Par Latvijas stratēģiskā tēla veidošanu savu ieskatu komisijas deputātiem izklāstīja Latvijas institūta direktore Aiva Rozenberga, Latvijas informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija prezidente Signe Bāliņa un Rīgas Stradiņa universitātes attīstības prorektors Toms Baumanis. Latvijas institūta direktore Aiva Rozenberga uzsvēra cik svarīgs vienots zīmols - kopīgi pūliņi rada lielāku atpazīstamību. Lai šo zīmolu lietotu uzņēmējs ir nepieciešama: vēlme lepoties un izdevīgums lepoties.  Latvijas informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija prezidente Signe Bāliņa, ka Latvijā ir digitāli attīstīta infrastruktūra: viens no ātrākajiem interneta pieslēgumiem pasaulē, viena no pasaules labākajām 4G mobilā interneta infrastruktūrām in modernākie datu centri Eiropā. Rīgas Stradiņa universitātes attīstības prorektors Toms Baumanis uzsvēra, ka Latvijas stratēģiju balstās uz priekšrocībā: lokalizācija & vieta (tilta alegorija, Rīga kā metropole, Latvija kā loģistikas un transporta mezgls, satikšanās un tīklošanās vieta, izglītības un studiju vieta), resursi (tīra vide, neskarta daba, mežu un ūdens ekonomiskais resurss), cilvēki - zināšanas, prasmes un kompetences (cilvēkresursi izšķērdēti, tomēr ir revitalizācijas potenciāls), augstākās izglītības eksports ir Latvijas salīdzinošā priekšrocība ar strauju izaugsmi un augstu potenciālu un minēto apstiprina RSU, RTU, LU, Turības, SSE Rīga u.c. pieredze un domnīcas «Certus»» 2016.gadā veiktais pētījums (tālāk daži fakti no pētījuma).

 

 

Ekonomikas minsitrijas tautsaimniecības struktūrpolitikas departamenta direktors Jānis Salmiņš iepazīstināja deputātus ar Ekonimikas ministrijas sagatavotu prezentāciju:Ekonomikas transformācija straujākas izaugsmes nodrošināšanai - produktivitāte un cilvēkkapitāls. Ekonomikas izaugsmes mērķis ir straujāka ekonomikas izaugsme, kas tiek balstītas uz tehnoloģiskiem faktoriem, ražošanas efektivitāti, inovācijām vidējā termiņā panākt sabalansētu 5% IKP pieaugumu ik gadu. Pašlaik Latvijā jaunu konkurētspējas priekšrocību trūkums kavē eksporta izaugsmi. Izaugsmi balsta lēni augošs iekšzemes pieprasījums IKP vidēji 2,3%. Deputāti tika iepazīstināti ar Nodarbinātības padomes 2017.gada 1.pusgada darba programmu: Tautsaimniecībai atbilstošas augstākās izglītības attīstība −augstākās izglītības piedāvājuma saskaņošana ar tautsaimniecības nozaru izaugsmes vajadzībām,−studiju programmu konsolidācija,−absolventu monitorings, Zinātnes un pētniecības ieguldījums tautsaimniecības transformācijā −prioritārie virzieni zinātnē 2018.-2021.gadam,−valsts uzņēmumu iesaiste pētniecībā un inovācijās, Darbaspēka vajadzību noteikšana nozarē,−nozaru vajadzību pēc cilvēkresursiem analīze (IKT, elektronikas, ķīmijas un farmācijas, mežsaimniecības un kokapstrādes, pārtikas, mašīnbūves un metālapstrādes nozarēs),Jauniešu garantijas pasākumu īstenošana:−progress un tālākie risinājumi, Sabiedrības un darbaspēka novecošanās ietekme uz darba tirgu un iespējamie risinājumi.

 

 

 

Priekšlikumi diskusijai “Valsts – Latvijas galvenais kapitālists” piedāvā uz zināšanām balstītus risinājumus publisko kapitālsabiedrību jomā. To galvenais mērķis ir uzlabot publisko kapitālsabiedrību pakalpojumu kvalitāti, kā arī piedāvāt tādas strukturālās reformas, kas atbalsta valsts ilgtspējīgu attīstību. Valsts kontrole ir sagatavojusi priekšlikumus diskusijai, lai piedāvātu inovatīvus risinājumus, apkopojot jau veikto revīziju ziņojumos konstatēto, kā arī aicinātu sabiedrību uz atvērtu un saturisku diskusiju, gūstot pēc iespējas lielāku atdevi un pienesumu. Priekšlikumi diskusijai “Valsts – Latvijas galvenais kapitālists” piedāvā uz zināšanām balstītus risinājumus publisko kapitālsabiedrību jomā. To galvenais mērķis ir uzlabot publisko kapitālsabiedrību pakalpojumu kvalitāti, kā arī piedāvāt tādas strukturālās reformas, kas atbalsta valsts ilgtspējīgu attīstību. Valsts kontrole informē Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisiju par svarīgākajām atziņām ziņojumā.

 

Uzsākot ziemas sesiju Ilgtspējīgas attīstības komisijas deputāti tika informēti, kas ir Latvijas ekonomikas virzītāji un modelis ES kontekstā, datu analīzes indikācijas un secinājumi. Pārresoru kordinācijas centra pārstāvis Edvīns Karnītis pastāstīja, kādus indikatorus var izmantot ekonomikas attīstības modelēšanai.

Pielikumi
Download this file (Virzītāji.pdf)Virzītāji.pdf

2016.gada 7. decembra komisijas sēdē uzklausīja VARAM pārstāvjus par ES fondu finansējums uzņēmējdarbības atbalstu infrastruktūrai. Tās mērķis – radīt apstākļus, lai komersantiem: nav jāiegulda  apkalpojošā infrastruktūrā (telpas, pieslēgumi, ceļi u.tml.) un paliktu vairāk laika resursa biznesa idejai (iekārtās, personālā, mārketingā u.tml.). Deputāti nolēma sagatavot atbalsta vēstuli  par ES fondu finansējums uzņēmējdarbības atbalstam programmai, kuru nolēma nosūtīt Ministru prezidentam .

 

 

Saeimas informatīvais tālrunis:

67087321

Saziņas e-pasts - ilgtspejigas.attistibas.komisija@saeima.lv