Ilgtspējīgas attīstības komisija

Laipni lūdzam Ilgtspējīgas attīstības komisijas mājas lapā!

Komisijas vīzija: valstī izveidots stratēģiskās plānošanas, vadīšanas un izpildes uzraudzības mehānisms, kuru koordinē Latvijas Republikas Saeima.

A A

 Par Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētāja biedri ievēlēta Dace Rukšāne - Ščipčinska. 

Darba kārtībā pie punkta dažādi tika izskatīts sadarbības memorandu starp LR Izglītības un zinātnes ministriju, Ilgtspējīgas attīstības komisijas Informācijas tehnoloģiju un inovatīvas uzņēmējdarbības apakškomisiju un Nodibinājumu “IT Izglītības fonds”. Ar šo Memorandu Puses vienojas sadarboties, lai veicinātu Fonda izstrādāto projektu, apmācības programmu un mācību materiālu iekļaušanu pamata un vispārējās izglītības procesā. Ilgtspējīgas attīstības komisija

 Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisija deleģēja Informācijas tehnoloģiju un inovatīvas uzņēmējdarbības apakškomisijas priekšsēdētāju R. Znotiņu parakstīt sadarbības memorandu.

 Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēdē Finanšu ministrijas ministra padomnieks I. Dālderis informē deputātus, ka Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM) fondu Eiropas Padomē (EP) varētu apstiprināt jūlija vidū. Patlaban noslēgušās diskusijas ar Eiropas Komisiju (EK) un Latvijas ANM plānā nekādas būtiskas izmaiņas nav veiktas. Dālderis informēja, ka provizoriski EK ANM ieviešanas dokumentu varētu iesniegt apstiprināšanai EP jau 22.jūnijā, bet EP to varētu apstiprināt 13.jūlijā. Šie datumi gan vēl ir indikatīvi.

 Savukārt pēc tam jūlija beigās un augusta sākumā varētu notikt līgumu slēgšana ar valstīm, bet augustā vai septembrī jau varētu saņemt pirmo avansa maksājumu.

 Ministrijas pārstāvis informēja deputātus, ka saskaņā ar EK apstiprināto ANM finansējuma sadalījumu Latvija 2021.gadā no ANM varētu saņemt 4,073 miljonus eiro, 2022.gadā - 254,65 miljonus eiro, 2023.gadā - 394,248 miljonus eiro, 2024.gadā - 458,113 miljonus eiro, 2025.gadā - 411,711 miljonus eiro, bet 2026.gadā - 303,206 miljonus eiro.

 Latvijas pieteikums ES Atveseļošanas fondā paredz klimata pārmaiņu mazināšanas projektiem novirzīt 676,2 miljonus eiro, digitālajai transformācijai - 365,29 miljonus eiro, nevienlīdzības mazināšanai - 370 miljonus eiro, veselības jomai - 181,5 miljonus eiro, bet likuma varai - 37 miljonus eiro.

 No plāna izriet, ka 40% jeb 643,21 miljons eiro no ES Atveseļošanas fonda būs tiešs atbalsts komersantiem, nedaudz mazāk kā 60% jeb 1,15 miljardi eiro būs publiskais pasūtījums komersantiem, bet valsts pārvaldes izdevumi veidos 26,64 miljonus eiro.

 

 Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēdē pirms nedēļas iepazinās ar iecerētajām transporta attīstības pamatnostādnēm 2021.-2027.gadam un šodien turpināja spriest par transporta nozarei izvirzītajiem mērķiem oglekļa dioksīda izmešu samazināšanā, uzklausot biedrības “Auto Asociācija” pārstāvi par Zaļu auto atbalsta programmu 2021.-2027.gadam.

 Biedrības “Auto Asociācija” pārstāvis atzīmēja, ka transporta sektorā procentuāli visvairāk oglekļa dioksīda emisiju rada sauszemes autotransports, it sevišķi vieglās automašīnas. Desmit gadu laikā Latvijas autoparks varētu palielināties par 28 procentiem.

 Iepriekš Satiksmes ministrijas pārstāvji komisiju informēja, ka Eiropas zaļais kurss līdz 2050.gadam paredz samazināt transporta radītās emisijas par 90 procentiem.

 Komisija pauda bažas par to, vai būs iespējams sasniegt Eiropas zaļā kursa mērķus un vai finansējums būs pietiekams plānoto pasākumu īstenošanai.

 Klātesošie vērsa uzmanību uz zaļu auto nodokļu politikas pilnveidošanas nepieciešamību, kā arī vecu auto norakstīšanas iespējām. Tika pārspriesta sabiedrības motivācija personiskā auto vietā izvēlēties sabiedrisko transportu, kā arī nepieciešamība sakārtot infrastruktūru, lai varētu pārvietoties ar alternatīviem transportlīdzekļiem, piemēram, velosipēdiem un elektriskajiem skrejriteņiem

 Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētājs V. Dombrovskis atzīmēja, ka Eiropas zaļā kursa ietvaros esam uzņēmušies nopietnas saistības, taču neesam guvuši pārliecību, ka ar esošo redzējumu tās tiks izpildītas. Pašlaik rodas bažas, vai valsts pārvaldei ir pietiekami skaidrs redzējums un resursi, lai sasniegtu plānoto.

 Komisija septembrī atkārtoti pievērsīsies šim jautājumam, aicinot uz sēdi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāvjus sniegt pārskatu par iespējamiem risinājumiem.

 Ilgtspējīgas attīstības komisija ierosina rakstīt vēstuli Ministru kabinetam, aicinot valdību pievērst uzmanību, vai būs iespējams sasniegt izvirzītos Eiropas zaļā kursa mērķus un vai finansējums būs pietiekams plānoto pasākumu īstenošanai.

 

 

 

 

 

 Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēdē Satiksmes ministrijas (SM) valsts sekretāra vietniece L. Austrupe iepazīstina komisijas deputātus ar Transporta attīstības pamatnostādnēs 2021.-2027.gadam definēto uzdevumu īstenošanai nākamajiem septiņiem gadiem tiek paredzēta kopējā summa vairāk nekā deviņu miljardu eiro apmērā, taču pagaidām reāli pieejami aptuveni 10% no nepieciešamās summas. No Eiropas Atveseļošanas un noturības mehānisma transporta nozare var rēķināties ar 295 miljoniem eiro. Papildus Kohēzijas politikas ietvaros nākamajā plānošanas periodā (turpmākajiem septiņiem gadiem) atbalsts transporta nozarei kopā ar nacionālo līdzfinansējumu plānots indikatīvi 947 miljonu eiro apmērā. Papildu Satiksmes ministrija rēķinās ar Eiropas Infrastruktūras savienošanas instrumenta finansējumu, Atveseļošanās un noturības mehānisma finansējumu un Taisnīgas pārkārtošanas fonda finansējumu.

Transporta attīstības pamatnostādņu mērķis ir nodrošināt Latvijas sasniedzamību pēc iespējas vairāk veidos - aviācija, dzelzceļš, autoceļi, jūras ceļi.

SM pārstāve L.Austrupe norāda, ka Eiropas Zaļā kursa mērķis līdz 2050.gadam paredz samazināt transporta radītās emisijas par 90%. Šos mērķus savienojot ar Latvijas ekonomisko kapacitāti, turpmāko septiņu gadu laikā jāvirzās uz mazāk piesārņojošiem un energoefektīvākiem transporta veidiem, veicinot alternatīvo degvielu transportlīdzekļu īpatsvaru, kā arī sabiedriskā transporta lietotāju skaita un arī mikromobilitātes lietotāju skaita palielināšanos. Līdz 2030.gadam Latvijā plānots sasniegt par 13% mazāk siltumnīcas efekta gāzu emisiju transportā nekā pašreiz, piebilstot, ka līdz 2023.gadam plānots Latvijā izveidot elektrouzlādes staciju pamattīklu TEN-T autoceļu tīklā. Vienlaikus aizvien lielāku interesi elektriskās un dabasgāzes uzlādes staciju izveidē izrāda privātais sektors, attīstot tīklu ar savām investīcijām.

L.Austrupe gan uzsvēra, ka Latvijā pāreja no fosilās degvielas izmantošanu uz videi draudzīgāku veidu nav nedz gada, nedz desmitgades jautājums. Turklāt ilgtspējīgas mobilitātes nodrošināšanai būtisks instruments ir sabiedriskā transporta pakalpojuma attīstība un infrastruktūras pieejamības uzlabošana, skaidrojot, ka valstij jānodrošina priekšnosacījumi, lai iedzīvotāji, īpaši pilsētās, būtu ieinteresēti pārsēsties no privātā transporta uz ātru, ērtu un pieejamu sabiedrisko transportu.

Satiksmes ministrija gan Rīgas metropolē, gan reģionālajā transportā kā primāro sabiedriskā transporta veidu saredz dzelzceļu. Ap to plānots veidot, un attīstītu multimodālo punktu tīklu, kas sakoncentrēs sauszemes pasažieru plūsmu, pārceļot tos no autotransporta uz dzelzceļu. SM plāno piesaistīt investīcijas ostu stiprināšanai, klimata neitralitātes mērķu sasniegšanai, atjaunojamo energoresursu izmantošanai un digitalizācijai. Šogad ļoti spēcīgu krīzi piedzīvo aviācijas sektors, bet Latvijas interesēs ir saglabāta Rīgu kā starptautisku aviācijas mezglu un saglabāt līderpozīcijas reģionā.

L Austrupe, norāda, ka Eiropas Zaļā kursa mērķi ir ļoti ambiciozi, taču jārēķinās ar Latvijas ekonomikas kapacitāti. 2030.gadam izvirzīto mērķu sasniegšana ir ļoti liels izaicinājums. Tāpēc patlaban notiek sarunas ar Eiropas Komisiju par papildu finansējuma piešķiršanu Latvijai. Viņa skaidroja, ka siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai transporta nozarē būs nepieciešamas gan papildu investīcijas, gan papildu ierobežojumi transportam, kurš tiek darbināts ar fosilo kurināmo. Ar pieejamiem finanšu līdzekļiem mērķus sasniegt nevarēs, norādot, ka lemšana par ierobežojumiem ir politiķu uzdevums.

Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētājs Vjačeslavs Dombrovskis uzsvēra, ka Satiksmes ministrijai ir pienākums izstrādāt plānus un norādīt iespējamos variantus, kā sasniegt mērķus, lai politiķi varētu lemt, kādu ceļu iet. Vienlaikus norādot, ka patlaban droši pieejamie līdzekļi sedz aptuveni 10% no Transporta attīstības pamatnostādnēs definēto uzdevumu īstenošanai nepieciešamās summas, kā arī autoceļu remonti vienmēr tiek finansēti no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.

    Ilgtspējīgas attīstības komisijā Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktors K. Rožkalns informē deputātus, ka Baltkrievijas uzņēmumu piesaistē Latvijas konkurētspēja atpaliek no Lietuvas. Salīdzinājumā ar Lietuvu Latvijā atpaliek valsts institūciju reaģēšanas ātrums un visu pušu iesaiste, atbalsta instrumentu pieejamība un administratīvie šķēršļi. Tāpat ir nepieciešami atbalsta mehānismi, lai uzņēmumu darbinieku ģimenes locekļi spētu pārcelties uz Latviju. Lielākajai daļai Baltkrievijas uzņēmumu nav partneru Latvijā, kuri varētu iesniegt uzaicinājumu un apliecinājumu, kas nepieciešams iebraukšanai Latvijā. Lietuvas priekšrocības ir ģeogrāfiskais tuvums Baltkrievijai un īpaši Minskai, daudz plašāku fiskālo atbalsta instrumentu piedāvājumu, kā arī to, ka nav nepieciešams ielūgums, apliecinājums un atvieglojums D vīzas saņemšanai, līdz ar to atvieglota Baltkrievijas uzņēmēju iebraukšana Lietuvā. Lietuvā ir nesalīdzināmi resursi, kuri tiek atvēlēti investīciju piesaistei. Lietuvas aģentūrā "Invest Lithuania" ar investīciju piesaisti nodarbojas nedaudz vairāk nekā 130 darbinieki, bet LIAA - aptuveni 20 darbinieki, turklāt Lietuvas aģentūras vidējā alga ir divas reizes lielāka nekā Latvijā. Tas rada lielu kadru mainību - ap 40%. Nereti ir tā, ka LIAA speciālists piesaista kādu investoru un aiziet strādāt pie šī investora. Kopumā uz Lietuvu ir pārcēlušies 43 Baltkrievijas uzņēmumi, bet vēl 37 uzņēmumi izskata šo iespēju. Pēdējā gada laikā Lietuvas vīzu saņēmuši 12 000 baltkrievu, tostarp termiņuzturēšanās atļauju - 7500 baltkrievi. Savukārt Latvijas vīzu šajā periodā saņēmuši 250 baltkrievi, no tiem 200 - termiņuzturēšanās atļaujas. Uz Latviju pēdējā gada laikā pārcēlušies 15 Baltkrievijas uzņēmumi, trīs uzņēmumi paplašinās Latvijā, bet vēl septiņi uzņēmumi izskata iespēju pārcelties uz Latviju. Kopumā piesaistītas investīcijas 9,5 miljonu eiro apmērā un radītas 755 jaunas darbavietas.

      Pēdējā gada laikā Latvijas zaudētos Baltkrievijas investīciju projektus "Wargaming" un "PandaDoc" LIAA pārstāvis skaidroja, ka "Wargaming" izvēlējās 500 no saviem 5500 darbiniekiem pārcelt uz Lietuvu, jo tā ir tuvāka, tika piedāvāts plašāks fiskālais atbalsts, darba devējam draudzīgāka nodokļu politika, bet darbinieku ģimenēm iespēja sūtīt bērnus uz bērnudārziem un skolām ar krievu mācību valodu. Savukārt "PandaDoc" izvēlējās pārcelties uz Ukrainu un Portugāli, jo šajās valstīs ir zemāki nodokļi un darba devēju izmaksas, turklāt Ukrainai ir bezvīzu režīms ar Baltkrieviju.

      Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētājs V. Dombrovskis augstu novērtē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras darbu ārvalstu investīciju piesaistē. Tomēr, ņemot vērā aģentūrai pieejamo resursu apjomu, cīņā par Baltkrievijas investīcijām pagājušā gada laikā esam zaudējuši Lietuvai, un šī pieredze liek izdarīt ļoti nopietnus secinājumus.

    Ilgtspējīgas attīstības komisija ierosina rakstīt vēstuli Ministru kabinetam, aicinot valdību uzklausīt aģentūru par līdzšinējo pieredzi un gūto mācību, lai saprastu, ko un kā mēs varētu darīt labāk. Pievērst uzmanību, ka Lietuvā pie investīciju piesaistes strādā sešas reizes vairāk cilvēku, nekā Latvijā, un viņu atalgojums ir divreiz lielāks, nekā mūsu aģentūras darbiniekiem. Sagatavot un izskatīt ministru kabinetā “zaļā koridora” investīciju piesaistei regulējuma ieviešanas modeli pēc pagaidu regulējuma darbības izbeigšanas.

 

 

Ilgtspējīgas attīstības komisijā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas(VARAM) un Latvijas Kūdras nozares asociācijas pārstāvjiem pārrunāja siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju samazinājuma opcijas, pievēršoties kūdras nozares ilgtspējīgas pastāvēšanas jautājumam.

VARAM atzīmēja ka, stratēģijas mērķis ir nodrošināt Latvijas klimatneitralitāti 2050.gadā. Lai to sasniegtu, ir izvirzīti divi stratēģiskie mērķi - SEG emisiju samazināšana visos tautsaimniecības sektoros un oglekļa dioksīda piesaistes palielināšana. Ministrijas pārstāvji deputātiem izklāstīja Kūdras ilgtspējīgas izmantošanas pamatnostādnes 2020.–2030.gadam, kas tostarp ietver mērķi nepieļaut ar kūdras ieguvi saistīto SEG emisiju pieaugumu, saglabājot to 2005.-2009.gada perioda vidējo SEG emisiju līmenī.

Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētājs Vjačeslavs Dombrovskis noradīja, ka Latvijas klimatneitralitātes sasniegšanas stratēģijai ir jābūt skaidrākai, sniedzot konkrētu atbildi par to, kādā apjomā līdz 2030.gadam plānots samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas un kā to ir iecerēts panākt.  

Pēc kūdras nozares pārstāvju uzklausīšanas, V.Dombrovskis akcentēja, ka šobrīd kūdras nozarei un līdzīgi arī vairākām citām Latvijas tautsaimniecības nozarēm, tostarp lauksaimniecības un enerģētikas nozarei, nav skaidrības par savu nākotni, ņemot vērā saistītas, ko paredz Eiropas zaļais kurss. Tas būtiski apgrūtina uzņēmēju iespējas plānot darbu ilgtermiņā. Rodas bažas, ka saistības ir uzņemtas bez lielas izpratnes par to, ko tas maksās tautsaimniecībai un konkrētajiem tās sektoriem.

Komisija savā darba kārtībā plāno turpināt spriest par saistībām, ko paredz Eiropas zaļais kurss, uzklausot arī citu nozaru pārstāvjus, informēja komisijas priekšsēdētājs.

Saeimas informatīvais tālrunis:

67087321

Saziņas e-pasts - ilgtspejigas.attistibas.komisija@saeima.lv