Ilgtspējīgas attīstības komisija

Laipni lūdzam Ilgtspējīgas attīstības komisijas mājas lapā!

Komisijas vīzija: valstī izveidots stratēģiskās plānošanas, vadīšanas un izpildes uzraudzības mehānisms, kuru koordinē Latvijas Republikas Saeima.

A A

2018.gada 31.oktobra Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēdē skatīja jautājumus par Ilgtspējīgas attīstības komisijas darba pēctecību un iesākto darbu turpināšanu 13. Saeimas deputātiem.

Viens no būtiskākajiem komisijas uzdevumiem būs Nacionālā attīstības plāna 2021 - 2027. gadam (NAP 2021 - 2027) izstrādes uzraudzība. Izstrādājot NAP 2021 - 2027, noteikti būtu jāņem vērā plāni par iespējamo administratīvi teritoriālo reformu un tās ietekmi uz izglītības, veselības, satiksmes un citām nozarēm.

Ekonomikas ministrijas uzņēmējdarbības konkurētspējas departamenta Inovācijas nodaļas vadītājs Mārtiņš Jansons iepazīstina klātesošos ar darbu pie ziņojuma "Latvijas Inovāciju un tehnoloģiju atbalsta fonda izveides progresa" sagatavošanas iesniegšanai Ministru kabinetā, kas ietver rīcības un uzdevumus Latvijas Inovāciju un tehnoloģiju atbalsta fonda izveidei, tai skaitā konsultējoties ar ieinteresētajām pusēm. Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētāja Laimdota Straujuma uzklausot visu klātesošo informāciju un apkopojot deputātu priekšlikumus:

1. Latvijas Inovāciju un tehnoloģiju atbalsta fonda izveidei vajadzētu būt premjerministra pārraudzībā,

2. Nepieciešama cilvēkkapitāla attīstība, piemēram: industrijas doktoru programmas vai līdzīgas programmas, t.sk. zinātnē balstītu jaunuzņēmumu izveide,

3. Latvijas zinātnes padome jāiesaista izvērtēšanā kā neatkarīga institūcija

4. Fondā jābūt elastībai gan pret jomām, gan pret privāto finansējumu, gan ārpus Rīgas reģionu iesaisti.

Ilgtspējīgas attīstības komisijas lēmuma ‘’Par uzdevumiem, kas veicami kvalitatīva vispārējās izglītības iestāžu tīkla izveidošanai un ar izglītojamo telpisko mobilitāti saistīto problēmu risināšanai’’ izpildes rezultātiem iepazīstina  Izglītības un zinātnes ministrijas izglītības departamenta direktora pienākumu izpildītāja Līga Buceniece, ka pateicoties komiisjas lēmumam ir izstrādāta skolu tīkla ģeotelpiskās plānošanas platforma “Skolu karte”, izdarīti grozījumi Izglītības likumā. Pašvaldību pieņemtie lēmumi par izmaiņām izglītības iestāžu tīklā, piemēram: pirms 2018./2019. mācību gada sākuma: likvidētas 24 vispārējās izglītības iestādes pluss viena pirmsskolas izglītības iestāde. Ministru kabineta Nr.583 “Kritēriji un kārtība, kādā valsts piedalās vispārējās izglītības iestāžu pedagogu darba samaksas finansēšanā vidējās izglītības pakāpē” stājas spēkā ar 11.09.2018, kur ir noteikti kvalitatīvie un kvantitatīvie kritēriji. Valsts SIA “Autotransporta direkcija” valdes priekšsēdētājs Kristiāns Godiņš iepazīstina ar skolēnu pārvadājumu nodrošināšanu. Galvenais ir novērst maršrutu dubultošanos, tāpēc ir veikti pasākumi pārvadājumu sinhronizācijai. Ilgtspējīgas attīstības komiisjas priekšsēdētāja Laimdota Straujuma: ierosina turpināt iesākto darbu VARAM un IZM ar pašvaldībām par vispārējās izglītības iestāžu tīkla optimizāciju. Kopumā Ilgtspējīgas attīstības komisijas lēmums virzās uz priekšu un 13. Saeimai būtu jāseko līdzi šī lēmuma izpildes gaitai.

 

Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēdē izskatīja komisijas lēmuma ‘’Par uzdevumiem, kas veicami, lai nodrošinātu Latvijas dabas resursu un publisko aktīvu ilgtspējīgu, efektīvu un racionālu apsaimniekošanu’’ ar izpildes rezultātiem iepazīstināja Zemkopības ministrija, Meža departaments Meža nozares stratēģijas un atbalsta nodaļas direktora vietnieks Normunds Strūve. Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētāja Laimdota Straujuma: apkopojot deputātu priekšlikumus komisijas sēdē, tika izvirzīti trīs galvenie virzieni, kam vajadzētu pievērst uzmanību 13. Saeimai, nodrošinot ilgtspējīgu lauksaimniecības un mežu nozaru, kā arī pārtikas rūpniecības attīstību un dabas resursu racionālu apsaimniekošanu:

1. Zinātniski pamatota siltumnīcefekta gāzu emisiju sadale starp Latvijas ne_ETS sektoriem;

2. Zemes politikas apstiprināšana Ministru kabinetā;

3. Nekustāmo īpašumu, t.sk. zemes apgrūtinājumu apkopošana vienotā sistēmā.

Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisija un Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija un  sanāca uz kopsēdi, lai kopā ar atbildīgo ministriju, izglītības, kultūras un valodas nozares pārstāvjiem pārrunātu rīcības plānu Latgales reģiona ekonomiskajai izaugsmei un spriestu par latgaliešu rakstu valodas un identitātes jautājumiem.

“Esam gandarīti, ka rīcības plāns Latgales reģiona attīstībai beidzot ir apstiprināts. Līdzsvarota reģionālā attīstība Latvijai ir ļoti būtiska,” pēc sēdes sacīja Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētāja Laimdota Straujuma, īpaši uzteicot arī reģiona aktīvo darbību latgaliskās pašapziņas uzturēšanā.

Ministru kabinetā 2018.gada 18.septembrī apstiprināto rīcības plānu Latgales reģiona ekonomiskajai izaugsmei 2018.–2021.gadam klātesošos iepazīstināja Vides aizsardzības reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pārstāvji. Rīcības plāna mērķis ir panākt reģionālo atšķirību mazināšanos, nodrošinot Latgales reģionā efektīvus pasākumus ekonomiskās aktivitātes stimulēšanai, jaunu darbavietu radīšanai un labklājības paaugstināšanai.

VARAM pārstāvji uzsvēra, ka īpaša uzmanība Latgales reģionam tiek veltīta, izvērtējot konkrētus kritērijus, kā, piemēram, bezdarba līmenis un strādājošo mēneša vidējā darba samaksa, un, neveidojot atsevišķu programmu Latgales reģiona attīstībai, atšķirības reģionu starpā turpinātu palielināties.  

Tāpat deputāti sēdē sprieda par paveikto un iecerēto latgaliešu rakstu valodas attīstībā un valsts atbalstu reģionālo mediju darbam.

Deputāti atzinīgi vērtēja ieceri kompetenču pieejā balstītajā mācību saturā iekļaut arī novadu mācību, lai stāstītu par tuvākajai apkārtnei raksturīgo, piemēram, vietvārdiem, apvidvārdiem un to autoru darbiem, kas rakstījuši latviešu valodas izloksnēs vai latgaliešu rakstu valodā.

“Valsts ir sniegusi lielu ieguldījumu latgaliešu rakstu valodas attīstībā un turpinās darbu, lai pilnveidotu mācību saturu, kurā iekļautos Latgales novadmācība. Arī Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas īstenošanas plāns ir vērsts uz latgaliešu rakstu valodas un Latgales kā reģiona attīstību kultūrtelpā, ko atbalsta arī Latvijas sabiedrisko mediju politika,” pēc sēdes uzsvēra Pilsonības komisijas priekšsēdētājs Ritvars Jansons.

Saeimas informatīvais tālrunis:

67087321

Saziņas e-pasts - ilgtspejigas.attistibas.komisija@saeima.lv