Klimata un enerģijas ministrijas (turpmāk – Ministrija) pārstāve L. Kurevska iepazīstināja deputātus ar izmaiņām Nacionālā enerģētikas un klimata plānā (NEKP). Latvijai līdz 2030. gadam jāsasniedz siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju samazinājums 17% apmērā pret 2005. gadu, kas ir par septiņiem procentpunktiem mazāk, nekā bija plānots iepriekš (24%). Paredzēts, ka atjaunojamo energoresursu (AER) īpatsvars galapatēriņā jāsasniedz 62% apmērā, elektroenerģijai - 70% apmērā, siltumapgādei - 67% apmērā, transportā - 29% apmērā, ēkās - 68% apmērā, bet rūpniecībā 73% apmērā. Latvija elektroenerģijā un siltumapgādē mērķus varēs sasniegt, jo darbs jau ir sākts, savukārt problemātiska būs mērķu sasniegšana transportā. Arī ēkas un rūpniecība būs gana izaicinoši, bet pie tā esot jāstrādā. Mērķu neizpildei būs sekas, ja AER mērķus neizpildīs, tās nozīmē potenciālu tiesvedību no Eiropas Savienības (ES) puses, un tiesvedības sekas ietvertu gan soda naudas, gan piespiedu mērķu izpildi. Savukārt SEG mērķu neizpilde nozīmē, ka valstij jāturpina iegādāties emisiju kvotas, kuru cenu nosaka tirgus.
L. Kurevska uzsvēra, ka jaunie NEKP mērķi bez papildu pasākumiem nav sasniedzami, un to sasniegšana ir iespējama tikai ar kopīgu darbu.
Par jaudas rezervāciju pēc jaudas rezervācijas maksas ieviešanas - tīklu optimizācijas nākamiem soļiem būtu tīkla jaudu rezervācijas optimizācijas regulējums, kas dotu iespēju izmantot, kombinēt dažāda ražošanas profila enerģijas avotus. Šeit noteikti vajadzētu ciešāku sadarbību ar Eiropas Savienību, kā arī efektīva kopīgo resursu lietošana un aktīvo lietotāju stiprināšana. Nākamie soļi būtu jauni starpsavienojumi, esošās infrastruktūras efektīvāka izmantošana un iekšējā tīkla attīstība. Ministrija lūdza divu nedēļu pagarinājumu, lai precīzāk sniegtu informāciju par prognozēto jaudu apjomu, nodošanu ekspluatācijā paredzētajos termiņos.
KOMISIJAS LĒMUMS
Ilgtspējīgas attīstības komisija gaidīs ziņojumu par situāciju ar elektroenerģijas tīkla jaudu rezervāciju līdz 2023.gada 10.jūlijam.
