Ilgtspējīgas attīstības komisija - Notikumi
Labklājības ministrija informē komisijas deputātus par Latvijas pensijas modeļa ilgtspēju demogrāfisko izaicinājumu kontekstā. Valsts sociālās apdrošināšanas sistēma ir pašfinansējoša. Sociālās apdrošināšanas budžeta līdzekļi tiek izmantoti sistēmas dalībnieku interesēs. Sociālās apdrošināšanas sistēmā iemaksātie līdzekļi tiek izlietoti likumos noteikto sociālo risku iestāšanās gadījumā sistēmas dalībniekiem. Vecuma pensijas apjoms saistīts ar faktisko ieguldījumu (jeb veiktajām iemaksām), pārējo pensiju un pabalstu - ar deklarēto iemaksu objektu. Solidaritātes princips – pašreizējie iemaksu veicēji nodrošina pensiju izmaksu esošajiem pensionāriem un pārējiem pakalpojumu saņēmējiem.
Latvijas pensiju sistēmas mērķis ir finansiālā stabilitāte ilgtermiņā un adekvāts ienākumu atvietojuma līmenis. Pensiju sistēmas 1.līmeņa ilgtspēju ietekmējošie rādītāji ir demogrāfiskie rādītāji: dzimstība, mirstība, migrācija, paredzamais mūža ilgums, iedzīvotāju vecumstruktūra un ekonomiskie rādītāji: nodarbināto skaits, vidējā alga un inflācija.
Pensiju sistēmas 1.līmeņa finanšu ilgtspēju un stabilitāti veicina tas, ka pensiju kapitāla indeksācijā tiek izmantots iemaksu algu summas pieauguma indekss, kur atspoguļo faktiskās vidējās iemaksu algas un iemaksu veicēju skaita attīstības tendences. Pensiju indeksācija ir saistīta ar PCI un daļu no iemaksu algu summas reālā pieauguma. Pensijas aprēķina formulā nosacīti uzkrātā pensiju kapitāla dalītājs atspoguļo paredzamo dzīves ilgumu. Savlaicīgs un pietiekošs finanšu uzkrājums un rezerves fonda veidošana.
Priekšlikumi īstermiņā ir piemaksu pie vecuma un invaliditātes pensijām atjaunošana, “bāzes pensijas» ieviešanas aptveramība, pensiju indeksācijas mehānisma pilnveidošana, izstrādāt priekšnosacījumus valsts sociālās apdrošināšanas finanšu rezerves fonda izveidošanai (VRP pasākums Nr. 255.3).
Pensiju sistēmas 2.līmeņa esošās sociālās apdrošināšanas iemaksas pensijām (20%) tiek pārdalītas starp 1. un 2.līmeni. Iemaksas tiek investētas finanšu tirgū, un ieguldījumu izvēli veic pats dalībnieks.
Pensiju sistēmas 2.līmeņa dalībnieka uzkrātā pensijas kapitāla lielums ir atkarīgs no veikto iemaksu apmēra, iemaksu likmes, izvēlētā ieguldījumu plāna darbības rezultātiem un dalības ilguma valsts fondēto pensiju shēmā.
Pensiju sistēmas 3.līmenis ir brīvprātīgi izvēlētas iemaksas. Iemaksājot pensijas sistēmas 3. līmenī, ir iespēja iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojuma saņemšana, iespēja pensionēties no 55 gadu vecuma un iemaksu kapitālu var mantot likuma noteiktā kārtībā.
Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētājs U. Mitrevics aicina atkārtoti šo jautājumu skatīt rudenī, pieaicinot arī nevalstiskās organizācijas. Diskutēt par otrā pensiju līmeņa iespējām, sniegt sabiedrībai informāciju, izteikt viedokļus, uzklausīt pieaicinātās personas un vajadzības gadījumā virzīt/pieņemt politiskus lēmumus.
KOMISIJAS LĒMUMS
Ilgtspējīgas attīstības komisijas deputāti nolēma rudenī atkārtoti aicināt uz komisijas sēdi Labklājības ministriju, Finanšu ministriju nevalstiskās organizācijas diskutēt par otrā pensiju līmeņa iespējām, sniegt sabiedrībai informāciju, izteikt viedokļus, uzklausīt pieaicinātās personas un vajadzības gadījumā virzīt/pieņemt politiskus lēmumus. Saprast, vai plāns tiks īstenots, vai darba stāžs par nostrādātiem gadiem tiks ieskatīts pensiju aprēķinā, kas notiks ar pensijas vecuma celšanu, vai pensijas samazināsies apjomā. Modelēt, izrēķināt un sagatavot plānu par dzimstības rādītājiem, par algu pieaugumu, par daudzām citām lietām, piemēram par migrāciju, cik daudz cilvēku pametīs mūsu valsti, iespējams, meklējot labāku dzīvi.
Latvijas Bankai un Finanšu ministrijai ziņot par pensijas trešo līmeni, jo tas ir brīvprātīgs piedāvājums sabiedrībai. Kā arī uzklausīt speciālistu ziņojumu, kas notiek Latvijā ar trešo pensijas līmeni.
Ilgtspējīgas attīstības komisija bija uzdevusi Finanšu ministrijai sadarbībā ar citām, institūcijām sagatavojot, un saskaņojot piedāvājumu, kā Latvijā veicināt konkurenci banku sektorā, risināt kapitāla nepietiekamības problēmas Latvijas uzņēmumiem un veicināt konkurētspējīgas kredītpolitikas attīstību.
Finanšu ministrijas pārstāji informēja par finanšu sektora ilgtspējīgas attīstības veicināšanu. Latvijas attīstības vajadzībām finansējuma pieejamība ir pietiekama. Baltijas valstīs kredītu pieauguma temps pakāpeniski pieaug. Nebanku aizdevēju sektora kredītportfelis ir salīdzinoši mazāks, turklāt aptuveni 69% no tā ir līzinga un citu ar transportlīdzekli, vai citu objektu nodrošināti darījumi. Kopumā kopš 2022. gada sākuma ir vērojams pieaugums patēriņa un citiem kredītiem mājsaimniecībām. Kreditēšanu ietekmējošie faktori ir nefinanšu uzņēmumu un privātpersonu finansiālais stāvoklis, aizdevēju kredītu izsniegšanas politika, vispārējā ekonomiskā situācija, ēnu ekonomika un tiesiskā vide.
Eiropas Centrālās bankas (ECB) refinansēšanas likmes izmaiņas no 2011.-2023. gadam pieaug. Šobrīd procentu likmes uzņēmumu kredītiem ir vienas no augstākajām eiro zonā, savukārt no mājsaimniecībām piesaistīto noguldījumu procentu likmes – starp zemākajām, neskatoties uz faktu, ka ECB jau ilgāku laiku, reaģējot uz augsto inflāciju, ceļ bāzes procentu likmi. Plānotie pasākumi kreditēšanas veicināšanai ir pārskatīt noguldījumu likmes mājsaimniecībām un uzņēmumiem, izmantojot augsto procentu likmju vidi, samazināt citas izmaksas, ar kurām saskaras mājsaimniecības un uzņēmumi, un labvēlīgas augsnes sagatavošana kreditēšanas palielināšanai. Finanšu sektora attīstības plāns 2024.-2026. gadam ir paredzēts apstiprināt līdz 2023. gada decembrim.
Klimata un enerģētikas ministrija nodrošinās atbalstu investīcijām, lai sniegtu ieguldījumu siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanā, tostarp, enerģētikas un transporta sektorā. Klimata un enerģijas ministrija šajās jomās ir īstenojusi un nākotnē plāno īstenot dažādus atbalsta instrumentus.
Ekonomikas ministrijas Nacionālā industriālā politikas 2021-2027. gadam plāna mērķis ir palielināt eksporta apjomu līdz 27 miljardiem EUR (2027) un palielināt pētniecības un attīstības izdevumus līdz 600 miljoniem EUR (2027).
Pēdējo 15 gadu laikā Latvenergo koncerns Latvijas energosistēmā ik gadu iegulda ap 200 miljoniem eiro - gan elektroenerģijas sadales tīklā, gan elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanā un tirdzniecībā. Aptuveni trešdaļa no aizņemtā finansējuma nāk no starptautiskajām finanšu institūcijām kā Eiropas Investīciju banka un Ziemeļu investīciju banka, 20 procenti tiek piesaistīts obligāciju veidā vietējā kapitāla tirgū, bet pārējo finansējumu ir nodrošinājušas komercbankas. Palielināt pašu kapitāla apjomu būtu iespējams, samazinot izmaksājamo dividenžu apjomu līdz nozares vidējiem līmeņiem, vai vēlākā zaļo projektu attīstības stadijā, izskatot iespējas daļu akcijas pārdot investoriem tirgū IPO (initial public offering) veidā līdzīgi kā to veica Igaunijas energokompānijas Eesti Energia meitas sabiedrība Enefit Green.
Kopš 2017. gada, kad Altum ir emitējis zaļās obligācijas 20 milj. EUR apmērā, Altum sniedz aizdevumus komersantu energoefektivitātes uzlabošanai un ilgtspējas projektu īstenošanai. Kopš 2022. gada oktobra ANM energoefektivitātes programmas ietvaros Altum sniedz tiešos un paralēlos aizdevumus ar kapitāla atlaidi uzņēmumu energoefektivitātes veicināšanai. Altum sniedz arī līzinga garantijas ar kapitāla atlaidi uzņēmumu elektroauto iegādei. Kopš 2016. gada Altum īsteno ES fondu finansētu daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes uzlabošanas programmu. Privātmāju energoefektivitātes uzlabošanas programmā Altum grantu veidā sniedz atbalstu energoefektivitātes uzlabošanai, kā arī atjaunojamo energoresursu izmantošanai.
Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētājs U. Mitrevics ierosina tuvākajos mēnešos diskutēt un iepazīties ar finanšu sektora attīstības plānu nākamajiem gadiem.
Deputāts M. Felss ierosina Ilgtspējīgas attīstības komisijas deputātiem kopā ar Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputātiem rīkot 2023. gada 13. jūnijā izbraukumu sēdi uz Vidzemi. Apskatīt zemkopības sektora ilgtspējas un zaļā kursa jautājumus apmeklējot divus kooperatīvus, divas zemnieku saimniecības.
Ilgtspējīgas attīstības komisija iepazinās ar Izglītības un zinātnes ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas ziņojumiem un Latvijas Pašvaldību savienības redzējumu par izglītības kvalitātes, pārvaldības modeļa un finansēšanas modeļa ilgtspēju iecerētās izglītības reformas ietvaros.
Diskusijas laikā komisijas deputāti pārrunāja izglītības reformas gaitu un to, vai plānotās pārmaiņas nodrošinās Latvijas ilgtspēju. Patlaban ir iezīmējušās būtiskas pretrunas starp Izglītības un zinātnes ministriju, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, pašvaldībām un skolām, tāpēc ir nepieciešama skaidra un visiem pieņemama diskusiju platforma un dialogs risinājuma meklēšanai. Ir redzami trūkumi, ka izglītības reforma nenodrošina ilgtspēju un noturību pret nākotnes izaicinājumiem.
Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētājs U. Mitrevics uzsvēra, vai izglītības reforma ir noturīga pret nākotnes tehnoloģiskajiem un demogrāfiskajiem izaicinājumiem, vai tā ir gatava satura izmaiņām un darba tirgus svārstībām, sagatavojot mūsu jauniešus būt konkurētspējīgiem darba tirgū un gataviem zinātnes piedāvāto iespēju izmantošanai? Diemžēl šāds datos balstīts un ar visām pusēm izdiskutēts plāns, kas nodrošinātu noturību un ilgtspēju gan izglītības sistēmā un pārvaldībā, gan izglītības kvalitātē, mums iztrūkst jau gadiem. Tieši tādēļ neviena no līdzšinējām izglītības reformām nav devusi cerēto rezultātu.
Komisijas deputāti nolēma uzdod Izglītības un zinātnes ministrijai un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai sniegt atbildes uz komisijas lēmumā uzdodiet jautājumiem.
Valsts kontroles padomes loceklis E. Korčagins informēja komisijas deputātus ar būtiskākajiem revīzijas konstatējumiem, secinājumiem un ieteikumiem par ANO ilgtspējīgas attīstības mērķiem (IMA), kā tos sasniegt Latvijā un izmantot tālredzīgi.
Revīzijā konstatēts, ka gan valsts, gan pašvaldību līmenī nepieciešami būtiski pilnveidojumi, lai nodrošinātu visus priekšnosacījumus IAM sasniegšanai. Latvijā aktīvāk jānosaka, jāvada un jākoordinē pilnvērtīgi pasākumi IAM integrēšanai Latvijas attīstības un budžeta plānošanas sistēmā, IAM popularizēšanai un ieinteresēto pušu iesaistei, kā arī IAM īstenošanas progresa uzraudzībai.
Valsts kontroles ieskatā, Latvijas virzībā uz IAM īstenošanu ir vēl neizmantots potenciāls progresēt ilgtspējas jomā un uzlabot valsts tēlu, sabiedrības labklājību, kā arī starptautisko konkurētspēju. Ieteikumi, ka jāpilnveido IAM īstenošanas vadība un sabiedrības iesaiste, jāpilnveido IAM integrēšana attīstības un budžeta plānošanas sistēmā, pašvaldībām ir nozīmīga loma IAM īstenošanā, un jāpilnveido IAM īstenošanas uzraudzība. Secinājumi, ka IAM ir laba mēraukla valsts ilgtspējīgas attīstības novērtēšanai, kuru Latvija izmanto salīdzinoši kūtri. Tā ir iespēja progresēt ilgtspējas jomā un uzlabot sabiedrības labklājību, kā arī starptautisko reputāciju un konkurētspēju. Saeimai līdztekus Ministru kabinetam ir nozīmīga loma tautsaimniecības, vides un sociālās dimensijas sabalansēšanā valsts ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanai. Kvalitatīvu datu trūkums var liegt Saeimai un valdībai pilnvērtīgi novērtēt līdzšinējo progresu dažādu mērķu ieviešanā un lemt par politiku koriģēšanu. Valsts un pašvaldību institūcijas, komersanti, nevalstiskās organizācijas un sabiedrība kopumā dara un ir gatavi darīt daudz.
Valsts kancelejas direktora vietnieks valsts attīstības jautājumos Pārresoru koordinācijas departamenta vadītājs P. Vilks iepazīstina deputātus, kāda ir Latvijas pieeja ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķu īstenošanā. Galvenie darbi 2023. gadā ANO IAM īstenošanas koordinēšanā ir kontaktpersonu informācijas apmaiņa, ES Padomes Dienaskārtība2030 darba grupa, kura aptuveni reiz mēnesī tiekas un diskutē par Padomes secinājumiem par ilgtspējīgu attīstību, kā arī ir iespēja virzīt Eiropas Komisijas darba kārtību ilgtspējas virzienā. ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķu īstenošanā saistītie notikumi ir NAP2027 uzraudzības ziņojums, ANO Augsta līmeņa politikas forums (10.-19. jūlijs), ANO ĢA – IAM Sammits, Ņujorkā, 2023. gada 23.-30. septembris, kur valstis informē par jaunām iniciatīvām jeb apņemšanās, kā arī Eiropas Ilgtspējīgas attīstības nedēļa, kura norisinās katru gadu septembra mēnesī.
Ilgtspējīgas attīstības komisija iepazinās ar Ekonomikas ministrijas veikto pētījumu par darba tirgus prognozēm līdz 2040. gadam. Ministrija norādīja, ka darbaspēka pieprasījuma un piedāvājuma neatbilstība var palielināt darba tirgus reģionālās atšķirības. Kā arī iedzīvotāju skaita lejupslīde laika periodā līdz 2040. gadam kļūst lēnāka, tomēr turpinās sabiedrības novecošanās un samazinās darbspējīgo iedzīvotāju skaits, kas ietekmēs kopējo darbaspēka piedāvājumu.
Diskusijas laikā komisijas deputāti pievērsa uzmanību vidējā un ilgtermiņa darba tirgus prognozēm, ka ir sagaidāms iztrūkums pēc augstākās kvalifikācijas dabaszinātņu, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju, inženierzinātņu speciālistiem un pēc darbaspēka ar profesionālo izglītību. Ar vidējo izglītību, pamatizglītību un zemāku izglītības līmeni būs darbaspēka pārpalikums.
Komisijas deputāti no atbildīgajām institūcijām līdz rudenim sagaida konkrētus, sistemātiskus piedāvājumus izstrādājot rīcībpolitikas dokumentus vismaz 10 gadus uz priekšu.
Komisija aicina Ministriju, sadarbojoties ar Labklājības ministriju un Izglītības un zinātnes ministriju, iepazīstināt Ilgtspējīgas attīstības komisiju ar cilvēkkapitāla attīstības plānu. Iekļaujot finansējuma piešķiršanu plānotajām programmām nākamajiem trim gadiem un iepazīstināt ar detalizētu sagaidāmo rezultātu izklāstu. Komisijas sēde plānota 2023. gada 27. septembrī
Vairāk rakstu...
