Komisijas sēdēs pieņemtie lēmumi

KOMISIJAS LĒMUMS

 Komisijas deputāti nolēma nosūtīt vēstuli Ministru prezidentei ar aicinājumu:

 ·       iekļaut visu vēstulē minēto, kā rekomendācijas normatīvo aktu sistēmā;

 ·       lemt par foruma kopsavilkuma nodošanu Cilvēkkapitāla attīstības padomei tālākai darbībai, rosinot diskutēt gan par augstskolu padomju nākotni, gan citiem augstākajai izglītībai būtiskiem jautājumiem, ņemot vērā foruma noslēguma kopsavilkumu.

KOMISIJAS LĒMUMS

Komisijas deputāti nolēma nosūtīt vēstuli Ministru prezidentei ar aicinājumu:

• noteikt vienu atbildīgo ministriju un uzdot izveidot bioloģiskās daudzveidības ceļa karti/vienotu rīcības plānu, ņemot vērā konferencē pieņemtos rīcības punktus bioloģiskās daudzveidības aizsardzībai un noteikt laika grafiku plānoto rīcību izpildei.

 Lūdza pievērst uzmanību, ka līdz šim brīdim nav pieņemts un juridiski saistošs dokuments “Latvijas zemes apsaimniekošanas politika”.

KOMISIJAS LĒMUMS

      Komisijas deputāti nolēma aicināt Ekonomikas ministriju virzīt grozījumus Kombinētajā nomenklatūrā, papildinot to ar iespēju uzskaitīt lauksaimniecības un mežsaimniecības kūdras eksportu un importu, lai nodrošinātu reālajai situācijai atbilstošas Kombinētās nomenklatūras izmantošanu. Tāpat, ņemot vērā, ka kūdras tirdzniecība dārzkopības vajadzībām attiecas uz visu pasauli, lūdzam rosināt izdarīt attiecīgus grozījumus Harmonizētās preču aprakstīšanas un kodēšanas sistēmā (HS).

KOMISIJAS LĒMUMS

        Komisijas deputāti nolēma aicināt Ekonomikas ministrijas informatīvo ziņojumu “Par darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozēm līdz 2040. gadam” papildināt un atbildēt uz konkrētiem jautājumiem.

·       Kuras no Latvijas Republikas Ministru prezidentes Evikas Siliņas valdības rīcībpolitikām ir ņemtas vērā, sagatavojot informatīvo ziņojumu – īpaši attiecībā uz veselības aprūpes, izglītības, drošības un satiksmes nozarēm? Ņemot vērā, ka aprēķini liecina, ka izglītības nozarē plānotā finansēšanas modeļa “Programma skolā” ieviešanai nepieciešams aptuveni 4000 jaunu pedagogu, kā tas korelē ar šobrīd darba tirgus prognozēs iekļauto negatīvo dinamiku?

 ·       Kā darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozes šobrīd balstās uz Ekonomikas ministrijas virzītajiem rīcībpolitikas mērķiem – dubultot IKP 10 gados, kā arī citiem Ekonomikas attīstības plānā iekļautajiem rādītājiem? Kuras nodarbināto grupas un kurās nozarēs prognožu ietvaros nodrošina plānoto ekonomisko izrāvienu un kā Ekonomikas ministrija plāno nodrošināt darba tirgū nepieciešamo speciālistu sagatavošanas pārraudzību šo mērķu sasniegšanai?

 ·       Rosinām informatīvajā ziņojumā ietvert analīzi par nodarbināto kustību starp dažādām nozarēm – kādas tendences ir novērotas līdz šim, un kādas ir sagaidāmās tendences nākotnē?

 ·       Rosinām izvērtēt nodarbināto skaita iekšējās rezerves mazo uzņēmumu segmentos, kur bieži vien ir zemāks darba ražīgums, augstāks ēnu ekonomikas īpatsvars. Piemēram, saskaņā ar VID datiem par 2023.gadu uzņēmumos ar darbinieku skaitu zem 10 bija nodarbināti ~180 tūkstoši, kuru uzrādītais atalgojums ir ~50% no Latvijas vidējā līmeņa. Vai ir plānoti kādi pasākumi vai instrumenti, kas veicinātu mazo uzņēmumu konsolidāciju?

 Pēc Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras domām galvenā problemātika ir, ka pasūtījums izglītībā neatbilst darba tirgus vajadzībām un neatbilstības sekas ir jomas, kurās ierobežota izaugsme, jo trūkst speciālisti un jomās, kur «pārprodukcija», nelietderīgi publiskie tēriņi. Norāda, ka:

·          jāizveido efektīva speciālistu pieprasījuma plānošanas sistēma:

 a) jāpanāk, ka valsts budžeta studiju vietu plānošana balstās uz kvalitatīviem datiem par speciālistu pieprasījumu;

 b) ja nepieciešams, jāpilnveido EM prognozes vai to forma.

 ·       jāpilnveido pasūtījuma izvietošana:

 a) jāvienojas par izglītības pasūtījuma procesu un tas jāfiksē;

 b) var iesaistīt privātās augstskolas, kur valsts augstskolas nevar nosegt pieprasījumu, vai kur tas finansiāli izdevīgāk (lietderīgāk).