2024. gada 22. maijā Dabas fonds un atbildīgās institūcijas deputātu par nepieciešamību izveidot Pasaules Latvijas ūdeņu ilgtspējas ceļa karti. 2024.gada 10.maijā Saeimā notika ekspertu un politikas “Latvijas ūdeņu ilgtspēja un kā?”, kuras mērķis bija iepazīstināt ar politiķu konferenci par šābrīža veidošanās problēmām, kas saistītas ar ūdens kvalitāti un resursiem, kā arī noteikt konkrētus pasākumus šo problēmu risināšanai. Pieaicināti bija vides un ūdens eksperti, kas sniedz pārskatu par pašreizējo situāciju iekšzemes ūdeņos un jūras teritorijā, galvenās problēmas identificējot iespējamos risinājumus – gan praktiski, gan leģislatīvus.
Komisijas dienesta dzīvnieku ministrijas Pasaules Dabas fonda, Klimata un enerģētikas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Zemkopības ministrijas, Valsts vides, Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra, Baltijas “Vides Foruma”, Pārtikas drošības, veselības un vides zinātniskās institūta “ BIOR” pārstāvji.
Minētie pārstāvji kvalitātes loģiski, ka Latvijā ir 1500 upju 2000 ezeru, kuros tiek mērīts ūdens parametri gan fizikāli ķīmiskie, gan bioloģiskie, gan hidromorfoloģiskie. Tikai 1/3 šajā ūdens tilpnē ūdens stāvoklis ir vērtējams labi. Tas skaidrojams, ka 95% no iekšējiem ūdeņiem nevienā normatīvajā aktā nav noteikts valdītājs, ne apsaimniekotājs, viss notiek kampaņā, stihiski. Civillikumā noteikts, ka 0,34% upju un vairāk nekā 4% ezeru ir publiskie ūdeņi, bet visi pārējie ir privātie ūdeņi. būtu noteikts normatīvais regulējums par 95% iekšzemes ūdeņu. Satraucošs fakts, ka Latvija atpaliek no vidējā rādītāja Eiropā un galvenās problēmas visas un piesārņojums.
Diskusijas laikā jāiekļauj, ka svarīgi ir izveidot saldūdens virszemes ūdensobjektu pārvaldības karti Latvijā, kurā ietverta noteiktau ceļu ilgtspējīgas ūdens ekosistēmas dabas kapitāla attīstībai, interešu pušu iesaisti, politikas dokumentu un tiesiskā regulējuma jautājuma pilnveidošanu, dabas daudzveidības saglabāšanas un atjaunošanas piesārņojuma pasākumus, pastiprināšanu, ilgtspējīgu izmantošanu veicināšanu uc aspektus.
Latvijas ūdeņu ceļa kartei ir jābūt dinamiskai un pielāgojamai, mainīgās vides prasībām, tehnoloģiskajām sasniegumiem un sabiedrības vajadzībām. Lai būtu saldūdens apsaimniekošana Latvijā, liela būtu nepārtraukta novērtēšana un pielāgošana, aktīvs dialogs ar sabiedrības grupām, varēs sniegt atbalstu mērķu īstenošanai.
to situāciju situāciju, Parlamenta ziņojumu vēstuli Ministru prezidentei ar lūgumu:
· noteikt vienu institūciju, kura būtu atbildīga par Latvijas ūdeņu ilgtspēju:
· izstrādāt ceļa karti iekļaujot minētos punktus;
Ieinteresēto pušu apzināšana, iesaiste jeb apvienošana ar mērķi nodrošināt ūdens labu ekoloģisko stāvokli
- Iesaistītās attiecīgās personas, kuras var ietekmēt valsts institūcijas, pašvaldības vietējās kopienas, NVO, zinātnieku un zemes īpašniekus.
- Piedalīties kopējās pētniecības projektus, datu apmaiņas un stāvokļa novērtēšanas iniciatīvas.
- Uzturēt politikas dialogus, lai veicinātu reģionālo sadarbību pārrobežu piesārņojuma mazināšanā un ilgtspējīgu ūdens resursu izmantošanā.
- Izvērtēt iespējas jaunu modeļu ieviešanai – piemēram, 'catchment office' pieeja, kas tiek izmantota Dānijā, Zviedrijā, Somijā, lai upju baseina līmenī ieviestu upju baseina apsaimniekošanas plānus.
Politikas plānošanas dokumentu un tiesiskā regulējuma pilnveidošana
- Pilnūdens apsaimniekošanu saistībā ar politikas dokumentiem, to sistēmu tiesisko statusu, kas nosaka pušu pienākumus un dokumentu sagatavošanā un īstenošanā.
- Iestrādāts normatīvos aktos regulējumu, ka ūdens ir visas sabiedrības resurss, kas nosaka tā koplietošanas pienākumus, tiesības un atbildību.
- Noteikt vides mērķus, t.sk. laba ūdens ekoloģiskā stāvokļa nepasliktināšanos vai sasniegšanu, kā valsts vispārējos saistošos mērķus.
Pilnveidot normatīvajos aktos noteiktās ūdens pārvaldības un apsaimniekošanas atbildības neatkarīgi no tā publiskā vai privātā piederības vai lietošanas statusa.
Dabas daudzveidības saglabāšanas un atjaunošanas prioritātes piešķīrums
- Piešķirt prioritāti ūdenstilpju saglabāšanas un atjaunošanas (tieši un savienības iesaistītās institūcijas stratēģiskie mērķi un darba plāni, starptautiskā un nacionālā finansējuma apzināšanas un pieejamības pasākumi)
Piesārņojuma novēršana un kontrole:
- Pastiprināt pasākumus, t.sk. Princips “piesārņotājs maksā” pielietojumu, lai mazāku punktveida un difūzo piesārņojumu,paliktu lauksaimniecības piezīmi, rūpniecisko piesārņojumu un komunālos notekūdeņus.
- ü Veicināt labākās pārvaldības un apsaimniekošanas prakses un tehnoloģiju ieviešanu, lai izmantotu dažādu avotu radīto piesārņojumu.
Ilgtspējīga ūdens izmantošana:
- Veicināt ūdens taupīšanas praksi un izmantot ūdens lauksaimniecībā, rūpniecībā un mājsaimniecībās.
Uzraudzība un izpēte:
- Nodrošināt pietiekamu kvalitātes finansējuma ūdensobjektu monitoringu, lai laicīgi un efektīvi varētu risināt ūdenstilpju problēmas
- Atbalstīt zinātnisko izpēti, lai pilnveidotu zināšanas un risinātu jaunas problēmas saldūdens apsaimniekošanā, piemēram, klimata pārmaiņu ietekmi uz ūdens ekosistēmām, jauno ķīmisko vielu, t.sk. farmaceitisko ietekmi uz ūdens vidi.
Zināšanu pilnveidošana
- Veicināt sabiedrības, t.sk. vietējās kopienas nozīmes saldūdens saglabāšanas un ilgtspējīgas ūdens apsaimniekošanas prakses.
Starptautiskā sadarbība :
- Sadarboties ar kaimiņvalstīm un starptautiskām organizācijām, lai risinātu pārrobežu kopīgās un saturiski līdzīgās problēmas ūdensobjektu pārvaldībā.
- Piedalīties kopējās pētniecības projektus, datu apmaiņas un stāvokļa novērtēšanas iniciatīvas.
- Uzturēt politikas dialogus, lai veicinātu reģionālo sadarbību pārrobežu piesārņojuma mazināšanā un ilgtspējīgu ūdens resursu izmantošanā.
- Izvērtēt iespējas jaunu modeļu ieviešanai – piemēram, 'catchment office' pieeja, kas tiek izmantota Dānijā, Zviedrijā, Somijā, lai upju baseina līmenī ieviestu upju baseina apsaimniekošanas plānus.
Adaptīvā pārvaldība un pārskatīšana:
- Izmanto adaptīvu pārvaldības noteikumus, lai regulāri pārskatītu un pielāgotu saldūdens apsaimniekošanas politikas dokumentus, uz jaunu informāciju un mainīgiem materiāliem.
- Uzraudzīt un īstenot pasākumu efektivitāti un vajadzības pārskatīt ilgtermiņa politiku, lai sasniegtu ilgtspējas mērķus.
