Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija pārstāve A. Ozola iepazīstināja deputātus un klātesošos ar atkritumu apsaimniekošanas valsts plānu 2021-2027.gadam, Būtiskākie mērķi, kas izriet no ES direktīvām ir Eiropas Zaļais kurss , jaunais aprites ekonomikas rīcības plāns “Par tīrāku un konkurētspējīgāku Eiropu”, Nacionālais attīstības plāns 2021.-2027.gadam un rīcības plāns pārejai uz aprites ekonomiku 2020. – 2027.gadam. Būtiskākie mērķi, kas izriet no ES direktīvām: ka 2035. gads - poligonos apglabāto sadzīves atkritumu īpatsvars ir līdz 10 % no kopējā radīto sadzīves atkritumu daudzuma, pārstrādes palielināšana: 2025. gads - vismaz 55 % pēc masas; 2030. gads - vismaz 60 % pēc masas; 2035. gads - vismaz 65 % pēc masas. Izveidot dalītas savākšanas sistēmas vismaz papīram, metālam, plastmasai un stiklam un līdz 2025. gada 1. janvārim – tekstilmateriāliem. Līdz 2023. gada 31. decembrim bioloģiskie atkritumi ir vai nu atdalīti un pārstrādāti rašanās vietā, vai savākti dalīti un nav sajaukti ar citiem atkritumu veidiem. Pārtikas atkritumi – pārtikas atkritumu apjoma mērījumi katrā pārtikas aprites posmā. Tekstilatkritumu dalīta vākšana līdz 2025. gada 1. janvāris.
Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns (AAVP) 2021.-2028.gadam.. Saskaņošanas procesā saņemti 195 iebildumi un priekšlikumi. Sabiedriskās apspriešanas ietvaros saņemti vairāk 80 priekšlikumi. Plāns apstiprināts Ministru kabineta 2021.gada 21.janvāra sēdē.
Ministrijas pārstāve iepazīstina ar atkritumu apsaimniekošanas institucionālās sistēmas attīstību, prognozēm atkritumu apjomam, tai skaitā dažādām plūsmām reģionālā griezumā un ir izvērtēti vairāki modeļi plāna ieviešanai.
Komisijas priekšsēdētāja biedre Inese Ikstena ierosina uzklausīt Latvijas Pašvaldības sabiedrības viedokli atkritumu apsaimniekošanās jomā. Latvijas Pašvaldību savienības padomniece S. Sproģe pastāstīja, ka atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns ir apstiprināts, ka izstrādātos mērķus atbalsta tikai jāvienojas, kā tos labāk sasniegt.
Bažas rada esošajās robežās izveidota sistēma, ko vajag pārstrukturizēt, bet jārēķina kopā, jo SAP ir pašvaldību dibinātiem uzņēmumiem, kuriem ir saistības, līgumi, kredīti, galvojumi, ieguldīts privātais kapitāls un koncesijas līgumi. Galvenie secinājumi AAVP: «Neviens apvienošanas modelis nenodrošina izlīdzsvarotas sistēmas izveidi, kas ļautu noteikt universālus, visiem AAR piemērojamus kritērijus.» Visu izvērtēt rekomendē RAAP līdz 2022.gada beigām, bet vēlētos, lai visiem līdzvērtīgas tiesības! Arī VIDUSDAUGAVAS 15 pašvaldībām u.c. (Vecumnieku, Iecavas, Rundāles, Skrundas novadi)! Līdz 2021.gada maija beigām MK nosaka jaunos AAR, tajās ietilpstošās pašvaldības. Vai būs diskusija? Ar DRN starpniecību tiek īstenots princips „piesārņotājs maksā”.
