Ilgtspējīgas attīstības komisija - Notikumi

Ilgtspējīgas attīstības komisijas deputāti I. Dālderis, S. Šimfa un Tautsaimniecības, agrārās vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs R. Naudiņš no 23. līdz 24. februārim piedalījās Ungārijas Nacionālās asamblejas un Starpparlamentu savienības rīkotajā seminārā par "Parlamentārā sadarbība ilgtspējīgai attīstībai: ieguldījumi klimata pārmaiņu un ūdens sadarbības iespējās".

Par Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģiju un valsts attīstības modeli līdz 2030.gadam ziņo izstrādes grupas vadītājs Roberts Ķīlis norādot, ka ir pagājuši desmit gadi un ir nepieciešams izvērtējums attiecībā pret ilgtspēju un ilgtspējas paradumiem. Pārresoru koordinācijas centrs plāno līdz augustam sagatavot pārskatu par Nacionālā attīstība plāna īstenošanu un Latvijas ilgtspējas attīstības stratēģijas īstenošanu vienlaikus sasaistot to arī ar ANO ilgtspējas attīstības mērķu iespējamo integrāciju Nacionālā attīstības plānā un Latvijas ilgtspējas attīstības stratēģijā. Rudenī Pārresoru koordinācijas centrs iepazīstināt deputātus ar Nacionālā attīstības plāna vidus posma izvērtējumu.

Šodien, 15.februārī, Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas deputāti diskutēja par Valsts kancelejas izstrādāto Valsts pārvaldes cilvēkresursu attīstības politiku un likumdošanas kvalitāti. Valsts kancelejas direktors Mārtiņš Krieviņš informēja, ka gan sabiedrības, gan politiķu vidū ir milzīgs pieprasījums pēc reformām Valsts pārvaldē. Tomēr tad, kad jāpieņem lēmums, tad tieši politiskās gribas trūkums ir lielākais šķērslis. Tāpat arī M.Krieviņš uzsvēra, ka jau ilgstoši ir grūtības aizpildīt brīvas vakances, īpaši vadības līmenī, nepietiekošā atalgojuma dēļ. Vadības amatiem atalgojuma griesti 30% no tā, ko saņemtu privātajā sektorā līdzīgā amatā, un piemaksas bieži ir vienīgais veids, kā noturēt profesionālākos speciālistus.
 “Ļoti svarīgi ir uzlabot valsts pārvaldes un ierēdniecības reputāciju sabiedrībā, lai nebūtu tā, ka ilglaicīgi nav iespējams aizpildīt brīvās vakances, t.sk., ļoti nozīmīgos amatos, no kā cieš valsts pārvaldes darba kvalitāte. Kvalitatīva valsts pārvalde nozīmē kvalitatīvi izstrādātus un viegli izprotamus likumus. Diemžēl bieži tie ir uzrakstīti ļoti ierēdnieciskā valodā un bez atbilstošas izglītības ir grūti tajos orientēties. Tāpat arī joprojām ir normatīvie akti, kas ir novecojuši un rada nevajadzīgu birokrātisku slogu. Tādēļ komisija drīzumā varētu uzklausīt ministriju priekšlikumus normatīvo aktu vienkāršošanai“ norāda Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētāja Laimdota Straujuma.

2017.gada 8.februārī vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Eglītis un pašvaldību departamenta direktora vietnieks Arnis Šults iepazīstināja deputātus ar administratīvi teritoriālās reformas neatrisinātie jautājumiem. Administratīvi teritoriālās reformas neatrisinātais jautājums ir valsts reģionālais administratīvais iedalījums. Ministrijas konsultācijās ar pašvaldībām gūtās atziņas ir konceptuāli lielākā daļa pašvaldību neiebilst veidot 29 sadarbības teritoriālo ietvaru un sadarbības teritoriju izveide attaisnosies tikai gadījumā, ja to respektēs pārējā valsts pārvalde reģionos, un tādejādi  iesaistītās institūcijas ar pašvaldībām koordinēti sadarbosies, līdz ar to jāsāk ar valsts institūciju reģionālā izvietojuma sakārtošanu. Ministija turpmāko rīcību saskata divos posmos. Pirmais posms MK izpilda likumā noteikto un iesniedz Saeimā likumprojektu par sadarbības teritoriju izveidi. Institūcijas var uzsākt pielāgot savu darbību sadarbības teritoriju teritoriālajam ietvaram, piemēram, izpildot Civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldības likumu  par civilās aizsardzības sadarbības komisijām. Sadarbības teritoriju iedalījumu var plaši izmantot normatīvajos aktos (un ne tikai) nosakot noteiktu administratīva, funkcionāla vai saimnieciska rakstura jautājuma izpildi. Otrais posms – sākot no 2018. gada sadarbības teritorijā izveidojama konsultatīvā padome, kuras uzdevums ir saskaņot pašvaldību un citu valsts iestāžu darbību attiecīgajā sadarbības teritorijā. Pielāgojot normatīvos aktus, paveras jaunas iespējas pašvaldību sadarbībai un decentralizācija.