Klimata un enerģijas ministrs (turpmāk – KEM) K. Melnis iepazīstināja deputātus ar vēja parku attīstību Latvijā. Pašvaldībām un iedzīvotājiem ik gadu plānota kompensācija 2500 eiro apmērā par katru jaunajos vēja parkos uzstādītās vēja turbīnas megavatu. Kompensācijas plānots izmaksāt tām mājsaimniecībām un pašvaldībām, kas atradīsies divu kilometru rādiusā ap vēja turbīnām. Paredzēts, ka katras turbīnas jauda būs četri, līdz septiņi megavati (MW).
Vienlaikus kompensācija neattieksies uz jau iepriekš uzbūvētajām vēja turbīnām. Aptuveni 50% no kompensācijas summas tiks iedzīvotājiem un 50% pašvaldībai, savukārt gadījumā, ja uzstādītās turbīnas apkārtnē nebūs mājsaimniecību, tad kompensācijas summa nonāks pašvaldībā. Kompensācija būs pieejama iedzīvotājiem, kas šobrīd dzīvo teritorijās, kur tiks uzstādītas turbīnas, ja kāds plāno pārvākties uz šīm teritorijām, tad šī kompensācija netiks maksāta.
Kompensācijas apmērs būs jārēķina katram individuāli, tomēr tas mājsaimniecības īpašniekam būs vismaz minimālās mēnešalgas apmērā, bet ne vairāk kā trīs minimālās algas. Attiecīgi pārējā summa nonāks pašvaldībā. Kompensāciju administrēšanu varētu uzņemties pašvaldība. Divu kilometru rādiusa robeža noteikta pēc situācijas salīdzināšanas ar apkārtējām valstīm. Pašreiz noteikts, ka turbīnas nevar uzstādīt tuvāk nekā 800 metrus no esošajām mājsaimniecībām.
Klimata un enerģijas ministrija (turpmāk – KEM) skatās, kā izvairīties no kompensācijas aplikšanas ar nodokli, tomēr Finanšu ministrijai būs savs redzējums.
Ministrs skaidroja, ka šobrīd Latvijā atjaunīgo energoresursu īpatsvars ir 53%, kamēr Eiropas vidējais rādītājs ir 41%. Lai sasniegtu 100% atjaunīgās enerģijas intensitāti līdz 2030. gadam, ir nepieciešami aptuveni 1,5-2 gigavati (GW) vēja enerģijas, kas saražotu vidēji 3,6, līdz 4,9 teravat stundas (TWh). Patlaban rezervētā jauda pārvades tīklā ir 6040 MW, tostarp saules enerģijai rezervētās jaudas ir 3582 MW, hibrīdenerģijai - 1548 MW, bet vēja enerģijai rezervēti 880 MW. No rezervētajiem 6040 MW jaudas realitātē varētu attīstīties aptuveni 3000 MW, tomēr patlaban nav skaidrības, kuri plānotie parki attīstīsies, bet kuri ne.
Latvijas Investīciju un attīstību aģentūras pārstāve informēja, ka "Elwind" projekts ik gadu nodrošinās vismaz 3,5 TWh vēja enerģijas Baltijas reģionam. ELWIND ir Latvijas un Igaunijas kopīgi pārvaldīts pārrobežu atkrastes vēja enerģijas projekts Baltijas jūrā. Vienlaikus "Elwind" atkrastes projekts nodrošinās minimālu ietekmi uz vidi. Projekta īstenošanai ir sākti ietekmes uz vidi pētījumi, kas noslēgsies 2026.gadā. Ir paredzēts, ka vēja parku būvniecība varētu sākties 2028.gadā, savukārt vēja parki darbību varētu sākt pēc 2030.gada.
"Elwind" projekta izstrādes gaitā tiks nodrošināti pētījumi un atļaujas, kas attīstītājiem sniegs nepieciešamo informāciju un mazinās riskus, lai veiktu projekta attīstību.
Latvijai ir aptuveni 15 gigavatu (GW) potenciāls vēja enerģijai jūrā, Latvijai ir aptuveni 500 kilometru krasta līnija un Baltijas jūras un Rīgas jūras līča gultne ir piemērota vēja turbīnu izbūvei.
Salacgrīvas ostas pārvaldnieks I. Istenais uzsvēra, ka svarīgi ir atkrastes vēja parku servisa bāzes ostu attīstības iespējas Latvijas mazajās ostās. Pašlaik sadarbībā ar Igaunijas jūras industrijas asociāciju notiek, kopējās mazo ostu stratēģijas izstrāde saistībā ar atkrastes vēja parku attīstību Baltijas jūrā un Rīgas jūras līcī: Interreg ESTLAT Harbours/ PPP 2021/ 2027. Kopējās stratēģijas izstrādei ir jāsniedz redzējums par sinhronizētu/simbiotisku mazo osto attīstību Igaunijā un Latvijā un jāpalīdz attiecīgā vietējo/reģionālo attīstības plānu obligāto sadaļu izstrādē.
Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētājs U. Mitrevics uzsvēra, ka šobrīd izskatās, ka ieguvums Latvijai un iedzīvotājiem no Elwind vēja parka projekta īstenošanas ir apšaubāms. Projekta īstenošanas pamatojums ir vēl diskutējams, jo apstākļi ir mainījušies un izmaksas ievērojami augušas. Vai īstenojot projektu valsts atgūs tajā ieguldītos līdzekļus, ir vēl jautājums. Savukārt, lai attīstītu vēja parkus sauszemē, ir jāatrod līdzsvars starp visas sabiedrības, vietējo iedzīvotāju, pašvaldību, dabas vērtību saglabāšanas un vēja enerģijas ražotāju interesēm. Turklāt šā brīža ģeopolitiskajā situācijā, kad Latvijai ir jāstiprina savas militārās spējas, nav vieta projektiem, kas var traucēt vai apstādināt kādu elementu militārās infrastruktūras darbībā, piemēram, ietekmēt radaru darbību. It īpaši, ja tas rada, papildu izmaksas.
