Ilgtspējīgas attīstības komisija - Notikumi
Klimata un enerģijas ministrs (turpmāk – KEM) K. Melnis iepazīstināja deputātus ar vēja parku attīstību Latvijā. Pašvaldībām un iedzīvotājiem ik gadu plānota kompensācija 2500 eiro apmērā par katru jaunajos vēja parkos uzstādītās vēja turbīnas megavatu. Kompensācijas plānots izmaksāt tām mājsaimniecībām un pašvaldībām, kas atradīsies divu kilometru rādiusā ap vēja turbīnām. Paredzēts, ka katras turbīnas jauda būs četri, līdz septiņi megavati (MW).
Vienlaikus kompensācija neattieksies uz jau iepriekš uzbūvētajām vēja turbīnām. Aptuveni 50% no kompensācijas summas tiks iedzīvotājiem un 50% pašvaldībai, savukārt gadījumā, ja uzstādītās turbīnas apkārtnē nebūs mājsaimniecību, tad kompensācijas summa nonāks pašvaldībā. Kompensācija būs pieejama iedzīvotājiem, kas šobrīd dzīvo teritorijās, kur tiks uzstādītas turbīnas, ja kāds plāno pārvākties uz šīm teritorijām, tad šī kompensācija netiks maksāta.
Kompensācijas apmērs būs jārēķina katram individuāli, tomēr tas mājsaimniecības īpašniekam būs vismaz minimālās mēnešalgas apmērā, bet ne vairāk kā trīs minimālās algas. Attiecīgi pārējā summa nonāks pašvaldībā. Kompensāciju administrēšanu varētu uzņemties pašvaldība. Divu kilometru rādiusa robeža noteikta pēc situācijas salīdzināšanas ar apkārtējām valstīm. Pašreiz noteikts, ka turbīnas nevar uzstādīt tuvāk nekā 800 metrus no esošajām mājsaimniecībām.
Klimata un enerģijas ministrija (turpmāk – KEM) skatās, kā izvairīties no kompensācijas aplikšanas ar nodokli, tomēr Finanšu ministrijai būs savs redzējums.
Ministrs skaidroja, ka šobrīd Latvijā atjaunīgo energoresursu īpatsvars ir 53%, kamēr Eiropas vidējais rādītājs ir 41%. Lai sasniegtu 100% atjaunīgās enerģijas intensitāti līdz 2030. gadam, ir nepieciešami aptuveni 1,5-2 gigavati (GW) vēja enerģijas, kas saražotu vidēji 3,6, līdz 4,9 teravat stundas (TWh). Patlaban rezervētā jauda pārvades tīklā ir 6040 MW, tostarp saules enerģijai rezervētās jaudas ir 3582 MW, hibrīdenerģijai - 1548 MW, bet vēja enerģijai rezervēti 880 MW. No rezervētajiem 6040 MW jaudas realitātē varētu attīstīties aptuveni 3000 MW, tomēr patlaban nav skaidrības, kuri plānotie parki attīstīsies, bet kuri ne.
Latvijas Investīciju un attīstību aģentūras pārstāve informēja, ka "Elwind" projekts ik gadu nodrošinās vismaz 3,5 TWh vēja enerģijas Baltijas reģionam. ELWIND ir Latvijas un Igaunijas kopīgi pārvaldīts pārrobežu atkrastes vēja enerģijas projekts Baltijas jūrā. Vienlaikus "Elwind" atkrastes projekts nodrošinās minimālu ietekmi uz vidi. Projekta īstenošanai ir sākti ietekmes uz vidi pētījumi, kas noslēgsies 2026.gadā. Ir paredzēts, ka vēja parku būvniecība varētu sākties 2028.gadā, savukārt vēja parki darbību varētu sākt pēc 2030.gada.
"Elwind" projekta izstrādes gaitā tiks nodrošināti pētījumi un atļaujas, kas attīstītājiem sniegs nepieciešamo informāciju un mazinās riskus, lai veiktu projekta attīstību.
Latvijai ir aptuveni 15 gigavatu (GW) potenciāls vēja enerģijai jūrā, Latvijai ir aptuveni 500 kilometru krasta līnija un Baltijas jūras un Rīgas jūras līča gultne ir piemērota vēja turbīnu izbūvei.
Salacgrīvas ostas pārvaldnieks I. Istenais uzsvēra, ka svarīgi ir atkrastes vēja parku servisa bāzes ostu attīstības iespējas Latvijas mazajās ostās. Pašlaik sadarbībā ar Igaunijas jūras industrijas asociāciju notiek, kopējās mazo ostu stratēģijas izstrāde saistībā ar atkrastes vēja parku attīstību Baltijas jūrā un Rīgas jūras līcī: Interreg ESTLAT Harbours/ PPP 2021/ 2027. Kopējās stratēģijas izstrādei ir jāsniedz redzējums par sinhronizētu/simbiotisku mazo osto attīstību Igaunijā un Latvijā un jāpalīdz attiecīgā vietējo/reģionālo attīstības plānu obligāto sadaļu izstrādē.
Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētājs U. Mitrevics uzsvēra, ka šobrīd izskatās, ka ieguvums Latvijai un iedzīvotājiem no Elwind vēja parka projekta īstenošanas ir apšaubāms. Projekta īstenošanas pamatojums ir vēl diskutējams, jo apstākļi ir mainījušies un izmaksas ievērojami augušas. Vai īstenojot projektu valsts atgūs tajā ieguldītos līdzekļus, ir vēl jautājums. Savukārt, lai attīstītu vēja parkus sauszemē, ir jāatrod līdzsvars starp visas sabiedrības, vietējo iedzīvotāju, pašvaldību, dabas vērtību saglabāšanas un vēja enerģijas ražotāju interesēm. Turklāt šā brīža ģeopolitiskajā situācijā, kad Latvijai ir jāstiprina savas militārās spējas, nav vieta projektiem, kas var traucēt vai apstādināt kādu elementu militārās infrastruktūras darbībā, piemēram, ietekmēt radaru darbību. It īpaši, ja tas rada, papildu izmaksas.
ANO Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (IPCC) pārstāvji iepazīstina komisijas deputātus ar klimata pārmaiņu mazināšanas iespējām, pielāgošanos tām un ar klimata neitralitāti saistītiem jautājumiem. IPCC ir organizācija, kas pēta klimata pārmaiņas, kura regulāri publicē secinājumus par klimata pārmaiņām. Eiropas Savienības un Latvijas klimata politikas ir balstītas IPCC secinājumos. IPCC pārstāvji pievērsa uzmanību klimata pārmaiņu ietekmei uz pilsētu infrastruktūru, iedzīvotājiem un pakalpojumiem, klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās stratēģijas pilsētas, ilgtspējīgas vides attīstībā un urbānā mežsaimniecība, zaļo zonu loma biodaudzveidībā un gaisa kvalitātē, kultūras mantojums, urbānā zaļā arhitektūra, koka arhitektūra un pilsētvides revitalizācija. Tika runāts par "Climaax" pētniecības projektu,kura mērķis ir uzlabot Eiropas reģionu noturību pret klimata pārmaiņām. Šajā projektā tiek izstrādāts atjaunināts plūdu riska novērtējums Latvijai, kā arī starpreģionāli riska novērtējumi ekstremāla karstuma vai sausuma ietekmei.
Komisijas deputāti diskutēja, kādas ir klimata pārmaiņu mazināšanas bezdarbības iespējamās ekonomiskās, vides, sociālās un politiskās sekas? Vai būtu iespējams sniegt dažus konkrētus piemērus, īpaši attiecībā uz bezdarbības ekonomiskajām sekām un izmaksām. Kā arī kādi ir pielāgošanās klimata pārmaiņām —lielākie riski, ar kuriem saskaras pilsētas, un kādi ir iespējamie pielāgošanās pasākumi, īpaši piekrastes pilsētām. Svarīgi ir komunikācija par klimata pārmaiņām saprotamā un pārliecinošā veidā ar jomas nespeciālistiem un sabiedrību ir svarīga veiksmīgas klimata politikas sastāvdaļa, kas būtu labākās stratēģijas, lai nodrošinātu klimata politikas atbalstu sabiedrībā.
Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētājs U. Mitrevics nozīmīgi vērtē IPCC ieguldījumu klimata pētniecībā, klimata pārmaiņu ietekmes un nākotnes risku vērtēšanā, kā arī klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās pasākumu rekomendāciju izstrādē. IPCC regulāri publicētajiem secinājumiem par klimata pārmaiņām ir būtiska loma Latvijas klimata politikas plānošanā, kas vērsta uz klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos visās tautsaimniecības nozarēs. Latvija, līdzīgi kā citas Eiropas Savienības valstis, strādā pie Nacionālā enerģētikas un klimata plāna izstrādes, kas noteiks turpmāko valsts tautsaimniecības attīstības politiku līdz 2030.gadam ar turpmāko mērķi sasniegt valsts klimatneitralitāti 2050.gadā, vienlaicīgi saglabājot ekonomisko izaugsmi. Klimatneitralitātes mērķu sasniegšana ir sarežģīts uzdevums ne vien valstij, bet arī pašvaldībām, pilsētām, uzņēmumiem. Tā sasniegšanā liela nozīme ir pārdomātai plānošanai un precīzi mērķētu pasākumu īstenošanai pilsētās, piemēram, energoefektivitātes, riska novērtēšanas un vadīšanas, zaļo tehnoloģiju ieviešanas, pilsētu zaļināšanas un taisnīgas klimata politikas ieviešanas jomās. Esam gandarīti par IPCC izvēli Rīgā organizēt pasaulei tik nozīmīgu klimata pasākumu, kurā pulcējas vairāk nekā 100 zinātnieki un eksperti no 65 valstīm. Novēlam veiksmi diskusijās par zinātnē balstītām klimata pārmaiņu mazināšanas iespējām un pielāgošanos tām.
Ilgtspējīgas attīstības komisijas deputātus AS “Sadales tīkls” pārstāvji informēja, ka jau šobrīd sistēmas operatoriem ir pienākums publicēt tarifu projektu prognozes tuvākajiem trim gadiem. Lai sistēmas pakalpojumu tarifi būtu prognozējamāki un stabilāki ilgākā termiņā, ir noteikts regulatīvais periods. Tas ļauj koriģēt ierobežotas tarifa vērtības attiecībā uz to izmaksu daļu, ko sistēmas operators tiešā veidā nevar ietekmēt, piemēram, elektrības cenas, citu sistēmas operatoru pakalpojumu izmaksas, kas ietekmē tarifu. Lai uzlabotu sabiedrības informētību par nākotnē sagaidāmajām tarifu izmaiņām, plānots papildināt sistēmas 10 gadu attīstības plānu ar plašāku operatora novērtējumu par sagaidāmajām tarifu struktūras un apmēra izmaiņām tuvākajos pārskata gados. Tarifu vērtību būtiski ietekmē sadalītās enerģijas apjomi, pieslēgtās lietotāju jaudas un sistēmas lietotāju skaits, sistēmai pieslēgto elektroenerģijas ražotāju darbības ietekme, sistēmas operatoram noteikto papildu pienākumu izpilde, piemēram, neto uzskaites sistēmas administrēšana.
Komisijas deputāti iepazinās ar elektroenerģijas sadales un pārvades tarifu prognozēm trijiem gadiem, un atzinīgi vērtēja iesaistīto iestāžu un uzņēmumu paveikto, tostarp pilnveidojot tarifu apstiprināšanas metodiku un pārskatot savus ikdienas izdevumus.
Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētājs U. Mitrevics norādīja, ka tādi negatīvi pārsteigumi ar būtisku elektroenerģijas pieslēguma maksas pieaugumu, kādi bija pagājušā gada rudenī, mūs tuvākajā nākotnē vairs nesagaida. Atzīmēja, ka atbildīgās iestādes un uzņēmumi apņēmušies turpināt darbu, lai iedzīvotāji par jebkurām elektroenerģijas pārvades un sadales tarifu izmaiņām tiktu savlaicīgi informēti, tādējādi nodrošinot prognozējamību. Šāds risinājums ir nepieciešams sabiedrībai kopumā un nodrošina arī uzņēmējiem stabilāku uzņēmējdarbības vidi, kā arī iespēju ilgtermiņā plānot budžeta izdevumus un ieguldījumus izaugsmei.
Ilgtspējīgas attīstības komisija uzklausīja SIA “Rīgas meži” (turpmāk – RM) informāciju par CO2 piesaistes iespējas Rīgas pilsētas un RM pārvaldībā esošās purva teritorijās. RM piederošās un apsaimniekojamās teritorijas sastāda meža zemju platība – 62 792,1 ha, meža zemju platības, kas ietilpst Rīgas valstspilsētas administratīvās teritorijas robežās, – 5 625,2 ha, apsaimniekoto dārzu un parku platība – 417 ha. RM mērķis turpināt uzsākto zaļās infrastruktūras apsaimniekošanas praksi, kas ir vērsta uz vides vērtību saglabāšanu un palielināšanu, t.sk. CO2 piesaistes veicināšanu. Lai to panāktu ir vajadzīga mērķtiecīga vienlaidu meža seguma izveide aizsargājamās dabas teritorijās un rekreācijas zonās, ilgtspējīga stādāmā materiāla izvēle mežsaimniecisko darbu zonām (izvērtējot sugu noturību pret klimata riskiem). Pētniecības un inovāciju attīstība CO2 piesaistes veicināšanai pilsētvidē sadarbībā ar zinātniskajiem partneriem, jaunajiem talantiem (studentiem) un jaunuzņēmumiem: peldošās augu salas, pilsētas ūdensmalu attīstība u.c. SEG emisiju mazināšana un uzmanības koncentrēšana uz ilgtspējīgu mežsaimniecību, kas ne tikai sekmē oglekļa dioksīda uztveršanu un uzkrāšanu, bet arī veicina mežu ekosistēmu un bioloģisko daudzveidību. Mērķis virzīties uz zemāku oglekļa pēdu.
Atbilstoši 2022. gada monitoringa pārskatam RM kopējā purvu platība 7 441,1 ha, kas sastāda neskarti un bioloģiski vērtīgi purvi 3 399,4 ha un izstrādātie purvi 4 041,7 ha.
2023. gadā CO2 ekv.t emisiju apjoms 26 510,352 tonnas un uzņēmuma RM gadījumā CO2 piesaistes mežos kompensē SEG emisiju apjomu purvos. Kā risinājums tika piedāvāts iepazīties ar purvu teritoriju rekultivāciju iespējām: renaturalizācija, ūdens krātuvju veidošana, daudzgadu kultivēto zālāju ierīkošana, koku audzēšana, paludikultūru izveide, ogu ražošana.
Latvija ir apņēmusies samazināt SEG emisiju apjomus, lai šo uzdevumu veiktu, ir nepieciešama precīza, efektīva un starptautiski salīdzināma SEG emisijas apjoma aprēķināšanas metodoloģija. Sākot ar 2026. gadu Latvijai, ir pienākums dot datus par SEG emisijas apjomiem no cilvēka darbības ietekmētiem mitrājiem (purviem).
Latvijas nacionālā metodoloģija balstās uz LIFE15 CCM/DE/000138, LIFE Peat Restore projekta secinājumiem, kur projekts tika uzsākts 2016. gadā ar mērķi atjaunot degradētus purvus un palielinātu to spēju piesaistīt oglekli. RM ir identificētā problēma, ka visizdevīgākais risinājums ir turpināt izstrādāt kūdras purvus, kur šis uzstādījums nesakrīt ar EK klimata uzstādījumiem.
RM piedāvā CO2 jautājumā risinājumu, ka ir vajadzīga valsts politikas atbilstība starptautiskām saistībām un precizēta nacionālā CO2 emisiju novērtēšana degradētās purva teritorijās.
Latvijas nacionālie standarti būtiski atšķiras no Starptautiskās Klimata pārmaiņu padomes (IPCC) metodoloģijas. RM redzējumā nacionālo standartu saskaņošana ar IPCC standartiem palīdzētu nodrošināt, ka valsts veiktie pasākumi ir starptautiski atzīti un atbilst kopīgiem mērķiem. IPCC standarti ir izstrādāti, balstoties uz plašām zinātniskām zināšanām un starptautisku ekspertu pieredzi, kas garantē augstu uzticības līmeni EK līmenī.
Jāņem vērā, ka nacionālo standartu maiņa uzlabotu ne tikai RM, bet valsts iespējas piesaistīt starptautisku finansējumu klimata pārmaiņu mazināšanai un pielāgošanās pasākumiem, jo tiktu nodrošināta metodoloģiska vienotība, un atvieglotu datu salīdzināmību starp valstīm.
Latvijas Pašvaldību savienības padomniece A. Feldmane uzsvēra, ka Latvija ir apņēmusies aizsargāt un atjaunot bioloģisko daudzveidību, veikt klimata pārmaiņu mazināšanas pasākumus un purvi ir svarīgi oglekļa dioksīda (CO2) uzkrājēji, jo tie var efektīvi mazināt siltumnīcefekta gāzu koncentrāciju atmosfērā. RM uzņemas būtisku lomu šo pasākumu izpildē, izmantojot tās pārvaldībā esošās purva teritorijas, bet vienlaikus ir identificēti ierobežojumi SEG emisiju samazināšanā.
Klimata un enerģētikas ministrijas (turpmāk – KEM) valsts sekretāra vietnieks klimata politikas jautājumos D. Dubrovskis uzsvēra, ka ir noteiktas saistības attiecībā uz emisiju samazinājumu un CO2 piesaistes nodrošināšanu valsts līmenī. Tāpēc aicina RM uz atkārtotu sarunu, jo RM runā par izpildi, kas viņiem būtu nepieciešams, bet KEM ir atbildīgs par Nacionālo enerģijas un klimata plānu kopumā.
Ilgtspējīgas attīstības komisijas deputāti aicināja RM kopā ar KEM vēlreiz pārrunāt SEG emisiju samazināšanas un CO2 piesaistes iespējas, kā arī izteica viedokli aktīvi iesaistīt pārējās atbildīgās organizācijas un arī RM zinātniski pamatotu pētījumu izstrādes procesā ar mērķi noteikt efektīvākās metodes degradētu purvu atjaunošanā.
Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (turpmāk – LIAA) pārstāvis informēja komisijas deputātus par LIAA paveikto investīciju piesaistē no ASV un Kanādas 2021. – 2023. gadā. Laikā no 2021. līdz 2023.gadam ar LIAA pārstāvniecību atbalstu Latvijā sekmīgi īstenoti četri ASV investīciju projekti un viens Kanādas investīciju projekts. Ar ASV kapitālu īstenoto projektu kopējais potenciālo investīciju apjoms ir divi miljoni eiro, kā arī plānotas 250 jaunas darba vietas informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nozarē. Savukārt ar Kanādas kapitālu īstenotais projekts radīs līdz 10 jaunām darba vietām. Kopumā attiecīgajā periodā noritējis darbs ar 36 potenciālajiem ASV investīciju projektiem, no kuriem 10 projekti saglabā aktualitāti arī 2024.gadā. Šo projektu potenciālais investīciju apjoms ir virs diviem miljoniem eiro, savukārt paredzamais jaunu darba vietu skaits ir 445. Savukārt 2021.-2023.gada periodā strādāts ar 18 potenciālajiem investīciju projektiem ar Kanādas kapitālu, no kuriem 11 saglabā aktualitāti arī 2024.gadā. Šie projekti varētu radīt līdz 1000 darba vietām, piesaistot investīcijas 165 miljonu eiro apmērā.
LIAA investīciju un eksporta veicināšanas aktivitātes iepriekšējos gados iekļāvušas dalību konferencēs un izstādēs, uzņēmumu uzrunāšanas kampaņas, Latvijas tirdzniecības misijas, konsultācijas Latvijas uzņēmumiem, investoru pasākumus, vizīšu organizēšanu Latvijā, kā arī sadarbību ar diasporu.
Vienlaikus 2023.gada ceturtā ceturkšņa beigās ASV uzkrātās tiešās investīcijas Latvijā bija 394 miljoni eiro, no tiem lielākā daļa ieguldīti finanšu sektorā, apstrādes rūpniecībā un nekustamajos īpašumos. Savukārt Kanādas uzkrātās tiešās investīcijas Latvijā bija 14 miljoni eiro.
LIAA pārstāvis norādīja, ka turpmāk plānotas vairākas aktivitātes investīciju piesaistei, tostarp plānotas proaktīvas klientu uzrunāšanas kampaņas, vizīšu organizēšana Latvijā, tāpat arī šā gada jūlijā plānota ASV Kalifornijas štata delegācijas vizīte Rīgā.
Savukārt oktobrī plānots LIAA pārstāvniecības stends konferencē "TechCrunch Disrupt", lai informētu par iespējām Latvijā un veicinātu tehnoloģiju uzņēmumu interesi par investīcijām Latvijā. Tāpat arī plānota dalība konferencēs, piemēram, "Sohn San Francisko", "SaaStr" un citos pasākumos.
Vairāk rakstu...
