Ilgtspējīgas attīstības komisija - Notikumi
Ekonomikas ministrija (turpmāk - EM) iepazīstāja komisijas deputātus ar darba tirgus vidēja termiņa prognozēm līdz 2030. gadam un ilgtermiņa periodam līdz 2024.gadam, balstoties uz tautsaimniecības attīstības un demogrāfijas scenārijiem. Prognozes palīdz identificēt iespējamās darba tirgus attīstības tendences un potenciālos riskus, saglabājoties esošajai izglītības sistēmas un izglītības piedāvājuma struktūras, kas ļauj paredzēt darba tirgus neatbilstību veidošanos nākotnē. Šīs prognozes parāda iespējamās darba tirgus attīstības tendences un iespējamos riskus. Latvijas darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozes sniedz ieskatu nākotnes tendencēs un izaicinājumos, kas ietekmēs nodarbinātību un ekonomiku kopumā. Darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozes jau tiek gatavotas EM no 2008. gada un tika atjaunotas 2024. gadā, ņemot vērā visas ģeopolitiskās tendences, un faktiskā situacija ievieš zināmas korekcijas.
EM secināja, ka demogrāfiskās izmaiņas, iedzīvotāju skaita samazināšanās un novecošanās var radīt darbaspēka trūkumu, īpaši zemas kvalifikācijas profesijās. Paredzams, ka līdz 2040. gadam darbaspēka pieprasījums vienkāršajās profesijās samazināsies par vairāk nekā 46 tūkstošiem. Svarīgi pielāgot izglītības sistēmu un apmācību programmas atbilstoši darba tirgus vajadzībām. Tehnoloģiskās pārmaiņas, automatizācija un digitalizācija var mainīt darba tirgus struktūru, radot jaunas profesijas un iznīcinot citas profesijas. Tas prasa elastību un gatavību pielāgoties jaunām prasībām. Nepieciešams attīstīt izglītības programmas, kas nodrošina prasmes un kuras atbilst darba tirgus pieprasījumam, īpaši STEM (zinātne, tehnoloģija, inženierija un matemātika) jomās. Mūžizglītība un pārkvalifikācija veicina pieaugušo izglītību un pārkvalifikāciju, lai darbinieki varētu pielāgoties mainīgajām darba tirgus prasībām. Sociālā aizsardzība uzlabo sociālās aizsardzības sistēmu, lai atbalsta tos, kuriem ir grūtības iekļauties darba tirgū, īpaši zemas kvalifikācijas darbiniekus.
Komisijas deputāti diskutēja, ka ap 20 tūkstoši jauniešu pēc skolas beigšanas, nemācās un nestrādā. Latvijā pēc vidusskolas beigšanas aptuveni 40% jauniešu izvēlas neturpināt mācības, un daži no viņiem atsāk izglītošanos tikai pēc gada. Šie jaunieši bieži vien neuzsāk darbu un paliek mājās, ko daži eksperti raksturo kā "gada atvaļinājumu" pēc skolas beigšanas. Šāda situācija var radīt bažas par jauniešu integrāciju darba tirgū un viņu ilgtermiņa nodarbinātības iespējām. Lai risinātu šo problēmu, tiek īstenotas dažādas iniciatīvas, piemēram, īpašas programmas, kas vērstas uz šo jauniešu atgriešanu izglītībā vai darba tirgū.
Lai uzlabotu situāciju, ir svarīgi veicināt jauniešu motivāciju turpināt izglītību vai uzsākt darbu, piedāvājot viņiem atbalstu, konsultācijas un iespējas iegūt pieredzi, kas palīdzētu veiksmīgāk integrēties sabiedrībā un darba tirgū.
Komisijas deputāti pauda bažas, ka bez imigrācijas Latvija nevarēsim iztikt. Cik 2030. gadā imigrējoši strādājošie būs Latvijā vajadzīgi? Patreiz Latvijā imigrācijas saldo ir 5 tūkstoši. Un 2040. gadā tie jau būs 50 tūkstoši. Savukārt migrācijas saldo ir negatīva jau kopš 1989.gada. Pirms diviem gadiem gan fiksēts pozitīvs migrācijas saldo, ko galvenokārt ietekmēja iebraukušo Ukrainas iedzīvotāju skaits.
Komisijas priekšēdētājs ierosina, ka komisijas deputāti grib redzēt atbildes uz konkrētiem izaicinājumiem, kā mēs to plānojam sasniegt ilgtermiņa prognozes.
Izglītības un zinātnes ministrija (turpmāk –IZM) informēja komisijas deputātus par Latvijas dalību Eiropas Kosmosa aģentūrā, kosmosa jomas attīstību un nākotnes izaicinājumus. Latvijai, esot Eiropas Kosmosa aģentūras dalībvalstij, ir iespēja sasniegt izvirzītos mērķus – radīt jaunus un inovatīvus produktus un pakalpojumus globālā un vietējā tirgū ar augstu pievienoto vērtību. Lai tuvotos šim mērķim, pakāpeniski jāpalielina finansējums dalībai aģentūras programmās. Dalība aģentūras programmās attīsta pasaulē augsti pieprasītas prasmes un izglītību, industrijas konkurētspēju un veiktspēju, izcilu zinātni, kā arī satelītu pakalpojumus un lietojumus, ko izmanto valsts un pašvaldību vajadzībām.
IZM informēja, ka Latvijas uzņēmumi un zinātniskās institūcijas kopš 2015.gada ir piedalījušies 119 Eiropas Kosmosa aģentūras projektos par kopējo summu virs 19 miljoniem eiro. To vidū ir uzņēmumi, kas radījuši ksenona degvielas uzpildes sūkni vienai no kosmosa stacijām, satelītu datos balstītus rīkus cīņai ar nelegālo būvniecību Latvijā un ilgtspējīgas rīsu audzēšanas prakses uzraudzībai Vjetnamā. Tāpat Latvijā ir radīts unikāls materiāls raķetes “Ariane-6” degvielas tvertnes aizsardzībai pret kosmosam raksturīgām ļoti zemām temperatūrām, lai tā kosmosā varētu nogādā mākslīgos pavadoņus.
Kosmosa izziņas centra pārstāvis J. Urtāns informēja par iespējām skolu jauniešus ieinteresēt par STEM jomu un radīt vēlmi saistīt nākotni ar kosmosa industriju. Kā arī informēja par centra aktivitātēm, lai pilnvērtīgi varētu izmantot Eiropas Kosmosa aģentūras pieejamos resursus, tostarp iecerēm paplašināt pedagogu profesionālās pilnveides mācību klāstu un jaunu mācību materiālu nodrošināšanu skolām.
Ilgtspējīgas attīstības komisijas deputāti aicināja izmantot iespējas, ko dod kosmosa nozare, ka Latvijai ir svarīgi būt Eiropas Kosmosa aģentūras dalībvalstu sastāvā, lai varētu ieinteresēt un izglītot mūsu jauniešus par plašajām iespējām, ko dod darbošanās kosmosa nozarē, uzsverot, ka būtiski ir arī atbalstīt zinātniekus dalībai starptautiskos projektos.
Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētājs U. Mitrevics uzsvēra, ka šis nav kāda šaura loka jautājums, bet gan jāskatās plašāk, tostarp ar vairāku ministriju iesaisti – Izglītības un zinātnes ministriju, Aizsardzības, Iekšlietu, Ekonomikas un citām ministrijām. Paužot pārliecību pozitīva dialoga izveidei starp iesaistītajām ministrijām, lai pareizi novērtētu Latvijas iespējas un ieguvumus arī turpmāk būt starp Eiropas Kosmosa aģentūras biedriem. Ar Latvijas dalību aģentūrā ir cieši saistīta mūsu uzņēmējdarbības un konkurētspējas celšana, tādēļ ir svarīgi iekļauties globālajās piegādes ķēdēs un stiprināt starptautisko ietekmi kosmosa tehnoloģijās un zinātnē. Ieguvēji no tā ir gan augsto tehnoloģiju uzņēmumi, zinātniskās institūcijas, universitātes un studējošie, gan arī skolotāji un skolēni, valsts uzņēmumi un institūcijas.
Ilgtspējīgas attīstības komisijā Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (turpmāk – LIAA) informēja par paveikto investīciju piesaitē no Ziemeļeiropas un Eiropas 2021. –2024.gadā un plānoto investīciju piesaisti 2025.gadā. Ar LIAA līdzdalību uzsākti 45 investīciju projekti, kuru kopējais apmērs veido 655,4 miljonus eiro, bet plānoto darbavietu skaits ir 2023. Lielākie projekti ir saistīti ar augstas pievienotās vērtības ražotņu attīstību, informācijas un komunikācijas tehnoloģijām, viedo enerģētiku un biomedicīnas nozaru attīstību.
LIAA resursi darbam Ziemeļeiropā un Eiropā ir Latvijas ārējās ekonomiskās pārstāvniecības: Austrijā, Dānijā, Francijā, Itālijā, Nīderlandē, Somijā, Norvēģijā (2 pārstāvji), Vācijā (2 pārstāvji), Zviedrijā (2 pārstāvji) un 2025. gadā plānots atvērt arī Spānijā. Latvijas inovāciju un tehnoloģiju pārstāvniecības Briselē un Ženēvā, Eiropas biznesa atbalsta tīklu Latvijā. Liels atbalsts ir Norvēģijas finanšu instruments un dažādas atbalsta programmas.
LIAA ārējo ekonomisko pārstāvniecību pārstāvji uzrunājuši gandrīz 400 ārvalstu investorus. Uzsākot īstenot piesaistīto investīciju projektus, Latvijā tiks radītas jaunas darbavietas no tām 758 plāno radīt Ziemeļeiropas valstu investori un 370 citu Eiropas valstu investori. Sniegtas gandrīz 1000 konsultācijas Latvijas uzņēmumiem ieiešanai jaunos vai paplašinoties jau apgūtajos eksporta tirgos. Sagatavots un aktualizēts Latvijas eksporta portfelis pa tautsaimniecībā būtiskākajām nozarēm. Izveidots investīciju portfelis. Noorganizētas 10 potenciālo Ziemeļeiropas valstu investoru vizītes un 12 citu potenciālo Eiropas valstu investoru vizītes. Īstenotas vairāk kā 30 eksporta mārketinga kampaņas.
LIAA 2025. gada plāni un mērķi ir stiprināta investīciju piesaistes un eksportspējas veicināšanas kapacitāte. Uzlabots sadarbības modelis Rīga – Pārstāvniecības ārvalstīs – Pārstāvniecības, reģionos ir stiprināts reģionālo pārstāvniecību tīkls investīciju un eksporta pakalpojumu nodrošināšanai. Šogad LIAA eksporta pakalpojumu pārvaldība un attīstība būs mērķtiecīgi kāpināt uzņēmēju eksportspēju, piesaistot 790 milj. eiro investīcijas, plānotais eksporta pieaugums +300 miljoni eiro. 2025. gadā plānotās aktivitātes eksporta veicināšana un investīciju piesaiste aptuveni 20 nacionālie stendi.
2025. gadā plānotas ir papildus aktivitātes ārvalstu investīciju piesaistei, notiks proaktīvs darbs pie investīciju piesaistes. Mārketinga aktivitātes sadarbībā ar vēstniecībām (t. sk.plānoti raksti starptautiskos medijos). Pēcapkalpošanas aktivitātes (strukturēts, individuāls darbs – visas LIAA reģionālās pārstāvniecības pēcapkalpos Latvijas uzņēmumus ar ārvalstu kapitālu). Ienākošo potenciālo investoru vizīšu organizēšana. Tirdzniecības misijas (Somijā, Zviedrijā, Francijā, Dānijā, Itālijā). Dalība izstādēs, konferencēs ar stendiem (Nīderlandē, Vācijā, Spānijā, Itālijā). Augsto amatpersonu vizītes kopā ar uzņēmējiem.
Komisijas deputāti atzinīgi novērtēja LIAA darbu un norādīja, ka lai saglabātu augstas jomas speciālistus ir nepieciešams stimulēt LIAA darbiniekus ar bonuss sistēmu. Jo bieži darbinieki aiziet strādāt pie uzņēmējiem ar kuriem ir nodibinātas labas attiecības.
Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētājs U. Mitrevics iepazīstina komisijas deputātus ar komisijas darba plānu 2025.gada 1 pusgadam. Komisijas deputāti atbalsta piedāvātās tēmas:
· Par LIAA paveikto investīciju piesaistē no Ziemeļeiropas un Eiropas 2021. – 2024. gadā.
· Par kosmosa nozares attīstību Latvijā.
· Darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozes.
· Informatīvs ziņojums “Par zaļā iepirkuma īstenošanu valsts pārvaldē 2024. gadā”.
· SEG emisiju samazinājuma opcijas un Kūdras nozares ilgtspējīgas pastāvēšanas iespējas.
· Informatīvs ziņojums par Latvijas ūdeņu ilgtspējas ceļa karti.
· Meža un saistīto nozaru pamatnostādnes 2021.-2027.gadam un Meža nozares attīstības stratēģija 2030. gadam dokumentu izstrāde.
· Attīstības plānošanas sistēmas pārskatīšana (Attīstības plānošanas sistēmas likums).
Deputāti atbalsta divas konferences :
2025.gada 31.janvārī
· Bioloģiskās daudzveidība –cilvēces nākotnei (IAK sadarbībā ar Pasaules Dabas fondu)
2025.gada 21. februārī
· Augsta līmeņa ekspertu forums “Augstākā izglītība Latvijas ilgtspējai” (IAK sadarbībā ar Formula”Latvija2050”, LMT, IZM, EM).
Komisijas priekšsēdētājs aicina deputātus pēc Saeimas Analītiskā dienesta vēstules, pieteikt izpētei tēmas līdz 2025.gada 11.februārim.
Deputāte L. Kozlovska piedāvā izskatīt digitalizācijas attīstību veselības aprūpē un digitalizācijas programmas savietojamību. Aicinot uz komisijas sēdi VARAM, VM, LM, VID, IZM un citas organizācijas, kas saistītas ar digitalizācijas attīstību.
Deputāte L. Kozlovska aicina izskatīt jautājumu par Eiropas Savienības fondu piesaiti un izpildi valsts ārstniecības iestādēs.
Deputāts V. Maslovskis un L. Kozlovska ierosina izskatīt plānošanas dokumentus, kur runa ir par Latvijas pierobežu, vai ejam pēc plāna. Austrumu pierobežas attīstības plānošanas dokumentu īstenošanas gaita un tālākie plānošanas attīstības virzieni, sasniegtie rezultāti, mērķi, esošais finansējums un nākotnes redzējums.
Jūnijā deputāti ierosina izbraukuma sēdi, apsekojot Latvijas upju stāvokli, lai izvērtētu bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un to ietekmi uz klimata pārmaiņām.
Ilgtspējīgas attīstības komisijas deputāti uzklausīja Ekonomikas ministrijas pārstāvja ziņojumu par inovāciju attīstību Latvijā. Ekonomikas ministrija ir izvirzījusi mērķi – līdz 2035. gadam panākt, ka Latvijas IKP apjomi sasniedz 83 miljardus EUR, kas nozīmē ekonomikas apjomam ir jādubultojas, salīdzinājumā ar šodienas situāciju. Lai to panāktu, tuvāko gadu laikā ir jāsasniedz 4 - 5 % vidējie ekonomikas pieauguma tempi ik gadu, pie nosacījuma, ka inflācija saglabājas stabila 2 % robežās.
Saeima 2.lasījumā (04.12.2024.) apstiprināja grozījumus Zinātniskās darbības likumā. Grozījuma mērķis ir noteikt tiesiskā regulējuma ietvaru ar publiskas finanšu palīdzības finansēta VZI pētījuma rezultātā radītu tiesību uz zinātību, tehnoloģiju, izgudrojumu vai augu šķirni komercializācijas un šo tiesību nodošanas atlīdzības noteikšanas kārtību un ieguldījumu kārtību. Ar 2025. gada 1. janvāri stājas spēkā grozījumi Zinātniskās darbības likumā. Līdz 2025. gada 1. jūnijam Izglītības un zinātnes ministrija sadarbībā ar Ekonomikas ministriju un valsts zinātniskajām institūcijām izstrādā ministru kabineta noteikumus.
Ekonomikas ministrija iepazīstināja ar inovāciju fonda ilgtermiņa pētījuma programmu (VPP), kā arī ar pieejamo atbalstu inovāciju attīstībai, mazo un vidējo uzņēmumu inovatīvai uzņēmējdarbības attīstībai, LIAA pārstāvniecības 2023.- 2027. gadam pirmās un otrās atlases kārtas rezultātiem, atbalstu tehnoloģiju pārneses sistēmas pilnveidošanai un jaunuzņēmumiem.
Rīgas Tehniskā universitāte Inovāciju prorektora dienests iepazīstināja ar aktivitātēm inovācijas un intelektuālā īpašuma aizsardzības jomā. Notiek aktīva integrācija ES inovāciju kopienā (papildus iespējas studentiem un pētniekiem). Atbalsts studentiem un personālam pie intelektuālā īpašuma aizsardzības un komercializācijas. Līdz šim ir projektu iesniegumu skaits: 500+, īstenotās inovāciju aktivitātes (hakatoni, akcelerācijas programmas u.tml.): 20+, studenti, kuri ir ņēmuši dalību ārpus studiju inovāciju aktivitātēs: 2000+, atbalstītie jaunuzņēmumi:50+. Izaicinājumi un darāmie darbi procesu pilnveide universitātes vidē, patentu portfeļa kvalitātes uzlabošana (t.sk. izmantojot ārējos resursus), proaktīva intelektuālo īpašumu objektu « pārdošana », akadēmiskā personāla kompetences pilnveide, atbalsta funkciju stiprināšana, iekšējā studentu un pētnieku motivācijas programma.
Latvijas Universitāte stiprina konkurētspēju, nodrošina risinājumus mūsdienu ekonomiskajiem izaicinājumiem un uzlabo sabiedrības dzīves kvalitāti.
Vienas pieturas aģentūras principi ir zinātņu ietilpīgi risinājumi, kur notiek sadarbība ar zinātnes institūcijām, zinātnes un biznesa sadarbība, zināšanu pārnese, studentu iesaiste sadarbībā ar industriju, pieredze un izglītība. Pēc 2023. gada datiem īstenoti ir projekti par 42 milj EUR, desmit jaunuzņēmumu apgrozījums bija 642 290 EUR. līgumpētījumi - 2,4 milj. EUR. Latvijas Universitātē veiksmīgi darbojas inovācijas un akselerācijas centrs, kur idejas satiekas ar iespējām.
Rīgas Stradiņa universitātes pārstāve iepazīstināja ar situāciju inovācijas un intelektuālā īpašu aizsardzības jomā universitātē. Tika izstrādāta programma “Cilvēcīgi par tehnoloģijām” veselības aprūpes speciālistiem un jaunuzņēmumiem. Kopā ir saņemti 1840 sertifikātu, tādās jomās, kā pacienta pieredze un komunikācija, dati un datu drošība, digitālie rīki veselības aprūpē, inovācijas veselības aprūpe, veselības aprūpe inovatoriem. Pētniecības inovācijas un sadarbība ar industriju tiek realizēta farmācijā, medicīnā un sociālajās zinātnēs.
Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte (turpmāk – LBTU) informēja par inovācijas un intelektuālais īpašumu. LBTU Attīstības stratēģijas 2023 -2027. gadam vīzija, ka LBTU ir mūsdienīga, nacionāli un starptautiski atpazīstama zinātnes universitāte - vadošā bioekonomikas un saistīto nozaru inovācijās un dabas resursu ilgtspējā Baltijas jūras reģionā. Misija ir veidot starptautiski konkurētspējīgu, inovatīvu, radošu un ilgtspējīgu nākotni sabiedrības attīstībai. Plašs biozinātņu un tehnoloģiju pētniecības spektrs ir biotehnoloģijas, lauksaimniecības inovācijas, pārtikas inovācijas, vides tehnoloģijas, veterinārmedicīna. Galvenie snieguma rādītāji uzņēmumu (privātais) finansējuma īpatsvars no LBTU zinātniskās darbības finansējuma (gadā):2021 – 7%, 2022 – 9%, 2023 – 10%. LBTU 2021. gada absolventu 2022. gadā nodarbinātības līmenis ir 85.63%, kas ir par 4.28% augstāks rādītājs, nekā vidēji valstī starp visām augstskolām.
Ilgtspējīgas attīstības komisijas deputāti secināja, lai veicinātu Latvijas ekonomikas ilgtspējīgu attīstību, produktivitāti un konkurētspēju, ir būtiski koncentrēt publiskos ieguldījumus uz zinātnē balstītu un tehnoloģiski ietilpīgu risinājumu attīstību un komercializāciju. Augsta līmeņa inovācijām ir augsts potenciāls celt uzņēmumu produktivitāti, jaunuzņēmumiem piesaistīt investīcijas, un veidot inovatīvus, stabilus uzņēmumus ar augstu pievienoto vērtību un ilgtspējīgu konkurētspēju. Šāda stratēģija veicina ilgtermiņa ekonomisko atdevi un nostiprina Latvijas konkurētspēju globālajā tirgū. Prioritāri piešķirot atbalstu universitātēm, kur veidojas zināšanās balstīti zinātnes potenciāli un risinājumi, veicinot iespēju Latvijai kļūt par vadošo spēlētāju starptautiskajos tirgos.
Vairāk rakstu...
