Saeima 2015.gada 17.decembrī pieņēma lēmumu “Par uzdevumiem, kas veicami, lai nodrošinātu kvalitatīvu vispārējās izglītības iestāžu tīklu un risinātu ar izglītojamo telpisko mobilitāti (izglītības iestādes fizisku pieejamību) saistītās problēmas”, ar ko tika uzdots Ministru kabinetam izstrādāt piemērotāko skolu tīkla plānojumu. Šodien Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas deputāti iepazinās ar Izglītības un zinātnes ministrijas veiktā skolu tīkla pētījuma pirmā starpziņojuma datu analīzi.  Deputāti uzklausīja Izglītības un zinātnes ministru Kārli Šadurski un Jāni Turlo, kurš ir pētījuma izstrādes grupas vadītājs.

Kā galvenie kavējošie iemesli skolu tīkla izveidei tika nosaukti: 

Pašvaldību nespēja vienoties ar kaimiņpašvaldībām par sadarbību izglītības jomā; Lielākās pašvaldību daļas nespēja (vai nevēlēšanās) savā parraudzībā esošā skolu tīkla efektivitātes rādītājus tuvināt Eiropas vidējiem; Izpratnes trūkums lielā sabiedrības daļā par strukturālo reformu nepieciešamību un ieguvumiem, ko tās sniegtu ilgtermiņā; Sabiedrības izpratnes trūkums par nodokļu ieņēmumu apjoma saistību ar bezmaksas publisko pakalpojumu pieejamību; Sabiedrībā valdošie  stereotipi par Latvijas «īpašo» situāciju globalajā ekonomikā; Politiķu vairīšanās no nepopulāru lēmumu pieņemšanas.  

Tāpat tika norādīts uz riskiem, ja netiks sakārtots skolu tīkls: 

1. Aizvien tukšāko skolu ēku uzturēšana uz katru skolēnu prasīs aizvien vairāk nodokļu maksātāju naudas. Jau šobrīd izglītībai mēs tērējam 1,6 reizes vairāk nekā vidēji ES-28. Tā turpinot, varam nesapņot par finansējuma proporcijas pieaugumu veselības aprūpei, ceļiem un citām būtiskām lietām.

2. Zemo algu dēļ no skolām aizies talantīgākie skolotāji, bet jaunus to vietā atrast būs aizvien grūtāk.

3.Skolām trūks līdzekļu, lai iegādātos mūsdienīgu aprīkojumu laika garam atbilstoša mācību procesa nodrošinājumam.

4.Izglītības līmeņa atpalicība lauku ( arī lielpilsētu «mikrorajonu») skolās pieaugs vēl  vairāk (tagad, pēc OECD 2015.g. pētījuma, tā vidēji pārsniedz 1 mācību gadu, salīdzinot ar pilsētas skolām)

5.Ierobežotais interešu un profesionālās ievirzes izglītības piedāvājums mazajās lauku skolās savu talantu izkopšanā turpinās nostādīt to skolēnus  nevienlīdzīgā situācijā ar lielo skolu audzēkņiem un mazinās to turpmāko konkurētspēju .

6.Mazajās lauku (arī lielpilsētu «mikrorajonu») skolās pieaugs maznodrošināto audzēkņu īpatsvars, jo skolēnu vecāki, kas to varēs atļauties, visticamāk,  izvēlēsies vest savas atvases uz pilsētas skolām, bet tas, kā liecina OECD ilggadīgie pētījumi, vēl vairāk pazeminās izglītības vidējo līmeni lauku skolās.

7.Investīciju trūkums izglītības sistēmā novedīs pie skolēnu izglītības līmeņa krituma un vājinās to tālāko konkurētspēju augstskolās un darba tirgū.

8.Pieaugs kvalificēta darbaspēka deficīts valstī, radot draudus tālākai attīstībai un apstākļus investīciju un konkurētspējīgākā darbaspēka aizplūšanai no Latvijas.

9.Apstākļos, kad demogrāfiskās situācijas dēļ sociālais slogs uz strādājošajiem strauji pieaug (atbilstoši prognozēm 1,5 reizes līdz 2030.gadam), augstāk uzskaitīto problēmu kopums izraisīs strauju nabadzības pieaugumu, kas sekmēs tālāko valsts atpalicību.

Nobeigumā deputāti kopumā izteica atzinību par līdz šim paveikto, izsakot arī dažus ierosinājumus ministrijai. Komisijas priekšsēdētāja Laimdota Straujuma norādīja:"Šis pētījums ir viens no piemēriem kā mūsdienās būtu jāveido politika- skaidri izvirzīti mērķi, izstrādāta metodika un profesionāli veikts darbs. Šo pētījumu var uztvert kā valsts atbalstu tām pašvaldībām, kuras vēl gatavojas savu skolu tīkla sakārtošanai. Neturēsim mūsu jauniešus ķīlā politiskās gribas trūkuma dēļ."

Komisija vienojās pie šī jautājuma atgriezties šā gada oktobrī.

Plašāk prezentāciju skatīt šeit:

http://titania.saeima.lv/livs/saeimasnotikumi.nsf/webSNbyDate?OpenView&count=1000&restrictToCategory=19.04.2017

 

Komisijas sēdē notika plašas diskusijas par Zemes politikas plānu, līdz ar to komisijas priekšsēdētāja Laimdota Straujuma visas iesaistītās puses aicināja pie šī jautājumā drīzumā atgriezties. Komisijas sēdē piedalījās, un savus priekšlikumus iesniedza Zemkopības ministrijas Meža departamenta direktors Arvīds Ozols, Baltijas ogļūdeņražu ieguves un izpētes asociācijas valdes priekšsēdētāja Sigita Poželaite-Šavļuga, Latvijas Pašvaldību savienības padomniece lauku attīstības jautājumos Sniedze Sproģe, Latvijas Meža īpašnieku biedrība valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks u.c. Nozaru pārstāvji izteica vēlmi būt iesaistītiem, iesniegt savus priekšlikumus un piedalīties konsultatīvā darba grupā. Uz Laimdotas Straujumas jautājumu, kad šāda darba grupa tiks izveidota, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāvji norādīja uz 2017. gada otru pusi, taču komisijas priekšsēdētāja aicināja to izveidot pēc iespējas ātrāk. Tāpat komisijas priekšsēdētāja L. Straujuma ierosināja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju izstrādāt Zemes politiku un tās struktūru, kas būtu sasaistīta ar citām politikām.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāvji informēja par politikas mērķiem, norādot uz galvenajiem rīcības virzieniem – nākotnes risinājumi, zemes potenciāla izmantošanas efektivitāte, augsnes aizsardzība, bioloģiskās daudzveidības saglabāšana. 

Plašāk par prezentāciju skatīt šeit: 

http://titania.saeima.lv/livs/saeimasnotikumi.nsf/webSNbyDate?OpenView&count=1000&restrictToCategory=05.04.2017

 

Komisijas sēdē deputāti uzklausīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāvju prezentāciju par Latvijas oglekļa mazietilpīgas attīstības stratēģiju 2050. gadam un Latvijas pielāgošanās klimata pārmaiņām stratēģijas 2030. gadam nepieciešamību un izstrādes progresu. Deputāti noskaidroja, Latvijas oglekļa mazietilpīgas attīstības stratēģijas 2050. gadam provizorisko izstrādes un saskaņošanas grafiku. Minētās stratēģijas virzība uz Ministru kabinetu provizoriski paredzama šā gada jūlijā. Galvenie šīs stratēģijas virzieni ir:

  • Ilgtspējīga enerģētika;
  • Visaptveroša energoefektivitāte;
  • Resursefektīvs un videi draudzīgs transports;
  • Ilgtspējīga zemes apsaimniekošana;
  • Ilgtspējīgs patēriņš un ražošana;
  • Pētniecība un inovācijas oglekļa mazietilpīgās tehnoloģijas. 

Ministrijas pārstāvji informēja par pielāgošanās klimata pārmaiņām Vides politikas pamatnostādnēs 2014- 2020. gadam un norādīja, ka tās galvenais mērķis ir veicināt Latvijas gatavību pielāgoties klimata pārmaiņām un to izraisītajai ietekmei. Klimata pārmaiņas vērojamas arī Latvijā. Vidējā gaisa temperatūra vidēji paaugstinājusies par 0,70 C, tāpat arī kopš 1961. gada Latvijā nokrišņu daudzums ir palielinājies par vidēji 39 mm un paredzams, ka līdz gadsimta beigām tas palielināsies par aptuveni 80- 100 mm. Balstoties uz risku novērtējumiem, līdz šim identificēti 84 potenciāli pasākumi pielāgošanās veicināšanai, taču eksperti vēl turpina darbu pie pasākumu izvēles un izvērtēšanas.

Plašāk prezentāciju skatīt šeit:

http://titania.saeima.lv/livs/saeimasnotikumi.nsf/webSNbyDate?OpenView&count=1000&restrictToCategory=29.03.2017 

 

Deputāti un klātesošie uzklausīja 12. Saeimas deputāta Eināra Cilinska un RTU docentes Dagnijas Blumbergas prezentāciju par Eiropas Savienības un globālo ilgtspējas mērķu ietekmi uz Latvijas attīstību. Tika ieskicēti daudzi būtiski mērķi, kuri savstarpēji pārklājas. Svarīgākais jautājums, vai tie ir sasniedzami? Kā norādīja komisijas priekšsēdētāja Laimdota Straujuma, būtiska ir šo mērķu savstarpēja koordinācija un uzraudzība.

Einārs Cilinskis atzīmēja, ka mērķi kopumā ir sasniedzami tikai ar būtisku valsts attīstības paradigmas maiņu.  

Mērķi ir sasniedzami:

•      ja tiks iekļauti valsts prioritāšu sarakstītā;

•      ja tie tiek skatīti kompleksi, nevis katrs atsevišķi;

•      ja visās minētās jomās ir nacionāla līmeņa pētījums, un pēc tam tiek veikta  mērķu sinerģija;

•    ja  ir izveidota vienota Latvijas politikas plānošana un dokumentiem ir saistība ar finanšu resursu piešķiršanu, saprotot, ka sektorāliem plānošanas dokumentiem ir sekundāra nozīme.

Svarīgākais, kas būtu jādara ir:

•      jāpārstrukturē resursi, kas tiek izmantoti uz rezultātiem orientētiem valsts finansētiem pētījumiem ne-ETS, aprites ekonomikas u.c. jomās;

•     kardināli jāmaina zinātnisko projektu pārvaldības (menedžmenta) struktūra, lai valsts ieguvumi, lai koordinētu modelēšanas procesus un izslēgtu prognozēto procesu un jomu pārklāšanos;

•    izveidot politiku, modeļu, dokumentu, politikas uzstādījumu vērtējuma sistēmu, lai paaugstinātu iesaistīto zinātnieku un ierēdņu atbildību un reorganizēt NAP darba grupu, lai palīdzētu sakārtot iepriekšminēto un ņemt vērā zinātniskās izstrādes rezultātus NAP vidustermiņa pārskatā un jaunā NAP izstrādē. 

Prezentāciju plašāk skatīt šeit: 

http://titania.saeima.lv/livs/saeimasnotikumi.nsf/webSNbyDate?OpenView&count=1000&restrictToCategory=22.03.2017

 

Komisijas deputāti uzklausīja bijušo Eiropas Komisijas Pētniecības ģenerāldirektoru un Vācijas valdības bioekonomikās padomes locekli Kristianu Patermanu, kurš sniedza prezentāciju par ES Bioekonomikas stratēģiju. Komisijas sēdē savu redzējumu sniedza arī LLU rektore Irina Pilvere un RTU habilitētais doktors Dagnija Blumberga.

Kristians Patermans uzsvēra, ka Latvijai ir daudz neizmantotu resursu, kuri būtu jāizmanto, kā arī būtu vairāk jādomā par ražotāju pievilināšanu. Kā galvenās mūsu reģiona bioekonomikas resursu izmantošanas iespējas K. Patermans uzsvēra:

 1) atšķirīgs biomasas veids, daudz organisko atkritumu veidi. Būtu jādomā, kā no atkritumu vielām radīt jaunus materiālus;

 2) gara piekrastes līnija, kas ļauj attīstīt attiecīgu resursu kultūru, jo citās valstīs, tas nemaz nav iespējams;

 3) lieli koksnes krājumi;

 4) atrodamies tuvu Ziemeļvalstīm, kuras ļoti aktīvi strādā bioekonomikas jomā;

 5) kā arī ierosināja apdomāt iespējas Hanzas savienības atjaunošanai.  

 K. Patermans norādīja, ka Latvijā ir ļoti tradicionāla lauksamniecība un tā atkarīga no fosilajiem produktiem, īpaši atzīmējot kūdras izmantošanas iespējas. 

LLU rektore Irina Pilnvere komisijas sēdē informēja par Latvijas Bioekonomikas stratēģijas vīziju un galvenajiem pasākumiem mērķu sasniegšanai. Eksportu un nodarbinātību tradicionālajās nozarēs Latvijā. Kā atzīmēja I. Pilnvere, Latvijā bioekonomikas nozares ir inovāciju līderes dabas kapitāla vērtības saglabāšanā, palielināšanā, efektīvā un ilgtspējīgā izmantošanā Baltijas valstīs. Sēdē piedalījās arī RTU habilitētais doktors Dagnija Blumberga, atzīmējot, ka Latvijas iespēja būtu tekstilražošana, ķīmija un bioeļļa.

Nobeigumā komisijas priekšsēdētāja Laimdota Straujuma ierosināja, pēc kāda laika sasaukt atkal komisijas sēdi par šo jautājumu, lai uzklausītu mūsu profesorus no universitātēm, kāds ir progress, identificētu galvenās problēmas, lai deputāti varētu iesaistīties to veiksmīgā risināšanā.

 

 

Saeimas informatīvais tālrunis:

67087321

Saziņas e-pasts - ilgtspejigas.attistibas.komisija@saeima.lv