Komisijas sēdēs pieņemtie lēmumi

Komisija lūdz Ekonomikas ministriju, kas ir atbildīga par būvniecības nozari un pārrauga to, sniegt ieskatu:

1.         Kā notiek Latvijas ceļu un tiltu būvniecības nozares plānošana, kāds ir ministrijas redzējums par ceļu būvniecības nozares ilgtspēju?

2.         Vai Ekonomikas ministrija apzinās Eiropas Savienības struktūrfondu apguves cikliskuma problēmas un izaicinājumus?

3.         Vai Ekonomikas ministrija ir analizējusi un sniegusi priekšlikumus Ministru kabinetam par ceļu nozares plānošanu, ilgtspēju un finansējuma apguves risinājumiem? Kāds ir šo priekšlikumu pašreizējais statuss?

Komisija lūdz Rīgas Domei sniegt ieskatu:

1)         Kā Rīgas pašvaldībā notiek vidēja termiņa un ilgtermiņa infrastruktūras pilnveidošanas un uzturēšanas projektu (ceļu, ielu, tiltu, pārvadu un nacionālas nozīmes transporta objektu) plānošana, vai Eiropas Savienības struktūrfondu pieejamības cikliskums un pārrāvumi tiek ņemti vērā?

2)         Kā notiek infrastruktūras plānošanas un projektu īstenošanas koordinācija par autoceļiem un citiem nozīmīgiem infrastruktūras objektiem ar atbildīgo Satiksmes ministriju un ceļu būvniecības nozares atbildīgo Ekonomikas ministriju?

Komisijas deputāti nolēma nosūtīt vēstuli Latvijas Republikas Ministru prezidentam ar lūgumu iekļaut NAP2027 projektā divus Eiropas Komisijas izstrādātā “Savienojamības paziņojuma” dalībvalstīm izvirzītos mērķus 2025. gadam.

1)         ”Gigabitu savienojamība visiem galvenajiem sociālekonomiskajiem virzītājspēkiem, piemēram, skolām, transporta mezgliem un galvenajiem sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem, kā arī uzņēmumiem, kas intensīvi izmanto digitālos resursus”.

2)         “Pilsētu teritorijām un visām sauszemes transporta maģistrālēm ir nepārtraukts 5G pārklājums”.

 Komisijas deputāti nolēma nosūtīt vēstuli Latvijas Republikas Ministru prezidentam ar lūgumu pilnveidot NAP2027 projektu ar šādiem papildinājumiem un priekšlikumiem:

1)         Prioritāti “Uzņēmumu konkurētspēja un materiālā labklājība” papildināt ar apakšvirzienu “Informācijas tehnoloģiju pakalpojumu eksports”, kurā ieskicēts nozares redzējums attiecībā uz tās produktivitāti un inovācijām, darbu un ienākumiem, kapitālu un uzņēmējdarbības vidi.

2)         Lai novērstu cilvēkresursu trūkumu informācijas tehnoloģiju nozarē, uzsvērt nepieciešamību sagatavot 3000 informācijas un komunikācijas tehnoloģiju programmu absolventus gadā. Ņemot vērā, ka prognozētais vispārējās vidējās un profesionālās vidējās izglītības ieguvušo skaits Latvijā varētu būt nepietiekams šāda mērķa sasniegšanai, komisijas ieskatā nepieciešams attīstīt kvalitatīvas augstākās izglītības eksportu un kāpināt informācijas un komunikācijas tehnoloģiju programmās studējošo skaitu no ārvalstīm. Tāpat cilvēkresursu trūkuma risināšanai nepieciešami risinājumi ārvalstu speciālistu piesaistīšanai strādāt Latvijā, kā arī jāattīsta mūžizglītības programmas.

Komisijas deputāti nolēma nosūtīt vēstuli Latvijas Republikas Ministru prezidentam ar lūgumu pilnveidot NAP2027 projektu ar šādiem papildinājumiem un priekšlikumiem:

1)         Prioritāti “Uzņēmumu konkurētspēja un materiālā labklājība” papildināt ar apakšvirzienu “Apstrādes rūpniecība”, kurā ieskicēts nozares redzējums attiecībā uz tās produktivitāti un inovācijām, darbu un ienākumiem, kapitālu un uzņēmējdarbības vidi.

2)         Uzsvērt nepieciešamību izveidot un veicināt industriālo zonu attīstību, pievēršot uzmanību industriālo zonu izveidei reģionos, kur to nav, piemēram, Vidzemē un Latgalē. Izvērtēt vajadzību investēt industriālo zonu attīstībai nepieciešamajā infrastruktūrā, tajā skaitā, publiskajā infrastruktūrā - autoceļos, dzelzceļā un lidostās. Tāpat arī izvērtēt tos pasākumus, kas nepieciešami, lai industriālajām zonām nodrošinātu darbaspēka pieejamību.

3)         Komisijas ieskatā NAP2027 nepieciešams darbs pie stratēģiskā mērķa ‘’Reģionālā attīstība. Reģionālās dimensijas viens no uzdevumiem būtu, izmantojot industriālo zonu sniegtās priekšrocības, palīdzēt reģioniem piesaistīt ārvalstu investīcijas arī apstrādes rūpniecības nozarē.