Ilgtspējīgas attīstības komisijas un Ilgtspējīgas attīstības komisijas Demogrāfijas, ģimeņu un bērnu lietu apakškomisijas deputāti iepazinās ar demogrāfijas politikas īstenošanu Latvijā.
Pārresoru koordinācijas departamenta vadītājs P. Vilks deputātus informēja, ka darbā ar demogrāfijas uzlabošanas jautājumiem paredzēts strādāt plašākā izpratnē, nevis tikai šauri – par dzimstības veicināšanu, jo risināmie jautājumi skar dažādas nozares. Plānots, ka Labklājības ministrija sadarbībā ar Valsts kanceleju un visām nozaru ministrijām līdz šī gada 1.jūlijam sagatavo vienotu demogrāfijas attīstības ziņojumu un to iesniedz apstiprināšanai Ministru kabinetā. Cēlonis zemajam jaundzimušo skaitam meklējams deviņdesmito gadu vidū, kad bija ļoti zemi dzimstības rādītāji. Piemēram, 1998.gadā piedzima nedaudz vairāk kā 18 000 bērni, bet 1987.gadā - 42 000. Demogrāfija ir saistīta gan ar valsts konkurētspēju, gan iedzīvotāju dzīves kvalitāti, līmeni un citiem kvalitatīviem pakalpojumu rādītājiem.
Latvijas Daudzbērnu ģimeņu apvienības valdes priekšsēdētāja E. Treija gan norādīja, ka zemās dzimstības cēloni nevar meklēt tikai deviņdesmitajos gados. Pēdējo gadu laiku summārais dzimstības koeficients ir nokrities no 1,67 2016.gadā līdz 1,34 šogad. Kritienu ietekmējis gan karš Ukrainā, gan finansiālie apstākļi, tādēļ, viņasprāt, nepieciešams izstrādāt īstermiņa risinājumus, kā nodrošināt finansiālo stabilitāti ģimenēm, lai tās neatliktu lēmumu radīt bērnus. Tāpat valsts uzdevums ir veicināt ģimenes atļauties tik bērnus, cik tās vēlas.
Deputāts J. Grasbergs atzīmēja, ka jau 2012.gadā Latvijā ieslēdzās aktīvāka bērnu politika, ieviešot dažādus pasākumus, piemēram, māmiņu algas un citi īstermiņa risinājumi. Tas veicināja dzimstības pieaugumu līdz 2016.gadam, taču jau 2018.gadā ieviestie pasākumi zaudēja aktualitāti, jo sākās inflācija, skaidroja deputāts. Īstermiņa virzienā skatoties, ja šīs ievirzes pārliktu mūsdienu ciparos, tad jaunās ģimenes sajustu atbalstu no valsts. Šobrīd ģimenē ienāk vēl viens jauns cilvēks, kas jāuztur, bet tās ienākumi samazinās. Vēl ir arī mājokļu nepieejamība.
Komisijas un apakškomisijas deputāti norādīja, ka dzimstības veicināšanai jābūt pirmajai no visām prioritātēm valstī.
Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētājs U. Mitrevics uzsvēra, ka pasākumu īstenošana, kas veicinātu dzimstību, ir jānosaka kā valdības politiskā prioritāte numur 1! Līdz šim gan tas tā nav bijis. Vēl vairāk – Latvijā kopš 2017.gada attiecībā uz dzimstības veicināšanu Latvijā nav bijis neviena stratēģiskā dokumenta. Tāpēc tagad ir pēdējais brīdis šo jautājumu pacelt prioritārā līmenī un nekavējoties ķerties klāt pie konkrētas stratēģijas izstrādes. Taisot jaunus, visaptverošus plānus, kur vairākas ministrijas strādās dažādos un plašos ar demogrāfiju saistītos virzienos, mēs atkal atkāpsimies no visbūtiskākā – mērķētas dzimstības veicināšanas un Latvijas pastāvēšanas ilgtermiņā.
Demogrāfijas, ģimeņu un bērnu lietu apakškomisijas priekšsēdētāja L. Gintere apliecināja, ka apakškomisijas deputāti aktīvi sekos līdzi valdības un visu ministriju darbam demogrāfijas politikas īstenošanā. Priekšsēdētāja uzsvēra, ka patlaban dzimstības rādītāji ir viszemākie pēdējos 10 gados – ja 2016.gadā bija 21968 jaundzimušo, tad pagājušā gada 11 mēnešos šis cipars ir samazinājies līdz 13000. Par šo statistiku steigšus ir jāsāk domāt.
Pagājušā gada pavasarī apakškomisijai darbam tika nodota Demogrāfisko lietu centra izstrādātā Tautas ataudzes stratēģija, kas tolaik jau tika sagatavota, sadarbojoties nozaru ministrijām un jomas nevalstiskajām organizācijām.
