Ilgtspējīgas attīstības komisija - Notikumi

       Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēdē Izglītības un zinātnes ministrijas (turpmāk – IZM) pārstāvji iepazīstināja ar kosmosa nozares attīstību Latvijā. Informēja par paveikto pēc 2025.gada janvāra. IZM ir veikts pētījums par Latvijas Kosmosa stratēģijas rezultatīvo rādītāju efektivitāti un pētījums par Latvijas ieguldījumu ekonomisko atdevi. Latvijas ieguldījumi Eiropas Kosmosa aģentūrā 2026. gadā sasniegs 6 miljonus eiro. Uzsākts darbs pie finansējuma nodrošināšanas EKA programmās 2027.-2028. gadam. Izstrādāts decentralizēts Latvijas kosmosa nozares pārvaldības modelis, kas pirmo reizi prezentēts Ārējās ekonomiskās koordinācijas padomes sēdē 2025. gada vasarā. Nodrošināts līdzfinansējums EKA Eiropas Kosmosa izglītības resursu biroja (ESERO) centra izveidei Latvijā.

       Eiropas kosmosa aģentūras (turpmāk – EKA) sadarbības statusā Latvija no 2015. – 2020.gadam ir īstenojusi 50 projektus, atgūtais finansējums projektu veidā 6,65 milj. EUR.

       Latvija ir EKA asociētā dalībvalsts 2020.–2027. gadam. Līdz 2026.gadam apstiprināti 86 projekti, atgūtais finansējums 15,9 milj. EUR + 15 milj. EUR ārpus EKA.

      IZM kopā ar Ekonomikas ministriju ir izstrādājusi Latvijas Kosmosa stratēģija 2021.–2027. gadam, kur ir apkopoti kosmosa nozares mērķi un sasniedzamie rezultāti līdz 2027. gadam. Ir izveidots kosmosa nozares portāls latviaspace.gov.lv, kur uzdevums ir sekmēt Latvijas kosmosa nozares starptautisko atpazīstamību un savstarpējo kontaktu dibināšanu.

       EKA finansēšanas formāts paredz 3 gadu finansējumu: optimālais finanasējuma apmērs – 18,3milj. EUR. IZM radīja iespēju finansēt dalību EKA no ERAF 2026. gadā. 2026. gadam ERAF kopā ar valsts budžeta līdzekļiem ir 6 milj. EUR. Šobrīd valsts budžeta plānā NAV finansējuma 2027. - 2028. gadam.

      Lai novērtētu Latvijas dalības EKA programmu ietekmi uz tautsaimniecību, IZM pasūtīja neatkarīgu ekonomiskās ietekmes novērtējumu, ko veica Oxford Economics. Analīze aptver periodu no 2021.–2025. gadam un novērtē ieguldījumu Latvijas ekonomikā, nodarbinātībā un pētniecības un attīstības (P&A) kapacitātē.

      Kopējais EKA projektu pienesums Latvijas iekšzemes kopproduktā 2021.–2025. gadā sasniedza 13,4 milj. EUR, tostarp: 9,4 milj. EUR – tiešā ietekme, 1,8 milj. EUR – netiešā ietekme, 2,2 milj. EUR – inducētā ietekme. Tas nozīmē, ka katrs EKA ieguldītais 1 eiro rada 1,4 eiro kopējo pienesumu Latvijas ekonomikā. Papildus, līdz 2025. gada jūlijam Latvijas uzņēmumi bija ieguvuši komerclīgumus 15 milj. EUR apmērā ārpus EKA.

      EKA Biznesa inkubatora izveide Latvijā 2024. gadā. Tā mērķis ir iedvesmot uzņēmējus un palīdzēt realizēt ar kosmosu saistītas biznesa idejas, kā arī sniegt tehniskās zināšanas un atbalstu uzņēmējdarbības attīstībai. Līdz 2025. gada septembrim ir atbalstīti pieci jaunuzņēmumi.

      Eiropas Kosmosa izglītības resursu biroja (ESERO) ieviešana 2026.gadā Latvijā, tā projekta mērķis ir, izmantojot kosmosu kā kontekstu, atbalstīt STEM priekšmetu mācības pamatskolās un vidusskolās.

       Eiropas Kodolpētniecības organizācija (turpmāk – CERN) ir izveidota 1954. gadā. Tā ir viena no Eiropā vadošajām fundamentālās fizikas laboratorijām. Kopš 1970. gada CERN galvenais fokuss ir augstas enerģijas elementārdaļiņu fizika.

       Latvija kļuva par CERN Asociēto dalībvalsti 2021. gada 2. augustā. Latvija nepiedalās CERN Padomes slēgtajās sēdēs(Closed Council), kā arī nevar balsot par Padomes lēmumiem, lai iegūtu šādas tiesības, Latvijai jākļūst par pilnvērtīgu CERN dalībvalsti.

      CERN atrodama pasaulē vissarežģītākā zinātniskā iekārta: Lielais hadronu paātrinātājs (LHC). CERN misijas stūrakmeņi ir fundamentālā pētniecība, izglītība un apmācības, inovācijas un tehnoloģija, sadarbība. Katru gadu, CERN zinātniskajā programmā PhD iegūst vairāki simti doktorantu plašā spektrā STEM nozarēs.

        Kopš 2021. gada, CERN ir arī Latvijas laboratorija. Zinātniskajam personālam no Latvijas ir pilna piekļuve visai CERN zinātniskajai programmai un infrastruktūrai.

        Latvijas pilsoņi var kandidēt arī uz darbavietām CERN. Tomēr pirms kļūstam par pilnu dalībvalsti, latviešiem nav pieejami beztermiņa (indefinite) darbalīgumi un organizācijas vadības pozīcijas.

        Dalība CERN Latvijai nes pievienoto vērtību cilvēkkapitāla attīstībā. Tā ir iespēja veikt citādi neiespējamu fundamentālo pētniecību, paliekot/atgriežoties Latvijā. Tā ir iespēja pilveidotās prasmes vēlāk ieguldīt Latvijā, kā augsti kvalificētam darbiniekam arī ārpus zinātnes. Dalībai CERN būtu jākļūst par vienu no lokālajiem punktiem Latvijas fundamentālās zinātnes izaugsmē. CERN piedāvā plašu izglītības un apmācības programmu klāstu: fizikas skolotāju, vasaras studentu, tehnisko studentu, doktorantūras un administrācijas/ team-building programmas. Dalība CERN atver plašass iespējas Latvijas uzņēmējiem piedalīties iepirkumos.Tostarp iepirkumos ar augstu R&D pievienoto vērtību. Kļūšana par pilnvērtīgu CERN dalībvalsti atļautu Latvijai piedalīties organizācijas lēmumu pieņemšanā.

       Kļūšana par pilntiesīgu CERN dalībvalsti nav pašsaprotama. Latvijai jāizpilda CERN dalībvalsts kritēriji. Spēcīga zinātniskā bāze eksperimentālajā un teorētiskajā daļiņu fizikā. Pietiekošs un stabils valsts finansējums fundamentālajai zinātnei. Spēcīgs ilgtermiņa valsts atbalsts dalībai CERN un apņemšanās izpildīt dalības saistības. Attīstīta industriālā bāze, kas ļautu Latvijas industrijai piedalīties CERN pasūtījumos.

       Izaicinājums – daļiņu fizika Latvijā ir īpaši jauns zinātnes virziens. Daudzās citās valstīs daļiņu fizika ir aktīvs zinātnes lauks kopš 1970. gada. Nepieciešamas dubultas pūles, lai izveidotu spēcīgu daļiņu fizikas kopienu. Latvijai nepieciešams tālredzīgs plāns zinātnes, it īpaši fundamentālās zinātnes atbalstam ilgtermiņā. Jāturpina attīstīt augstas enerģijas daļiņu fizika. Jātrupina attīstīt (padziļināt/paplašināt) Latvijas CERN zinātnisko portfeli. Jāiesaistās modernajās detektoru un tehnoloģiju sadarbībās (DRD). Latvijai jāturpina veikt spēcīgs politiskais lobijs valsts vadības līmenī, lai iegūtu CERN lielo dalībvalstu atbalstu Latvijas kļūšanai par pilnvērtīgu CERN dalībvalsti 2029.gadā vai 2030. gadā.

       Uzklausot sniegto informāciju, deputāti nolēma atkārtoti maijā aicināt IZM, lai noskaidrotu vai finansējums ir piešķirts dalībai Eiropas Kosmosa aģentūrā.

       Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētāja biedre J. Simanovska aicināja nozares sasniegumus izstādīt Saeimā, kā piemēram, kas ir CERN, fundamentālā fizika, ūdeņradis un zinātnes inovācijas attīstība pētījumus.

       Ilgtspējīgas attīstības komisijas (turpmāk – Komisija), Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Latgales apakškomisijas un Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisijas kopsēdē tika skatīts jautājums par Latvijas slimnīcu tīkla attīstības reformu - iedzīvotājiem un valsts drošībai.

        Veselības ministrijas (turpmāk – VM) pārstāve informēja deputātus par slimnīcu tīklu. Viņa informēja, ka mērķis nav veselības aprūpes budžeta samazināšana, bet pakāpeniskas pārmaiņas līdz 2029. gadam, saglabājot slimnīcu tīklu (pāreja uz trīs līmeņu slimnīcu modeli). Kā arī pauda viedokli, ka svarīga ir nacionālā drošība īpaši Austrumu pierobežā esošās slimnīcās. VM uzsvēra, ka nav plānota slimnīcu slēgšana, katrs gadījums tiks vērtēts individuāli sadarbībā ar slimnīcu un pašvaldībām.

        VM slimnīcu tīkla reformas mērķis ir esošā finansējuma mērķtiecīgāka un pamatotāka sadale, tostarp atsakoties no maksājumiem par pakalpojumiem, kurus slimnīcas faktiski nenodrošina, pamato ministrijā.

         Nacionālās drošības kontekstā pārmaiņas slimnīcu tīklā neparedzēs konkrētu slimnīcu slēgšanu. Tomēr, ņemot vērā reģionālās īpatnības, piemēram, Austrumu pierobežā esošām slimnīcām, paredzēts piemērot individuālus risinājumus. Katrs slimnīcas gadījums tiks vērtēts atsevišķi un, savstarpēji vienojoties ar katru slimnīcu un pašvaldību, tiks panākta vienošanās par optimālāko iespējamo risinājumu, sola VM.

          VM redzējumā, ja tiks ietaupīti līdzekļi, reorganizējot Neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas nodaļas, tie varētu tikt novirzīti attiecīgās slimnīcas dienas stacionārā vai ambulatoro pakalpojumu pieejamībai, tādējādi mazinot ietekmi uz slimnīcu un tās nodarbinātajiem un vienlaikus veicinātu nepieciešamo pakalpojumu pieejamību, kā arī daļu novirzīt tarifu pārskatīšanai, lai segtu augošās izmaksas stacionārajiem pakalpojumiem.

        Tikmēr Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) uzskata, ka VM virzītā slimnīcu modeļa maiņas informatīvā ziņojuma pieņemšana valdībā ir notikusi sasteigti, nenodrošinot pilnvērtīgu sociālo dialogu.

        Arodbiedrība pauž, ka informatīvā ziņojuma sabiedriskās apspriešanas procesā formāli tika iesaistīti dažādi nozares pārstāvji, kuru iebildumi un precizējumi "deklaratīvi tika atzīmēti kā ņemti vērā". Vienlaikus ziņojuma galīgajā redakcijā joprojām trūkstot padziļinātas analīzes, skaidru kritēriju un konkrētu, izmērāmu risinājumu, kas ļautu pārliecinoši izvērtēt paredzēto pārmaiņu ietekmi, uzskata LVSADA.

        Arodbiedrības skatījumā, plānos trūkstot paredzēto pārmaiņu ietekmes izvērtējuma attiecībā uz cilvēkresursu nodrošinājumu, veselības aprūpes darbinieku nodarbinātību un darba apstākļiem, kā arī pacientu drošību un veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību visā valstī.

        Balvu un Gulbenes slimnīcu vadītājs apšauba NMPD spējas pēcslimnīcu reformas uz ārstniecības iestādēm nogādāt visus reģiona pacientus.  Rodas šaubas, vai Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (NMPD)plānotās reformas gadījumā uz ārstniecības iestādēm spēs nogādāt visus reģiona pacientus, sacīja SIA "Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība" valdes priekšsēdētājs Marģers Zeitmanis.

          Viņš atklāja, ka saskaņā ar Veselības ministrijas (VM) plānoto reformu vairumā pierobežas slimnīcu  nebūs 24 stundas diennaktī strādājošu uzņemšanas nodaļu. "Tas nozīmē, ka tur naktī nebūs pieejams ķirurgs, nebūs pediatrs, anesteziologs," piebilda Zeitmanis.

        Krāslavas, Balvu un Gulbenes, Rēzeknes un Alūksnes slimnīcu apkopotie dati par 2025. gadu liecina, ka 14 188 pacienti uzņemšanas nodaļās ieradušies paši, bet 30 814 uz slimnīcām atveda  NMPD. Dienests esot apliecinājis, ka tam nebūs problēmu nogādāt pacientus arī uz attālākām slimnīcām, kurās pēc reformas visu diennakti turpinās darboties neatliekamās palīdzības nodaļas, taču Zeitmanis apšaubīja, vai NMPD savos aprēķinos ir ņēmis vērā pacientus, kas paši ierodas uz uzņemšanas nodaļām.

"Neticu, ka NMPD vēl 14 000 varēs izvizināt pa uzņemšanas nodaļām," piebilda "Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienības" vadītājs.

        Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāre sacīja, ka ministrijas kompetencē nav noteikt VM, kā līmeņot slimnīcas, taču ministrija esot gatava iesaistīties diskusijās." Aizsardzības jomai ideālā pasaulē katra slimnīca ir svarīga," sacīja Gātere, atzīstot, ka ministrijas saprot arī nepieciešamību pārskatīt pakalpojumus, ņemot vērā ierobežoto finansējumu.

        Savukārt Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētājs Uģis Mitrevics (NA) pauda izbrīnu, ka abas ministrijas joprojām nav runājušas par šo jautājumu. Vienlaikus sēdē izskanēja, ka abu ministriju pārstāvji strādā darba grupā par slimnīcu noturības stiprināšanu.

        Par slimnīcu tīkla attīstības reformas ietekmi uz iedzīvotājiem un valsts drošību plānots runāt arī kādā no nākamajām komisiju kopsēdēm, lai līdz tam dotu laiku VM sagatavot atbildes uz pašvaldību un citu iestāžu jautājumiem.

        VM redzējumā, ja tiks ietaupīti līdzekļi, reorganizējot Neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas nodaļas, tie varētu tikt novirzīti attiecīgās slimnīcas dienas stacionārā vai ambulatoro pakalpojumu pieejamībai, tādējādi mazinot ietekmi uz slimnīcu un tās nodarbinātajiem un vienlaikus veicinātu nepieciešamo pakalpojumu pieejamību, kā arī daļu novirzīt tarifu pārskatīšanai, lai segtu augošās izmaksas stacionārajiem pakalpojumiem.

        Tikmēr Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) uzskata, ka VM virzītā slimnīcu modeļa maiņas informatīvā ziņojuma pieņemšana valdībā ir notikusi sasteigti, nenodrošinot pilnvērtīgu sociālo dialogu.

        Arodbiedrība pauž, ka informatīvā ziņojuma sabiedriskās apspriešanas procesā formāli tika iesaistīti dažādi nozares pārstāvji, kuru iebildumi un precizējumi "deklaratīvi tika atzīmēti kā ņemti vērā". Vienlaikus ziņojuma galīgajā redakcijā joprojām trūkstot padziļinātas analīzes, skaidru kritēriju un konkrētu, izmērāmu risinājumu, kas ļautu pārliecinoši izvērtēt paredzēto pārmaiņu ietekmi, uzskata LVSADA.

         Arodbiedrības skatījumā, plānos trūkstot paredzēto pārmaiņu ietekmes izvērtējuma attiecībā uzcilvēkresursu nodrošinājumu, veselības aprūpes darbinieku nodarbinātību un darba apstākļiem, kā arī pacientu drošību un veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību visā valstī.

        Ilgtspējīgas attīstības komisijas (turpmāk – IAK) deputāti iepazinās ar Klimata un enerģētikas ministrijas (turpmāk – KEM) paveikto Latvijas ūdeņu ilgtspējas ceļa kartes ieviešanas procesā. Ilgtspējīgas attīstības komisija ir saņēmusi Vides konsultatīvā padomes vēstuli par situāciju valsts virszemes ūdeņu pārvaldībā un apsaimniekošanā, kas tiešā veidā ietekmē darbus saistībā ar ūdens ceļa karti.

       KEM Ūdens resursu ilgtspējas departamenta direktore iepazīstina komisijas deputātus ar Ūdeņu ilgtspējas ceļa kartē paveikto un ieviešanu līdz šī gada janvārim. Latvijas virszemes ūdeņu kvalitāte ir nedaudz zemāka nekā vidēji ES, kur augstā un labā kvalitātē ir 37% virszemes ūdeņu. Šajos 63 % ūdeņos, kas nav labā ekoloģiskajā kvalitātē, var peldēties un makšķerēt, tos var izmantot saimniecības vajadzībām un atpūsties pie ūdeņiem. Tomēr upēs un ezeros veselīgas ekosistēmas ir maz, par ko liecina to strauja aizaugšana, zilaļģu savairošanās un neliela sastopamo zivju sugu dažādība, ierobežota to migrācija. Lielākā daļa ūdens objektu ir vidējā stāvoklī, tomēr daļa ūdens objekti ir sliktā, vai ļoti sliktā stāvoklī. Cēloņi ir dažādi. Vidējai ekoloģiskai kvalitātei viens no izplatītākajiem cēloņiem ir dažādi šķēršļi, kas kavē zivju migrāciju un citu ūdens organismu brīvu pārvietošanos, un attiecīgi tur nav iespējams nodrošināt bioloģiskos kvalitātes rādītājus, kas atbilstu labam stāvoklim. Sliktās kvalitātes cēloņi ir arī piesārņojums, kas nāk no punktveida avotiem, bet vairāk no izkliedētiem avotiem. Kā arī atsevišķos gadījumos pārrobežu piesārņojums, vēsturiskais piesārņojums. Šie ir nozīmīgākie faktori, kas ietekmē ūdens ekoloģisko kvalitāti.

       LVĢMC pārstāvis informē, ka bioloģiskās daudzveidības dati kartēs gadu no gada mainās. To ietekmē katra konkrētā gada vai perioda pievienotie kvalitātes novērtējuma rezultāti. Lielu lomu spēlē tieši zivju dati. Ja runājam par to zivju datiem Vidzemē ap Burtnieku, tad tur viena no lielākajām lomām un ietekmēm ir nenojauktais Staiceles dambis, kas traucē zivju migrāciju. Attiecīgi zivis nespēj nokļūt uz tām vietām, kur viņas potenciāli varētu dzīvot un attiecīgi ūdens kvalitāte pasliktinās. Monitorings tiek veikts ar noteiktu biežumu. Minimālais ir reizi sešos gados, bet ir objekti, kur to dara biežāk. Kartēs tiek iekļauti jaunākie novērtējuma dati. Līdz ar to situācija var būt progresējusi ne uz to labāko pusi. Tāpēc jautājumi ir jāskata kompleksi.

       Visā Eiropā stāvokļa novērtēšana ir ciklisks process, kuru atkārto reizi sešos gados. Un reizi sešos gados atjauno visu informāciju pilnībā, arī šo kopējo vērtējumu. Nav prasības visus šos kvalitātes rādītājus monitoringā aptvert katru gadu, tāpēc situācija var atšķirties pa gadiem.

        Pasaules Dabas fonfs (turpmāk – PDF) informē, ka situācija ir ļoti kritiska Latvijā ar ūdeņu ekosistēmām un vajadzētu pievērst nopietnāku attieksmi. Zinām, ka ir problēmas, bet īsti neko nedarām. Bet taisnība ir, jo vairāk un skrupulozāk mērīs, jo aizvien skrupulozāka informācija būs. BIOR ir nācis klajā ar paziņojumu, ka ar laiku viena daļa no Latvijas saldūdens zivīm virzās Sarkanajā grāmatā. Ekoloģiskais stāvoklis ir ļoti, ļoti nopietns. Pavirši attiecamies pret šo ekosistēmu pārvaldību un kvalitātēm.

        ES novērtējums ir Eiropas Vides aģentūras 2024. gada 15. oktobrī publicētais dokuments «Europe's state of water 2024». VARAM ir atbildīga par Vides politikas pamatnostādnēm 2021.-2027. gadam. Nozīmīgāko ieguldījumu ūdeņu kvalitātes uzlabošanā dod upju baseinu apsaimniekošanas plānos 2021.-2027. gadam paredzēto pasākumu īstenošana, kā arī 19 partneru īstenotais projekts “Latvijas upju baseinu apsaimniekošanas plānu ieviešana laba virszemes ūdens stāvokļa sasniegšanai” (LIFE GOODWATER IP). Latvijas ūdeņu ilgtspējas ceļakartē ir iekļautas gan spēkā esošajā regulējumā paredzētas rīcības, gan jaunas rīcības ceļa kartē noteikto uzdevumu īstenošanai. Ir iekļauti pasākumi, kuriem ir zināms finansējuma avots, bet ir iekļauti arī tādi pasākumi, kuriem tas vēl jāmeklē. Ir četri rīcības virzieni.

1. Visaptverošs tiesiskais regulējums.

Šajā virzienā galvenais uzsvars ir uz normatīvās bāzes sakārtošanu, lai ūdeņu aizsardzība būtu vienota, skaidra un efektīvi īstenojama praksē.

Tiek pilnveidoti Ministru kabineta noteikumi par virszemes ūdensobjektu tīrīšanu un padziļināšanu, kas ir būtiski, lai mazinātu cilvēka darbības negatīvo ietekmi uz upēm un ezeriem. Notiek diskusijas ar iesaistītajām pusēm par virszemes ūdensobjektu aizsargjoslu noteikšanas metodiku, jo aizsargjoslas tieši ietekmē lauksaimniecību, būvniecību un dabas aizsardzību. Ministru kabineta noteikumi (turpmāk – MKN) par virszemes ūdensobjektu tīrīšanu un padziļināšanu – tuvojamies saskaņošanas noslēgumam. Tiek gatavoti MKN grozījumi ūdens resursu lietošanas atļaujām un par upju tipoloģiju un stāvokļa novērtējumu. Saeimā iesniegti uz 1. lasījumu grozījumi Ūdens apsaimniekošanas likumā, lai tiesiskais regulējums atbilstu aktuālajām ES prasībām. Tas kopumā veido stabilāku pamatu ilgtspējīgai ūdens resursu pārvaldībai.

        LVĢMC strādā pie ūdeņu novērtējumiem upju baseinu apsaimniekošanas plāniem 2028.-2033.gadam. LVĢMC ir nodevis sabiedriskajai apspriešanai (01.01.-30.06.26.) Pārskatu par būtiskiem ūdeņu apsaimniekošanas jautājumiem Latvijā un pārskats par virszemes un pazemes ūdeņu stāvokli 2024. gadā ir pieejams LVĢMC tīmekļa vietnē.

2. Ūdens ekosistēmu noturība.

Šis ir viens no būtiskākajiem virzieniem, jo tas tieši skar dabas stāvokļa uzlabošanu un pielāgošanos klimata pārmaiņām.

2.1. Dabas daudzveidības saglabāšana un atjaunošana.

Ir izstrādāts atbalsta mehānisms plūdu riska mazināšanai un noturības stiprināšanai.

Uzsākts LIFE RiverFlow projekts (Latvijas ūdens ekosistēmu atjaunošana), kurā paredzēti praktiski darbi, kā upju šķēršļu nojaukšana, zivju ceļu izbūve, finanšu mehānisma izveide upju atjaunošanai. Projektā iesaistīti gan valsts, gan nevalstiskie partneri, kas stiprina starpnozaru sadarbību.

2.2. Piesārņojuma novēršana un kontrole.

Tiek gatavoti grozījumi Ūdenssaimniecības pakalpojumu likumā, ņemot vērā jauno ES notekūdeņu regulējumu. Veikts sākotnējais izvērtējams par apdzīvotām vietām, kur nepieciešama intensīvāka notekūdeņu attīrīšana, efektīvāka lietus ūdeņu apsaimniekošana. LIFE GoodWater IP projektā (Latvijas upju baseinu apsaimniekošanas plānu ieviešana laba virszemes ūdens sasniegšanai) ieviesti praktiski risinājumi - mākslīgie mitrāji, sedimentācijas baseini, šķeldas bioreaktori.

2.3. Ilgtspējīga ūdens izmantošana.

Apkopoti dati par ūdens zudumiem ūdensapgādes sistēmās piecās lielākajās pilsētās.

Sagatavota un Ministru kabinetā apstiprināta Latvijas nacionālā pozīcija par ES Ūdens resursu noturības stratēģiju.

3. Zināšanu un izpratnes uzlabošana.

Šis virziens nodrošina, ka lēmumi tiek pieņemti, balstoties uz datiem, pētījumiem un sabiedrības izglītošanu.

3.1. Uzraudzība un izpēte.

Sabiedriskajai apspriešanai nodotas atjaunotās plūdu riska kartes Daugavas, Gaujas un Lielupes baseinos. Turpināta dzeramā ūdens ieguves vietu sateces baseinu kartēšana un risku novērtēšana. Uzsākta lietus plūdu modelēšana, kas līdz šim Latvijā nebija veikta.

3.2. Zināšanu pilnveide.

LIFE GoodWater IP projekta ietvaros organizētas lauku dienas par lauksaimniecības ietekmes mazināšanu, sagatavoti izglītojoši video par videi draudzīgu meliorāciju, notikuši semināri par notekūdeņu un dūņu apsaimniekošanu.

4. Efektīva koordinācija.

Bez koordinācijas ilgtspējīga ūdeņu apsaimniekošana nav iespējama, jo iesaistītas daudzas nozares un valstis.

4.1. Ieinteresēto pušu iesaiste.

Notiek regulāras tikšanās ar pašvaldībām, vides ekspertiem un organizācijām, ūdenssaimniecības un atkritumu apsaimniekošanas nozari. Diskusijas galvenokārt vērstas uz jauno normatīvo aktu izstrādi un ieviešanu.

4.2. Starptautiskā sadarbība.

       13.11.2025. parakstīts atjaunotais Latvijas–Igaunijas starpministriju līgums par kopīgo ūdeņu apsaimniekošanu. Uzsāktas sarunas ar Lietuvu par līdzīga līguma atjaunošanu.

Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētājs U. Mitrevics atzina, ka kopumā virzāmies pareizā virzienā ar pozitīvu bilanci, ar tendenci uzlabot esošo situāciju. Bet tas nenozīmē, ka mums nav problēmu un nekas nav jādara. Kopumā ceļa kartes ietvaros ir sakārtota politikas un tiesību aktu bāze, uzsākti konkrēti dabas atjaunošanas projekti, uzlabota datu pieejamība un uzraudzība, stiprināta nacionālā un starptautiskā sadarbība. Tomēr ekoloģiskās kvalitātes rādītāji (aptuveni 37% laba vai augsta stāvokļa) rāda, ka darbs jāturpina, lai sasniegtu ES mērķus līdz 2027. gadam.

1.

          Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētājs U. Mitrevics informē komisijas deputātus par izskatītām tēmām 2025. gada rudens sesijā:

·       Par Latvijas ūdeņu ilgtspējas ceļa kartes ieviešanas progresu (10.09.2025)

·       Par ekoloģiskās nospieduma (Ecological Footprint) konceptu. Izstrādājis Dr. Mathis Wackernagel, Šveices izcelsmes pētnieks un Global Footprint Network līdzdibinātājs (17.09.2025).

·       Par LIAA paveikto investīciju piesaitē no tuvākiem austrumiem, Japānas, Ķīnas 2021.- 2025.gadā un plānoto investīciju piesaisti no 2026.gada 24.09.2025).

·       Par Eiropas Savienības fondu (2021-2027) kopējā finansējuma apguvi Latvijā un priekšlikumiem izmantot (nezaudēt) šo finansējumu valsts attīstībai, pārskatot projektus (01.10.2025).

·       Par meliorācijas sistēmu lauksaimniecības zemēm, tās ietekmi uz vides ilgtspēju (08.10.2025).

·       Plāns personu ar invaliditāti vienlīdzīgu iespēju veicināšanai 2024.–2027. gadam (15.10.2025).

·       Par foruma “Augstākā izglītība Latvijas ilgtspējai” priekšlikumu ieviešanas gaitu (22.10.2025).

·       Plānotie pasākumi ģimeņu ar bērniem dzīves kvalitātes uzlabošanai 2026. gadā. Vēstule no Latvijas Daudzbērnu ģimeņu apvienības (29.10.2025).

·       Par konferences “Ilgtspēja ekonomikas noturībai” priekšlikumu izskatīšanu komisijā (19.11.2025).

·       2026.gada budžetā plānoto aktivitāšu ietekme uz ekonomisko izaugsmi (26.11.2025).

·       Par aktuālajām problēmām saistībā ar meliorācijas sistēmu, tās ietekmi uz vides ilgtspēju (10.12.2025).

Par konferenci:

·       2025.gada 31.oktobrī konference “Ilgtspējas nozīme Latvijas attīstībai” sadarbībā ar CSR Latvia (Latvijas Korporatīvās sociālās atbildības platforma) un FICIL (Ārvalstu investoru padome Latvijā).

Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētājs U. Mitrevics iepazīstina komisijas deputātus ar komisijas darba plānu 2026.gada zemas sesijā. Komisijas deputāti atbalsta piedāvātās tēmas:

·       Priekšlikumi attīstības plānošanas sistēmas pilnveidošanai.

·       Ziņojums par NAP2027 vidusposma izvērtēšanu.

·       Par ceļa kartes bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu Latvijā ieviešanas gaitu.

·       Par Rīcības plāna augu aizsardzības līdzekļu, ilgtspējīgai izmantošanai, izstrādes procesu.

·       Meža un saistīto nozaru attīstības pamatnostādņu sagatavošanas aktualitātes.

·       Par Latvijas Enerģētikas stratēģiju līdz 2050. gadam.

·       Par Latvijas ūdeņu ilgtspējas ceļa kartes ieviešanas progresu.

·       Par Latvijas dalību Eiropas Kosmosa aģentūrā, iespējām un izaicinājumiem.

Komisijas deputāti atbalsta divas konferences:

·       2026.gadā 20.februāris konference “Iespējamā misija: Ilgtspējīga Baltijas jūra” sadarbībā ar Pasaules Dabas fondu

Mērķis – stiprināt interešu grupu sadarbību, meklējot risinājumus sociālo un ekonomisko vajadzību nodrošinājumam Baltijas jūras ekosistēmas ilgtspējīgas pārvaldības attīstībā.

·       2026.gada 20.marts forums “Latvijas stratēģiskas attīstības plānošanas arhitektūra: iekļaujoša nākotnēšana mērķtiecīgai pārveidei”.

Mērķis vienotos par principiem un praktiskiem priekšlikumiem, kā Latvijā izveidot iekļaujošu, scenārijos balstītu un adaptīvu stratēģiskās attīstības plānošanas procesu. Tā veidošana notiek uz stratēģisko attīstības virzienu konceptuālā modeļa pamata, ņem vērā cilvēka līdzdalības un labbūtības aspektus dzīves ciklu perspektīvā, kapitālu mijiedarbību konkrētās teritorijās un nozarēs, un paredz elastīgu, bet ar indikatoriem mērāmu un novērtējamu pārvaldību, stiprinot valsts noturību un drošību, kā arī inovācijā balstītu konkurētspēju.

Deputāte I.Kalniņa piedāvā izskatīt sadarbību ar diasporām. Būtu jārunā par diasporas pētījumiem, pieaicinot klāt Diasporas konsultatīvo padomi ilgtspējas attīstības jautājumos. Piedāvā  runāt 20. februāra konferencē ne tikai par ekoloģiju, bet arī par ēnu flotes potenciālajiem draudiem, drošību. Būtu vēlams izskatīt jautājumu par LIAA paveikto Indijā, jo tur atrodas Latvijas vēstniecība.

Deputāts E.Teirumnieks piedāvā izskatīt plašāk jautājumu par Latvijas dalību Eiropas Kosmosa aģentūrā, iespējām un izaicinājumiem to skatīt kopā ar Eiropas kodolpētījumu organizāciju, plašāk pazīstama kā CERN. Lietderīgi būtu arī runāt par Eiropas Savienības daudzgadu budžetu, kā virzāmies un uz ko ejam.

Latvijas dalība Eiropas kodolpētījumu organizācijā (CERN) ir tikai kā asociētais partneris, bet runājot par pilntiesīgu dalībvalsts statusa iegūšanu un tur ir daudz ko darīt. Gan fundamentālajos pētījumos, gan no uzņēmēju viedokļa. Varētu apvienot šos jautājumus zem viena pieteikuma, gan Eiropas Kosmosa aģentūras, gan CERN jautājumus. Ziņotājs varētu būt Izglītības un zinātnes ministrija.

Gribētu papildināt deputātes I.Kalniņas domu par LIAA un Ārvalstu investoriem, piedāvāju runāt sašaurinātā formātā, kā investori ienākt Latvijā. Šīs jomas atbildīgās ir Aizsardzības ministrija, Ekonomikas ministrija un LIAA. Gribētu dzirdēt statistiku, cik daudz ir tie, kuri ir “klauvējuši”, kuri ir tikuši pa pusatvērtām durvīm, un kuri vispār nav ienākuši Latvijā. Šobrīd zaudējam gan investorus, gan darba vietas. Zaudējam arī inovācijas un zinātni, ja nav šo tiešo investoru, kas ienāk ar savu produktu ražošanu. Kas ir bijis un kādi ir reālie šķēršļi, kāpēc mēs nevaram, bet lietuvieši var. Ukraiņi ir izteikuši vēlēšanos ienākt Latvijā, bet mēs pat par to neesam neko dzirdējuši, ka viņi kaut ko atvērtu. To visu varētu skatīt ne ātrāk par februāri. Uz sarunu būtu jāaicina Ekonomikas ministrija, Ārlietu minisrtija, un LIAA un arī FICIL.

Austrumu  pierobežas jautājums ir svarīgs, vai nu ir kaut kas paredzēts valstīm,  kas robežojas ar Krieviju, Baltkrieviju.

Eiropas Komisijas priekšsēdētajas izpildvietnieks Rafaels Fito, kad jūnijā apmeklēja Latvijas austrumu pierobežu solīja, ka tiks saņemts atbalsts, arī medicīnā, apliecinot ES un Latvijas kopējo apņemšanos stiprināt Austrumu robežas drošību un attīstību. Gala rezultātā būtu jādzird, kāda ir atgriezeniskā saite no solītā. Mums būtu jāpārrunā ar Eiropas pārstāvniecību Latvijā un Ārlietu ministriju, lai zinātu, cik tālu mēs esam. Viens ir tas ko komisārs sola un otrs ir tas, vai mēs to izbaudīsim.

Deputāte L. Kozlovska vēlas pielikt klāt arī Veselības ministrijas jautājumu saistībā ar Austrumu pierobežu. Pašlaik jautājumi tiek skatīti diezgan fragmentāri. Tiek veidota  darba grupa par reģionālo slimnīcu tīkla izveidi un pierobežai ir īpašs statuss paredzēts. Lai tas nebūtu tikai fragmentāri, kaut kāda viena daļa no ekonomika, un nacionālās drošības, bet tur būtu veselības aizsardzība, kritiskās zāļu rezerves. Cik esam gatavi, kādā līmenī varam nodrošināt savus iedzīvotāju, sevišķi pierobežā, ar veselības aprūpi X stundā. Civilā aizsardzība mums ir ļoti vāja. Civilā aizsardzība mums ir jāstiprina. Vakar EK nākusi klajā ar pasākumu kopumu, lai uzlabotu Eiropas pilsoņu veselību inovatīvai konkurētspējīgākai ES veselības nozarē. Sevišķi šeit tiek likts uzsvars uz sirds veselību, jo mirstība un saslimstība visā Eiropā ir pirmajā vietā, ieskaitot Latviju. Un tas ir visas ES kopējais plāns. Bija ārstu  apspriede par sirds veselības programmu pieņemto. Būtu vēlas šo jautājumu apspriest komisijā, bet varam arī šo skatīt citā komisijā -  Sabiedrības veselības apakškomisijā, vai Sociālo un darba lietu komisijā.

Ilgtspējīgas attīstības komisijas deputāti atbalstība deputātu priekšlikumus un iekļāva darba plānā.