Klimata un enerģētikas ministrijas Valsts sekretāra vietniece enerģētikas jautājumos L. Kurevska iepazīstināja deputātus ar Latvijas nacionālo enerģētikas un klimata plānu 2021.-2030. gadam. Plāns ir apstiprināts 2020. gadā, balstoties uz 2018. gada datiem. Kā ilgtermiņa mērķi attīstītai un klimatneitrālai tautsaimniecībai tajā paredzēta resursu efektivitātes uzlabošana, to pietiekamība un dažādība, fosilo un neilgtspējīgo resursu patēriņa samazināšana un atjaunojamo resursu plašāka izmantošana.
Aktualizējot plānu jāņem vērā jauni ES mērķi t.sk.Zaļais kurss, FitFor55, klimatneitralitāte2050, enerģētikas sektora pārmaiņas ES, Latvijā un tautsaimniecības pārmaiņas Latvijā.
Ilgtspējīgas attīstības komisija deputāti diskutēja, ka mērķi nacionālās enerģētikas un klimata jomā ir jāpārskata
Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētājs U. Mitrevics atzīmēja, ka savas korekcijas ir ieviesusi arī Covid 19 pandēmija, Krievijas uzsāktais karš Ukrainā un ambiciozais Latvijas attīstības plāns par ekonomikas transformāciju nav īstenojams bez salāgošanas ar Latvijas nacionālo enerģētikas un klimata plānu. Šobrīd tas nenotiek. Plāns ir, bet tas noteikti ir uzlabojams, precizējams. Līdz ar to mēs pat nezinām, kā ekonomiskā izaugsme būs iespējama, ja mums nav skaidri spēles noteikumi, rīcības plāns saistībā ar klimata prasībām. Tas ļoti būtiski ietekmēs gan resursus, gan uzņēmējus, gan sabiedrību kopumā. Mums pēc iespējas ātrāk ir jāsaprot, kāds, ņemot vērā šīs prasības, būs mūsu ekonomiskās izaugsmes patiesais ceļš. Tāpat būtiski, kāda Latvijā nākotnē būs bāzes slodzes elektroenerģijas nodrošināšanas tehnoloģija – vai tā būs atomenerģija vai akumulētā atjaunojama energoresursu enerģija, vai ūdeņradis vai kāda cita enerģija.
