Ilgtspējīgas attīstības komisija - Notikumi

             Valsts kancelejas Pārresoru koordinācijas departamenta pārstāvji iepazīstināja komisijas deputātus ar Nacionālais attīstības plāns 2021.-2027. gadam (NAP 2027) mērķu sasniegšanas progresu līdz 2022. gadam. NAP2027 ir 4 stratēģiskie mērķi, 6 prioritātes, 18 rīcības virzieni, 124 uzdevumi un indikatīvi septiņos gados pieejami 14,5+1,8 mljrd. EUR no valsts budžeta attīstības daļas, ES fondiem un citiem finanšu avotiem, un paredzēti 369 valsts investīciju pasākumi. NAP2027 vadmotīvs un stratēģiskie mērķi (vienlīdzības iespējas, produktivitāte un ienākumi, sociālā uzticēšanās un reģionālā attīstība) ir mēraukla lēmumu pieņemšanā. Produktivitāte visās jomās ir galvenais izaugsmes nosacījums, un paradumu maiņa ir grūti ieviest, bet palīdz sasniegt mērķus. Komisijas deputāti iepazīstinās ar NAP2027 stratēģisko mērķu indikatoriem un rīcības virzieniem. No prezentētāju puses galvenie konstatējumi un secinājumi, ka ir pozitīva virzība mērķu sasniegšanā, vienlaikus straujāk jāpanāk produktivitātes kāpināšana, kā arī jābūt mērķtiecīgākai politikai nabadzības riska un nevienlīdzības (ienākumu, teritoriālās) mazināšanai. Būtiskas problēmas redzamas rīcības virziena «Stipras ģimenes paaudzēs» un rīcības virziena «Kapitāls un uzņēmējdarbības vide» mērķu sasniegšanā. Pretrunīgi rezultāti veselības aprūpē – pieaug veselīgas dzīves gadu skaits, bet pasliktinās pacienu apmierinātība un profilaktiski/medicīniski novēršamā mirstība, pieaug zaudēto mūža gadu skaits, ir joprojām nepietiekams medicīniskais personāls. Būtiski samazinās dzimstība, kā iemesls varētu būt nedrošības sajūta sabiedrībā (covid periods, ekonomikas bremzēšanās, ģeopolitika). Konkurētspējas kontekstā kritiska situācija ar joprojām zemo finansējumu pētniecībai un attīstībai, satraucošs ir jauno doktoru īpatsvara kritums un jauniešu, kuri nemācās un nestrādā (NEET), īpatsvara pieaugums. Tas vienlaikus ir acīmredzams kavēklis produktivitātes un IKP kāpumam. Fundamentāla problēma ir nepietiekama banku kreditēšana un vājš kapitāla tirgus, kas neļauj valsts ekonomikai augt un īstenot/piesaistīt investīcijas. Pastāv risks pasliktināties bioloģiskajai daudzveidībai, uz ko norāda Meža putnu un Lauku putnu indeksi. Mazinās iedzīvotāju līdzdalība sabiedriskajās organizācijās, nedaudz pieaugusi ir uzticēšanās politiskajām partijām, Ministru kabinetam un Saeimai, bet joprojām tā ir relatīvi zema.

 Komisijas deputāti pauda neapmierinātību ar NAP 2027 progresa novērtējumā iekļautajiem novecojušajiem vai atsevišķās pozīcijās neesošajiem datiem.

 Deputāti aktualizēja jautājumu, vai katram NAP 2027 rīcības virziena uzdevumam nevajadzētu pretī norādīt ieguldīto finansējumu, kā arī izvērtējumu, vai tas ir ticis lietderīgi ieguldīts.

 Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētājs U. Mitrevics norādīja, ka sagatavotais ziņojums kopumā vērtējams kā labs, taču nepieciešams pārskatīt datu ieguves metodiku un avotus. Kā piemēru, minēja situāciju ar datiem par 15 gadus veciem bērniem, kas no vardarbības cietuši izglītības iestādēs. Jo šodien tika prezentēti 2018. gada dati, bet aktuālākie OECD dati par 2022. gadu būs pieejami šā gada decembrī.

 Ekonomikas ministrijas pārstāvji iepazīstināja komisijas deputātus ar cilvēkkapitāla attīstības stratēģiju (2024-2027). Tās mērķis: nodrošināta koordinēta cilvēkkapitāla jautājumu pārvaldība, sekmējot darbaspēka piedāvājuma pielāgošanos nākotnes darba tirgus vajadzībām. Galvenie rīcības virzieniem stratēģijā: formālā izglītība un STEM prasmes, darba tirgus paplašināšana, augsti kvalificētu darbinieku piesaiste, pieaugušo izglītības mācību piedāvājums un kvalitāte, prasmes, atbalsts uzņēmēju uzņēmīgumam, datos balstīti lēmumi, pārvaldība. Ekonomikas ministrijas ziņojumā izskanēja dati par to, ka šobrīd Latvijā ir aptuveni 44 000 iedzīvotāji vecuma grupā 15 – 34 gadi, kuri nemācās un nestrādā, bet varētu papildināt darba tirgu.

 Diskusijā deputāti pauda bažas vai atbildības sadalē, cilvēkkapitāla attīstības stratēģijas un plāna īstenošanai šobrīd nav pārāk daudz iesaistītu atbildīgo institūciju – Ekonomikas ministrija, Labklājības ministrija, Izglītības un zinātnes ministrija – un rosināja vērtēt, vai šā brīža koordinācija starp ministrijām un to izpildinstitūcijām ir pietiekama, kā arī apsvērt iespēju šos jautājumus nodot vienas ministrijas atbildībā. Deputāti atzīmēja, ka šī institūcija izstrādātu kvalitatīvu datu pārvaldības sistēmu cilvēkkapitāla plānošanas vajadzībām, kas ietvertu uzskaiti, nozaru vajadzības, risinājumus, ārvalstu darbaspēka piesaisti. Tāpat šī institūcija izstrādātu uz darba tirgus izaugsmi orientētu un budžeta neitrālu atbalsta instrumentu darbinieku kvalifikācijas paaugstināšanai un pārkvalifikācijai, kā arī vērtētu iespēju veidot un ieviest nodokļu instrumentus intensīvākai jauniešu iesaistei darba tirgū.

 Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētājs U. Mitrevics norādīja, ka Ekonomikas ministrijas informācija liecina, ka Latvijā šobrīd ir aptuveni 45 tūkstoši jauniešu, kas varētu papildināt darba tirgu, bet viņi oficiāli nav nodarbināti. Tāpēc ir svarīgi, lai nodokļu politika valstī veicinātu uzņēmējdarbību, darbaspēka pieejamību un oficiālo nodarbinātību. Mums ir svarīga jauniešu iesaiste darba tirgū, tāpēc ir jāatrod piemērotākais modelis, kā piemēram, Polijā 2019.gadā ieviesa normu, kas paredz jauniešus līdz 26 gadu vecumam atbrīvot no iedzīvotāju ienākuma nodokļa.

 Komisijas deputāti nolēma nosūtīt vēstuli Ministru prezidentei ar lūgumu noteikt vienu atbildīgo institūciju cilvēkkapitāla attīstības plāna jautājumu pārvaldības jomā; izstrādāt kvalitatīvu datu pārvaldības sistēmu cilvēkkapitāla plānošanas vajadzībām (uzskaite, nozaru vajadzību apzināšana un prognozēšana, risinājumi, nepieciešamība piesaistīt ārvalstu darbaspēku nozaru griezumā u.c.); ieviest skaidrību imigrācijas politikas jautājumā; izstrādāt uz darba tirgus izaugsmi orientētu  budžeta neitrālu atbalsta instrumentu darbinieku kvalifikācijai celšanai  un pārklasifikācijai, un izvērtēt iespējas veidot un ieviest nodokļu instrumentus intensīvākai jauniešu iesaistei darba tirgū.

Ilgtspējīgas attīstības komisija 2023. gada 15. marta sēdē uzdeva Klimata un enerģijas ministrijai līdz šā gada 1. septembrim sagatavot skaidru plānu zaļās enerģijas ražošanai, balansēšanai un ekosistēmas izveidei Latvijā.

Klimata un enerģijas ministrijas pārstāve L. Kurevska iepazīstināja deputātus ar plānu zaļās enerģijas ražošanai, balansēšanas jaudas un ekosistēmas izveidei Latvijā. Ministrijas pārstāve informēja, ka enerģētikas sektoru veido trīs pamatnostādnes: enerģētiskā neatkarība par konkurētspējīgām cenām, efektīva tīkla izmantošana, tirgus ekonomika un cenu signāli.

Elektroenerģijas ražošana ir viena no nozarēm, kas var stimulēt Latvijas attīstību gan kā eksporta produkts, gan arī veicinot industrijas ienākšanu Latvijā. Lai to panāktu Latvijā, ir dabas resursu priekšrocības, spēcīga energosistēmu infrastruktūra un liberalizēti enerģijas tirgi. 

No ministrijas skatpunkta fokuss ir meklēt tieši tos ražotājus, kas ražo par lētām bāzes izmaksām, jo tikai tā mēs būsim ilgtspējīgi.   

Elektroenerģijas patēriņš Latvijā aptuveni 7 teravatstundas(TWh), 2022.gadā saražoja 4.8 TWh. Tas ir izskaidrojams, ka attiecīgi mūsu TEC ražoja mazāk, un tā vietā tiek tērēts degslānekli no Igaunijas. 2030.gadā patēriņa prognozes gan elektroenerģijas, dabas gāzes un siltuma varētu būt pluss 5 – 10 %.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas reģistrēti 66 ražotāji ar kopā uzstādīto jaudu aptuveni 3GW, rezerves jaudas aptuveni 6GW(43 projekti) un būvniecība uzsākta 3 projektos 160MW – saule un 60MW – vējš.

Būtiski regulējuma grozījumi 2023.gadā ir sinhronizācija ar kontinentālās Eiropas tīklu ir panākta vienošanās ar Baltijas valstīm par vienotu paātrināto sinhronizāciju 2025.gadā, publisko zemju un jūras teritoriju atvēršana, apstiprināts publiskas zemes piešķiršanas regulējums. Tīkla jaudas rezervācijas optimizācija: apstiprināts regulējums atļauju piešķiršanas optimizācija un izstrādē likumprojekts jauna pārtraucamās jaudas ieviešanai. Mērķēts atbalsts ALDIS sistēmas paplašināšana un EIKIS sistēmas likumprojekts iesniegts Saeimai, kā arī neto norēķinu sistēma Elektroenerģijas tirgus likumprojekts iesniegts Saeimai.

AS "Sadales tīkls" pārstāvis informēja deputātus par ražotāju pieslēgumiem, par ģenerācijas uzstādītās jaudas izmaiņas dinamiku pēdējo 10 gadu laikā, esošo ražotāju un mikroģeneratoru skaitu. Saule sastāda 49% no uzstādītās ģenerācijas jaudas (Saules elektrostacijas – 108 MW (590 gab.) un Saules mikroģeneratori – 134 MW (16 387 gab)). Mikroģeneratoru skaita pieauguma temps samazināsies, jo no 01.01.2024 stāsies jauna neto norēķinu sistēma un elektrostaciju izbūves termiņi atkarīgi no klientiem: no 406 MW kas ir pieslēguma izbūves procesā, pašu elektrostaciju var izbūvēt un nodot 2 gadu laikā pēc pieslēguma izbūves. Citas ražošanas tehnoloģija, kas var pieslēgties 2024.gadā ir 6 VES ar kopējo jaudu 16 MW un 4 biogāzes koģenerācijas stacijas ar kopējo jaudu 0.67 MW.

Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētājs U. Mitrevics saka paldies par ziņojumu. Pēc izskanējušās informācijas presē Latvija ir augstākā reitingā par Lietuvu un Igauniju konkrēti IKP dinamikas griezumā. Latvijā ir izaugsmes iespējas un iespējas atrast pareizāko risinājumu enerģētikai Latvijā. Līdz ar to izvērtējums noteikti ir vajadzīgs. Tomēr, ja mēs varam izvēlēties ekonomiski pamatoti, tajā skaitā arī uz vidi vismazāk postošo lēmumu pieņemt, tas ir tas mūsu ceļš, tas tāds ilgtspējas ceļš, par ko arī mūsu komisija mēģina iestāties.

Ilgtspējīgas attīstības komisijas deputāti iepazinās ar atbildīgo institūciju ziņojumu par elektroenerģijas tarifu ietekmi uz sabiedrības labklājību, detalizētu pamatojumu elektroenerģijas pārvades tarifu paaugstinājumam, tarifu salīdzinājumu starp Baltijas valstīm, tarifu pārskatīšanas politikas iespējamām izmaiņām un ilgtspējas komponenti šajā tarifā.

 Diskusijas laikā komisijas deputāti uzsvēra, ka visiem iedzīvotājiem ir jābūt skaidrībai un informācijai par prognozētajām elektrības tarifu izmaiņām vismaz trīs gadus uz priekšu. Situācijā, kad notiek tik būtiskas tarifu izmaiņas, sabiedrībai un īpaši uzņēmējiem nav iespēju pamatoti plānot savas energoapgādes attīstības investīcijas ilgtermiņā, tai skaitā arī zaļajā enerģijā. Cilvēki iegulda naudu, bet pārmaiņas ir tik straujas, ka visbiežāk investīcijas tā arī sevi neatpelna.

 Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētājs U. Mitrevics norādīja, ka sagaida skaidrību par to, kā nepieļaut, ka regulatoram tiek iesniegts tik krass turpmākā tarifa pieaugums, jo pārredzamā nākotnē tos ietekmēs gan atslēgšanās no Krievijas un Baltkrievijas elektroapgādes (BREL) tīkla 2025.gadā (arī ieskatot ārkārtas atslēgšanās iespējamību), gan investīcijas starpvalstu vienotā elektroenerģijas tīkla attīstības projektos. Tāpat tarifa izmaiņas ietekmēs zaļās enerģijas ražotāju pieslēgšanās elektroapgādes tīkliem un mūsu elektroenerģijas patērētāju lietošanas paradumu maiņa.

 Lai sabiedrība būtu informēta par elektrības tarifu izmaiņām, deputāti nolēma aicināt Ministru prezidentu, uzdot Labklājības ministrijai izvērtēt iespēju paplašināt aizsargāto lietotāju loku, lai atvieglojumus varētu saņemt arī viena vecāka ģimene un ģimene ar bērniem, kur kāds no apgādātājiem ir ar invaliditāti. Uzdot AS “Sadales tīkli” un AS “Augstsprieguma tīkls” sagatavot izdevumu samazināšanas un efektivitātes uzlabošanas plānu un iesniegt to atbildīgajai Klimata un enerģētikas ministrijai, kā arī par šiem pasākumiem informēt Ilgtspējīgas attīstības komisiju līdz 2023. gada 20. decembrim. Uzdot vienu reizi gadā AS “Sadales tīkli” nākt klajā ar elektroenerģijas sadales un pārvades tarifu prognozi trim gadiem. Uzdot Klimata un enerģētikas ministrijai nākt klajā ar pilnveidotu Nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2021. – 2023.gadam redakciju līdz 2023. gada 31. oktobrim un uzdot Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai izvērtēt un sniegt priekšlikumus tarifu aprēķināšanas metodikas pilnveidošanai līdz 2023.gada 17.novembrim.

 KOMISIJAS LĒMUMS

 Deputāti nolēma aicināt Ministru prezidentu:

 ·         uzdot Labklājības ministrijai izvērtēt iespēju paplašināt aizsargāto lietotāju loku, lai atvieglojumus varētu saņemt arī viena vecāka ģimene un ģimene ar bērniem, kur kāds no apgādātājiem ir ar invaliditāti. 

 ·         uzdot AS “Sadales tīkli” un AS “Augstsprieguma tīkls” sagatavot izdevumu samazināšanas un efektivitātes uzlabošanas plānu un iesniegt to atbildīgajai Klimata un enerģētikas ministrijai, kā arī par šiem pasākumiem informēt Ilgtspējīgas attīstības komisiju līdz 2023. gada 20. decembrim.

 ·         uzdot vienu reizi gadā AS “Sadales tīkli” nākt klajā ar elektroenerģijas sadales un pārvades tarifu prognozi trim gadiem.

 ·         uzdot Klimata un enerģētikas ministrijai nākt klajā ar pilnveidotu Nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2021. – 2023.gadam redakciju līdz 2023. gada 31. oktobrim.