Ilgtspējīgas attīstības komisija - Notikumi

 Ekonomikas ministrijas pārstāvji iepazīstināja komisijas deputātus ar cilvēkkapitāla attīstības stratēģiju (2024-2027). Tās mērķis: nodrošināta koordinēta cilvēkkapitāla jautājumu pārvaldība, sekmējot darbaspēka piedāvājuma pielāgošanos nākotnes darba tirgus vajadzībām. Galvenie rīcības virzieniem stratēģijā: formālā izglītība un STEM prasmes, darba tirgus paplašināšana, augsti kvalificētu darbinieku piesaiste, pieaugušo izglītības mācību piedāvājums un kvalitāte, prasmes, atbalsts uzņēmēju uzņēmīgumam, datos balstīti lēmumi, pārvaldība. Ekonomikas ministrijas ziņojumā izskanēja dati par to, ka šobrīd Latvijā ir aptuveni 44 000 iedzīvotāji vecuma grupā 15 – 34 gadi, kuri nemācās un nestrādā, bet varētu papildināt darba tirgu.

 Diskusijā deputāti pauda bažas vai atbildības sadalē, cilvēkkapitāla attīstības stratēģijas un plāna īstenošanai šobrīd nav pārāk daudz iesaistītu atbildīgo institūciju – Ekonomikas ministrija, Labklājības ministrija, Izglītības un zinātnes ministrija – un rosināja vērtēt, vai šā brīža koordinācija starp ministrijām un to izpildinstitūcijām ir pietiekama, kā arī apsvērt iespēju šos jautājumus nodot vienas ministrijas atbildībā. Deputāti atzīmēja, ka šī institūcija izstrādātu kvalitatīvu datu pārvaldības sistēmu cilvēkkapitāla plānošanas vajadzībām, kas ietvertu uzskaiti, nozaru vajadzības, risinājumus, ārvalstu darbaspēka piesaisti. Tāpat šī institūcija izstrādātu uz darba tirgus izaugsmi orientētu un budžeta neitrālu atbalsta instrumentu darbinieku kvalifikācijas paaugstināšanai un pārkvalifikācijai, kā arī vērtētu iespēju veidot un ieviest nodokļu instrumentus intensīvākai jauniešu iesaistei darba tirgū.

 Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētājs U. Mitrevics norādīja, ka Ekonomikas ministrijas informācija liecina, ka Latvijā šobrīd ir aptuveni 45 tūkstoši jauniešu, kas varētu papildināt darba tirgu, bet viņi oficiāli nav nodarbināti. Tāpēc ir svarīgi, lai nodokļu politika valstī veicinātu uzņēmējdarbību, darbaspēka pieejamību un oficiālo nodarbinātību. Mums ir svarīga jauniešu iesaiste darba tirgū, tāpēc ir jāatrod piemērotākais modelis, kā piemēram, Polijā 2019.gadā ieviesa normu, kas paredz jauniešus līdz 26 gadu vecumam atbrīvot no iedzīvotāju ienākuma nodokļa.

 Komisijas deputāti nolēma nosūtīt vēstuli Ministru prezidentei ar lūgumu noteikt vienu atbildīgo institūciju cilvēkkapitāla attīstības plāna jautājumu pārvaldības jomā; izstrādāt kvalitatīvu datu pārvaldības sistēmu cilvēkkapitāla plānošanas vajadzībām (uzskaite, nozaru vajadzību apzināšana un prognozēšana, risinājumi, nepieciešamība piesaistīt ārvalstu darbaspēku nozaru griezumā u.c.); ieviest skaidrību imigrācijas politikas jautājumā; izstrādāt uz darba tirgus izaugsmi orientētu  budžeta neitrālu atbalsta instrumentu darbinieku kvalifikācijai celšanai  un pārklasifikācijai, un izvērtēt iespējas veidot un ieviest nodokļu instrumentus intensīvākai jauniešu iesaistei darba tirgū.

Ilgtspējīgas attīstības komisija 2023. gada 15. marta sēdē uzdeva Klimata un enerģijas ministrijai līdz šā gada 1. septembrim sagatavot skaidru plānu zaļās enerģijas ražošanai, balansēšanai un ekosistēmas izveidei Latvijā.

Klimata un enerģijas ministrijas pārstāve L. Kurevska iepazīstināja deputātus ar plānu zaļās enerģijas ražošanai, balansēšanas jaudas un ekosistēmas izveidei Latvijā. Ministrijas pārstāve informēja, ka enerģētikas sektoru veido trīs pamatnostādnes: enerģētiskā neatkarība par konkurētspējīgām cenām, efektīva tīkla izmantošana, tirgus ekonomika un cenu signāli.

Elektroenerģijas ražošana ir viena no nozarēm, kas var stimulēt Latvijas attīstību gan kā eksporta produkts, gan arī veicinot industrijas ienākšanu Latvijā. Lai to panāktu Latvijā, ir dabas resursu priekšrocības, spēcīga energosistēmu infrastruktūra un liberalizēti enerģijas tirgi. 

No ministrijas skatpunkta fokuss ir meklēt tieši tos ražotājus, kas ražo par lētām bāzes izmaksām, jo tikai tā mēs būsim ilgtspējīgi.   

Elektroenerģijas patēriņš Latvijā aptuveni 7 teravatstundas(TWh), 2022.gadā saražoja 4.8 TWh. Tas ir izskaidrojams, ka attiecīgi mūsu TEC ražoja mazāk, un tā vietā tiek tērēts degslānekli no Igaunijas. 2030.gadā patēriņa prognozes gan elektroenerģijas, dabas gāzes un siltuma varētu būt pluss 5 – 10 %.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas reģistrēti 66 ražotāji ar kopā uzstādīto jaudu aptuveni 3GW, rezerves jaudas aptuveni 6GW(43 projekti) un būvniecība uzsākta 3 projektos 160MW – saule un 60MW – vējš.

Būtiski regulējuma grozījumi 2023.gadā ir sinhronizācija ar kontinentālās Eiropas tīklu ir panākta vienošanās ar Baltijas valstīm par vienotu paātrināto sinhronizāciju 2025.gadā, publisko zemju un jūras teritoriju atvēršana, apstiprināts publiskas zemes piešķiršanas regulējums. Tīkla jaudas rezervācijas optimizācija: apstiprināts regulējums atļauju piešķiršanas optimizācija un izstrādē likumprojekts jauna pārtraucamās jaudas ieviešanai. Mērķēts atbalsts ALDIS sistēmas paplašināšana un EIKIS sistēmas likumprojekts iesniegts Saeimai, kā arī neto norēķinu sistēma Elektroenerģijas tirgus likumprojekts iesniegts Saeimai.

AS "Sadales tīkls" pārstāvis informēja deputātus par ražotāju pieslēgumiem, par ģenerācijas uzstādītās jaudas izmaiņas dinamiku pēdējo 10 gadu laikā, esošo ražotāju un mikroģeneratoru skaitu. Saule sastāda 49% no uzstādītās ģenerācijas jaudas (Saules elektrostacijas – 108 MW (590 gab.) un Saules mikroģeneratori – 134 MW (16 387 gab)). Mikroģeneratoru skaita pieauguma temps samazināsies, jo no 01.01.2024 stāsies jauna neto norēķinu sistēma un elektrostaciju izbūves termiņi atkarīgi no klientiem: no 406 MW kas ir pieslēguma izbūves procesā, pašu elektrostaciju var izbūvēt un nodot 2 gadu laikā pēc pieslēguma izbūves. Citas ražošanas tehnoloģija, kas var pieslēgties 2024.gadā ir 6 VES ar kopējo jaudu 16 MW un 4 biogāzes koģenerācijas stacijas ar kopējo jaudu 0.67 MW.

Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētājs U. Mitrevics saka paldies par ziņojumu. Pēc izskanējušās informācijas presē Latvija ir augstākā reitingā par Lietuvu un Igauniju konkrēti IKP dinamikas griezumā. Latvijā ir izaugsmes iespējas un iespējas atrast pareizāko risinājumu enerģētikai Latvijā. Līdz ar to izvērtējums noteikti ir vajadzīgs. Tomēr, ja mēs varam izvēlēties ekonomiski pamatoti, tajā skaitā arī uz vidi vismazāk postošo lēmumu pieņemt, tas ir tas mūsu ceļš, tas tāds ilgtspējas ceļš, par ko arī mūsu komisija mēģina iestāties.

Ilgtspējīgas attīstības komisijas deputāti iepazinās ar atbildīgo institūciju ziņojumu par elektroenerģijas tarifu ietekmi uz sabiedrības labklājību, detalizētu pamatojumu elektroenerģijas pārvades tarifu paaugstinājumam, tarifu salīdzinājumu starp Baltijas valstīm, tarifu pārskatīšanas politikas iespējamām izmaiņām un ilgtspējas komponenti šajā tarifā.

 Diskusijas laikā komisijas deputāti uzsvēra, ka visiem iedzīvotājiem ir jābūt skaidrībai un informācijai par prognozētajām elektrības tarifu izmaiņām vismaz trīs gadus uz priekšu. Situācijā, kad notiek tik būtiskas tarifu izmaiņas, sabiedrībai un īpaši uzņēmējiem nav iespēju pamatoti plānot savas energoapgādes attīstības investīcijas ilgtermiņā, tai skaitā arī zaļajā enerģijā. Cilvēki iegulda naudu, bet pārmaiņas ir tik straujas, ka visbiežāk investīcijas tā arī sevi neatpelna.

 Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētājs U. Mitrevics norādīja, ka sagaida skaidrību par to, kā nepieļaut, ka regulatoram tiek iesniegts tik krass turpmākā tarifa pieaugums, jo pārredzamā nākotnē tos ietekmēs gan atslēgšanās no Krievijas un Baltkrievijas elektroapgādes (BREL) tīkla 2025.gadā (arī ieskatot ārkārtas atslēgšanās iespējamību), gan investīcijas starpvalstu vienotā elektroenerģijas tīkla attīstības projektos. Tāpat tarifa izmaiņas ietekmēs zaļās enerģijas ražotāju pieslēgšanās elektroapgādes tīkliem un mūsu elektroenerģijas patērētāju lietošanas paradumu maiņa.

 Lai sabiedrība būtu informēta par elektrības tarifu izmaiņām, deputāti nolēma aicināt Ministru prezidentu, uzdot Labklājības ministrijai izvērtēt iespēju paplašināt aizsargāto lietotāju loku, lai atvieglojumus varētu saņemt arī viena vecāka ģimene un ģimene ar bērniem, kur kāds no apgādātājiem ir ar invaliditāti. Uzdot AS “Sadales tīkli” un AS “Augstsprieguma tīkls” sagatavot izdevumu samazināšanas un efektivitātes uzlabošanas plānu un iesniegt to atbildīgajai Klimata un enerģētikas ministrijai, kā arī par šiem pasākumiem informēt Ilgtspējīgas attīstības komisiju līdz 2023. gada 20. decembrim. Uzdot vienu reizi gadā AS “Sadales tīkli” nākt klajā ar elektroenerģijas sadales un pārvades tarifu prognozi trim gadiem. Uzdot Klimata un enerģētikas ministrijai nākt klajā ar pilnveidotu Nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2021. – 2023.gadam redakciju līdz 2023. gada 31. oktobrim un uzdot Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai izvērtēt un sniegt priekšlikumus tarifu aprēķināšanas metodikas pilnveidošanai līdz 2023.gada 17.novembrim.

 KOMISIJAS LĒMUMS

 Deputāti nolēma aicināt Ministru prezidentu:

 ·         uzdot Labklājības ministrijai izvērtēt iespēju paplašināt aizsargāto lietotāju loku, lai atvieglojumus varētu saņemt arī viena vecāka ģimene un ģimene ar bērniem, kur kāds no apgādātājiem ir ar invaliditāti. 

 ·         uzdot AS “Sadales tīkli” un AS “Augstsprieguma tīkls” sagatavot izdevumu samazināšanas un efektivitātes uzlabošanas plānu un iesniegt to atbildīgajai Klimata un enerģētikas ministrijai, kā arī par šiem pasākumiem informēt Ilgtspējīgas attīstības komisiju līdz 2023. gada 20. decembrim.

 ·         uzdot vienu reizi gadā AS “Sadales tīkli” nākt klajā ar elektroenerģijas sadales un pārvades tarifu prognozi trim gadiem.

 ·         uzdot Klimata un enerģētikas ministrijai nākt klajā ar pilnveidotu Nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2021. – 2023.gadam redakciju līdz 2023. gada 31. oktobrim.

Ilgtspējīgas attīstības komisija sēdē deputāti iepazinās ar jaunāko informāciju par Latvijas bioloģiskās lauksaimniecības nozares attīstību.

 Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas valdes priekšsēdētājs G.Norkārklis informēja komisiju par bioloģisko platību attīstības dinamiku, bioloģisko lopkopību, graudkopību un citu bioloģisku kultūru daudzveidību. Nozares virsmērķis 2030. gadā ir bioloģiski sertificētas 30% no lauksaimniecības zemes, kas ir 600 tūkst. ha un panākt 30% bioloģiskās pārtikas zaļajā publiskajā iepirkumā.

 Diskusijas laikā komisijas deputāti pievērsa uzmanību, ka Eiropas Savienības plānotais, kopējais bioloģiskās lauksaimniecības īpatsvars vidēji ir 25% no kopējām lauksaimniecības zemēm. Tajā pašā laikā Latvijā, līdz 2027. gadam izvirzītais nacionālais mērķis ir, ka 18% no kopējām lauksaimniecības zemēm ir bioloģiskās lauksaimnieciskas zemes. Tas rada bažas par to, kā tas ietekmēs bioloģiskās lauksaimniecības nākotni Latvijā, ja atpaliksim no Eiropas Savienības kopējiem izvirzītajiem mērķiem. Runājot par zaļo iepirkumu, attiecībā uz vispārējās izglītības un pirmsskolas mācību iestādēm, deputāti norādīja, ka būtu jānodrošina ar 100% bioloģisko pārtiku.

 Savukārt attiecībā uz zaļo publisko iepirkumu, deputāti norādīja, ka vispārējās izglītības un pirmskolas izglītības iestādēs būtu jāvirzās uz mērķi ar 100% bioloģisko pārtiku.

 Lai sasniegtu ambiciozākus mērķus bioloģiskās lauksaimniecības nozarē, sabiedrības veselības uzlabošanos, kā arī, lai izpildītu Latvijas kā Eiropas Savienības dalībvalsts uzņemtās zaļā kursa saistības, deputāti nolēma nosūtīt vēstuli Ministru prezidentam.

  KOMISIJAS LĒMUMS

 Lai sasniegtu ambiciozākus mērķus bioloģiskās lauksaimniecības nozarē, sabiedrības veselības uzlabošanos, kā arī, lai izpildītu Latvijas kā Eiropas Savienības dalībvalsts uzņemtās zaļā kursa saistības, deputāti nolēma aicināt Ministru prezidentu:

 ·         izvērtēt un tālredzīgāk pārskatīt izvirzītos Latvijas bioloģiskās lauksaimniecības mērķus, lai 2027. gadā Latvija šai jomā nebūtu pēdējā vietā Eiropā, panākot, ka 2027. gadā kopējais bioloģiskās lauksaimniecības īpatsvars sasniedz 25% no kopējām lauksaimniecības zemēm;

 ·         ņemot vērā Latvijas sabiedrības slikto veselības stāvokli, salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm, aicinām izvirzīt mērķi - zaļajā iepirkumā visās vispārējās izglītības, un pirmskolas izglītības iestādēs nodrošināt 100% bioloģisko pārtiku. Nosakot šim mērķim sasniegšanas gadu.