Ilgtspējīgas attīstības komisija

Laipni lūdzam Ilgtspējīgas attīstības komisijas mājas lapā!

Komisijas vīzija: valstī izveidots stratēģiskās plānošanas, vadīšanas un izpildes uzraudzības mehānisms, kuru koordinē Latvijas Republikas Saeima.

A A

Ekonomikas ministrijas un Izglītības un zinātnes ministrijas ziņojumu “Latvijas Inovācijas politika Nacionālā attīstības plāna 2021. - 2027. gadam kontekstā” komisijas deputāti konstatēja, ka pašreizējā Eiropas Savienības fondu plānošanas periodā 2014. - 2020. gadam Igaunija inovācijām, pētniecībai un attīstībai atvēlējusi 20 procentus, kamēr Latvija atvēlējusi tikai astoņus procentus no dalībvalstij piešķirtās Eiropas Savienības fondu aploksnes.  Deputāti piekrīt ministriju pārstāvju un zinātnieku izteiktajam viedoklim, ka, lai nodrošinātu sabalansētu, uz zināšanām balstītu ekonomikas attīstību, līdzās Eiropas Savienības fondu finansējumam inovācijām jāatvēl atbilstošs ilgtermiņa valsts budžeta finansējums.

Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisija 2019. gada 27. februāra sēdē vienbalsīgi lēma, ka nākamajā Eiropas Savienības fondu plānošanas periodā 2021. - 2027. gadam finansējumu inovācijām, pētniecībai un attīstībai nepieciešams atvēlēt ne mazāku par 25 procentiem, bet vēlams 40 procentu apmērā, no kopējās Latvijai paredzētās Eiropas Savienības fondu aploksnes. 

Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisija rīkoja izbraukuma sēdi ceļubūves uzņēmumu grupā “A.C.B.”, kur iepazinās kā stratēģiskajā plānošanā izvirzītie mērķi atšķiras no sasniegtajiem rezultātiem, kādi ir ceļu nozares izaicinājumi, ieskaitot Eiropas Savienības fondu finansējuma izbeigšanos 2020. gadā un kādi ir iespējamie risinājumi. Komisijas deputāti uzklausīja biedrības “Latvijas ceļu būvētājs” valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš redzējumu, ka autoceļu tīklu nav iespējams uzturēt pienācīgā stāvoklī bez kapitālieguldījumiem un  rosināja veidot jaunu NAP izpildes, vadības un uzraudzības administratīvo mehānismu, nomainot esošo, mazspējīgo.

 Sēdes noslēgumā deputāti iepazinās ar vienu no sarežģītākajiem remontdarbu projektiem – Salu tilta rekonstrukciju.

Komisijas deputāti uzklausīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas reģionālās politikas departamenta direktora Raivja Bremšmita prezentēto rīcības plānu Latgales reģiona izaugsmei 2018.-2021.gadam, Latgales SEZ aktualitātes un ministrijas priekšlikumus reģionālais politikai 2021.-2027.gadam.

Ar Latgales SEZ un Rēzeknes SEZ aktualitātēm, regulējumu kontekstā ar NAP 2021-2027 un priekšlikumus par darbības uzlabošanu iepazīstināja Rēzeknes (SEZ) ekonomiskās zonas pārvalde pārvaldniece Sandra Ežmale un LPR Administrācijas vadītāja un Latgales SEZ pārvaldniece Iveta Maļina - Tabūne.

Deputāti, pārrunājot ieceres Nacionālajam attīstības plānam 2021.-2027.gadam, iepazinās ar pētījuma rezultātiem par vispārējās izglītības iestāžu tīkla optimizāciju, ko ekonomģeogrāfa Jāņa Turlaja vadībā veikusi SIA "Karšu izdevniecība Jāņa sēta" sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju. Pētījumā analizēta iedzīvotāju demogrāfiskā struktūra, skolu tīkls Latvijas pašvaldībās un citi faktori. J.Turlajs sēdē norādīja, ka skolu tīkla optimizācija un strukturālas reformas sniegs finansiālus ieguvumus, kas ļaus palielināt skolotāju algas, kā arī uzlabos izglītības kvalitāti.

Izglītības ministrijas pārstāvji uzsvēra, ka pašlaik lēmumus par izglītības iestāžu likvidāciju pieņem pašvaldības, savukārt ministrija tos izvērtē un saskaņo. Deputātiem prezentētā statistika par izglītības iestāžu skaita dinamiku liecina, ka to skaits samazinās - 2018.gadā slēgtas 25 izglītības iestādes, 20 pievienotas citai izglītības iestādei, savukārt 18 reorganizētas apvienojot.

Komisijas deputāti akcentēja, ka, spriežot par skolu skaita samazinājumu, nepieciešams runāt ne tikai par ieguvumiem, bet arī to, ka izmaiņu rezultātā, nāksies samazināt skolotāju skaitu, kā arī, iespējams, slēgt skolas, kuru infrastruktūrā jau pašlaik ieguldīts būtisks finansējums. Tāpat deputāti pauda bažas par pašvaldībās esošās ceļu un sabiedriskā transporta infrastruktūras spējām nodrošināt nepieciešamo skolēnu mobilitāti.

Klātesošie bija vienisprātis, ka, lai diskutētu par nepieciešamajām izmaiņām vispārējās izglītības iestāžu tīklā, vispirms nepieciešams vienoties par kritērijiem, kas raksturo labu skolu. Tādus plānojusi izstrādāt Izglītības ministrija.

 

Ilgtspējīgas attīstības komisijas deputāti izbraukuma vizītē apmeklējot Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcu un Rīgas 1.slimnīcu secināja, kas lielākā šā brīža problēma medicīnā ir grūtības noturēt personālu nepietiekamā atalgojuma dēļ. Pēc ārstu teiktā, atalgojums Eiropas Savienības attīstītākajās valstīs atšķiras līdz piecām reizēm. No Latvijas pārsvarā aizbrauc jaunie speciālisti, un ārstu vidējais vecums palielinās, kas rada nopietnas bažas par medicīnas nākotni. Tāpat ārsti norādīja, ka Saeimas solītais 20 procentu atalgojuma pieaugums mediķiem neatbilst patiesībai, un reālais pieaugums esot diapazonā no septiņiem līdz desmit procentiem.

 Ar Stradiņa slimnīcas ārstiem un vadību, pārrunājot ieceres Nacionālajam attīstības plānam 2021.-2027.gadam, secināts, ka veselības aprūpes nākotne ir ne tikai kvalitatīvas ēkas, moderns aprīkojums un labi atalgots personāls, bet arī veselības aprūpes digitalizācija.

 “Nākotnes medicīna būs ļoti atšķirīga no tās, ko esam pieraduši redzēt šodien. Progress informācijas tehnoloģiju jomā radījis priekšnoteikumus digitalizācijai un robotizācijai veselības aprūpes jomā. Ar komisijas deputātiem - Ivanu Klementjevu, Inesi Ikstenu, Karinu Sprūdi un Jāni Dombravu – uzskatām, ka valstij šādām izmaiņām jābūt gatavai. Slimnīcām un ārstiem jāgatavojas strādāt ar jaunākajām tehnoloģijām un lielajiem datiem,” atzīmēja Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētājs Vjačeslavs Dombrovskis.

 Ar Rīgas 1.slimnīcas pārstāvjiem deputāti apsprieda slimnīcas aktivitātes ārvalstu pacientu piesaistei. Secināts, ka ne tikai slimnīcas tehniskais nodrošinājums, bet arī kvalificēts personāls ar svešvalodu zināšanām ir pašsaprotams priekšnoteikums, lai piesaistītu ārvalstu pacientus. Valstij ir nepieciešams plaši informēt, ka Latvija ir lieliska vieta, lai saņemtu ļoti kvalitatīvus medicīnas pakalpojumus par saprātīgu cenu, uzsvēra deputāti.

Saeimas informatīvais tālrunis:

67087321

Saziņas e-pasts - ilgtspejigas.attistibas.komisija@saeima.lv