Ilgtspējīgas attīstības komisija - Notikumi
Zemkopības ministrijas (turpmāk – ZM) pārstāvji informēja komisijas deputātus par meliorācijas sistēmu lauksaimniecības zemēm, tās ietekmi uz vides ilgtspēju.
Latvija ir bagāta ar mežiem, bet apmēram puse mežu cieš no pārlieku mitruma. Meliorācija tiekj veikta vairāk kā 0,5 milj. ha meža zemēs. Pamatā ar vaļējo grāvju tīklu nosusinātas ap 50% meža zemes.
Pēc meliorācijas nozares ekspertu aprēķiniem ūdensnotekas rekonstrukcija vai renovācija jāveic reizi 7 - 10 gados, tādejādi nodrošinot maksimālos caurplūdumus pavasara un rudens periodos, kā arī novadot neplānoti lielus nokrišņu daudzumus.
Latvijā meliorācija veikta aptuveni 1,6 milj. ha lauksaimniecībā izmantojamās zemēs. Latvijas klimatiskajos apstākļos nosusināšanas sistēmu ierīkošana nodrošina mitruma pārpalikuma uztveršanu un novadīšanu no lauksaimniecībā izmantojamām un meža zemēm, radot pamatu racionālai un ekonomiski pamatotai lauksaimnieciskai un mežsaimnieciskai darbībai.
Pārmērīgu vides prasību dēļ nav iespējams pienācīgi uzturēt valsts nozīmes meliorācijas sistēmas. Lai sāktu projektēt meliorācijas sistēmu, nepieciešams ietekmes uz vidi novērtējums. Vienā projektā var būt nepieciešami trīs līdz piecu vides ekspertu, tostarp zivju, putnu, augu un citu, atzinumi. Atzinumu varot sniegt tikai veģetācijas laikā no 1.aprīļa līdz 1.novembrim. Pēc ekspertu atzinumu sniegšanas Dabas aizsardzības pārvalde varot pieprasīt vēl kāda eksperta atzinumu, un tad esot jāgaida līdz nākamajam veģetācijas periodam. Līdz ar to ir gadījumi, kad ietekmes uz vidi novērtēšanai nepieciešami divi gadi. Tas arī palielinot kopējās projekta izmaksas. Viena vides eksperta atzinums maksājot no 2500 līdz 7500 eiro. Ja projektā ir nepieciešami pieci atzinumi, tad ekspertiem vien nākoties maksāt līdz 37 000 eiro. Vides eksperti varot noteikt būvdarbu ierobežojumus, piemēram, putnu ligzdošanas laikā no 1.aprīļa līdz 30.jūnijam vai jūlija beigām, zivju nārsta laikā, kas līdakām ir no 1.marta līdz 30.aprīlim, mežavimbām līdz 15.maijam, lašveidīgajām rudenī no oktobra līdz decembrim.Līdz ar to var izveidoties situācija, kad būvniecība var notikt tikai divus vai trīs mēnešus. ZM cer uz grozījumiem likumā, kas varētu atcelt prasību pēc sākotnējā ietekmes uz vidi novērtējuma. Šobrīd meliorācijas būves netiekot būvētas no jauna, bet gan tiek uzturētas jau esošās būves.
Vides aizstāvji norādīja, ka viņus pārsteidz attieksme pret vides prasībām, un plānotā birokrātijas samazināšana notiekot uz vides prasību neievērošanas rēķina. Aicināja visas iesaistītās puses sniegt korektu informāciju neizdarīt pārsteidzīgus grozījumus normatīvos aktos.
Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētājs U. Mitrevics ierosināja turpināt diskusijas par līdzsvarotu meliorācijas sistēmu uzturēšanu Latvijā un aicināja visas iesaistītās puses: Zemkopības ministriju, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministriju, Latvijas Pašvaldības savienību - trīs nedēļu laikā iesniegt informāciju par visiem aktuālajiem jautājumiem saistībā ar meliorāciju, lai pēc tam sāktu risināt problēmas.
Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēdē Finanšu ministrijas (turpmāk – FM) pārstāvji iepazīstināja deputātus ar Eiropas Savienības investīciju ieviešanas progresu., maksājuma prognozēm, atveseļošanas fonda ieviešanas progresu, Eiropas Komisijas regulu grozījumu priekšlikumiem (REARM) un ES kohēzijas politikas programmas 2021.-2027.gadam grozījumiem, kā arī tālāko darbu pie investīciju progresa uzraudzības un pārskatīšanas.
FM pārstāvji informēja par ES fondu programmas vidusposma grozījumiem, kas paredz nozīmīgus ieguldījumus drošībā, noturībā un transporta infrastruktūrā. Šī grozījumu pakotne jau tika skatīta valdībā pavasarī un iesniegta Eiropas Komisijā (turpmāk - EK), taču pēc vasarā publicētajiem EK priekšlikumiem saistībā ar iniciatīvu ReArm Europe drošības un aizsardzības stiprināšanai tā pārstrukturēta, lai Latvija varētu pilnībā izmantot EK iniciatīvas piedāvātās iespējas. Redzams būtisks progress ES fondu investīciju ieviešanā, un prognoze saglabājas nemainīgi pozitīva – Latvija, tāpat kā iepriekšējos plānošanas periodos, plāno ieguldīt 100% pieejamos ES fondu līdzekļus tautsaimniecības attīstībā.
Atveseļošanas fonda (turpmāk – AF) plāna īstenošana tuvojas noslēguma fāzei – visiem projektiem un plāna rādītājiem jābūt sasniegtiem līdz 2026. gada augusta beigām. Līdz šim par laikā izpildītiem rādītājiem no EK saņemts vairāk nekā 1 miljards eiro jeb aptuveni 55% no kopējā piešķīruma. Pašlaik galvenā uzmanība pievērsta apjomīgāko investīciju projektu noslēgšanai, tostarp Rīgas Centrālās stacijas dienvidu daļas būvniecībai. Saskaņā ar EK iniciatīvu par administratīvā sloga mazināšanu FM sadarbībā ar nozaru ministrijām un EK gatavo AF plāna grozījumus, kas paredz arī vairāku rādītāju un mērķu atskaites prasību atvieglošanu. Tiek aktīvi strādāts pie investīciju, reformu un projektu īstenošanas, lai nodrošinātu pilnīgu AF plāna izpildi un 2026. gada rudenī iesniegtu EK nepieciešamos dokumentus pēdējā maksājuma saņemšanai.
ES fondu ieviešanā 2025. gadā ir panākts būtisks progress salīdzinājumā pret iepriekšējiem gadiem, piemērojot stingru plānu izpildes disciplīnas pasākumiem, tai skaitā valdības regulāras virsuzraudzības līmenī. FM nodrošina ES fondu investīciju ieviešanas uzraudzību kopumā, tai skaitā izskatot jautājumus ES fondu tematiskajā komitejā. Finansējuma pārdales tiek izmantotas kā efektīvs risku vadības instruments, lai nodrošinātu optimālu un pilnīgu ES fondu un AF resursu izmantošanu atbilstoši valsts prioritātēm.
FM ir sagatavojusi un oktobra pirmajā pusē valdībā apstiprināšanai iesniegs ES fondu 2021.–2027. gada programmas vidusposma grozījumu galīgo piedāvājumu, kura galvenais uzsvars ir drošība. Šajos grozījumos Latvija paredz izmantot EK ReArm Europe regulu sniegtās iespējas, novirzot 10% no ES fondu programmas esošā finansējuma drošības un aizsardzības vajadzībām. Vienlaikus tas dotu priekšrocību pagarināt visu programmas projektu īstenošanas termiņu par vienu gadu – līdz 2030. gada beigām.
Jau ziņots, ka precizētā grozījumu redakcija ir saskaņā ar EK komentāriem un 28. augustā konceptuāli atbalstīta ES fondu tematiskajā komitejā. Komitejā vienojās 10,6 miljonus eiro novirzīt Latvijas Onkoloģijas centra operāciju bloka un intensīvās terapijas rekonstrukcijai, kā arī gandrīz 9,5 miljonus eiro – ES ārējās robežas reģiona stiprināšanai (5 miljonus eiro uzņēmējdarbības infrastruktūrai un 4,5 miljonus eiro skolu infrastruktūrai). Atbilstoši valdības noteiktajām prioritātēm drošības un noturības jomā grozījumu pakā jau iepriekš iekļauti ieguldījumi kiberdrošībā, enerģētiskās neatkarības stiprināšanā, militārās mobilitātes un reģionālās infrastruktūras uzlabošanā, kā arī patvertņu izbūvē un katastrofu pārvaldības centru attīstībā.
Mainīgajā ģeopolitiskajā situācijā regulāri rodas jaunas prioritātes, kam nepieciešams papildu finansējums. Tāpēc 28. augusta ES fondu tematiskajā komitejā ministri vienojās oktobrī atkārtoti izvērtēt investīciju progresu, īpašu uzmanību pievēršot ES fondu pasākumiem bez apstiprināta Ministru kabineta regulējuma, lai nepieciešamības gadījumā finansējumu novirzītu valsts akūtākajām vajadzībām.
Ilgtspējīgas attīstības komisija nolēma šo jautājumu izskatīt atkārtoti pēc pāris mēnešiem.
Ilgtspējīgas attīstības komisijā Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (turpmāk – LIAA) informēja par paveikto investīciju piesaitē no tuvākiem austrumiem, Japānas, Ķīnas 2021.- 2025.gadā un plānoto investīciju piesaisti no 2026.gada.
LIAA plāno šogad piesaistīt ārvalstu investīcijas viena miljarda eiro apmērā un kāpināt sadarbības uzņēmumu eksportu par 300 miljoniem eiro. Savukārt pagājušajā gadā LIAA piesaistīja 655 miljonus eiro tiešajās investīcijās. Uzkrātās ārvalstu tiešās investīcijas Latvijā 2025.gada jūnija beigās pēc Latvijas Bankas datiem veidoja 25,91 miljardu eiro, tostarp no Zviedrijas investoriem 7,321 miljardu eiro apmērā, Igaunijas - 3,624 miljardu eiro apmērā, bet no Lietuvas - 2,502 miljardu eiro apmērā.
Lai piesaistītu papildu investīcijas, LIAA plāno vairāk proaktīvi strādāt pie investīciju piesaistes, organizēt mārketinga aktivitātes sadarbībā ar vēstniecībām, organizēt strukturētas un individuālas pēcapkalpošanas aktivitātes visās reģionālajās LIAA pārstāvniecībās, organizēt ienākošo potenciālo investoru vizītes un tirdzniecības misijas, dalību izstādēs un konferencēs ar stendiem, kā arī augstu amatpersonu vizītes kopā ar uzņēmējiem.
Šogad LIAA ir proaktīvi uzrunājusi 4894 investorus viedās specializācijas stratēģijas (RIS3) sektoros, kas ir 3,6 reizes vairāk nekā pērn, piesaistot 220 jaunus investīciju projektus, kas ir par 21,5% vairāk nekā 2024.gadā, kā arī īstenoja 80 ienākošas ārvalstu biznesa vizītes, kas ir par 5,3% vairāk nekā pērn.
Līdz 2025. gada beigām vai nākamā gada sākumā Latvijas tirgū plāno ienākt liels infrastruktūras projekts no Austrālijas, kurā plānots daļēji iesaistīt Austrālijā dzīvojošos latviešus. Projekta investīciju apmērs varētu būt vairāk nekā 100 miljoni eiro.
Komisijas deputāti atzinīgi novērtēja LIAA darbu un ierosināja, ka nākamo reizi apskatīt potenciālās iespējas investīciju piesaistē ar Taivānu, kā arī ierosināja atsūtīt datus par ienākošo un izejošo tūrismu Latvijā no LIAA puses. Galvenais jautājums, kādi ir kavējošie faktori tūrisma ienākšanai Latvijā un kā varētu to izmainīt.
Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēdē Dr. Matis Vakernāgels (Mathis Wackernagel) – Šveices izcelsmes pētnieks un Global Footprint Network līdzdibinātājs iepazīstināja deputātus ar ekoloģiskā nospieduma (Ecological Footprint) konceptu, uzsverot, ka katrai saimnieciskai darbībai ir ietekme uz vidi un resursu izmantošana jāskata ilgtermiņa perspektīvā.
M. Vakernāgels uzsvēra, ka Latvija ir viena no valstīm ar vislielāko “zaļo bagātību” uz vienu iedzīvotāju – sešas reizes vairāk nekā pasaules vidējais rādītājs. Taču šīs priekšrocības ir jāprot izmantot gudri, līdzīgi kā to dara Kanāda, kas ne tikai izmanto savus resursus, bet arī tos aktīvi reģenerē.
M. Vakernāgels kopā ar William Rees ir radījis ekoloģisko nospieduma (Ecological Footprint) konceptu, kas šobrīd tiek izmantots kā viens no galvenajiem instrumentiem, lai zinātniski salīdzinātu cilvēku patēriņu ar planētas spēju atjaunoties. Kā arī ir radījis globāli atzītu un lietotu rīku National Footprint & Biocapacity Accounts, vienotu datiem balstītu sistēmu, kas ļauj precīzi izmērīt valsts resursu izmantošanu un salīdzināt to ar pieejamo biokapacitāti, un pēc šīs metodes resursu bilanci analizē ANO, Pasaules Banka, Eiropas Komisija un neskaitāmas valstis un pilsētas.
Notika diskusija, kuras laikā tika uzsvērta nepieciešamība definēt nacionālās intereses un stratēģiju resursu izmantošanā, noteikt dabas resursu vērtību, tajā skaitā ekosistēmas pakalpojumus un iekļaut šos aspektus meža un saistīto nozaru attīstības pamatnostādnēs. Akcentēja nepieciešamību līdzsvarot vides un ekonomiskos aspektus un aktualizēja jautājumu par valsts skatījumu uz patēriņu un resursu plānošanu. Kā arī norādīja uz nepieciešamību pilnveidot vērtības ķēdes, īpaši lauksaimniecībā un mežsaimniecībā, lai pārdotu nevis izejvielas, bet produktus ar augstu pievienoto vērtību.
Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētājs U. Mitrevics uzsvēra starptautiskās labās prakses nozīmi politikas dokumentu izstrādē, kā arī diskusijas laikā atzīmēja to, ka Latvijai jāseko pasaules tendencēm pietiekami strauji – taču vienlaikus jādefinē savs pielāgošanās ritms, ka ilgtspējīga attīstība nav tikai vides jautājums – tā ir ekonomikas, sabiedrības un politikas kopīga atbildība.
Ilgtspējīgas attīstības komisija 2024.gada maijā kopā ar ekspertiem organizēja “Latvijas ūdeņu ilgtspēja un kā to panākt?” konferenci, rosinot, Latvijā izveidot ceļa karti saldūdens virszemes ūdensobjektu pārvaldībai. Ministru kabinets par atbildīgo ministriju izraudzījās Klimata un enerģētikas ministriju (turpmāk – KEM), kas 2024.gada oktobrī sagatavoja informatīvo ziņojumu par Latvijas ūdeņu ilgtspējas ceļa karti.
Komisijas sēdē deputāti uzklausīja KEM par Latvijas ūdeņu ilgtspējas ceļa kartes izvirzīto uzdevumu paveikto līdz 2025. gada septembrim.
Latvijas ūdensobjektu kvalitāte ir nedaudz zemāka nekā vidēji ES. Latvijā augstā un labā kvalitātē ir 37% ūdensobjektu. Nozīmīgāko ieguldījumu ūdeņu kvalitātes uzlabošanā dod upju baseinu apsaimniekošanas plānos 2021.-2027. gadam paredzēto pasākumu īstenošana, kā arī 19 partneru īstenotais projekts “Latvijas upju baseinu apsaimniekošanas plānu ieviešana laba virszemes ūdens stāvokļa sasniegšanai” (LIFE GOODWATER IP).
Ceļa kartes mērķis ir visu virszemes un pazemes ūdeņu labs stāvoklis jeb nepiesārņoti, brīvi plūstoši ūdeņi pietiekamā daudzumā, kas uztur veselīgas un funkcionālas ekosistēmas.
Latvijā ir tūkstošiem upju un ezeru, tomēr tikai nedaudz vairāk kā trešdaļa (~ 35%) no tiem ir novērtēta kā labā ekoloģiskā stāvoklī esoši, 30% upēs un ezeros joprojām nonāk pārāk daudz barības vielu, 40% upju gultne vai krasti ir pārveidoti vai arī to brīvu plūdumu aptur dažādi šķēršļi.
Izvirzīti ir četri rīcības virzieni: visaptverošs tiesiskais regulējums, ūdens ekosistēmu noturība, zināšanu un izpratnes uzlabošana un efektīva koordinācija. Rīcības virzienos ir iekļautas gan spēkā esošajā regulējumā paredzētas rīcības, gan jaunas rīcības ceļa kartē noteikto uzdevumu īstenošanai. Kā arī ir iekļauti pasākumi, kuriem ir zināms finansējuma avots, bet ir iekļauti arī tādi pasākumi, kuriem vēl tas jāmeklē.
Patlaban valdībā skaņošanā ir Ministru kabineta noteikumi par virszemes ūdensobjektu tīrīšanu un padziļināšanu, kā arī virszemes ūdensobjektu aizsargjoslu noteikšanas metodika un noteikumi par notekūdeņu dūņu pārstrādes centru izveidi un darbību. KEM kopīgi ar pašvaldībām sākusi izstrādāt programmu plūdu riska mazināšanai (novēršanai) un noturības stiprināšanai no Latvijas valsts budžeta programmas emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta (EKII). Tiek meklēti papildu līdzekļi KEM resora budžetā ūdenstilpju atjaunošanas/ tīrīšanas uzdevumiem. Izstrādē ir grozījumi Ūdenssaimniecības pakalpojumu likumā saistībā ar Eiropas Savienības notekūdeņu regulējumu un ūdenssaimniecības pakalpojumu pilnveidi. Šogad KEM īsteno pētījumu par pašvaldību vajadzībām attiecībā uz paaugstinātām notekūdeņu attīrīšanas vajadzībām. "LIFE GoodWater" projektā tiek īstenoti praktiski risinājumi ūdeņu kvalitātes uzlabošanai. Projektā "LIFE Goodwater" ir sagatavoti tālmācības kursi "Virszemes ūdens resursi un to ilgtspējīga apsaimniekošana". No maija ir pieejams notekūdeņu apsaimniekošanas modulis, bet no jūnija pieejams modulis akvakultūras speciālistiem.
Atbilstoši jaunajam regulējumam dzeramā ūdens kvalitātes un nekaitīguma jomā Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs (turpmāk - LVĢMC) ir apkopojis pieejamos un ievācis papildu datus un veic dzeramā ūdens ieguves vietu sateces baseinu kartēšanu un risku novērtēšanu tajos. Tas tiek darīts ar mērķi padarīt dzeramā ūdens kvalitātes nodrošināšanu plānveidīgāku, ilgtermiņā paredzēt gan novērojumus, gan rīcību risku mazināšanai. Sadarbībā ar LVĢMC ir sākts lietusūdeņu modelēšanas pētījums Latvijā, jo patlaban šāda modeļa nav.
KEM informēja par starptautisko sadarbību, ka ir sagatavots atjaunotais Latvijas - Igaunijas starpministriju līgums par sadarbību kopīgo ūdeņu apsaimniekošanā. Tiek organizēta līguma parakstīšana un 2025.gada oktobrī plānota KEM organizēta darbnīca par efektīvu upju pārvaldību, pieaicinot Somijas ekspertus.
Ilgtspējīgas attīstība skomisijas priekšsēdētājs U. Mitrevics informēja, ka komisija reizi pusgadā organizēs sēdi par paveiktā progresu saldūdens virszemes ūdensobjektu pārvaldības ceļa kartē.
Vairāk rakstu...
