Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēdē par Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030.gadam informēja Valsts Kancelejas Pārresoru koordinācijas departamenta pārstāvji. Latvija 2030 vīzija ir, ka Latvija 2030. gadā būs plaukstoša, aktīvu un atbildīgu pilsoņu valsts. Ikviens cilvēks varēs justies drošs, lepns un piederīgs Latvijai, šeit ikviens varēs īstenot savus mērķus. Nācijas stiprums sakņosies mantotajās, iepazītajās un jaunradītajās kultūras un garīgajās vērtībās, latviešu valodas bagātībā un citu valodu zināšanās. Tas vienos sabiedrību jaunu, daudzveidīgu un neatkārtojamu vērtību radīšanai ekonomikā, zinātnē un kultūrā, kuras novērtēs, pazīs un cienīs arī ārpus Latvijas. Rīga būs nozīmīgs kultūras, tūrisma un biznesa centrs Eiropā. Pilsētu un lauku partnerība nodrošinās augstu dzīves kvalitāti visā Latvijas teritorijā.
Latvija - mūsu mājas - zaļa un sakopta, radoša un ērti sasniedzama vieta pasaules telpā, par kuras ilgtspējīgu attīstību esam atbildīgi nākamajām paaudzēm.
Latvija2030 ir noteiktas septiņas prioritātes: kultūras telpas attīstība, ieguldījumi cilvēkkapitālā, paradigmas maiņa izglītībā, inovatīva un ekoefektīva ekonomika, daba kā nākotnes kapitāls, telpiskās attīstības perspektīva, inovatīva pārvaldība un sabiedrības līdzdalība.
Galvenie konstatējumi un secinājumi par Latvija 2030 stratēģijas mērķu sasniegšanu. Kopumā valsts attīstības tendences parāda, ka izvirzīto valsts attīstības ilgtermiņa stratēģisko mērķu sasniegšana sekmējas tikai daļēji. Pozitīva virzība mērķu sasniegšanā ir attiecībā uz IKP uz vienu iedzīvotāju pēc pirktspējas paritātes rādītājā, šis rādītājs ir uzlabojies, arī vērtējot to procentos pret ES vidējo IKP uz vienu iedzīvotāju – līdz ar to ekonomiskā konverģence ar pārējo Eiropas Savienību notiek, bet izaugsmes augļu sadale nav līdzsvarota. Tautas attīstības indeksa rādītājs pēc iepriekšējas uzlabošanās uzrāda stagnējošu tendenci. Būtiska ietekme uz šo rādītāju ir bijusi sagaidāmā dzīves ilguma (piedzimšanas brīdī) samazinājumam no 70,9 gadiem 2019.gadā līdz 68,2 gadiem 2021.gadā, ko ietekmējusi vecuma struktūra un Covid-19 pandēmija. Ienākumu nevienlīdzība saglabājas stabili augsta gan kopumā sabiedrībā, gan starp dažādiem valsts reģioniem, turklāt ienākumu nevienlīdzība pēc Džini indeksa ir viena no augstākajām Eiropas Savienībā. Teritoriālās ienākumu nevienlīdzības iemesls ir iedzīvotāju koncentrēšanās valsts centrālajā daļā – Rīgā un Pierīgā, kur veidojas augstāka un produktīvāka ekonomiskā aktivitāte un maksātspēja. Ievērojami ir samazinājies iedzīvotāju skaits valstī, kā cēlonis ir negatīvi dabiskā pieauguma un migrācijas saldo rādītāji. Summārā dzimstības koeficienta vērtība pēdējos gados samazinās, to lielā mērā ietekmē arī iedzīvotāju vecuma un dzimuma struktūra.
Turpmākie soļi būtu regulārs valsts attīstības mērķu sasniegšanas monitorings.
Plānots uzsākt darbu pie Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas līdz 2050.gadam (Latvija2050) izstrādes. Papildus mērķu sasniegšanas monitoringam, sākotnēji nepieciešams veikt Latvija2050 izstrādei vajadzīgās priekšizpētes, paredzot iesaistīt zinātniekus un plašāku sabiedrību.
Uzklausot Valsts Kancelejas Pārresoru koordinācijas departamenta pārstāvju un nevalstisko organizāciju sniegto informāciju, komisijas deputāti nolēma nosūtīt vēstuli Ministru prezidentei ar aicinājumu sasaukt Nacionālo attīstības padomi, lai izstrādājot nākošo ilgtermiņa plānošanas dokumentu, notiktu diskusijas un viedokļu apmaiņa starp visām ieskaitītām pusēm, un tiktu izstrādāts dokuments Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2050.gadam, kurš būs balstīts uz reāliem mērķiem un uzdevumiem.
