Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisija un Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija un sanāca uz kopsēdi, lai kopā ar atbildīgo ministriju, izglītības, kultūras un valodas nozares pārstāvjiem pārrunātu rīcības plānu Latgales reģiona ekonomiskajai izaugsmei un spriestu par latgaliešu rakstu valodas un identitātes jautājumiem.
“Esam gandarīti, ka rīcības plāns Latgales reģiona attīstībai beidzot ir apstiprināts. Līdzsvarota reģionālā attīstība Latvijai ir ļoti būtiska,” pēc sēdes sacīja Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētāja Laimdota Straujuma, īpaši uzteicot arī reģiona aktīvo darbību latgaliskās pašapziņas uzturēšanā.
Ministru kabinetā 2018.gada 18.septembrī apstiprināto rīcības plānu Latgales reģiona ekonomiskajai izaugsmei 2018.–2021.gadam klātesošos iepazīstināja Vides aizsardzības reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pārstāvji. Rīcības plāna mērķis ir panākt reģionālo atšķirību mazināšanos, nodrošinot Latgales reģionā efektīvus pasākumus ekonomiskās aktivitātes stimulēšanai, jaunu darbavietu radīšanai un labklājības paaugstināšanai.
VARAM pārstāvji uzsvēra, ka īpaša uzmanība Latgales reģionam tiek veltīta, izvērtējot konkrētus kritērijus, kā, piemēram, bezdarba līmenis un strādājošo mēneša vidējā darba samaksa, un, neveidojot atsevišķu programmu Latgales reģiona attīstībai, atšķirības reģionu starpā turpinātu palielināties.
Tāpat deputāti sēdē sprieda par paveikto un iecerēto latgaliešu rakstu valodas attīstībā un valsts atbalstu reģionālo mediju darbam.
Deputāti atzinīgi vērtēja ieceri kompetenču pieejā balstītajā mācību saturā iekļaut arī novadu mācību, lai stāstītu par tuvākajai apkārtnei raksturīgo, piemēram, vietvārdiem, apvidvārdiem un to autoru darbiem, kas rakstījuši latviešu valodas izloksnēs vai latgaliešu rakstu valodā.
“Valsts ir sniegusi lielu ieguldījumu latgaliešu rakstu valodas attīstībā un turpinās darbu, lai pilnveidotu mācību saturu, kurā iekļautos Latgales novadmācība. Arī Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas īstenošanas plāns ir vērsts uz latgaliešu rakstu valodas un Latgales kā reģiona attīstību kultūrtelpā, ko atbalsta arī Latvijas sabiedrisko mediju politika,” pēc sēdes uzsvēra Pilsonības komisijas priekšsēdētājs Ritvars Jansons.