Ilgtspējīgas attīstības komisija - Notikumi

       2025. gada 31. oktobrī Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisija (turpmāk – Komisija), Latvijas Korporatīvās sociālās atbildības platformas (turpmāk - CSR Latvia) un Ārvalstu investoru padomes Latvijā (turpmāk - FICIL) rīkoja konferenci “Ilgtspēja ekonomikas noturībai”. Konferences mērķis bija vienoties par kopīgu rīcību un ilgtspējas jautājumu iekļaušanu Latvijas stratēģiskajos attīstības dokumentos un saistītajos tiesību aktos, lai panāktu līdzsvaru starp ekonomikas attīstību, sociālo labklājību un vides ilgtspēju.

       Konferencē tika pārrunāti jautājumi par strukturētu valsts ilgtspējas stratēģiju, cilvēkkapitālu, ilgtspējas datiem, pārvaldību un finanšu instrumentiem.

      2025. gada 19. novembrī Komisijas sēdē deputāti pārrunāja konferences kopsavilkuma punktus. Komisijas deputāti nosūtīja vēstuli Ministru prezidentei ar 31. oktobra konferencē pieņemtajiem un 19. novembra sēdē pārrunātajiem rezolūcijas punktu virzīšanu tālākajai darbu pieņemšanai.

        Komisija ir saņēmusi atbildes vēstuli no Valsts kancelejas, kur sniegtas atbildes uz Komisija uzdotajiem jautājumiem.

       Komisjas sēdē tika izskatīta CSR Latvia vēstule, kur ierosina izveidot darba grupu un darba grupas galvenais uzdevums būtu - uzraudzīt “Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija 2050”, iekļaujot CSR Latvia ilgtspējas principus stratēģijas izveidē, izstrādāt ekonomikas noturībai ilgtspējas principu ieviešanas ceļa karti, definējot konkrētus mērķus un to sasniegšanas mērķrādītājus un instrumentus, kā arī atbildīgās institūcijas, koordinēt sadarbību starp valsts pārvaldi, uzņēmējdarbību un zinātnisko sektoru, nodrošinot regulāru stratēģijas ieviešanas progresa uzraudzību.

      Valsts kancelejas (turpmāk - VK) Pārresoru koordinācijas departamenta pārstāvis informēja par Latvija2050 stratēģijas izstrādes procesu un par Latvija 2050 stratēģijas nozīmi. LV2050 ir ceļvedis un kompass, kas palīdz pieņemt izsvērtus, konsekventus un uz sabiedrības attīstības nākotni vērstus lēmumus. LV2050 ir noteiktas pamatvērtības, valsts prioritātes un nākotnes ekonomikas modeli — iezīmējot reformu un ieguldījumu iespējamos virzienus. LV2050 ir ilgtermiņa atsauces dokuments, kas pārsniedz vēlēšanu ciklus, nodrošinot politikas konsekvenci. Balstoties uz pētījumiem, sabiedrības dialogu un globālajām tendencēm, LV2050 atbalsta pamatotas rīcības ar īstermiņa un vidēja termiņa lēmumiem virzoties uz nākotnes vīziju. Iedzīvotāji no visiem reģioniem jau ir devuši ieguldījumu, piedaloties dialogos, domnīcās un sabiedriskajos forumos. LV2050 top izmantojot dažādas sabiedrības iesaistes platformas. LV2050 noteiks kopīgus nacionālos mērķus ekonomikā, izglītībā, kultūrā, veselībā un dzīves kvalitātē. Tā ir uz vērtībām balstīta vienošanās, kam jānosaka nākotnes ieguldījumus. LV2050 - uz rezultātu sasniegšanu orientēta stratēģija ar izmērāmiem mērķiem, caurspīdīgu progresa monitoringu.

        Nākamais solis Latvija 2050 izstrādei ir diskusija ar uzņēmējus apvienojošām organizācijām 2026.gada 22.maijā, kur trīs uzņēmēju organizāciju (FICIL, LDDK, LTRK) sniegs  redzējumu par Latvijas ekonomiku 2050. gadā un trīs būtiskākajiem lēmumiem līdz 2030. gadam.

        Deputāti uzklausot sniegto informāciju ierosina pārskatīt laika grafiku stratēģijas Latvija 2050 apstiprināšanai Saeimā.

        Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētājs U. Mitrevics ierosina šo jautājumu atkārtoti izskatīt 2026.gada 20.maija komisijas sēdē, kur būtu jāvienojas par stratēģijas Latvija2050 koncepciju, ceļa karti un priekšlikumiem Ministru kabinetam.

       Ilgtspējīgas attīstības komisija (turpmāk – Komisija) 2026.gada 20.martā rīkoja augsta līmeņa ekspertu forumu  “Latvijas stratēģiskās attīstības plānošanas arhitektūra: iekļaujoša nākotnēšana mērķtiecīgai pārveidei”.

Foruma mērķis bija sapulcināt Saeimas, valdības, pašvaldību, akadēmiskās vides, uzņēmēju, sociālo partneru un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjus, lai vienotos par principiem un praktiskiem priekšlikumiem tāda iekļaujoša, scenārijos balstīta un adaptīva stratēģiskās attīstības plānošanas procesa izveidei un pārvaldībai, kas stiprinātu valsts un sabiedrības labklājību, noturību, drošību, inovācijā balstītu konkurētspēju un atbilstu ilgtermiņa plānošanas ietvarā “Latvija 2050” noteiktajiem stratēģiskās attīstības virzieniem.

       2026.gada 22.aprīlī Komisija izskatīja foruma priekšlikumus komisijā, kuri tika pārrunāti forumā.

       Pamatproblēma Latvijā ir, ka stratēģiskā plānošana pārsvarā tiek īstenota, kā periodiska likumā noteikto dokumentu sagatavošana, nevis kā nepārtraukts, scenārijos balstīts, analītisks un iekļaujošs process. Stratēģiskās plānošanas sistēmas izaicinājumi ir piedāvāt ambiciozu un vienojošu nākotnes attīstības vīziju, savlaicīgi identificēt riskus un izmaiņu signālus, līdzsvarot dažādām sabiedrības grupām un nozarēm nozīmīgas intereses, ietekmēt politisko dienaskārtību – valdības deklarāciju, partiju programmas, Nacionālo attīstības plānu, vidēja termiņa prioritātes un īstermiņa lēmumus.

       Apskatot aktuālo kontekstu un esošās stratēģiskās attīstības plānošanas ekosistēmas jaudu, tika secināts, ka:

•      Sarežģīta ģeopolitiskā vide un augsta ārējās drošības nenoteiktība

•      Nelabvēlīgās demogrāfiskās tendences, kas ietekmē darbaspēka pieejamību un valsts ilgtspēju

•      Reģionālā nevienlīdzība un atšķirīgā attīstības dinamika novados un pilsētās

•      Produktivitātes un inovāciju kapacitātes trūkumi, kas ierobežo konkurētspēju un ekonomiskās izaugsmes tempu.

      Stratēģiskās plānošanas ekosistēmas nepietiekamās kapacitātes ietekme kļūst redzama, kā nepietiekama politikas izvēļu koordinācija, fragmentēti ilgtermiņa mērķi, kas neatspoguļojas īstermiņa lēmumos, vāja sabiedrības iesaiste un līdzdalība, zemāka uzticēšanās valsts pārvaldei un tās lēmumu kvalitātei.

       Nepieciešamība pēc stratēģiskās plānošanas ekosistēmas stiprināšanas ar augstāku ekspertīzes kapacitāti, spēcīgāku reputāciju, lielāku neatkarību un autoritāti, skaitliski pietiekamiem un profesionāli stipriem resursiem, sistēmisku sasaisti starp analītiku, scenārijiem, konsultatīvām padomēm un politikas ciklu.

        Ekosistēma var kalpot par reālu orientieri politikas veidotājiem, partiju programmu autoriem, interešu pārstāvjiem un sabiedrībai kopumā. Tā var nodrošināt, ka stratēģiskā plānošana kļūst par dinamisku un uz nākotni vērstu analītikas procesu, platformu ambīciju formulēšanai, agrīnās brīdināšanas mehānismu risku identificēšanai, mehānismu līdzsvarotai izvēļu veikšanai, pamatu konsekventai valsts politikas īstenošanai.

       Stratēģiskā plānošana jāpārveido par nepārtrauktu nākotnēšanas procesu. Ilgtermiņa virzība jābalsta nākotnēšanas metodēs un scenāriju pieejā ar vismaz 20 gadu perspektīvu. Scenāriju analīzei jākļūst par obligātu un sistemātisku elementu, sasaistot ilgtermiņa, vidēja termiņa un īstermiņa politikas izvēles.

        Stratēģiskās plānošanas autoritāte jābalsta augsta līmeņa ekspertīzē, reputācijā un leģitimitātē.

        Stratēģiskās plānošanas kvalitāti nenodrošina tikai normatīvs pienākums sagatavot dokumentus. Tā ir jābalsta uz daudz disciplinārā ekspertu analītikā, akadēmiskā bāzē un uz pierādījumiem balstītos pētījumos, profesionāli neatkarīgā institucionālā vidē, spējā piedāvāt kvalitatīvus nākotnes scenārijus un konceptuālus izvēles kritērijus.

        Politisko lēmumu pieņēmējiem jābūt motivētiem ar šo analīzi rēķināties, nevis to uztvert kā ārēju ieteikumu. Stratēģiskajos procesos jāizmanto vairāku tipu scenāriji un vienoti izvērtēšanas kritēriji. Plānošanā ieteicams lietot trīs scenāriju tipus. Vēlamības scenāriji (kādu nākotni Latvija grib sasniegt), riska scenāriji (kādi apdraudējumi iespējami), transformējošie scenāriji (kas notiek, ja būtiski mainās konteksts). Valdībai un Saeimai būtu jāvienojas par kopīgiem scenāriju izvērtēšanas kritērijiem, kuros uzsvars liekams uz vēlamību, iespējamību un noturību ar ietekmi uz produktivitāti, labklājību, drošību, reģionālo līdzsvaru un cilvēkkapitālu.

        Mērķa kritēriji atbilstoši pēc 20. marta foruma atziņām un ieteikumiem, ka stratēģiskā plānošana ir kā nepārtraukts nākotnēšanas process vismaz 20 gadu perspektīva un tajā tiek ņemts vērā invarianti scenāriji, vienots mehānisms starp LV2050, NAP, budžetu, nozarēm un reģioniem, augsta līmeņa ekspertīze, reputācija un leģitimitāte, sabiedrībā uzticams interešu līdzsvarošanas process, ņemti vērā vienoti scenāriju izvērtēšanas kritēriji, 3 gadu pārskatīšanas cikls un publisks indikatoru panelis.

        Ieviešana paredzēta, ka 2026. gada II – III ceturksnī notiek politiskās vienošanās. Saeimas komisija formulē uzdevumus; VK sagatavo grozījumu konceptu, tiek izraudzīts institucionālais modelis. 2026. gada IV ceturksnī notiek tiesiskais pamats. Saeimā virza APS likuma grozījumus; MK sagatavo noteikumus, izveido nākotnēšanas ekspertu komisiju. 2027. gadā notiek satura un datu iespējošana. Pirmais «horizonta skenēšanas» ziņojums, akadēmiskā konsorcija scenāriji, uz dilemmām balstīti tematiskie ziņojumi un publisks indikatoru panelis

        2028.gadā jau pilns cikls ar LV2050 nākotnēšanas ziņojumu Saeimai; NAP un budžeta sasaistes tests; reģionālie un nozaru atjauninājumi.

        2026. gadā jāpieņem lēmumi par mandātu, atbildībām un resursiem, jo Latvijai nepieciešama spēcīga, uz nākotni vērsta un sabiedrībā leģitīma stratēģiskās attīstības plānošanas ekosistēma, kas spēj savienot:

•      Ilgtermiņa redzējumu

•      Īstermiņa un vidēja termiņa lēmumus

•      Starpnozaru ekspertīzi un scenāriju analīzi

•      Sabiedrisko līdzdalību un interešu līdzsvarošanu.

        Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētājs ierosina atkārtoti izskatīt šo jautājumu 2026.gada 20.maijā komisijas sēdē. Ar konkrētiem ierosinājumiem un uzdevumiem izejot no foruma “Latvijas stratēģiskās attīstības plānošanas arhitektūra: iekļaujoša nākotnēšana mērķtiecīgai pārveidei” un 2026. gada 22.aprīļa komisijas sēdes priekšlikumiem, kurus tālāk varētu virzīt uz Ministru kabinetu.

       2026.gada 15.aprīlī Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijā (turpmāk – Komisija) Labklājības ministrijas (turpmāk – LM) pārstāvji sniedza informāciju par Latvijas pensiju sistēmas ilgtspēju. Komisija iepriekš bija LM uzdevusi jautājumus par Latvijas pensiju sistēmas ilgtspēju, gan par demogrāfijas izaicinājumiem, gan par otrā pensijas līmeņa uzkrājuma iespējamu izņemšanu pirms termiņa.

      LM pārstāve informēja, ka Latvijas pensiju sistēmas mērķis - finansiālā stabilitāte ilgtermiņā un adekvāts ienākumu atvietojuma līmenis. Latvijas pensiju sistēma sastāv no 3 līmeņiem no kuriem pirmais un otrai ir obligāts, bet trešais ir brīvprātīgs. Valsts pensiju apdrošināšanas likme veidojas no personas individuālās iemaksu algas. Personas individuālā iemaksu alga ir 23,91%. Pirmais un otrais līmenis balstās uz valsts obligātajām sociālajām apdrošināšanas iemaksām, kas tiek atskaitītas no personas ienākumiem, no kuriem 20 % tiek novirzīti pensijas uzkrājumam. Tas nozīmē, ka, kļūstot par pensiju sistēmas dalībnieku un sākot veikt sociālās iemaksas, cilvēks jau no pirmās darba dienas sāk krāt savai nākotnei. Šie 20 % tiek sadalīti starp abiem obligātajiem pensiju līmeņiem: 15 % tiek novirzīti pensiju 1. līmenim, savukārt 5 % – pensiju 2. līmenim. Savukārt 3,91% tiek novirzīts solidaritātes izmaksām. Pensiju 1. līmeņa finanšu ilgtspēju nodrošina pensijas kapitāla aktualizācija, pensiju indeksācija un paredzamais dzīves ilgums. Pensiju sistēmas 2.līmeņa dalībnieka uzkrātā pensijas kapitāla lielums ir atkarīgs no veikto iemaksu apmēra un iemaksu likmes, izvēlētā ieguldījumu plāna darbības rezultātiem un dalības ilguma valsts fondētos pensiju shēmās.

       Pensiju 2.līmeņa kapitāla saņemšanas būtība iedalās: var pievienot 1.līmenī uzkrātajam kapitālam un saņemt abas pensijas kopā, iegādāties mūža polisi, pensiju 2.līmenī uzkrāto pensijas kapitālu uzticot paša izvēlētai apdrošināšanas sabiedrībai un dalībnieka nāves gadījumā (līdz pensionēšanās vecumam) uzkrāto kapitālu var nodot mantošanā, novēlot citai personai vai ņemt vērā aprēķinot apgādnieka zaudējuma pensiju. Tika minēti riski, kuri viennozīmīgi veidojot sistēmu ir apzināti un skaidrs, ka šajā līmenī ir gan demogrāfijas, gan finanšu tirgus riski.

        Bāzes pensija aprēķinā tiek ņemts vērā tikai personas stāžs un ne viņa iemaksas. Bāzes pensijas nevar finansēt no sociālās apdrošināšanas resursiem, jo viņu pamatā nav apdrošināšanas princips.

        Komisijā notika diskusija par 700 miljoniem jeb 3,91 %, kas tiek novirzīti solidaritātes izmaksās. LM solīja sagatavot solidaritātes izmaksas ikdienas griezumā.

        LM vīzija par pilnu pensiju indeksāciju notiek katru gadu, iesniedzot priekšlikumus budžetā.

      Jau veidojot pensiju sistēmu un konkrēti par pirmo pensiju līmeni, visiem ir skaidrs, ka demogrāfija ir viens no svarīgākajiem ietekmes faktoriem šīs sistēmas darbībā. Sistēmā ir iebūvēti finanšu ilgtspējas elementi, lai neatkarīgi no tā, kāda ir demogrāfijas sistēma, var pastāvēt ilgtermiņā.

        Pensijas sistēmā viennozīmīgi ir jābūt uzkrājumam, jo pensiju sistēmā gluži kā jebkādā citā ilgtermiņa sistēmā ir savi kritumi un savi kāpumi.

LM piedāvās bāzes pensijas jautājumu, kas ir vēl viens elements, kas mazina demogrāfijas negatīvo ietekmi uz pirmo līmeni, bet pirmajā līmenī tas nozīmētu, ka demogrāfija ietekmē nevis finanšu ilgtspēju, bet tieši sociālo ilgtspēju.

            Komisijas deputāti uzklausot LM sniegto informāciju neguva pilnu priekšstatu par Latvijas pensiju sistēmu, tāpēc aicina LM atbildēt uz sekojošiem jautājumiem līdz 2026.gada 5.maijam.

            Kādi ir pensiju speciālā budžeta ieņēmumi gadā no šādiem avotiem:

•           Personu, kuras nesasniedz pensijas vecumu, 1.līmeņa iemaksas;

•           Personu, kuras nesasniedz pensijas vecumu, 2.līmeņa iemaksas (ja nav izdarīta izvēle;

•           Personu, kurām ir iemaksas, bet nekvalificējas pensijai 1.līmeņa iemaksas;

•           Personas, kurām ir iemaksas, bet nekvalificējas pensijai 2.līmeņa iemaksas;

•           Ieņēmumi no solidaritātes nodokļa maksājumiem;

•           Pensiju speciālajā budžetā iemaksātie līdzekļi no sociālās apdrošināšanas likmes daļas,  kura netiek ieskaitīta personu individuālajā pensiju kapitālā (3,91 procentpunkts);

•           Citi speciālā budžeta ieņēmumi, kuriem normatīvā regulējuma ietvaros dažādu iemeslu dēļ speciālais budžets neuzņemas saistības izmaksāt konkrētām personām pensijas.

Kādiem mērķiem šobrīd tiek izmantoti no iepriekš minētajiem avotiem pensiju speciālajā budžetā iemaksātie līdzekļi?

Cik lieli ir pensiju speciālā budžeta izdevumi gadā šādiem mērķiem

•           Pensijas apgādnieka zaudējuma gadījumā; 

•           Apbedīšanas pabalsts;

•           Pabalsts pensijas saņēmēja nāves gadījumā pārdzīvojušajam laulātajam;

•           ES pensiju shēmai pārskaitītais pensijas kapitāls un obligāto iemaksu nodošana citai dalībvalstij;

•           Citi speciālā budžeta izdevumi.

       Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētājs U. Mitrevics atklāj sēdi, iepazīstina ar tās dalībniekiem un informē, ka atbilstoši šā gada 21. janvāra sēdē lemtajam aicinājumam iesūtīt jautājumus par slimnīcu tīkla attīstības reformas ietekmi uz iedzīvotājiem, slimnīcām un valsts drošību līdz 2026. gada 4. februārim ir saņemtas sešas vēstules.

Vēstules saņemtas no Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības, SIA “Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība”, Latvijas Pašvaldību savienības, Latvijas Slimnīcu biedrības, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas, kā arī Balvu novada pašvaldības. Minētās vēstules saistītas ar Veselības ministrijas izstrādāto informatīvo ziņojumu par slimnīcu tīkla attīstību un ir nosūtītas Veselības ministrijai atbildes sagatavošanai.

       Analizējot visas sešas vēstules, ir izkristalizējušies seši galvenie jautājumi, uz kuriem aicinām Veselības ministriju sniegt skaidrojumus. Veselības ministrija ir sagatavojusi prezentāciju un ir gatava sniegt atbildes.

      Pirmie trīs jautājumi ir saistīti ar DRG ( Diagnosis – Related Groups (veselības aprūpes finansēšanas sistēma)).

       Kāds ir pamatojums “rutīnas” un “lielākā vairuma DRG diagnožu” dalījumam divos DRG apmaksas modeļu un tarifu grozos:

     – grozs – “KUS” slimnīcas un IV līmeņa reģionālās slimnīcas;

     – grozs – I, II un III līmeņa slimnīcas reģionos?

      Ja rutīnas un lielākā vairuma DRG diagnožu ārstēšanas vadlīnijas, ārstniecības komponentes un izmaksas ir vienādas visām Latvijas slimnīcām, tad kādu vadlīniju neievērošana vai komponenšu optimizēšana būtu veicama I, II un III līmeņa slimnīcās, ja vienādu diagnožu DRG tarifu atšķirības ir tik būtiskas?

      Kā slimnīca ar divreiz zemāku finansējumu var objektīvi sasniegt tādus pašus kvalitātes rādītājus; vai ir veikts izvērtējums par šīs situācijas atbilstību Satversmes 91. pantam; un kādi kompensējoši mehānismi ir paredzēti vienlīdzīgas kvalitātes  prasību izpildei?

       Veselības ministrijas (turpmāk - VM) Nacionālā veselības dienesta Ārstniecības pakalpojumu departamenta direktora vietniece L. Kronberga skaidro DRG aprēķina metodiku. Norāda, ka RAKUS un PSKUS tiek piemēroti 94% no iestādes GD (samaksa par dienu slimnīcā) vērtības, BKUS – 100%, savukārt V specializētajām un IV līmeņa slimnīcām GD vērtība tiek piemērota 100% no III līmeņa slimnīcu GD vērtības. Savukārt III–I līmeņa slimnīcām GD vērtība tiek piemērota 100% no III līmeņa slimnīcu  GD vērtības. Finansējuma pielāgošanai abās iestāžu grupās piemērotais koeficients bāzes tarifam ir 0,950476.

       VM Nacionālā veselības dienesta Stacionāro pakalpojumu nodaļas vadītāja  M. Ciekure skaidro DRG sistēmas darbību praksē dažādu līmeņu slimnīcās, kā arī informē par atšķirībām starp tām. Maksājumu atšķirības tiek pamatotas ar to, ka universitāšu slimnīcās vidēji tiek sniegta sarežģītāka medicīniskā palīdzība nekā reģionālajās slimnīcās.  Latvijas Slimnīcu biedrības priekšsēdētājs J. Kalējs norāda, ka NVD sniegtais skaidrojums nav pilnībā saprotams, un jautā, vai tas nozīmē, ka reģionos, piemēram, pneimonija tiek ārstēta nekvalitatīvāk.  Latvijas Slimnīcu biedrības (LSB) valdes loceklis A. Bērziņš interesējas par atšķirībām DRG aprēķinos starp TOS un II līmeņa slimnīcām, ja tiek veikts vienāds darbs, kā arī jautā, kādēļ vienai diagnozei ārstēšanas apmaksa var atšķirties.

       L. Kronberga skaidro, ka vienas diagnozes ietvaros var būt dažādi gadījumi ar atšķirīgām izmaksām, un tieši tas rada apmaksas atšķirības. Viņa norāda, ka TOS ārstē sarežģītākus gadījumus, tādēļ šīs slimnīcas nav tieši salīdzināmas.

       Deputāte A. Vīksna pauž neizpratni, vai tas nozīmē, ka reģionos ārstēšana ir zemākas kvalitātes.

       L. Kronberga uzsver, ka visā Latvijā iedzīvotāji saņem vienlīdzīgu veselības aprūpi, savukārt gadījumu apmaksa tiek noteikta, balstoties uz slimnīcu ievadītajiem datiem.

       A. Bērziņš norāda, ka slimnīcās nav veikti klīniskie auditi, kas pamatotu tarifu atšķirības.

       Deputāte I. Circene papildina, ka universitāšu slimnīcās pastāvīgi jānodrošina augsta līmeņa speciālistu pieejamība, lai sniegtu palīdzību sarežģītos gadījumos.

       U. Mitrevics jautā par universitāšu slimnīcu finansējumu.

      VM Veselības aprūpes departamenta direktore S. Janka informē, ka trīs universitāšu slimnīcas uzņem 51% no visiem pacientiem.

     U. Mitrevics uzdod nākamo jautājumu – cik liels būs nepieciešamais papildu finansējums, lai NMPD pēc slimnīcu tīkla reformas realizācijas spētu apkalpot un sniegt palīdzību ne tikai tiem pacientiem, kas līdz šim ir nogādāti uz reģionālo II un III līmeņa slimnīcu uzņemšanas nodaļām, bet arī tiem vairāk nekā 20 000 pacientiem gadā visā Latvijā, kuri līdz šim patstāvīgi (bez NMPD palīdzības) nokļuva šo slimnīcu uzņemšanas nodaļās.

      S. Janka informē, ka visās slimnīcās pēc reformas tiks saglabātas neatliekamās medicīnas nodaļas; jautājums ir par tajās nodrošināto speciālistu skaitu.

      Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD direktores vietniece NMP jautājumos M. Dīriņa norāda, ka NMPD strādā pacienta interesēs, vienlaikus atzīmējot, ka arī dienestam vēl pilnībā nav skaidras visas paredzamās izmaiņas slimnīcu tīklā, un tas aktīvi iesaistās plānošanas procesā.

      I. Circene papildina, ka palīdzība tiks nodrošināta un saglabāta visiem iedzīvotājiem, vienlaikus paredzot izmaiņas neatliekamās palīdzības punktu darbības formā.

      Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) priekšsēdētāja L. Bāriņa jautā par uzņemšanas nodaļām reģionos un to darbiniekiem.

     S. Janka atbild, ka uzņemšanas nodaļu apjoms tiek izvērtēts kopā ar NMPD, un visās slimnīcās arī pēc reformas 24/7 tiks nodrošināts personāls – māsa, ārsta palīgs un ārsts.

     U. Mitrevics uzdod nākamo jautājumu – par Veselības ministrijas plānotajiem reformas soļiem un to ietekmi uz ārstniecības personu pieejamību reģionos.

   S. Janka informē, ka visi minētie jautājumi tiek pārrunāti ar katru slimnīcu atsevišķi, īpašu uzmanību pievēršot speciālistu nodrošinājumam. Attiecībā uz nodaļu slēgšanu viņa norāda, ka katra slimnīca patstāvīgi izvērtē atsevišķu nodaļu nepieciešamību.

     L. Bāriņa atkārtoti norāda uz speciālistu trūkumu reģionos.

     S. Janka norāda, ka cilvēkresursu jautājums nav šīs sēdes centrālais jautājums.

     Deputāts E. Teirumnieks jautā, kuras ir stratēģiskās nozīmes slimnīcas austrumu reģionā un kā tiek piesaistīti jaunie speciālisti.

     S. Janka atbild, ka pastāv dažādi motivācijas mehānismi, tostarp materiālie stimuli, speciālistu piesaistei reģioniem.

     Deputāte L. Kozlovska uzsver pierobežas īpašo nozīmi veselības aprūpes sistēmā.

     U. Mitrevics uzdod nākamo jautājumu – par reformas ietekmi uz valsts drošību, civilās aizsardzības principiem un veselības aprūpes sistēmas gatavību krīzes situācijām.

     VM nozares eksperts J. Raudovs uzsver, ka attiecīgais jautājums pārsniedz Veselības ministrijas kompetenci un ir skatāms kā valsts drošības jautājums, kas risināms sadarbībā ar Aizsardzības ministriju.

     Valstī ir izstrādāts katastrofu medicīnas plāns, kurā ņemta vērā Ukrainas pieredze, tostarp Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta ārkārtas situāciju vadības plāns.

    Visām diennakts (24/7) neatliekamās medicīniskās palīdzības un specializētajām slimnīcām (kopumā 32) ir izstrādāti katastrofu medicīnas plāni, kas ietver kritiskās infrastruktūras pakalpojumu darbības nepārtrauktības nodrošināšanu. Regulāri tiek organizētas mācības, piemēram, “Panaceja”, “Namejs”, “Ausma”, “Kurland”, “Medex” u.c.

    Šobrīd notiek slimnīcu darbības nepārtrauktības novērtēšana dažādiem krīzes scenārijiem saskaņā ar NMPD izstrādāto vienoto metodiku. 2024./2025. gadā ir izstrādāta vienota metodika stacionāro ārstniecības iestāžu noturības novērtēšanai dažādiem apdraudējumiem. Metodikas izstrādē piedalījušies Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta, Aizsardzības ministrijas un Veselības ministrijas pārstāvji, kā arī piesaistīti attiecīgās jomas eksperti.

     L. Kozlovska norāda, ka aktuāls ir arī jautājums par ārstniecības iestāžu aizsardzību kritiskās situācijās, un informē, ka par to notiks Sabiedrības veselības apakškomisijas sēde šā gada 28. aprīlī.

    U. Mitrevics secina, ka jautājums prasa turpmāku izvērtēšanu un diskusiju, tāpēc aicina VM atsākt un turpināt intensīvā režīmā profesionālu analīzi un diskusijas starp visām iesaistītajām pusēm par slimnīcu tīkla attīstības reformu, slimnīcu profiliem, prioritātēm, reģionu stiprināšanu un kopējās veselības aprūpes sistēmas stiprināšanu valstī. Par plānotajām tikšanās reizēm informēt komisijas un apakškomisijas deputātus. Uzdeva VM sniegt rakstisku atbildi uz sēdē izskanējušajiem un neatbildētajiem jautājumiem. Kā arī turpināt sekot jautājuma virzībai un to skatīt šo jautājumu atkārtoti.