Ilgtspējīgas attīstības komisija - Notikumi
Klimata un enerģētikas ministrija (turpmāk – KEM) iepazīstina komisijas deputātus ar Latvijas pielāgošanos klimata pārmaiņām, prognozēm un pasākumiem, lai pielāgotos klimata pārmaiņām.
Klimata pārmaiņu pārvaldībai Latvijas vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs (turpmāk – LVĢMC) ir atjaunojis klimata pārmaiņu rīku un izstrādājis trīs jaunus klimata pārmaiņu scenārijus, kā arī klimata pārmaiņu scenāriju kartes, kuras iespējams aplūkot visiem šī gadsimta 30 gadu periodiem. Ir veikti aprēķini pašvaldību griezumā, pagarinātas vēsturiskās datu rindas. Ir radīta iespēja datus izvēlēties ne tikai gada, bet arī sezonu griezumā, iespējama datu lejupielāde. Kartēs var aplūkot Latvijas vidējās vērtības, kā arī ir apkopota informācija par jūras piekrasti un Latvijas jūras krasta eroziju.
KME pārstāve informēja, ka Latvijā laikā no 1961. gada līdz 2020. gadā vidējā gaisa temperatūra vidēji paaugstinājusies par 0,7 grādiem pēc Celsija, turklāt visvairāk ziemā.
LVĢMC prognozē, ka līdz 2100. gadam vidējā gaisa temperatūra varētu paaugstināsies par 2,8 līdz 4,9 grādiem pēc Celsija virs 1961.-1990. gadu vidējās vērtības. 2020. gadā vidējā gaisa temperatūra bija 8,7 grādi pēc Celsija. Latvijā gaidāma vidējā sniega segas biezuma samazināšanās par vismaz 50%.
KEM norādīja, ka pēdējos gados ekstrēmie laikapstākļi rada aizvien lielākus zaudējumus. Pērn no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" līdz 2023.gada 5.oktobrim piecām pašvaldībām tika piešķirti kopumā 1 562 286 eiro. Šā gada jūlija nogales vētra, kas Latvijā atnesa stipras lietusgāzes un vēja brāzmas, nodarīja postījumus Zemkopības ministrijas īpašumiem 213 251 eiro apmērā. Kopējie provizoriskie neiegūtie ieņēmumi lauksaimniecībā ir vairāk nekā 23 miljoni eiro.
Šogad atlīdzībās par zaudējumiem, ko Latvijā nodarīja jūlija vētra, apdrošinātāji jau ir izmaksājuši 17 miljonus eiro, kas ir lielākais apdrošināšanas atlīdzību apjoms Latvijā par vienas dabas katastrofas nodarītajiem postījumiem, liecina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas dati.
Valdībā ir apstiprināts Latvijas pielāgošanās klimata pārmaiņām plāns laika posmam līdz 2030.gadam, kura mērķis ir mazināt Latvijas cilvēku, tautsaimniecības, infrastruktūras, apbūves un dabas ievainojamību pret klimata pārmaiņu ietekmēm un veicināt klimata pārmaiņu radīto iespēju izmantošanu. Plāns paredz vairāk nekā 80 pasākumu, kas palīdzēs Latvijas iedzīvotājiem un tautsaimniecībai kļūt mazāk ievainojamiem un pielāgoties klimata pārmaiņām, mazināt klimata pārmaiņu radītos zaudējumus.
KEM uzsver, ka, izstrādājot pašvaldību attīstības programmas, ir jānodrošina pielāgošanās klimata pārmaiņām. KEM kā piemēru minēja Liepājas pašvaldību, kura plānā paredzējusi identificēt pašvaldības ēkas, kas ir īpaši pakļautas klimata riskiem, piemēram, karstuma viļņiem vai pārmērīgam mitrumam, kā arī īstenot risinājumus, piemēram, ēku noēnošana un dzesēšanas iekārtu modernizācija, izstrādāts plāns pilsētas zaļo zonu un dabā balstītu risinājumu attīstībai.
Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) padomniece vides aizsardzības jautājumos S. Bērziņa vērsa uzmanību uz to, ka pašvaldībām teritorijas attīstības plāni ir jāizstrādā līdz nākamā gada beigām, taču tām vēl nav pieejama informācija par applūstošajām teritorijām, plūdu risku pārvaldības plānu, tāpēc pašvaldības nevar pilnvērtīgi tos iestrādāt pašvaldību teritorijas attīstības plānos. Pašvaldībām būšot problemātiski pabeigt savu plānu izstrādi, jo vairākas vides politikas joprojām nav apstiprinātas, kā piemēru minēja bioloģiskās daudzveidības stratēģiju ar jauniem aizsargājamo teritoriju tīkliem, kas liks mainīt jau apstiprinātos teritoriju plānus.
Runājot par risinājumiem lietavās applūstošām pilsētām, VSIA "Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi" valdes loceklis M. Muižnieks rosināja ierīkot modernas meliorācijas sistēmas arī pilsētās, jo tagad meliorācija esot tikai līdz pilsētu robežām.
Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēdē deputāti vienojās nākamā gada februārī skatīt Sākotnējā plūdu riska novērtējuma 2025.-2030.gadam ziņojuma projektu, kas līdz nākamā gada 30.janvārim ir nodots sabiedriskajai apspriešanai.
Valsts kancelejas koordinācijas koordinatora pārstāvis V. Vesperis departamenta Pārlikumības komisijas pārstāvis par NAP2022 mērķi ir pilnvērtīgs.
Komisija jau 2023. gada 11. oktobrī skatīja jautājumu par NAP 2027 mērķi ir progresu un rezultatīviem rādītājiem. Uzdodot Valsts kancelejas Pārresoru koordinācijas departamentam (turpmāk – VKPKD), apkopojot datus par NAP 2027 mērķus, kas ir vērsti uz progresu un alternatīviem ministriju rādītājiem, ņemot vērā jaunākos datus, meklējām, kā arī iegūt datus, sadarbojoties ar pašvaldībām, citām institūcijām un biežāk veiktajiem sabiedrisko aptauju rādītājiem. pētījumi.
2024. gada 5. jūnija komisijas sēdē VKPK precīzi dati, ka 16 rādītājiem virzība nav novērtēta, jo nav pieejami jaunāki dati. Komisija lūdza rast risinājumu un informēt rudenī par NAP2027rīcības virziena mērķa indikatoru aizstāšanu ar citiem rādītājiem.
VKPK sadarbībā Centrālās statistikas pārvaldi atrada risinājumus, kā izmantot datus, kurus nav iespējams iegūt. Piemēram, turpmāk piedāvājuma iespējamo indikatoru skolēni, kas izjutuši pret sevi vērstu emocionālo vardarbību, datu avots būs Izglītības valsts dienesta monitoringa iekļaujošai izglītībai (Edurio pētījums), nevis Slimību profilakses un kontroles dati. Tāpat arī turpmāk izmantos no Valsts kancelejas nodrošina KIVA programmas datus un Eurostat datus.
VKPKD pārstāvis, ka NAP2027 vidusposma izvērtējuma ziņojums būs gatavs 2025. gada rudenī. Nākamo NAP 2028-2034 sāks izstrādāt 2026. gada rudenī vai 2027. gada sākumā, kā arī Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2050. gadam (Latvija2050) sāks izstrādāt 2025. gada otrajā pusē.
Komisija lūdz VKPKD informēt par NAP2027 vidusposma izvērtējumu 2025. gada rudenī vai arī tiklīdz ir sagatavots ziņojums.
Zemkopības ministrijas (turpmāk – ZM) pārstāvji iepazīstina deputātus ar Latvijas Kopējais lauksaimniecības politikas (turpmāk – KLP) stratēģisko plānu 2023.-2027. gadam. Plāns ir vidēja termiņa politikas plānošanas dokuments, kas nosaka atbalsta prioritātes un atbalsta instrumentus lauksaimniecības, kā arī lauku attīstības jomā. Tā mērķis ir turpināt sniegt pietiekamu atbalstu lauksaimniekiem, lai tie spētu nodrošināt iedzīvotājiem pieejamu mūsu valstī ražotu pārtiku, kas ir droša, kvalitatīva un par pieejamu cenu. Latvijas lauksaimnieku un pārtikas ražotāju konkurētspējas uzlabošana, strādājot pie efektīvas resursu izmantošanas, ieguldījumiem bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā un klimata pārmaiņu mazināšanā. Turpinot sekmēt saimnieciskās dzīves nodrošināšanu laukos, infrastruktūras uzturēšanu, apdzīvotības saglabāšanu.
Latvijas lauksaimnieku ražošanas produktivitātei un ekonomiskai noturībai ir noteikti ekonomiskie mērķi. Tas nozīmē, ka jānodrošina lauksaimnieku ienākumu tuvināšana valsts tautsaimniecības vidējiem ienākumiem, īpaši mazajām un vidējām saimniecībām. Jālīdzsvaro ienākumi starp dažādām specializāciju nozarēm, starp saimniecību lieluma grupām, starp reģioniem un sekmējot jaunu tehnoloģiju un inovāciju ieviešanu un attīstību. 2021-2027 salīdzinot ar 2014-2020 ir 44% finansējuma pieaugums, bet ikgadējais pieaugums sastāda tikai no 1% līdz 6% gadā.
Svarīgi ir sekmēt saimniecību konkurētspējas celšanu un tirgus orientāciju, mērķtiecīgi atbalstot mazās, vidējās saimniecības un jaunos lauksaimniekus. Veicināt eksportspējīgu augstas pievienotās vērtības produktu ražošanu (arī bioloģisko). Sekmēt pievienotās vērtības radīšanu, produktivitātes celšanu, vērtības veidošanās ķēdes attīstību - primārais ražotājs un pārstrāde (t., sk. bioloģiskajā lauksaimniecībā). Risināt finanšu un ražošanas resursu pieejamības problēmu, paredzot mērķētus finanšu instrumentus, t.sk., to kombinēšanu ar grantiem. Zināšanu un prasmju celšana saimniecību vadītājiem, kā arī saimniecību un pārtikas uzņēmumu darbiniekiem. Jaunu tehnoloģiju, t.sk., digitālo tehnoloģiju izmantošana. Pētniecības un eksperimentālās ražošanas veicināšana. Inovāciju izmantošana un radīšana. Svarīgi ir tirgus varas stiprināšana pārtikas ķēdē. Veicināt konkurētspējīgu visu sadarbības formu un līmeņu veidošanos produktu kvalitātes un komerciālās vērtības uzlabošanai un virzīšanai tirgū, pētniecību un jauno tehnoloģiju ieviešanu un sekmēt vietējās produkcijas realizācijas iespējas.
Liela nozīme ir Latvijas lauksaimniecības sektora modernizācijai un pievienotās vērtības paaugstināšanai, kā arī investīciju atbalsts Zaļiem ieguldījumiem. Atbalsts ieguldījumiem SEG un amonjaka emisijas samazinošajiem pasākumiem. Atbalsts ieguldījumiem AER izmantošanai (pašpatēriņam) vai energoefektivitātes palielināšanai. Atbalsts ieguldījumiem lauksaimniecības dzīvnieku labturības uzlabošanai un biodrošības pasākumu īstenošanai.
2024. gada jūlijā Latvija EK iesniedza atjaunoto NEKP. Līdz gada beigām gaidām EK vērtējumu Latvijas iesniegtajam NEKP. Līdz gada beigām ZM jāsagatavo informatīvais ziņojums par NEKP ZIZIMM pasākumu efektivitāti, izdevīgumu un dažādu mežistrādes scenāriju iespējamo ietekmi. Zemkopības ministrijas prioritātes nākotnes KLP kontekstā ir lauksaimniecības produktivitāte, ienākumu atbalsts, tirgus stabilizācija, pārtikas piegāde un saprātīgas pārtikas cenas. Līdz ar pēdējo reformu – horizontāli - jauni papildu klimata un bioloģiskās daudzveidības mērķi.
ZM prioritātes nākotnes KLP politikas galvenais mērķis - mērķtiecīgi stimuli lauksaimnieciskās ražošanas un konkurētspējas veicināšana. Nodrošinot pareizu līdzsvaru starp ekonomisko, sociālo un vides ilgtspējību, lai neapdraudētu pārtikas ražošanu ES. KLP politika, kas vērsta uz lauksaimniecības un pārtikas ražošanas pilnvērtīgu potenciāla sasniegšanu mūsu valstī. Nodrošinājums ar pārtiku un pieņemamas cenas kā drošības jautājums esošajos ģeopolitiskajos apstākļos.
Ilgtspējīgas attīstības komisija uzklausīja Satiksmes ministrijas (turpmāk – SM) un nozares speciālistu informāciju par Latvijas autoceļu infrastruktūras esošo stāvokli, plānotām darbībām un trūkumiem nozarē.
SM pārstāvji informēja, ka likumā «Par autoceļiem» noteiktais valsts budžeta finansējums programmai "Valsts autoceļu fonds" veido prognozētie valsts budžeta (turpmāk – VB) ieņēmumi no transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokļa, autoceļu lietošanas nodevas un 80 procenti no VB ieņēmumiem no akcīzes nodokļa par naftas produktiem, mērķdotācija pašvaldībām nedrīkst būt mazāks par 25 %, neskaitot prognozētos ieņēmumus no autoceļu lietošanas nodevas. Atbilstoši likumā "Par autoceļiem" noteiktajam Valsts autoceļu fonda finansējumam nākamgad būtu jābūt 563,9 miljoniem eiro, taču nākamgad ceļu būvei pieejamais finansējums būs 187 miljoni eiro.
Latvijā netiks realizēti utopiskie plāni par ātrgaitas šosejām līdz lielākajām pilsētām, bet TEN-T ceļu tīkla uzlabošana notiks ar budžetā atvēlētajiem līdzekļiem un izmantojot publiskās un privātās partnerības (turpmāk - PPP) projektus. Nenotiks iepriekš izskanējušie solījumi līdz 2040. gadam savienot Latvijas lielākās pilsētas un Rīgu ar ātrgaitas ceļiem, lai šādu plānu realizētu, būtu nepieciešami vairāki miljardi eiro.
Situācija nozarē ir nopietna, finansējums ceļu būvei sarūk, turklāt jaunajā plānošanas periodā autoceļu būvniecībai nav iespējams izmantot Eiropas Savienības (turpmāk - ES) finansējumu. Tāpat netiek pildīts likumā "Par autoceļiem" noteiktais - novirzīt Valsts autoceļu fondam ceļu būvei 80% no degvielas akcīzes nodokļa ieņēmumiem, jo likumā ir teikts "ja gadskārtējā valsts budžeta likumā nav noteikts citādi". SM strādā, lai atrastu citus finansējuma avotus, piemēram, PPP projektus un militārās mobilitātes līdzekļus. SM neplāno atteikties no Rīgas apvedceļa pārbūves, tāpat tiek strādāts pie Bauskas un Iecavas apvedceļu izbūves.
SM Autoceļu infrastruktūras departamenta direktors T. Vectirāns informēja, ka jaunajā ES TEN-T regulā, kura stājās spēkā šovasar, vairs nav ietverta prasība pārbūvēt TEN-T tīkla ceļus par ātrgaitas ceļiem. Patlaban regula prasa veidot divlīmeņu šķērsojumus, kā arī atdalīt pretējā virziena brauktuves, piemēram, ar barjerām vai citiem līdzekļiem. Ceļu būvdarbi tiek plānoti pēc prioritātēm - seguma stāvoklis, satiksmes intensitāte un reģionālā vienlīdzība. No valsts galvenajiem autoceļiem labā un ļoti labā stāvoklī ir 76%, no reģionālajiem ceļiem - 52%, bet no vietējiem ceļiem - 15%. Par ES fondu līdzekļiem būvētajiem ceļiem ik pēc noteikta laika, piemēram, astoņiem vai desmit gadiem, ir jāatjauno segums, kas nereti izraisa iedzīvotāju izbrīnu - kāpēc uz labiem ceļiem tiek veikti remontdarbi.
Tuvāko sešu mēnešu laikā SM atjaunos iepriekš izstrādāto Latvijas autoceļu stratēģiju "2040" un iepazīstinās ar to sabiedrību. Bauskas apvedceļu, kuru plānots izbūvēt primāri, varētu pabeigt līdz 2028. gadam, bet Iecavas apvedceļš tiktu realizēts pēc tam. 2024. gadā grants segumu atputekļošana veikta 560 km, vidēji 0,30 kg/m² kalcija hlorīdu (CaCl2) 730 000 EUR. 2025. un 2026. gadā tādā pat apjomā, kā 2024. gadā.
Ilgtspējīgas uzklausīja Zemkopības ministrijas (turpmāk – ZM) komisijas ziņojumu par Meža un saistīto attīstības nozaru attīstības pamatnostādnes 2025.-2032. gadam (ar vīziju 2050.) izstrādes gaitu. Komisija šo jautājumu skatīja 2024. gada 17. janvārī un rosināja pēc iespējas ātrāk uzsākt darbu pie dokumentu izstrādes.
ZM, ka vienošanās ar meža nozares pārstāvjiem par Meža un saistīto nozaru attīstības pamatnostādņu 2025.- 2032. gadam (ar vīziju uz 2050.) izstrādi notika Meža konsultatīvās padomes sēdē 23.04.2024. Paziņojums Vides pārraudzības valsts birojam par Pamatnostādņu izstrādes uzsākšanu notika 29.05.2024. Izveidota Meža un saistīto nozaru attīstības pamatnostādņu 2025.-2032. gadam izstrādes darba grupa (ZM Rikojums) 26.07.2024. Informācija par izstrādes gaitu Meža konsultatīvajā padomē notika 12.09.2024.
Pašlaik darba plāna procesā notiek meža un saistīto nozaru attīstības pamatnostādņu 2025.- 2032. gadam (ar vīziju uz 2050.) projekta izstrāde un apspriešana. Tiek gatavots plānošanas dokuments – pamatnostādņu ietekme uz vidi stratēģiskais novērtējums, kā arī tiek gatavots iepirkumu vides pārskata projekta sagatavošana, pamatnostādņu un vides pārskata projektu sabiedriskā apspriešana. Turpmākais posms ir vides pārraudzības valsts biroja atzinums un pamatnostādņu iesniegšana Ministru kabinetā (TAP sistēmā).
Pamatnostādņu mērķis 2025.-2032. gadam, ka Latvijas mežu apsaimniekošana ir ilgtspējīga, Latvijas meža nozares produkcija ir konkurētspējīga, ar augstu pievienoto vērtību, meža un saistīto nozaru attīstībai atbilstošs izglītības un zinātniskais potenciāls un cilvēkresursu prasmju līmenis.
Jauno pamatnostādņu darbības virziens būs tautsaimniecības attīstība, Latvijas virzība uz klimatneitrālu attīstību "ES Zaļais kurss" ietvaros, līdz Nacionāla enerģētikas un klimata plāna 2030. gada ietvaros (ZIZIMM), bioloģiskās daudzveidības uzturēšanas pasākumi, klimata pārmaiņu mazināšana un adaptācija, resursu bāzes enerģētika, administratīvā sloga mazināšana, zināšanu un prasmju attīstība.
Ilgtspējīgas attīstības komisijas deputāti vienojās pēc 6 mēnešiem sasauktās komisijas sēdē, lai sekotu līdzi Meža un saistīto nozaru attīstības pamatnostādnes 2025.-2032. gadam (ar vīziju 2050.) izstrādes gaitai.
Vairāk rakstu...
