Nodarbinātības valsts aģentūras direktora pienākuma izpildītāja Evita Simsone deputātus iepazīstināja ar reģistrēto bezdarba līmeni valstī un novadu griezumā. Valstī kopumā nodarbinātības līmenis pēdējo 5 gadu laikā pieaudzis par 8,8 % punktiem. Kaimiņvalstīs – Igaunijā kāpums ir lielāks – 9,9 % punkti, savukārt Lietuvā tāds pats kā Latvijā, vidēji ES (28) pieaugums ir krietni mazāks - 0,9 % punkti (Eurostat dati). Absolūtos skaitļos šajā periodā nodarbināto skaits pieaudzis par 45,4 tūkst., kas galvenokārt vērojams Rīgas reģionā, savukārt Latgalē un Kurzemē nodarbināto skaits kopš 2010.gada samazinājies – attiecīgi par 9,3 tūkst. un 6,5 tūkst. Darba tirgū joprojām novērojamas reģionālās atšķirības – daudzos gadījumos darba vietas atrodas pilsētās/novados, līdz kuriem nokļūt traucē ierobežotas mobilitātes iespējas (transporta pieejamība, ceļu infrastruktūra), arī pašu cilvēku motivācijas trūkums. Jāturpina reģionālās mobilitātes atbalsts tiem, kam tas nepieciešams. Pāreja no izglītības sistēmas uz darba tirgu Latvijā parāda - jo augstāks ir izglītības līmenis (arī iekļaušanās tālākizglītībā), jo īsāks bezdarba ilgums un labāki darba tirgus iznākumi algas un nodarbinātības noturības izteiksmē. Jāturpina investēt cilvēkresursu attīstībā. Svarīgs atbalsts ne tikai no valsts, bet arī pašu darba devēju ieguldījums, jo ņemot vērā demogrāfiskos faktorus, saasināsies konkurence par darbaspēku, līdz ar to darba devējiem jānovērtē darbaspēka potenciāls reģionos. Ļoti svarīgs jautājums ir investoru piesaiste reģionos jaunu darba vietu izveidei, nepieciešams paātrināt reģionu atbalstam plānoto ES fondu projektu īstenošanas tempus, lai tādējādi stimulētu kā ekonomisko aktivitāti, tā arī tai sekojošu darba vietu izveidi un ienākumus iedzīvotājiem, kas rezultātā mazinātu arī bezdarbu un tā sekas.
