Ilgtspējīgas attīstības komisija - Notikumi

Ilgtspējīgas attīstības komisijas un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti apmeklēja Valmieras novada lauksaimniecības uzņēmumus, kur iepazinās ar lauksaimniecības nozares aktualitātēm, nākotnes perspektīvām un izaicinājumiem. Tika apmeklētas  zemnieku saimniecība “Mazdzērvītes” (piena lopkopība), zemnieku saimniecība “Jaunozoli” (augkopība), SIA “Eko lauki” (bioloģiskā lauksaimniecība) un LPKS "VAKS".

Finanšu ministrs A. Ašeradens iepazīstināja komisijas deputātus ar Latvijas kapitāla tirgus aktivizēšanu ekonomikas transformācijas veicināšanu un ar valdības deklarācijā iekļautajiem virzieniem un nosacījumiem tālākai kapitāla tirgus attīstībai. Kā informēja Finanšu ministrs Starptautiskā Valūtas fonda finanšu attīstības indeksā Latvija atpaliek no vairuma OECD un ES valstīm. Par indeksu ņem vērā finanšu institūciju un finanšu tirgus attīstības pakāpi no tā dziļuma (apjoms un likviditāte), finanšu pakalpojumu pieejamības un efektivitāti (ņemot vērā pakalpojuma izmaksas, ilgtspēju un aktivitāti finanšu tirgū). Latvija atpaliek no Igaunijas un Lietuvas pēc investīciju un IKP izaugsmes, un būtiski atpaliek arī pēc akciju tirgus kapitalizācijas. Latvijā kreditēšana jau ilgstoši attīstījusies gausi, bet noguldījumi auguši straujāk nekā vidēji eiro zonā. Procentu likmes uzņēmumu kredītiem šobrīd ir augstākās eiro zonā, savukārt no mājsaimniecībām piesaistīto noguldījumu procentu likmes ir starp zemākajām.

Latvija 2021. gadā pirmā no Baltijas un Skandināvijas valstīm emitēja ilgtspējīgās valsts obligācijas. Uz pirmajām ilgtspējīgām valsts obligācijām attiecinātie valsts budžeta izdevumi ir zaļie izdevumi (Zaļais transports ((Rail Baltica, elektrovilcieni)), bioloģiskā daudzveidība (meži, dabas parki, zivju fonds), energoefektivitātes palielināšana ēkām, atjaunīgā enerģija (jaunu tehnoloģiju izpēte), pielāgošanās klimata pārmaiņām) un sociālie izdevumi (izglītības pieejamība ((datori skolām COVID-19 laikā)), sociālā iekļaušana (minimālā ienākumu reforma, transporta biļešu cenu kompensācija) un infrastruktūras pieejamība (elektrības rēķinu kompensācijas sociāli mazāk aizsargātajiem iedzīvotājiem).  

Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētājs U. Mitrevics norāda:

·         ka kapitāla tirgus aktivizēšana ir viens no instrumentiem, ko mums vajadzētu izmantot, runājot par ekonomisko izaugsmi. Prieks dzirdēt, ka valsts stratēģiskie aktīvi un kritiskā infrastruktūra paliks valsts kontrolē. Līdz ar to aicināsim Finanšu ministriju uz atkārtotu diskusiju, lai izskaidrotu sabiedrībai atsevišķu uzņēmumu kotāciju, kādi uzņēmumi ir iekļauti kotāciju sarakstā;

·         tāpat ir jautājums - kas noteiks akciju cenu? Vai visas akcijas tiek palaistas tirgū vienlaicīgi? Vai tomēr dodam iespējas, tajā skaitā fondiem, būt pirmajiem, kas izvieto savus līdzekļus šajos uzņēmumos. Vēl jautājums - kas izstrādās šo kārtību, lai tā būtu caurspīdīga;

·         kas Latvijai jādara, lai sasniegtu izvirzītos plānos saistībā ar kapitalizāciju, lai vismaz 2 uzņēmumi ar kapitalizāciju virs viena miljardu eiro;

·         monopoluzņēmumu kotācija biržā ir diskutējama lieta, un šodienas sēdē parādās jau šādu uzņēmumu nosaukumi. Šis jautājums ir diskusijas vērts Saeimas deputātiem kopā ar sabiedrību. Vai valdībai būs galējais lēmums, kas nolems, kuri uzņēmumi tiks kotēti biržā;

·         vēl viens jautājums - par Latvijas pensiju kapitālu, konkrēti, par pensijas otro līmeni, vai Finanšu ministrija kopā ar Labklājības ministriju neplāno pārskatīt šo pensijas līmeņa lēno ienesīgumu. Vai tomēr pensiju naudas izvietošana nav pārskatāma, vai šo naudu nevajadzētu ieguldīt Latvijas uzņēmumos, kuros ir kaut neliela, bet stabila peļņa.

Ilgtspējīgas attīstības komisijas deputāti aicinās Finanšu ministriju un Labklājības ministriju uz atkārtotu diskusiju rudenī, lai saņemtu atbildes uz iepriekš minētiem jautājumiem.

Valsts kancelejas direktors J. Citskovskis iepazīstina ar administratīvā sloga mazināšanas plānu. Valsts kanceleja ir sagatavojusi Valsts pārvaldes modernizācijas plānu 2023. – 2027. gadam, kurš apstiprināts Ministru kabinetā 2023.gada 8.maijā. Šogad jūnijā Valsts kanceleja ziņos Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā, kādas būs primārās aktivitātes. Fokuss būs vērts uz administratīvā sloga mazināšanu uzņēmējiem. Administratīvā sloga mazināšanas komandā darbojas nevalstiskās organizācijas, ministrijas, Valsts kontrole, Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputāti un dažādu jomu eksperti. Šī darbu grupa savu darbu sāka 2023 gada 8. martā. Identificētās prioritātes ir viena iestāde, kur iesniedz datus, plašāka vienošanās par to, kā veido tiesību aktus un tiesību aktu pēcpārbaude (ex-post izvērtējums). Potenciāli tiek attīstīts Nacionālais datu centrs, nākamie soļi, lai īstenotu būtu tiesiskais regulējums, kartēšana, datu kvalitātes nodrošināšana tiesiskais regulējums un kartēšanas finansējums.

Ārvalstu investoru padomes Latvijā pārstāve L. Helmane novērtēja Valsts kancelejas priekšlikumu veidot datu centru, tas būtu labs signāls, ka tiek strādāts pie administratīva sloga mazināšanas.

Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētājs U. Mitrevics norādīja, ka maz ticams, ka Valsts kancelejas direktora iezīmētais administratīvā sloga mazināšanas plāns kaut ko mainīs. Uzsverot, ka ir iespējams izmērīt administratīvo sloga apmēru. Tāpēc no Valsts kancelejas sagaida idejas, ka konkurētspēju stiprināsim ar birokrātijas mazināšanas metodēm.

KOMISIJAS LĒMUMS

Ilgtspējīgas attīstības komisijas deputāti nolēma rudenī atkārtoti aicināt Valsts kanceleju, kur komisija sagaida idejas konkurētspējas stiprināšanai tostarp ar birokrātijas mazināšanu.

Labklājības ministrija informē komisijas deputātus par Latvijas pensijas modeļa ilgtspēju demogrāfisko izaicinājumu kontekstā. Valsts sociālās apdrošināšanas sistēma ir pašfinansējoša. Sociālās apdrošināšanas budžeta līdzekļi tiek izmantoti sistēmas dalībnieku interesēs. Sociālās apdrošināšanas sistēmā iemaksātie līdzekļi tiek izlietoti likumos noteikto sociālo risku iestāšanās gadījumā sistēmas dalībniekiem. Vecuma pensijas apjoms saistīts ar faktisko ieguldījumu (jeb veiktajām iemaksām), pārējo pensiju un pabalstu - ar deklarēto iemaksu objektu. Solidaritātes princips – pašreizējie iemaksu veicēji nodrošina pensiju izmaksu esošajiem pensionāriem un pārējiem pakalpojumu saņēmējiem.

Latvijas pensiju sistēmas mērķis ir finansiālā stabilitāte ilgtermiņā un adekvāts ienākumu atvietojuma līmenis. Pensiju sistēmas 1.līmeņa ilgtspēju ietekmējošie rādītāji ir demogrāfiskie rādītāji: dzimstība, mirstība, migrācija, paredzamais mūža ilgums, iedzīvotāju vecumstruktūra un ekonomiskie rādītāji: nodarbināto skaits, vidējā alga un inflācija.

Pensiju sistēmas 1.līmeņa finanšu ilgtspēju un stabilitāti veicina tas, ka pensiju kapitāla indeksācijā tiek izmantots iemaksu algu summas pieauguma indekss, kur atspoguļo faktiskās vidējās iemaksu algas un iemaksu veicēju skaita attīstības tendences. Pensiju indeksācija ir saistīta ar PCI un daļu no iemaksu algu summas reālā pieauguma. Pensijas aprēķina formulā nosacīti uzkrātā pensiju kapitāla dalītājs atspoguļo paredzamo dzīves ilgumu. Savlaicīgs un pietiekošs finanšu uzkrājums un rezerves fonda veidošana.

Priekšlikumi īstermiņā ir piemaksu pie vecuma un invaliditātes pensijām atjaunošana, “bāzes pensijas» ieviešanas aptveramība, pensiju indeksācijas mehānisma pilnveidošana, izstrādāt priekšnosacījumus valsts sociālās apdrošināšanas finanšu rezerves fonda izveidošanai (VRP pasākums Nr. 255.3).

Pensiju sistēmas 2.līmeņa esošās sociālās apdrošināšanas iemaksas pensijām (20%) tiek pārdalītas starp 1. un 2.līmeni. Iemaksas tiek investētas finanšu tirgū, un ieguldījumu izvēli veic pats dalībnieks.

Pensiju sistēmas 2.līmeņa dalībnieka uzkrātā pensijas kapitāla lielums ir atkarīgs no veikto iemaksu apmēra, iemaksu likmes, izvēlētā ieguldījumu plāna darbības rezultātiem un dalības ilguma valsts fondēto pensiju shēmā.

Pensiju sistēmas 3.līmenis ir brīvprātīgi izvēlētas iemaksas. Iemaksājot pensijas sistēmas 3. līmenī, ir iespēja iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojuma saņemšana, iespēja pensionēties no 55 gadu vecuma un iemaksu kapitālu var mantot likuma noteiktā kārtībā.

Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētājs U. Mitrevics aicina atkārtoti šo jautājumu skatīt rudenī, pieaicinot arī nevalstiskās organizācijas. Diskutēt par otrā pensiju līmeņa iespējām, sniegt sabiedrībai informāciju, izteikt viedokļus, uzklausīt pieaicinātās personas un vajadzības gadījumā virzīt/pieņemt politiskus lēmumus.

 KOMISIJAS LĒMUMS

Ilgtspējīgas attīstības komisijas deputāti nolēma rudenī atkārtoti aicināt uz komisijas sēdi Labklājības ministriju, Finanšu ministriju nevalstiskās organizācijas diskutēt par otrā pensiju līmeņa iespējām, sniegt sabiedrībai informāciju, izteikt viedokļus, uzklausīt pieaicinātās personas un vajadzības gadījumā virzīt/pieņemt politiskus lēmumus. Saprast, vai plāns tiks īstenots, vai darba stāžs par nostrādātiem gadiem tiks ieskatīts pensiju aprēķinā, kas notiks ar pensijas vecuma celšanu, vai pensijas samazināsies apjomā. Modelēt, izrēķināt un sagatavot plānu par dzimstības rādītājiem, par algu pieaugumu, par daudzām citām lietām, piemēram par migrāciju, cik daudz cilvēku pametīs mūsu valsti, iespējams, meklējot labāku dzīvi.

Latvijas Bankai un Finanšu ministrijai ziņot par pensijas trešo līmeni, jo tas ir brīvprātīgs piedāvājums sabiedrībai. Kā arī uzklausīt speciālistu ziņojumu, kas notiek Latvijā ar trešo pensijas līmeni.