Ilgtspējīgas attīstības komisijā Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Sporta departamenta direktors E. Severs iepazīstina deputātus ar Sporta politikas pamatnostādņu 2021.–2027. gadam projektu. Galvenā prioritāte ir noteikta bērnu un jauniešu sporta attīstība, akcentu liekot ne tikai uz profesionālās ievirzes sportu, bet arī interešu izglītības. Būtisks ir ne tikai augstu sasniegumu sports, bet arī plašākas sabiedrības iesaiste fiziskās aktivitātēs.
Sports nav iedomājams bez jaunatnes sporta un augstiem rezultātiem. Lai tos sasniegtu, jānodrošina atbalsts sportistu un izlašu sagatavošanai dalībai augsta līmeņa sacensībās. Tāpat jāpalielina sporta federāciju loma, kā arī jāpaaugstina programmu kvalitāte un efektivitāte.
Būtisks ir ne tikai augstu sasniegumu sports, bet arī plašākas sabiedrības iesaiste fiziskās aktivitātēs. Viens no veidiem, kā to panākt – palielināt ārpusstundu sporta nodarbības 1.–12. klašu skolēniem (interešu izglītība). Arī augstskolās būtu ieviešamas sporta nodarbības dienas nodaļas 1. un 2. kursa studentiem ar vai bez kredītpunkta piešķiršanas vai ar novērtējumu (ieskaitīts/neieskaitīts).
Sporta politikas pamatnostādnēs kā viens no rīcības virzieniem ir noteikta nozares finansēšanas un administratīvās pārvaldības modeļa pilnveide. Pirmām kārtām tas nozīmē jauna sporta likuma izveidi, jo pašreizējais veidots laikā, kad Latvija nebija ES dalībvalsts.. IZM arī plāno būtiski samazināt nozarei paredzēto valsts budžeta līdzekļu administrēšanā iesaistīto organizāciju skaitu, kā arī stiprināt sporta federāciju lomu šo funkciju pildīšanā.
Sporta politikas dokumentā iezīmēti arī rezultativitātes rādītāji. Vispārējos valdības izdevumus sportam (% no kopējiem izdevumiem) plānots audzēt no 0,8% 2020. gadā līdz 1,1% 2027. gadā. Sporta nozarē nodarbināto īpatsvars: no 1,1% līdz 1,4%. Iedzīvotāju skaits, kas reizi vai divas reizes nedēļā nodarbojas ar fiziskām aktivitātēm: no 28% līdz 35%. Latvijas sportistu skaits, kas piedalās vasaras/ziemas (katrā atsevišķi) olimpiskajās spēlēs: no 34 (2026) līdz 50. Paraolimpiešu skaits, kas piedalās vasaras olimpiskajās spēlēs: no 11 līdz 20, ziemas: no 0 līdz 1.
Komisijas deputāti uzdeva jautājumu, kādu atbalstu nozare saņēmusi no Covid-19 seku mazināšanai paredzētā finansējuma. E. Severs atbildēja, ka pērn tie kopumā bija 5 miljoni eiro. No šīs summas 2 miljoni eiro piešķirti Latvijas Olimpiskajai komitejai, no tiem – 1,4 miljoni eiro olimpiskā sporta izcilības, 600 000 eiro - tehniskā atbalsta programmai. Vēl no šā finansējuma 2 miljonus eiro saņēma Sporta federāciju padome – pamatdarbības nodrošināšanai un «neolimpiskajai izcilībai», kā arī tautas un jaunatnes sporta pasākumu organizēšanai. Šobrīd gan viss ir iestrēdzis, jo ierobežojumi liedz tos rīkot. Vēl 384 000 eiro novirzīti IZM kapitālsabiedrībām, bet 300 000 eiro - paraolimpiskās sporta kustības attīstībai.
Ilgtspējīgas attīstības komisijas vadītājs V. Dombrovskis akcentēja, ka mīnuss ir tas, ka labajiem nodomiem un plāniem nav pretī ieplānota nauda. To pierāda arī vidēja termiņa budžeta prognozes: tam ir tendence samazināties. E. Severs norādīja, ka apzinoties šo mīnusu, tāpēc katrā no sadaļām izceltas viena vai divas prioritātes, ko ierobežota finansējuma apstākļos realizēt. Nu esam nonākuši skaudrajā realitātē, kad ir palikuši tikai budžeta bāzes izdevumi, bez papildu finansējuma. Palielinājums ir tikai pedagogu darba samaksas sadaļā. Samazinās daļa, kas saistīta ar valsts galvojumiem olimpiskajiem centriem, jo šie maksājumi palēnām tiek deldēti. Jāņem vērā ir arī apropriāciju pārdales, sportam tādā veidā ik gadu nāk klāt 2 – 3 miljoni eiro, ir arī Latvijas Valsts mežu ziedojums – pērn tas bija 2,2 miljoni eiro. Tāpat privātais un pašvaldību sektors sniedz savu artavu. Diemžēl sistēmas ietvaros nevaram atrast līdzekļus, lai uzsāktu jaunas aktivitātes. Dokumentā ievērtās pozīcijas tiek īstenotas esoša budžeta ietvaros – tāds ir valdības uzstādījums, bet papildu finansējums tiek skatīts, ikgadējo budžetu gatavojot.
Deputāti vienojās nosūtīt vēstuli Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam (JV) un viņa valdības ministram, paužot atbalstu IZM izstrādātām Sporta politikas pamatnostādnēm 2021. – 2027.gadam uzsverot, ka nav iespējams sasniegt NAP 2027 izvirzītos mērķus bez papildus finansējuma. Uzsverot, ka jāpievērš jau skolās pastiprināta uzmanība jauniešu ieskaitei sporta aktivitātēm.
