Ilgtspējīgas attīstības komisija uzklausīja SIA “Rīgas meži” (turpmāk – RM) informāciju par CO2 piesaistes iespējas Rīgas pilsētas un RM pārvaldībā esošās purva teritorijās. RM piederošās un apsaimniekojamās teritorijas sastāda meža zemju platība – 62 792,1 ha, meža zemju platības, kas ietilpst Rīgas valstspilsētas administratīvās teritorijas robežās, – 5 625,2 ha, apsaimniekoto dārzu un parku platība – 417 ha. RM mērķis turpināt uzsākto zaļās infrastruktūras apsaimniekošanas praksi, kas ir vērsta uz vides vērtību saglabāšanu un palielināšanu, t.sk. CO2 piesaistes veicināšanu. Lai to panāktu ir vajadzīga mērķtiecīga vienlaidu meža seguma izveide aizsargājamās dabas teritorijās un rekreācijas zonās, ilgtspējīga stādāmā materiāla izvēle mežsaimniecisko darbu zonām (izvērtējot sugu noturību pret klimata riskiem). Pētniecības un inovāciju attīstība CO2 piesaistes veicināšanai pilsētvidē sadarbībā ar zinātniskajiem partneriem, jaunajiem talantiem (studentiem) un jaunuzņēmumiem: peldošās augu salas, pilsētas ūdensmalu attīstība u.c. SEG emisiju mazināšana un uzmanības koncentrēšana uz ilgtspējīgu mežsaimniecību, kas ne tikai sekmē oglekļa dioksīda uztveršanu un uzkrāšanu, bet arī veicina mežu ekosistēmu un bioloģisko daudzveidību. Mērķis virzīties uz zemāku oglekļa pēdu.

Atbilstoši 2022. gada monitoringa pārskatam RM kopējā purvu platība 7 441,1 ha, kas sastāda neskarti un bioloģiski vērtīgi purvi 3 399,4 ha un izstrādātie purvi 4 041,7 ha.

2023. gadā CO2 ekv.t emisiju apjoms 26 510,352 tonnas un uzņēmuma RM gadījumā CO2 piesaistes mežos kompensē SEG emisiju apjomu purvos. Kā risinājums tika piedāvāts iepazīties ar purvu teritoriju rekultivāciju iespējām: renaturalizācija, ūdens krātuvju veidošana, daudzgadu kultivēto zālāju ierīkošana, koku audzēšana, paludikultūru izveide, ogu ražošana.

Latvija ir apņēmusies samazināt SEG emisiju apjomus, lai šo uzdevumu veiktu, ir nepieciešama precīza, efektīva un starptautiski salīdzināma SEG emisijas apjoma aprēķināšanas metodoloģija. Sākot ar 2026. gadu Latvijai, ir pienākums dot datus par SEG emisijas apjomiem no cilvēka darbības ietekmētiem mitrājiem (purviem).

Latvijas nacionālā metodoloģija balstās uz LIFE15 CCM/DE/000138, LIFE Peat Restore projekta secinājumiem, kur projekts tika uzsākts 2016. gadā ar mērķi atjaunot degradētus purvus un palielinātu to spēju piesaistīt oglekli. RM ir identificētā problēma, ka visizdevīgākais risinājums ir turpināt izstrādāt kūdras purvus, kur šis uzstādījums nesakrīt ar EK klimata uzstādījumiem.

RM piedāvā CO2 jautājumā risinājumu, ka ir vajadzīga valsts politikas atbilstība starptautiskām saistībām un precizēta nacionālā CO2 emisiju novērtēšana degradētās purva teritorijās.

Latvijas nacionālie standarti būtiski atšķiras no Starptautiskās Klimata pārmaiņu padomes (IPCC) metodoloģijas. RM redzējumā nacionālo standartu saskaņošana ar IPCC standartiem palīdzētu nodrošināt, ka valsts veiktie pasākumi ir starptautiski atzīti un atbilst kopīgiem mērķiem. IPCC standarti ir izstrādāti, balstoties uz plašām zinātniskām zināšanām un starptautisku ekspertu pieredzi, kas garantē augstu uzticības līmeni EK līmenī.

Jāņem vērā, ka nacionālo standartu maiņa uzlabotu ne tikai RM, bet valsts iespējas piesaistīt starptautisku finansējumu klimata pārmaiņu mazināšanai un pielāgošanās pasākumiem, jo tiktu nodrošināta metodoloģiska vienotība, un atvieglotu datu salīdzināmību starp valstīm.

Latvijas Pašvaldību savienības padomniece A. Feldmane uzsvēra, ka Latvija ir apņēmusies aizsargāt un atjaunot bioloģisko daudzveidību, veikt klimata pārmaiņu mazināšanas pasākumus un purvi ir svarīgi oglekļa dioksīda (CO2) uzkrājēji, jo tie var efektīvi mazināt siltumnīcefekta gāzu koncentrāciju atmosfērā. RM uzņemas būtisku lomu šo pasākumu izpildē, izmantojot tās pārvaldībā esošās purva teritorijas, bet vienlaikus ir identificēti ierobežojumi SEG emisiju samazināšanā.

Klimata un enerģētikas ministrijas (turpmāk – KEM) valsts sekretāra vietnieks klimata politikas jautājumos D. Dubrovskis uzsvēra, ka ir noteiktas saistības attiecībā uz emisiju samazinājumu un CO2 piesaistes nodrošināšanu valsts līmenī. Tāpēc aicina RM uz atkārtotu sarunu, jo RM runā par izpildi, kas viņiem būtu nepieciešams, bet KEM ir atbildīgs par Nacionālo enerģijas un klimata plānu kopumā.

Ilgtspējīgas attīstības komisijas deputāti aicināja RM kopā ar KEM vēlreiz pārrunāt SEG emisiju samazināšanas un CO2 piesaistes iespējas, kā arī izteica viedokli aktīvi iesaistīt pārējās atbildīgās organizācijas un arī RM zinātniski pamatotu pētījumu izstrādes procesā ar mērķi noteikt efektīvākās metodes degradētu purvu atjaunošanā.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (turpmāk – LIAA) pārstāvis informēja komisijas deputātus par LIAA paveikto investīciju piesaistē no ASV un Kanādas 2021. – 2023. gadā. Laikā no 2021. līdz 2023.gadam ar LIAA pārstāvniecību atbalstu Latvijā sekmīgi īstenoti četri ASV investīciju projekti un viens Kanādas investīciju projekts. Ar ASV kapitālu īstenoto projektu kopējais potenciālo investīciju apjoms ir divi miljoni eiro, kā arī plānotas 250 jaunas darba vietas informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nozarē. Savukārt ar Kanādas kapitālu īstenotais projekts radīs līdz 10 jaunām darba vietām. Kopumā attiecīgajā periodā noritējis darbs ar 36 potenciālajiem ASV investīciju projektiem, no kuriem 10 projekti saglabā aktualitāti arī 2024.gadā. Šo projektu potenciālais investīciju apjoms ir virs diviem miljoniem eiro, savukārt paredzamais jaunu darba vietu skaits ir 445. Savukārt 2021.-2023.gada periodā strādāts ar 18 potenciālajiem investīciju projektiem ar Kanādas kapitālu, no kuriem 11 saglabā aktualitāti arī 2024.gadā. Šie projekti varētu radīt līdz 1000 darba vietām, piesaistot investīcijas 165 miljonu eiro apmērā.

LIAA investīciju un eksporta veicināšanas aktivitātes iepriekšējos gados iekļāvušas dalību konferencēs un izstādēs, uzņēmumu uzrunāšanas kampaņas, Latvijas tirdzniecības misijas, konsultācijas Latvijas uzņēmumiem, investoru pasākumus, vizīšu organizēšanu Latvijā, kā arī sadarbību ar diasporu.

Vienlaikus 2023.gada ceturtā ceturkšņa beigās ASV uzkrātās tiešās investīcijas Latvijā bija 394 miljoni eiro, no tiem lielākā daļa ieguldīti finanšu sektorā, apstrādes rūpniecībā un nekustamajos īpašumos. Savukārt Kanādas uzkrātās tiešās investīcijas Latvijā bija 14 miljoni eiro.

LIAA pārstāvis norādīja, ka turpmāk plānotas vairākas aktivitātes investīciju piesaistei, tostarp plānotas proaktīvas klientu uzrunāšanas kampaņas, vizīšu organizēšana Latvijā, tāpat arī šā gada jūlijā plānota ASV Kalifornijas štata delegācijas vizīte Rīgā.

Savukārt oktobrī plānots LIAA pārstāvniecības stends konferencē "TechCrunch Disrupt", lai informētu par iespējām Latvijā un veicinātu tehnoloģiju uzņēmumu interesi par investīcijām Latvijā. Tāpat arī plānota dalība konferencēs, piemēram, "Sohn San Francisko", "SaaStr" un citos pasākumos.

 

Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēdē par Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030.gadam informēja Valsts Kancelejas Pārresoru koordinācijas departamenta pārstāvji. Latvija 2030 vīzija ir, ka Latvija 2030. gadā būs plaukstoša, aktīvu un atbildīgu pilsoņu valsts. Ikviens cilvēks varēs justies drošs, lepns un piederīgs Latvijai, šeit ikviens varēs īstenot savus mērķus. Nācijas stiprums sakņosies mantotajās, iepazītajās un jaunradītajās kultūras un garīgajās vērtībās, latviešu valodas bagātībā un citu valodu zināšanās. Tas vienos sabiedrību jaunu, daudzveidīgu un neatkārtojamu vērtību radīšanai ekonomikā, zinātnē un kultūrā, kuras novērtēs, pazīs un cienīs arī ārpus Latvijas. Rīga būs nozīmīgs kultūras, tūrisma un biznesa centrs Eiropā. Pilsētu un lauku partnerība nodrošinās augstu dzīves kvalitāti visā Latvijas teritorijā.

Latvija - mūsu mājas - zaļa un sakopta, radoša un ērti sasniedzama vieta pasaules telpā, par kuras ilgtspējīgu attīstību esam atbildīgi nākamajām paaudzēm. 

Latvija2030 ir noteiktas septiņas prioritātes: kultūras telpas attīstība, ieguldījumi cilvēkkapitālā, paradigmas maiņa izglītībā, inovatīva un ekoefektīva ekonomika, daba kā nākotnes kapitāls, telpiskās attīstības perspektīva, inovatīva pārvaldība un sabiedrības līdzdalība.

Galvenie konstatējumi un secinājumi par Latvija 2030 stratēģijas mērķu sasniegšanu. Kopumā valsts attīstības tendences parāda, ka izvirzīto valsts attīstības ilgtermiņa stratēģisko mērķu sasniegšana sekmējas tikai daļēji. Pozitīva virzība mērķu sasniegšanā ir attiecībā uz IKP uz vienu iedzīvotāju pēc pirktspējas paritātes rādītājā, šis rādītājs ir uzlabojies, arī vērtējot to procentos pret ES vidējo IKP uz vienu iedzīvotāju – līdz ar to ekonomiskā konverģence ar pārējo Eiropas Savienību notiek, bet izaugsmes augļu sadale nav līdzsvarota. Tautas attīstības indeksa rādītājs pēc iepriekšējas uzlabošanās uzrāda stagnējošu tendenci. Būtiska ietekme uz šo rādītāju ir bijusi sagaidāmā dzīves ilguma (piedzimšanas brīdī) samazinājumam no 70,9 gadiem 2019.gadā līdz 68,2 gadiem 2021.gadā, ko ietekmējusi vecuma struktūra un Covid-19 pandēmija. Ienākumu nevienlīdzība saglabājas stabili augsta gan kopumā sabiedrībā, gan starp dažādiem valsts reģioniem, turklāt ienākumu nevienlīdzība pēc Džini indeksa ir viena no augstākajām Eiropas Savienībā. Teritoriālās ienākumu nevienlīdzības iemesls ir iedzīvotāju koncentrēšanās valsts centrālajā daļā – Rīgā un Pierīgā, kur veidojas augstāka un produktīvāka ekonomiskā aktivitāte un maksātspēja. Ievērojami ir samazinājies iedzīvotāju skaits valstī, kā cēlonis ir negatīvi dabiskā pieauguma un migrācijas saldo rādītāji. Summārā dzimstības koeficienta vērtība pēdējos gados samazinās, to lielā mērā ietekmē arī iedzīvotāju vecuma un dzimuma struktūra.

Turpmākie soļi būtu regulārs valsts attīstības mērķu sasniegšanas monitorings.

Plānots uzsākt darbu pie Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas līdz 2050.gadam (Latvija2050) izstrādes. Papildus mērķu sasniegšanas monitoringam, sākotnēji nepieciešams veikt Latvija2050 izstrādei vajadzīgās priekšizpētes, paredzot iesaistīt zinātniekus un plašāku sabiedrību.

Uzklausot Valsts Kancelejas Pārresoru koordinācijas departamenta pārstāvju un nevalstisko organizāciju sniegto informāciju, komisijas deputāti nolēma nosūtīt vēstuli Ministru prezidentei ar aicinājumu sasaukt Nacionālo attīstības padomi, lai izstrādājot nākošo ilgtermiņa plānošanas dokumentu, notiktu diskusijas un viedokļu apmaiņa starp visām ieskaitītām pusēm, un tiktu izstrādāts dokuments Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2050.gadam, kurš būs balstīts uz reāliem mērķiem un uzdevumiem.

 

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (turpmāk – VARAM) informēja deputātus par Nacionālo enerģētiku un klimatu padomes - Aprites ekonomikas un atkritumu apsaimniekošanas darba grupas mērķu sasniegšanu un īstenojamiem uzdevumiem. Nacionālais enerģētikas un klimata plānā (turpmāk –NEKP) atkritumu un notekūdeņu apsaimniekošanas joma ir atkritumi, biogāze un notekūdeņu dūņas.

Darba grupa atkritumu apsaimniekošanas jautājumos strādā jau no 2015.gada, kas skar atkritumu apsaimniekošanas politikas veidošanu un problēmsituāciju risināšanu. Darba grupā strādā eksperti no valsts iestādēm, nozaru asociācijām, izglītības iestādēm un nevalstiskajām organizācijām. Viens ir izstrādāt un piedāvāt pasākumus, kas samazina SEG emisijas, tie ir atkritumu apsaimniekošanas un aprites ekonomikas politikas dokumenti, bet otrs ir saprast, cik liels ir šis samazinājums un kurš pasākums dos vislielāko efektu. Atkritumu sadaļa ietilpst NE-ETS sektora SEG emisijas sadaļā. Atkritumu apglabāšanu veido pamatā visas SEG gāzes, kas nonāk apkārtējā vidē. Biogāzes ražošanā atkritumi šobrīd tiek ļoti minimāli izmantoti. Būtiska sadaļa ir notekūdeņu attīrīšana un novadīšana jeb konkrēti runājam par notekūdeņu dūņām.

Faktiski lielāko SEG gāzu pienesumu veido atkritumu apglabāšana, kas nozīmē samazināt atkritumu apglabāšanu un apjomus. Lai risinātu, gan notekūdeņu apsaimniekošanas jautājumus, gan atkritumu apsaimniekošanas jautājumus un pārietu no lineārās ekonomikas modeļa uz aprites ekonomikas modeli Latvijā, ir pieņemts rīcības plāns pārejai uz aprites ekonomiku laika periodam līdz 2027.gadam, šis plāns darbojas jau no 2020.gada. Plāna mērķis ir izveidot rīcībpolitikas ietvaru tādas darbības vides nodrošināšanā, kas veicinātu valsts pāreju uz aprites ekonomiku, vienlaikus sniedzot pienesumu Eiropas zaļā kursa īstenošanā un globālo ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanā.

Otrs dokuments ir Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns 2021. - 2028.gadam, kur runa ir par SEG izmešu samazinājumu, kas saistās ar atkritumu apglabāšanu poligonos. Mērķis, ka 2035.gadā tikai 10% no visiem sadzīves atkritumiem varēs apglabāt atkritumu poligonos. Viss pārējais būs jāpārstrādā, vai jāreģenerē, vismaz 65% ir paredzēts pārstrādei. Pasākumi atkritumu apsaimniekošanā, kas sniedz SEG emisiju samazinājumu ir bioloģiski noārdāmo atkritumu dalītā vākšana, pārstrāde, apglabājamo atkritumu daudzuma samazināšana un atkritumu rašanās novēršana. Atkritumu apsaimniekošanas valsts plānā 2021.-2028.gadam ir ietverta atkritumu rašanās novēršanas valsts programma. Pasākumi atkritumu rašanās novēršanai ir veicināt atkritumu rašanās novēršanu rūpniecībā un produktu ražošanas sākuma posmos (ekodizains); izglītot patērētājus par ilgtspējīgu preču izvēli, lietošanu, un sniegt informāciju par pareizu preču atkārtotu izmantošanu vai remontēšanu un par preču atkritumu apsaimniekošanu; patērētāju uzvedības ietekmēšana. Detalizēti atkritumu rašanās novēršanas pasākumi dažādām atkritumu plūsmām ir noteikti Atkritumu apsaimniekošanas valsts plānā 2021.-2028.gadam.

Notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas plāns ir izstrādāts laika periodam 2024. - 2027.gadam. Dokuments ir iesniegts apstiprināšanai Ministru kabinetā. Plāns paredz apsaimniekot Latvijas notekūdeņu attīrīšanas iekārtās radītās notekūdeņu dūņas, dūņu 12 mēnešu izturēšana vai kompostēšana, vai biogāzes ražošana. Tiks novērsta dūņu nekontrolēta uzkrāšana, noplūdes riski un SEG emisijas no tām.

Ilgtspējīgas attīstības komisijas deputāti ierosināja, ka VARAM vēlreiz jātiekas ar atkritumu nozares pārstāvjiem enerģētikas darba grupā. Ja atkritumi tiek dedzināti un no tā tiek ražota enerģija, tad attiecīgi emisijas rodas enerģētikas sektorā un enerģētikas sektoram ir jādomā papildu pasākumi, lai sasniegtu SEG emisiju samazinājuma minētajās jomās. Pašlaik rodas pārliecība, ka SEG emisijas tiek pārliktas no vienas nozares otrā. Būs grūti visu salikt vienā dokumentā. Komisijas deputātus vairāk satrauc nozarē strādājošie Latvijas uzņēmēji, uzņēmējiem būtu jāzina, ko darīt tagad un tuvākajos gados, lai uzņēmējs varētu sekmīgi darboties nozarē.

Finanšu ministrijas (turpmāk – FM) pārstāvji informēja deputātus par Eiropas Savienības un Atveseļošanas un noturības mehānisma fondu līdzekļu apgūšanas gaitu. 2024.gada 20.februārī Ministru kabinetā skatīja FM informatīvo ziņojuma par ES fondu un Atveseļošanas fonda (AF) plāna ieviešanas statusu 2023.gada decembrī - 2024.gada janvārī. Kurā tika secināts, ka jāmeklē risinājumus ES fondu finansējuma optimālai investēšanai turpmākajos gados. Ziņojumā konstatēts risks šogad neizmantot vairāk nekā 500 miljonus eiro ES fondu investīciju. FM norādīja, ka informācija ir nevis par finansējuma zaudēšanu, bet gan par naudas plūsmas plāna nobīdi - provizoriski ap 500 miljoniem eiro 2024.gadā. Būtībā projektu ieviešana tiek pārcelta uz turpmākiem gadiem. Ņemot vērā līdzšinējo ES fondu 2021-2027.gada plānošanas perioda ieviešanas nepietiekami straujo tempu, šobrīd FM ir arī identificējusi risku nesasniegt Eiropas Komisijas (EK) noteikto minimālo finanšu apjomu investīciju izdevumiem 2025. un 2026. gados. FM apkopo pārdaļu priekšlikumus. Pēc gala informācijas apkopošanas, pārdaļu priekšlikumi un potenciālie finansējuma avoti tiks izskatīs ES fondu tematiskajā komitejā 2024.gada martā. 2024.gada otrajā ceturksnī FM iesniegs programmas grozījumu projektu apstiprināšanai valdībā.

Latvijas Darba devēju konfederācijas izglītības un nodarbinātības vadītāja L. Voroņenko komisijas sēdē sacīja, ka ES fondu apguvē birokrātija ir sasniegusi jaunu līmeni, un investīciju piesaiste un administrēšana kļuvusi dārgāka par pašu investīciju un Ministru kabineta noteikumi tiek grozīti jau projektiem, kas tiek šobrīd iesniegti.

Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas publisko attiecību vadītāja A. Lūsare uzsvēra, ka pietrūkst sabiedrības iesaiste. Ierosināja, aktīvāk iesaistīt, uzrunāt un veicināt visas ietekmes puses par fondu investīcijām.

FM ES fondu stratēģijas departamenta direktors E. Šadris komisijas sēdē par kavēšanos ar ES fondu investīciju skaidroja, ka būtiski pieaudzis kopējais investīciju apjoms, ja iepriekšējā plānošanas periodā gadā vidēji tika veiktas investīcijas 700 miljonu eiro apmērā, tad jaunajā plānošanas periodā jau ir nepieciešams investēt 1,2-1,3 miljardus eiro gadā. 

FM parlamentārā sekretāre K. Ploka uzsvēra, ka FM patlaban strādā pie ES fondu investīcijām, lai ES fondu līdzekļus investētu tajos projektos, kas ekonomikai dod vislielāko pienesumu. Projektus, kuru ieviešanas termiņš pārcelsies, aizstās ar projektiem, kurus var ieviest ātrāk.

Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētājs U. Mitrevics ierosināja rakstīt vēstuli FM ar lūgumu aktivizēt savlaicīgu viedokļu apmaiņu ar sociālajiem partneriem un organizācijām Eiropas Savienības (ES) un Atveseļošanas un noturības mehānisma fondu līdzekļu investīciju piesaistē.

Saeimas informatīvais tālrunis:

67087321

Saziņas e-pasts - ilgtspejigas.attistibas.komisija@saeima.lv