Ilgtspējīgas attīstības komisija - Notikumi
Komisijas sēdē Ekonomikas ministrs A. Ašeradens iepazīstināja deputātus ar šī brīža makroekonomikas tendencēm un gaidāmajiem izaicinājumiem, ka šobrīd Latvijas ekonomika pieaug un ir vērojama ,makroekonomikā stabilitāte. Ministrs uzsvēra, ka ekonomikas izaugsmes temps nākotnē būs tieši atkarīgs no produktivitātes pieauguma. Ministrs atzīmēja, ka konkurētspējīgākās nozares Latvijā ir kokapstrāde, tai seko lauksaimniecība un mežsaimniecība, nemetālisko minerālu ražošana un transporta nozare, un tās ekonomikas izaugsmei nākotnē riskus neradīs. Savukārt pārējām nozarēm, tostarp, ķīmiskajai rūpniecībai, mašīnu un iekārtu ražošanai, pastāv risks saskarties ar darbaroku un zināšanu trūkumu vienlaikus ar pieaugošu pieprasījumu pēc augstākas darba algas. Šādā situācijā uzņēmumu izmaksas var pieaugt straujāk, un tas var būt par iemeslu konkurētspējas kritumam, pauda ekonomikas ministrs. Ekonomikas ministrija apņēmusies veikt virkni pasākumu produktivitātes celšanai, kā arī risināt darbaspēka trūkuma jautājumu, uzsvaru liekot uz konkrētu profesiju apguvi un pārkvalifikāciju. Plānoti arī pasākumi darbaspēka mobilitātes veicināšanai, piemēram, atbalsts zemo cenu īres namu būvniecībā teritorijās, kur trūkst darbaspēks. Deputāti komisijas sēdē ar ministru pārrunāja arī, kā mūsu valsts ekonomiku ietekmē Eiropas Savienības fondu naudas ieplūšana un iedzīvotāju migrācijas izraisītais darbaroku trūkums.
13.oktobrī Kandavas novada domes sēžu zālē notika Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas izbraukuma sēde. Sēdē piedalījās Ilgtspējīgas attīstības komisijas deputāti Laimdota Straujuma, Juris Šulcs, Andris Buiķis, Varis Krūmiņš. Tika pieaicināti pārstāvji no Zemkopības ministrijas Meža departamenta direktora vietnieks Normunds Strūve, Latvijas Meža īpašnieku biedrības pārstāve Aiga Grasmane, Dabas aizsardzības pārvaldes departamenta direktore Gita Strode, Latvijas Mežu sertifikācijas padomes priekšsēdētājs Māris Liopa, VARAM Vides konsultatīvās padomes pārstāve Lelde Eņģele, VARAM Dabas aizsardzības departamenta pārstāve Daiga Vilkaste, Latvijas valsts meža apsaimniekošanas plānošanas vadītājs Andris Verners un citas pieaicinātās personas. Sēdē tika apspriesti jautājumi Ministru Kabineta noteikumu grozījumu projekti, prezentācija par Dabas aizsardzības sistēmu Latvijā, Sēdē piedalījās Kandavas novada domes priekšsēdētāja Inga Priede,novada uzņēmēji, kuru zemes atrodas Abavas senlejas lieguma zonā- Mārcis Sniedziņš, Rodžers Jānis Grigulis, Andis Vicinskis un citi. Pēc sēdes notika Abavas senlejas teritorijas apsekošana un Latvijas valsts mežu priežu cirsmu apsekošana.
VARAM Reģionālās politikas departamenta direktors Raivis Bremšmits iepazīstināja komisijas deputātus ar rīcības plāna Latgales reģiona izaugsmei 2018.-2020.gada. Rīcības plānā tiek iekļauti pasākumi, kas vērsti uz reģiona tautsaimniecības attīstību un jauni pasākumi vai esošo pasākumu paplašināšanai. Jaunā Latgales plāna pirmais uzdevums ir papildus iespējamais finansējums. Līdz 2019.gada 31.decembrim Eiropas Savienības fondu vidussposma izvērtējuma ietvaros izvērtēt papildus 29 000 000 euro ERAF Latgales programmai. Otrais uzdevums ir grozījumu veikšana likumā “Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās”, paredzot Latgales SEZ darba spēka nodokļu atvieglojumus (atvieglojumu par ieguldījumiem atalgojumā). Trešais uzdevums ir komercdarbības atbalsta pasākumu ieviešana Latgales reģionā. Ceturtais uzdevums ir normatīvā regulējuma pilnveidošana – grozījumi Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā; Publiskas personas mantas un finanšu līdzekļu izšķērdēšanas un novēršanas likumā; likumā „Par pašvaldību budžetiem” un pilotprojekta atlase Latgalē – pašvaldību uzņēmējdarbības programmas īstenošana. Sākot ar 2017.gadu Latgales Speciālā ekonomiskā zonas(SEZ) mērķis ir veicināt Latgales reģiona attīstību, piesaistot ieguldījumus ražošanai un infrastruktūras attīstībai un jaunu darba vietu radīšanai. Atbalsta veids – UIN un NĪN atlaides 80 % apmērā, SEZ teritorijas – piešķir SEZ atbilstoši investīciju pieprasījumam. Jau izskatīti un atbalstīti 6 projekti, plānojot 1,052 milj EUR privāto investīciju un 35 jaunas darba vietas.
Saeimā piektdien, 29.septembrī, norisinājās konference “Jaunais vidējās izglītības modelis – tilts uz mūžizglītību un ilgtspēju?”. To rīkoja Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisija sadarbībā ar Valsts izglītības satura centru, Izglītības un zinātnes ministriju, Augstākās izglītības padomi un Latvijas Pašvaldību savienību, kurā diskutēja par vispārējās vidējās izglītības mācību satura reformu.
Pasākumu atklāja Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētāja Laimdota Straujuma, izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis, Augstākās izglītības padomes priekšsēdētājs Jānis Vētra un Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Gints Kaminskis.
Konferences mērķis bija apspriest jauno kompetenču pieejā balstīto vispārējās vidējās izglītības saturu, kā arī ar iesaistītajām pusēm panākt vienotu izpratni par optimālu izglītības modeli, lai jaunieši tiktu vispusīgi izglītoti un sagatavoti tālākajai izglītībai un darbam.
Ar vidējās izglītības satura reformu konferencē iepazīstināja Valsts izglītības satura centra vadītājs Guntars Catlaks, savukārt uzņēmuma “Dynamic University” izpilddirektors Jānis Meirāns prezentēja pētījumu “Vispārējās izglītības programmu virzienu un vidējās izglītības pakāpes profilkursu sistēmas izvērtējums Latvijā”. Diskusijā piedalījās arī skolu direktori, skolēnu un viņu vecāku pārstāvji, kā arī augstskolu mācībspēki, zinātnieki un biznesa pārstāvji.
Konferences materiāli pieejami:
2017.gada 20.septembrī Izglītības un zinātnes ministrijas Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktore Agrita Kiopa iepazīstināja deputātus ar IZM pētniecības programmas un to finansēšanu 2018.gadā. IZM pārstāve skaidroja, ka ministrija savos resursos jau atrada papildu finansējumu latviešu valodas un letonikas valsts pētījumu programmas sākšanai nākamajā gadā, līdz ar to rast vēl papildu līdzekļus IZM budžetā nevarēšot.Patlaban valdībā jau iesniegti grozījumi noteikumos par valsts pētījumu programmām, grozījumos papildu finansējumu neparedzot.
Zinātniskās padomes direktors Jānis Kloviņš iepazīstināja deputātus ar Valsts Pētījumu programmu tālākās attīstības iespējām uzsverot , ka iespējams ar līdzvērtīgu finansējumu pabeigt esošās VPP 2018.gadā, izveidot ilgtspējīgu FLPP finansēšanas modeli ar lielāku finansējuma apjomu,izveidot jaunu VPP realizēšanas kārtību veicinot uz konkrētu problēmu risināšanu orientētus pētījumus,piesaistīt papildus finansējumu VPP, LZP nodrošināt VPP projektu pieteikumu izvērtēšanu piesaistot starptautiskus ekspertus.
Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisija šodien lēma aicināt Ministru kabinetu izpildīt Latvijas Pētniecības un inovāciju stratēģiskās padomes 2017.gada 10. maija lēmumu par valsts pētījumu programmu tālākas attīstības iespējām.
Vairāk rakstu...
