Ilgtspējīgas attīstības komisijas (turpmāk – Komisija) sēdē Labklājības ministrija (turpmāk – LM) informēja par bērnu, jaunatnes un ģimenes attīstības pamatnostādnēs 2022.-2027.gadam pieprasīto, atbalstīto finansējumu valsts budžetā 2024.gadā un Eiropas Savienības struktūrfondu ietvaros pieejamo finansējumu 2024.gadā.
2024.gada LM budžetā iekļautie pasākumi bērnu un ģimeņu atbalstam ir paredzēts bērnu aizsardzības un atbalsta sistēmas pilnveide un “Bērnu mājas” pakalpojuma darbības nodrošināšana (2,1 milj.), atbalsta pasākumi ģimenēm un bērniem (5,8 milj.), palielināts pabalsts īpašas kopšanas nepieciešamībai (3,1 milj.), cilvēku ar invaliditāti asistentu un pavadoņu atlīdzības apmēra palielināšana (4,9 milj.), sociālās rehabilitācijas pakalpojuma no vardarbības cietušiem bērniem pilnveidošana un pieejamības nodrošināšana (0,25 milj.), līdzfinansējums pašvaldībām aprūpes mājās pakalpojumu nodrošināšanai bērniem ar smagiem un ļoti smagiem funkcionāliem traucējumiem (5,5 milj), atbalsts ārpusģimenes aprūpē bijušiem jauniešiem pēc pilngadības sasniegšanas līdz 21 gada vecumam vai līdz 24 gadu vecumam, ja turpina mācības (5,2 milj.), atbalsts ģimenēm, kurās ir bērns ar autiskā spektra traucējumiem (0,6 milj.), valsts programmas bērna un ģimenes stāvokļa uzlabošanai ietvaros plānotie pasākumi (0,3 milj.)
Komisijas sēdē vairāk tika analizēts Bērnu, jaunatnes un ģimenes attīstības pamatnostādnes 2022.-2027.gadam ceturtais mērķis – tautas ataudze Latvijā, kurā ir noteikti četri mērķi, kā arī izvirzīti sasniedzamie rezultāti un īstenojamie uzdevumi.
Diskusijas laikā deputāti pārrunāja demogrāfisko situāciju Latvijā, priekšlikumus demogrāfisko rādītāju uzlabošanā, atzīmējot, ka uzlabojumus demogrāfijas jomā nevar gaidīt, ja nav kopējas stratēģijas un paredzama finansējuma tās īstenošanai. Diskutējot par tautas ataudzes jautājumu, deputāti kritizēja to, ka LM no savas puses nedod izvērstu redzējumu, kādi konkrēti uzdevumi būtu jārealizē, lai veicinātu dzimstību.
Deputāti Komisijas sēdē pievērsās jautājumam par daudzbērnu ģimeņu atbalstu īpašumu iegādē. Latvijas Daudzbērnu ģimeņu apvienības valdes priekšsēdētāja Elīna Treija norādīja, ka šobrīd garantija bankas aizdevumam mājokļa iegādei vai būvniecībai ģimenēm ar bērniem sasniedz 30% no aizdevuma pamatsummas, bet ne vairāk kā 30 000 eiro. Lai izmantotu šo iespēju un saņemtu 30% atbalstu, īpašumam attiecīgi jāizmaksā 100 000 eiro. Ņemot vērā to, ka īpašumu cenas ir augušas un ģimenēm ar četriem un vairāk bērniem dzīvošanai atbilstoši mājokļi maksā vairāk nekā 100 000 eiro, sanāk, ka pērkot dārgāku īpašumu atbalsts vairs nav 30% apmērā.
Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētājs Uģis Mitrevics norādīja, ja mums ir pamatnostādnes, kas, kā redzams, tapušas atrauti no valsts budžeta iespējām, tad šobrīd vismaz jābūt skaidrībai par to, kuri ir tie galvenie virzieni un pasākumi, bez kuriem nevar cerēt uz pozitīvu lūzuma punktu dzimstības rādītājos. Katrs gads, kurā valsts budžetā nav ielikts atbalsts pamatnostādnēs noteiktajiem pasākumiem, mūs attālina no iespējas izvērtēt šo izvirzīto uzdevumu efektivitāti. Un tas savukārt vēl vairāk attālina mūs no galveno mērķu sasniegšanas. Turklāt dzimstības veicināšanā ir vēl sliktāk, jo vēl joprojām nav pat apstiprināta dzimstības stratēģija. Tā skaidri parādītu, ko nedarot, mēs turpināsim zaudēt nākamās paaudzes. Šis ir steidzami jāmaina.
Komisijas deputāti nolēma aicināt Ministru prezidenti:
· nekavējoties sasaukt Demogrāfisko lietu padomi un noteikt atbildīgo dzimstības stratēģijas plāna izstrādē.
Komisijas deputāti nolēma aicināt AS “Attīstības finanšu institūcijai Altum”:
· izvērtēt, vai atbalsta slieksni būtu iespējams palielināt.
