēju, nodrošina risinājumus mūsdienu ekonomiskajiem izaicinājumiem un uzlabo sabiedrības dzīves kvalitāti.

 Vienas pieturas aģentūras principi ir zinātņu ietilpīgi risinājumi, kur notiek sadarbība ar zinātnes institūcijām, zinātnes un biznesa sadarbība, zināšanu pārnese, studentu iesaiste sadarbībā ar industriju, pieredze un izglītība. Pēc 2023. gada datiem īstenoti ir projekti par 42 milj EUR, desmit jaunuzņēmumu apgrozījums bija 642 290 EUR. līgumpētījumi - 2,4 milj. EUR. Latvijas Universitātē veiksmīgi darbojas inovācijas un akselerācijas centrs, kur idejas satiekas ar iespējām.

 Rīgas Stradiņa universitātes pārstāve iepazīstināja ar situāciju inovācijas un intelektuālā īpašu aizsardzības jomā universitātē. Tika izstrādāta programma “Cilvēcīgi par tehnoloģijām” veselības aprūpes speciālistiem un jaunuzņēmumiem. Kopā ir saņemti 1840 sertifikātu, tādās jomās, kā pacienta pieredze un komunikācija, dati un datu drošība, digitālie rīki veselības aprūpē, inovācijas veselības aprūpe, veselības aprūpe inovatoriem. Pētniecības inovācijas un sadarbība ar industriju tiek realizēta farmācijā, medicīnā un sociālajās zinātnēs.

 Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte (turpmāk – LBTU) informēja par inovācijas un intelektuālais īpašumu. LBTU Attīstības stratēģijas 2023 -2027. gadam vīzija, ka LBTU ir mūsdienīga, nacionāli un starptautiski atpazīstama zinātnes universitāte - vadošā bioekonomikas un saistīto nozaru inovācijās un dabas resursu ilgtspējā Baltijas jūras reģionā. Misija ir veidot starptautiski konkurētspējīgu, inovatīvu, radošu un ilgtspējīgu nākotni sabiedrības attīstībai. Plašs biozinātņu un tehnoloģiju pētniecības spektrs ir biotehnoloģijas, lauksaimniecības inovācijas, pārtikas inovācijas, vides tehnoloģijas, veterinārmedicīna. Galvenie snieguma rādītāji uzņēmumu (privātais) finansējuma īpatsvars no LBTU zinātniskās darbības finansējuma (gadā):2021 – 7%, 2022 – 9%, 2023 – 10%. LBTU 2021. gada absolventu 2022. gadā nodarbinātības līmenis ir 85.63%, kas ir par 4.28% augstāks rādītājs, nekā vidēji valstī starp visām augstskolām.

 Ilgtspējīgas attīstības komisijas deputāti secināja, lai veicinātu Latvijas ekonomikas ilgtspējīgu attīstību, produktivitāti  un konkurētspēju, ir būtiski koncentrēt publiskos ieguldījumus uz zinātnē balstītu un tehnoloģiski ietilpīgu risinājumu attīstību un komercializāciju. Augsta līmeņa inovācijām ir augsts potenciāls celt uzņēmumu produktivitāti, jaunuzņēmumiem piesaistīt investīcijas, un veidot inovatīvus, stabilus uzņēmumus ar augstu pievienoto vērtību un ilgtspējīgu konkurētspēju. Šāda stratēģija veicina ilgtermiņa ekonomisko atdevi un nostiprina Latvijas konkurētspēju globālajā tirgū. Prioritāri piešķirot atbalstu universitātēm, kur veidojas zināšanās balstīti zinātnes potenciāli un risinājumi, veicinot iespēju Latvijai kļūt par vadošo spēlētāju starptautiskajos tirgos.

Klimata un enerģētikas ministrija (turpmāk – KEM) iepazīstina komisijas deputātus ar Latvijas pielāgošanos klimata pārmaiņām, prognozēm un pasākumiem, lai pielāgotos klimata pārmaiņām.

Klimata pārmaiņu pārvaldībai Latvijas vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs (turpmāk – LVĢMC) ir atjaunojis klimata pārmaiņu rīku un izstrādājis trīs jaunus klimata pārmaiņu scenārijus, kā arī klimata pārmaiņu scenāriju kartes, kuras iespējams aplūkot visiem šī gadsimta 30 gadu periodiem. Ir veikti aprēķini pašvaldību griezumā, pagarinātas vēsturiskās datu rindas. Ir radīta iespēja datus izvēlēties ne tikai gada, bet arī sezonu griezumā, iespējama datu lejupielāde. Kartēs var aplūkot Latvijas vidējās vērtības, kā arī ir apkopota informācija par jūras piekrasti un Latvijas jūras krasta eroziju.

KME pārstāve informēja, ka Latvijā laikā no 1961. gada līdz 2020. gadā vidējā gaisa temperatūra vidēji paaugstinājusies par 0,7 grādiem pēc Celsija, turklāt visvairāk ziemā.

LVĢMC prognozē, ka līdz 2100. gadam vidējā gaisa temperatūra varētu paaugstināsies par 2,8 līdz 4,9 grādiem pēc Celsija virs 1961.-1990. gadu vidējās vērtības. 2020. gadā vidējā gaisa temperatūra bija 8,7 grādi pēc Celsija. Latvijā gaidāma vidējā sniega segas biezuma samazināšanās par vismaz 50%.

KEM norādīja, ka pēdējos gados ekstrēmie laikapstākļi rada aizvien lielākus zaudējumus. Pērn no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" līdz 2023.gada 5.oktobrim piecām pašvaldībām tika piešķirti kopumā 1 562 286 eiro. Šā gada jūlija nogales vētra, kas Latvijā atnesa stipras lietusgāzes un vēja brāzmas, nodarīja postījumus Zemkopības ministrijas īpašumiem 213 251 eiro apmērā. Kopējie provizoriskie neiegūtie ieņēmumi lauksaimniecībā ir vairāk nekā 23 miljoni eiro.

Šogad atlīdzībās par zaudējumiem, ko Latvijā nodarīja jūlija vētra, apdrošinātāji jau ir izmaksājuši 17 miljonus eiro, kas ir lielākais apdrošināšanas atlīdzību apjoms Latvijā par vienas dabas katastrofas nodarītajiem postījumiem, liecina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas dati.

Valdībā ir apstiprināts Latvijas pielāgošanās klimata pārmaiņām plāns laika posmam līdz 2030.gadam, kura mērķis ir mazināt Latvijas cilvēku, tautsaimniecības, infrastruktūras, apbūves un dabas ievainojamību pret klimata pārmaiņu ietekmēm un veicināt klimata pārmaiņu radīto iespēju izmantošanu. Plāns paredz vairāk nekā 80 pasākumu, kas palīdzēs Latvijas iedzīvotājiem un tautsaimniecībai kļūt mazāk ievainojamiem un pielāgoties klimata pārmaiņām, mazināt klimata pārmaiņu radītos zaudējumus.

KEM uzsver, ka, izstrādājot pašvaldību attīstības programmas, ir jānodrošina pielāgošanās klimata pārmaiņām. KEM kā piemēru minēja Liepājas pašvaldību, kura plānā paredzējusi identificēt pašvaldības ēkas, kas ir īpaši pakļautas klimata riskiem, piemēram, karstuma viļņiem vai pārmērīgam mitrumam, kā arī īstenot risinājumus, piemēram, ēku noēnošana un dzesēšanas iekārtu modernizācija, izstrādāts plāns pilsētas zaļo zonu un dabā balstītu risinājumu attīstībai.

Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) padomniece vides aizsardzības jautājumos S. Bērziņa vērsa uzmanību uz to, ka pašvaldībām teritorijas attīstības plāni ir jāizstrādā līdz nākamā gada beigām, taču tām vēl nav pieejama informācija par applūstošajām teritorijām, plūdu risku pārvaldības plānu, tāpēc pašvaldības nevar pilnvērtīgi tos iestrādāt pašvaldību teritorijas attīstības plānos. Pašvaldībām būšot problemātiski pabeigt savu plānu izstrādi, jo vairākas vides politikas joprojām nav apstiprinātas, kā piemēru minēja bioloģiskās daudzveidības stratēģiju ar jauniem aizsargājamo teritoriju tīkliem, kas liks mainīt jau apstiprinātos teritoriju plānus.

Runājot par risinājumiem lietavās applūstošām pilsētām, VSIA "Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi" valdes loceklis M. Muižnieks rosināja ierīkot modernas meliorācijas sistēmas arī pilsētās, jo tagad meliorācija esot tikai līdz pilsētu robežām.

Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēdē deputāti vienojās nākamā gada februārī skatīt Sākotnējā plūdu riska novērtējuma 2025.-2030.gadam ziņojuma projektu, kas līdz nākamā gada 30.janvārim ir nodots sabiedriskajai apspriešanai.

Valsts kancelejas koordinācijas koordinatora pārstāvis V. Vesperis departamenta Pārlikumības komisijas pārstāvis par NAP2022 mērķi ir pilnvērtīgs.

Komisija jau 2023. gada 11. oktobrī skatīja jautājumu par NAP 2027 mērķi ir progresu un rezultatīviem rādītājiem. Uzdodot Valsts kancelejas Pārresoru koordinācijas departamentam (turpmāk – VKPKD), apkopojot datus par NAP 2027 mērķus, kas ir vērsti uz progresu un alternatīviem ministriju rādītājiem, ņemot vērā jaunākos datus, meklējām, kā arī iegūt datus, sadarbojoties ar pašvaldībām, citām institūcijām un biežāk veiktajiem sabiedrisko aptauju rādītājiem. pētījumi.

2024. gada 5. jūnija komisijas sēdē VKPK precīzi dati, ka 16 rādītājiem virzība nav novērtēta, jo nav pieejami jaunāki dati. Komisija lūdza rast risinājumu un informēt rudenī par NAP2027rīcības virziena mērķa indikatoru aizstāšanu ar citiem rādītājiem.

VKPK sadarbībā Centrālās statistikas pārvaldi atrada risinājumus, kā izmantot datus, kurus nav iespējams iegūt. Piemēram, turpmāk piedāvājuma iespējamo indikatoru skolēni, kas izjutuši pret sevi vērstu emocionālo vardarbību, datu avots būs Izglītības valsts dienesta monitoringa iekļaujošai izglītībai (Edurio pētījums), nevis Slimību profilakses un kontroles dati. Tāpat arī turpmāk izmantos no Valsts kancelejas nodrošina KIVA programmas datus un Eurostat datus.

VKPKD pārstāvis, ka NAP2027 vidusposma izvērtējuma ziņojums būs gatavs 2025. gada rudenī. Nākamo NAP 2028-2034 sāks izstrādāt 2026. gada rudenī vai 2027. gada sākumā, kā arī Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2050. gadam (Latvija2050) sāks izstrādāt 2025. gada otrajā pusē.

Komisija lūdz VKPKD informēt par NAP2027 vidusposma izvērtējumu 2025. gada rudenī vai arī tiklīdz ir sagatavots ziņojums.

Zemkopības ministrijas (turpmāk – ZM) pārstāvji iepazīstina deputātus ar Latvijas Kopējais lauksaimniecības politikas (turpmāk – KLP) stratēģisko plānu 2023.-2027. gadam. Plāns ir vidēja termiņa politikas plānošanas dokuments, kas nosaka atbalsta prioritātes un atbalsta instrumentus lauksaimniecības, kā arī lauku attīstības jomā. Tā mērķis ir turpināt sniegt pietiekamu atbalstu lauksaimniekiem, lai tie spētu nodrošināt iedzīvotājiem pieejamu mūsu valstī ražotu pārtiku, kas ir droša, kvalitatīva un par pieejamu cenu. Latvijas lauksaimnieku un pārtikas ražotāju konkurētspējas uzlabošana, strādājot pie efektīvas resursu izmantošanas, ieguldījumiem bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā un klimata pārmaiņu mazināšanā. Turpinot sekmēt saimnieciskās dzīves nodrošināšanu laukos, infrastruktūras uzturēšanu, apdzīvotības saglabāšanu.

Latvijas lauksaimnieku ražošanas produktivitātei un ekonomiskai noturībai ir noteikti ekonomiskie mērķi. Tas nozīmē, ka jānodrošina lauksaimnieku ienākumu tuvināšana valsts tautsaimniecības vidējiem ienākumiem, īpaši mazajām un vidējām saimniecībām. Jālīdzsvaro ienākumi starp dažādām specializāciju nozarēm, starp saimniecību lieluma grupām, starp reģioniem un sekmējot jaunu tehnoloģiju un inovāciju ieviešanu un attīstību. 2021-2027 salīdzinot ar 2014-2020 ir 44% finansējuma pieaugums, bet ikgadējais pieaugums sastāda tikai no 1% līdz 6% gadā.

Svarīgi ir sekmēt saimniecību konkurētspējas celšanu un tirgus orientāciju, mērķtiecīgi atbalstot mazās, vidējās saimniecības un jaunos lauksaimniekus. Veicināt eksportspējīgu augstas pievienotās vērtības produktu ražošanu (arī bioloģisko). Sekmēt pievienotās vērtības radīšanu, produktivitātes celšanu, vērtības veidošanās ķēdes attīstību - primārais ražotājs un pārstrāde (t., sk. bioloģiskajā lauksaimniecībā). Risināt finanšu un ražošanas resursu pieejamības problēmu, paredzot mērķētus finanšu instrumentus, t.sk., to kombinēšanu ar grantiem. Zināšanu un prasmju celšana saimniecību vadītājiem, kā arī saimniecību un pārtikas uzņēmumu darbiniekiem. Jaunu tehnoloģiju, t.sk., digitālo tehnoloģiju izmantošana. Pētniecības un eksperimentālās ražošanas veicināšana. Inovāciju izmantošana un radīšana. Svarīgi ir tirgus varas stiprināšana pārtikas ķēdē. Veicināt konkurētspējīgu visu sadarbības formu un līmeņu veidošanos produktu kvalitātes un komerciālās vērtības uzlabošanai un virzīšanai tirgū, pētniecību un jauno tehnoloģiju ieviešanu un sekmēt vietējās produkcijas realizācijas iespējas.

Liela nozīme ir Latvijas lauksaimniecības sektora modernizācijai un pievienotās vērtības paaugstināšanai, kā arī investīciju atbalsts Zaļiem ieguldījumiem. Atbalsts ieguldījumiem SEG un amonjaka emisijas samazinošajiem pasākumiem. Atbalsts ieguldījumiem AER izmantošanai (pašpatēriņam) vai energoefektivitātes palielināšanai. Atbalsts ieguldījumiem lauksaimniecības dzīvnieku labturības uzlabošanai un biodrošības pasākumu īstenošanai.

2024. gada jūlijā Latvija EK iesniedza atjaunoto NEKP. Līdz gada beigām gaidām EK vērtējumu Latvijas iesniegtajam NEKP. Līdz gada beigām ZM jāsagatavo informatīvais ziņojums par NEKP ZIZIMM pasākumu efektivitāti, izdevīgumu un dažādu mežistrādes scenāriju iespējamo ietekmi. Zemkopības ministrijas prioritātes nākotnes KLP kontekstā ir lauksaimniecības produktivitāte, ienākumu atbalsts, tirgus stabilizācija, pārtikas piegāde un saprātīgas pārtikas cenas. Līdz ar pēdējo reformu – horizontāli - jauni papildu klimata un bioloģiskās daudzveidības mērķi.

ZM prioritātes nākotnes KLP politikas galvenais mērķis - mērķtiecīgi stimuli lauksaimnieciskās ražošanas un konkurētspējas veicināšana. Nodrošinot pareizu līdzsvaru starp ekonomisko, sociālo un vides ilgtspējību, lai neapdraudētu pārtikas ražošanu ES. KLP politika, kas vērsta uz lauksaimniecības un pārtikas ražošanas pilnvērtīgu potenciāla sasniegšanu mūsu valstī. Nodrošinājums ar pārtiku un pieņemamas cenas kā drošības jautājums esošajos ģeopolitiskajos apstākļos.